Frakciju viedokļi 2017.gada 23.februārī

(27.02.2017.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jurim Vectirānam. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien, lai arī sēde nebija visai gara, tomēr mēs pieņēmām pietiekami daudz svarīgu likumprojektu. Un vieni no svarīgākajiem, kurus es gribētu atzīmēt, bija likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”, kā arī “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”. Kā jūs zināt, šī līguma... šī likumprojekta izskatīšana un pieņemšana sakrīt ar laiku, kad tiek risināts jautājums par Kanādas militārā kontingenta ierašanos šogad Latvijas Republikā, mūsu valstī, lai aktīvi piedalītos kopējā darbībā gan ar mūsu bruņotajiem spēkiem, gan arī ar citu valstu bruņotajiem spēkiem.

Ko mums nozīmē šie divi pieņemtie likumi? Protams, Kanāda mums ir ļoti draudzīga valsts ne tikai tāpēc, ka tur daudz mūsu tautiešu dzīvo; mēs zinām, ka šī valsts vienmēr ir atbalstījusi mūs, un tāpēc arī mēs šeit, mūsu parlamentā, esam izteikuši atbalstu šī līguma ratificēšanai, pieņemšanai.

Nākamais jautājums, kas mani interesē personīgi kā karavīru, ir grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Šie grozījumi ir ļoti svarīgi, jo tie dod iespēju karavīriem, kuri dažādu iemeslu dēļ priekšlaikus atvaļinājušies no bruņotajiem spēkiem un kuriem nav pensijas vai kuriem ir pensija, bet nelielā apmērā un izdiena arī nav pietiekami liela, atgriezties bruