Frakciju viedokļi 2017.gada 9.martā

(10.03.2017.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē no Saeimas Sēžu zāles pastāstīs jums par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Pirmā ziņa, ko gribu jums šodien pastāstīt, ir par Latvijas Bankas padomes sastāvu. Šodien Saeimas sēdē atkārtoti par Latvijas Bankas padomes locekli tika apstiprināta Vita Pilsumas kundze, kura Latvijas Bankas padomes sastāvā jau ir kopš 1993.gada, tātad uzkrājusi pietiekami lielu pieredzi, darbojoties Latvijas Bankas vadībā. Latvijas Bankā viņa atbild par banku statistikas jautājumiem, par finanšu grāmatvedības politikas pilnveidi, iekšējā audita funkcijas nodrošināšanu, finanšu pārskatu sagatavošanu, kredītu reģistra darbības pārraudzību un citiem jautājumiem. Vienlaikus viņa ir arī Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomes centrālās bankas pārstāve, tādā veidā realizējot Latvijas pārstāvību eirozonā. Pirms apstiprināšanas Saeimas sēdē Pilsumas kundze tika ļoti nopietni iztaujāta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Viņa atbildēja uz daudziem deputātu jautājumiem, un tas ļāva deputātiem pārliecināties par to, ka Pilsumas kundze tiešām atbildīgi veic Latvijas Bankas padomes locekles pienākumus. Viņu bija rekomendējis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēviča kungs. Un šeit es gribu vienlaikus atgādināt arī to, ka Latvijas Bankas padome līdz pagājušajam gadam darbojās astoņu cilvēku sastāvā, bet kopš pagājušā gada nogales Latvijas Bankas padomes sastāvs ir samazināts uz sešiem cilvēkiem, un Pilsumas kundze turpmāk būs viena no šiem sešiem, kas pārrauga Latvijas Bankas darbību.

Par citiem šodien Saeimā skatītiem jautājumiem.

Tika skatīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Šos grozījumus bija iesniedzis Ministru kabinets galvenokārt saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizēšanu jeb, latviski sakot, atvēršanu. Un vienlaikus šajā likumprojektā, ko šodien Saeima akceptēja, tika skatīts arī jautājums par tādu akcīzes preču kā alkohols un tabakas izstrādājumi bezakcīzes iegādes apjomiem Latvijā izvietoto diplomātisko pārstāvniecību un tām pielīdzināto iestāžu darbiniekiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, kad skatīja šo likumprojektu, bija secinājuši, ka šobrīd nepastāv nekādi skaitliski ierobežojumi diplomātisko pārstāvniecību pārstāvjiem alkohola un tabakas izstrādājumu iegādē, un mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams noteikt šādus ierobežojumus.

Vienlaikus šajā likumprojektā tika precizēts, ka valsts bezstrīdus kārtībā piedzen nesamaksātos nodokļus par akcīzes precēm.

Runājot par nodokļiem kopumā, jāteic, ka mēs visi zinām, ka šobrīd arvien tālāk virzās Finanšu ministrijas ierosinātā nodokļu reforma. Līdz šim tas galvenokārt notika ministriju savstarpējā sadarbībā, bet tagad šo iniciatīvu mēs pamazām sākam skatīt arī Saeimā. Jau šīs nedēļas laikā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atsevišķi ar šo nodokļu reformu saistītie jautājumi ir tikuši skatīti, bet pirmā nopietnā sēde, kas ir saistīta ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, notiks 21.martā, kad šīs komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā tiks skatīts jautājums par sagatavoto nodokļu reformu un par tiem jautājumiem, par kuriem šobrīd ir pietiekami liela skaidrība.

Es vēlos atzīmēt vēl arī to, ka šī nedēļa mums ir kārtējā nedēļa Baltijas vienotības zīmē, jo mēs visi kopā, visas Baltijas valstis, atzīmējam 27 gadu jubileju, kopš Lietuvas Augstākā padome 1990.gadā parakstīja... tās pārstāvji parakstīja neatkarības deklarāciju, ar ko iesākās Baltijas valstu neatkarības de iure atjaunošanas process.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Vēlos jūs informēt, ka opozīcijas deputāti sagatavojuši pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”:

“Šī gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”. Neņemot vērā uzņēmēju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Viesnīcu un restorānu asociācijas un citu personu viedokli, kas viennozīmīgi iestājas pret šiem grozījumiem, ir pamats uzskatīt, ka tie neatbilst labas pārvaldības principiem un jau pēc pāris gadiem būs jāveic grozījumi, tā radot papildu izmaksas nodokļu maksātājiem. Grozījumi paredz, ka kases aparātus apkalpojošajām firmām jāveic kases aparātu sertifikācija atbilstoši jaunajām prasībām, savukārt uzņēmējam VID jāiemaksā 50 tūkstoši eiro depozīts kā garantija, ja kases sistēmas kļūdas gadījumā valstij tiks radīti zaudējumi.

Minētās prasības radīs papildu izmaksas uzņēmējiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķins norāda, ka uzņēmējiem jaunu kases aparātu iegāde kopumā varētu izmaksāt aptuveni 70 miljonus eiro. Turklāt papildu līdzekļi būs nepieciešami depozīta nodrošināšanai. Minētās izmaksas būs jāsedz nodokļu maksātājiem – patērētājiem, jo pieaugs galaproduktu un galapakalpojumu cenas.

Tirgotāji visā Latvijā iestājas pret šo bezjēdzīgo un nesamērīgi dārgo reformu un par to, lai ikviens godīgs tirgotājs var izmantot esošo kases aparātu un nenāktos palielināt galaprodukta vai pakalpojuma cenu.”

Ņemot vērā šo neviennozīmīgo situāciju, opozīcijas deputāti pieprasa sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kādas jauno kases aparātu ieviešanas izmaksas tiek prognozētas uzņēmējam?

Kāds ir objektīvais pamatojums šādai reformai, ņemot vērā, ka tā nav izdevīga ne tirgotājam, ne patērētājam?

Mēs vēlamies sagaidīt ministres atbildes uz šiem jautājumiem.

Vēlos arī informēt, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ konceptuāli atbalstīja priekšlikumu, kurš paredz, ka jaunām automašīnām tehniskā apskate pirmos četrus gadus būs jāveic reizi divos gados.

Satiksmes ministrija un CSDD sadarbībā ar ekspertiem izvērtēja iespējamās izmaiņas tehnisko apskašu periodiskumā, lai tās minimāli ietekmētu satiksmes drošību, kas Latvijā ar katru gadu uzlabojas, bet, salīdzinot ar pārējo Eiropas Savienību, joprojām nav pietiekama. Rūpīgi analizējot Latvijas autoparka stāvokli, tehnisko apskašu rezultātus un auto vidējo vecumu, gan Satiksmes ministrija un CSDD, gan satiksmes drošības eksperti piekrita, ka vismazākā ietekme uz satiksmes drošību būtu, ja periodiskums tiktu palielināts vieglajiem auto: tad pirmā tehniskā apskate būtu jāveic pēc diviem gadiem, otrā – atkal pēc diviem gadiem, bet turpmākās tehniskās apskates būtu jāveic katru gadu. Pēc CSDD ekspertu paustā, papildus tika nonākts pie secinājuma, ka varētu izmainīt periodiskumu arī piekabēm ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, tām nosakot tādu pašu periodiskumu, kādu paredzēts noteikt vieglajiem auto. Jaunā kārtība vienkāršos vieglo auto un piekabju izmantošanu.

Patlaban likums noteic, ka iepriekš nereģistrētai automašīnai pirmreizējā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās tehniskās apskates automašīnām jāveic katru gadu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es vēlos runāt par pieprasījumu “Par kases aparātu reformu”, par ko nupat runāja kolēģis no SASKAŅAS, jo šo pieprasījumu finanšu ministrei ir parakstījuši arī pieci frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, būdami ļoti noraizējušies par to, ka gan mūsu vēlētāji, gan Latvijas iedzīvotāji no dažādām Latvijas vietām mums ziņo par savām bažām, ka no 1.jūlija spēkā stāsies šie grozījumi, kas radīs ļoti lielas problēmas mazajiem uzņēmējiem, jo finanšu slogs, kas šiem uzņēmumiem uzguls sakarā ar aparātu nomaiņu, būs nepaceļams, un to noteikti sajutīs pakalpojumu un preču saņēmēji. Jo – no kā cita lai pakalpojumu sniedzējs un preču piegādātājs dabū šo naudu, kas nepieciešama, lai finansētu Finanšu ministrijas iecerēto reformu? Šo līdzekļu avots būs cena – pakalpojumu un produktu cena! Un tas ir abpusēji griezīgs zobens! Mūsu situācijā tas nav pieņemams ne pircējiem, ne pakalpojumu saņēmējiem, ne to piedāvātājiem. Tāpēc mēs arī parakstījām šo vēstuli un tiešām gaidām no ministres ļoti precīzu skaidrojumu: kas no tā tiks iegūts un kas no tā tiks zaudēts? Un vai šis zaudējums nebūs lielāks par ieguvumu?

Nākamā lieta, kam es vēlos pievērst uzmanību, ir pilsoņu iesniegums, kas ir parakstīts platformā manabalss.lv. Un patiešām – tas ir vislielākais parakstu skaits, kas līdz šim šajā platformā savākts, – tie ir gandrīz 23 tūkstoši. Protams, mums, likumdevējiem, ir jāieklausās katra mūsu valsts iedzīvotāja viedoklī un vajadzībās. Bet, ja vienprātīgi par jautājumu iestājas jau desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, tad ir skaidrs, ka šī problēma ir nobriedusi un ka tā ir jārisina. Un mūsu frakcija atbalstīja... balsoja gan “par” to, ka šis jautājums ir tālāk jāskata Saeimā, gan arī “par” šī ierosinājuma saturu, “par” to, lai vairāk maksātu tie, kuri arī vairāk šo autotransportu lieto. Jo tie pamatuzdevumi autotransporta uzturēšanai, visi pārējie nodokļu maksājumi principā visiem ir vienādi, bet... Un tādā gadījumā šis papildu slogs gultos uz tiem, kuri vairāk lieto autotransportu un vairāk lieto arī mūsu autoceļus.

Nākamais jautājums, par kuru es gribu runāt, arī ir saistīts ar autoceļiem. Proti, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, ko mēs skatījām pirmajā lasījumā. Manuprāt, ļoti apsveicama ir šī lieta, kas notika šodien, – ka Ministru kabineta nekvalitatīvi sagatavotais likumprojekts tika noraidīts un ka tika apstiprināts... pirmajā lasījumā tika nobalsots “par” alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, jo pēc satura šis ir būtiski – būtiski! – kvalitatīvāks likumprojekts. Jo šajā likumprojektā ir uzdots... uzlikta lielāka atbildība Ministru kabinetam par autoceļu un ielu būvniecības kvalitāti un par visu šo uzraudzību – kvalitātes un būvniecības uzraudzību –, un arī par pašvaldību autoceļu uzturēšanu, jo to visu tagad noteiks Ministru kabinets. Un kādēļ mums kā opozīcijas partijai tas liekas ļoti svarīgi? Dabiski, ja Ministru kabinets nosaka autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes prasības, nosaka šo autoceļu uzturēšanas prasības, tad... Tādā gadījumā arī otra lieta ir jādara – ir jārūpējas par finanšu līdzekļiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu gan šo kvalitāti, gan autoceļu uzturēšanu. Un mēs ceram, ka straujāk virzīsies diskusija un galu galā tiks izlemts jautājums par autoceļu fondu, lai pašvaldībām būtu pietiekami daudz līdzekļu, lai beidzot atrisinātu Latvijā šo ļoti samilzušo jautājumu.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien atskatu vēlos sākt ar šajā nedēļā, mūsu skatījumā, aktuālāko tēmu – Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piedāvātajām reformām nodokļu jomā.

Mērķi patiešām ir ambiciozi un, nenoliedzami, pozitīvi – uzlabot uzņēmējdarbības vides kvalitāti un mazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, un Nacionālā apvienība uzskata, ka centieni to konsekventi īstenot ir pat ļoti apsveicami. Iespējams, ka piedāvātie risinājumi sasniegs izvirzītos mērķus, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka tās ir būtiskas izmaiņas un to efektīva izpilde ir atkarīga ne tikai no sistēmas ieviešanas, bet arī no kvalitatīva tās izvērtējuma pirms un pēc ieviešanas.

Tāpēc mēs no savas puses esam gatavi iesaistīties diskusijās, lai izvērtētu plānoto nodokļu reformu, lai palīdzētu noteikt mērķus un gaidāmos rezultātus, kā arī lai sadzirdētu pārliecinošu argumentāciju tam, ka tieši piedāvātie risinājumi ir labākie, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus.

Atlikušajās minūtēs vēlos vērst jūsu uzmanību uz Nacionālās apvienības ieskatā aktuālākajiem un būtiskākajiem šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Atskatu sākšu ar tālākai izskatīšanai komisijām nodotajiem likumprojektiem. Šodien atbalstījām likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodošanu tālākai izskatīšanai komisijās. Likumprojektā precizēti atsevišķi aspekti par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas ierobežojumiem, kā arī definēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem ģenētiski modificēto organismu aprites jomā un kompetence soda piemērošanā. Tas ļaus efektīvāk uzturēt Latvijas bioloģisko drošību.

Šodien atbalstījām arī likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodošanu izskatīšanai komisijās. Šie apjomīgie grozījumi nepieciešami, lai, pārņemot direktīvu par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, precizētu likumu un saskaņotu to ar jauno Publisko iepirkumu likumu, kura ietvaros panāktas vienošanās attiecībā uz apakšuzņēmēju regulējumu, nepamatotu, lētu piedāvājumu izvērtēšanas kārtību, izslēgšanas nosacījumiem un citiem aspektiem publisko iepirkumu jomā.

Pirmajā lasījumā tika skatīti šobrīd “degošie”, aktuālas problēmas risināšanai nepieciešamie grozījumi likumā “Par autoceļiem”, lai ar tiem noteiktu skaidrāku autoceļu un ielu būvniecības uzturēšanas un uzraudzības procesu. Kopumā ir skaidrs, ka ir akūti nepieciešams palielināt ceļu uzturēšanai atvēlēto finansējumu, lai nodrošinātu, ka Latvijas autoceļi ir sabiedrībai droši, jo esošā situācija, kurā katastrofālā stāvoklī esošie autoceļi, kas ir uzņēmējdarbības asinsrite, ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu valstī, jo īpaši tās reģionos. Šos grozījumus Nacionālā apvienība, protams, atbalstīja.

Uz šīs nots arī vēlos no jums atvadīties. Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā reizē!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Laba diena, visi klausītāji! Galvenais jautājums, kas šodien tika skatīts, manuprāt, bija saistīts ar iedzīvotāju iniciatīvas par atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un par šo līdzekļu kompensēšanu valsts budžetā ar akcīzes nodokļa palielinājumu degvielai tālāku virzību. Šī ideja jau ir vairākkārt pausta Saeimā, arī Latvijas Reģionu apvienība par to aizvien ir aktīvi runājusi, un arī šodien mēs atbalstījām šīs iedzīvotāju parakstītās iniciatīvas tālāku virzību. Būs darba grupa, un tiks vērtēti dažādi aspekti – “par” un “pret”.

Pavisam īsi. Gribu atspēkot vismaz vienu argumentu, kas šodien izskanēja pret šādu kārtības maiņu, ka, lūk, tagad industrijām un uzņēmējiem būs lielāks slogs un būs vairāk jāmaksā par ceļu kvalitātes uzlabošanu salīdzinājumā ar to, kā tas ir tagad. Un, ja mēs šo argumentu akceptējam, tad sanāk, ka šobrīd mēs pēc būtības ļaujam pastāvēt tādai kārtībai, ka ikviens iedzīvotājs, ikviena privātpersona, maksājot šo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, piedalās kopīgajā, tā teikt, nodokļa iekasēšanā un brauc pa šiem ceļiem. Bet, redzot, kādā stāvoklī ir Latvijas ceļi – bedraini, nekvalitatīvi –, tas nozīmē, ka šo kvalitātes pasliktināšanos lielākoties tomēr nodrošina šis komerctransports. Un galu galā, ja viņi vairāk brauc, tad es domāju, ka arī šo salīdzinoši nelielo degvielas cenas palielinājumu... Es domāju, tā būtu godīga nodokļa iekasēšana, proti, kurš vairāk brauc, tas vairāk maksā. Turklāt gan Igaunijā, gan Lietuvā šāda kārtība jau pastāv. Nepateikšu, no kura gada, bet nu jau ilgstoši. Es domāju, ka mums šeit jauns velosipēds nav jāizgudro, vienkārši jāseko tai pašai sistēmai. Tas vienkārši būtu godīgi.

Turklāt vēlos atzīmēt – savulaik tika solīts, ka, apvienojot mazos pagastiņus lielākos novados, no katra pagasta centra uz novada centru būs asfaltēts ceļš vai attiecīgi uzlabots segums, lai nebūtu šo grants ceļu. Vismaz manā pusē vairāki ceļi ir vienkārši briesmīgi. Es varu minēt vienu – Asūna–Dagda, par kuru iedzīvotāji sūdzas gadu no gada. Mēs iepriekšējo solījumu piepildīšanos nesagaidījām un arī tagad redzam, ka līdzekļu nepietiek valsts ceļu pienācīgai uzturēšanai.

Viens no uzņēmējiem ir sarēķinājis, ka ik gadu ar ceļiem saistītos nodokļos valsts iekasē ap 600 miljoniem, savukārt ceļu infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai tērē tikai aptuveni 200 miljonus.

Katrā ziņā sekosim līdzi šīs iniciatīvas tālākai virzībai, un ceru, ka tā neieguls dziļi ministrijas atvilktnē vai kambaros līdzīgi citai iniciatīvai par ceļiem bez bedrēm, kura arī tāpat bija iesniegta. Diemžēl mēs tālāku rezultātu neesam sagaidījuši.

Ceram, protams, ka kontekstā ar kopējo nodokļu reformu, ko tagad Finanšu ministrija ir uzsākusi, un visas šis kopējās nodokļu politikas sakārtošanas stāstā arī par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli varēs tā pamatīgi diskutēt un varbūt tomēr beidzot panākt šīs kārtības maiņu.

Gandrīz visu man atvēlēto laiku esmu izsmēlis, tomēr pavisam īsi vēl par dažām lietām.

Pirmkārt, Latvijas Bankas padomē atkārtoti esam apstiprinājuši cilvēku, kurš tur ir darbojies jau 23 gadus. Neapstrīdot konkrētās personas zināšanas un spēju pildīt savus pienākumus, tomēr, manuprāt, 23 gadi jau ir pietiekami ilgs laiks vienā darbavietā un varbūt tik lielus un tik kvalificētus ekspertus mēs varētu izmantot arī citos valstij svarīgos amatos, piemēram, finanšu ministra amatā.

Par kases aparātu problēmu jāsaka tā, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija arī ir dzirdējusi un uzklausījusi iedzīvotāju žēlabas un uzņēmēju kritiku. Konkrēti no Rēzeknes puses mēs saņēmām vēstuli ar vairākiem parakstiem, kurā tika norādīts uz to, ka, piemēram, autoveikaliem (starp citu, tādi vēl joprojām Latvijā pastāv) arī šie visi kases aparāti un maiņas procedūra būs jāievieš, bet, protams, šiem nelielajiem mazumtirgotājiem ir ļoti problemātiski ieviest katru valsts iestāžu jauno reformu un jauno iegribu.

Un par deputātu jautājumiem. Šodien mūsu frakcija iesniedza deputātu parakstītu jautājumu saistībā ar informāciju, ka tos nelielos līdzekļus, šo finansējumu, kas tiek atvēlēts pirmā mājokļa programmai, mūsu valstī var saņemt arī trešo valstu pilsoņi. Mūsuprāt šī kārtība nav pieņemama. Mums tomēr ir jārūpējas par mūsu valsts pilsoņiem, un šie nelielie līdzekļi tomēr ir jāpiešķir Latvijas pilsoņiem pirmā mājokļa iegūšanai.

Un visbeidzot. Arī šodien pulksten 17.00 būs ministra atbilde uz deputātu jautājumu, un mēs iztaujāsim Rasnača kungu par radušos situāciju, kad ieslodzījuma vietās paredzētais atalgojuma pieaugums ir galvenokārt mazākajām algām un augstākajām algām, respektīvi, pašiem priekšniekiem. Bet tiem darbiniekiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību, kas ir rūpējušies par savas kvalifikācijas celšanu, šobrīd tā alga nav pieaugusi. Beigās sanāk, ka Latvijā izdevīgāk ir neiegūt augstāko izglītību, izdevīgāk ir vienkārši darīt, teiksim tā, melno darbu, un tā alga būtībā ir tikai par dažiem eiro mazāka, nekā tiem cilvēkiem, kuri ir ieguldījuši gan savu laiku, gan līdzekļus izglītības iegūšanai.

Paldies. Centos ātri izskriet cauri visiem jautājumiem.

Vārds Vilnim Ķirsim.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies Viļuma kungam par tādu pieteikumu.

Šodien Saeimas sēdē, kā jau kolēģi runāja, bija virkne svarīgu jautājumu. Tomēr es gribu pieskarties vienam, kas, manuprāt, bija pats svarīgākais, proti, pati svarīgākā mūsu dzīvē ir drošība. Šodien tika nodoti komisijām grozījumi Nacionālās drošības likumā. Ko paredz šie grozījumi un kādu problēmu risina? Nav noslēpums, ka mūsdienās daudzas cīņas, daudzi kari nenotiek kā agrāk – kara laukos, tagad tiem ir jauni apzīmējumi – “ceturtās paaudzes karš”, “hibrīdkarš” un tā tālāk.

Diemžēl šāda veida karadarbība plosās visā pasaulē, tai skaitā Eiropā, un arī mūs tā noteikti skar. Un šeit par līdzekļiem tiek izmantotas tādas lietas kā mediju telpa, kuru cenšas ietekmēt, tāpat arī ekonomiskās ietekmes instrumenti tiek izmantoti, kā arī dažādi kiberuzbrukumi un tā tālāk. Respektīvi, par ieroci var kļūt ļoti daudz kas, ne tikai ieroči standarta izpratnē. Nu lūk! Un arī Latvijā situācija ir tāda, ka daudzas no šīm svarīgajām lietām, kas var tikt izmantotas par ieroci, atrodas privātu uzņēmumu rokās. Nu, piemēram, dažāda enerģētikas infrastruktūra, dažādi masu mediji, laikraksti vai televīzijas vai tamlīdzīgi, kuru nokļūšana nevēlamās rokās var ļoti kaitēt un ļoti slikti ietekmēt Latvijas drošību, Latvijas nacionālo drošību. Tādēļ Ekonomikas ministrija izstrādāja un Nacionālās drošības komisija nolēma virzīt uz priekšu likumprojektu, kas valstij, valdībai, atļauj nobloķēt, teiksim, uzņēmuma kapitāldaļas, uzņēmuma akcijas, kuras tiek pārdotas kādam nevēlamam cilvēkam, nevēlamas valsts vai nevēlamas cilvēku grupas pārstāvim, – valdībai ir tiesības uzlikt veto un neatļaut šim darījumam notikt. Proti, ierobežot to personu loku, kuru rokās var nonākt valstij svarīgas lietas. Šeit galvenokārt uzsvars ir uz stratēģiski svarīgo infrastruktūru, uz dažādiem enerģētikas objektiem un masu medijiem, kā arī vairākām citām lietām.

Kāpēc tas notiek tieši tagad? Ir plānots šo likumprojektu pieņemt ļoti ātri, faktiski dažu nedēļu laikā. To ir svarīgi izdarīt tieši šobrīd, jo publiskajā telpā sāk parādīties no vairākiem masu medijiem ziņas par vēlmi pārdot savu avīzi vai televīziju vai tamlīdzīgi, un, ja mums nebūs iespēju apturēt to nonākšanu kādās nevēlamās rokās, tad Latvijas drošība no tā var ļoti ciest.

Tas faktiski īsumā viss. Turpmāk noteikti informēšu, kā šis process virzās, šis ļoti svarīgais process. Tātad – drošība pāri visam!

Paldies jums par uzmanību, un uz tikšanos citreiz! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc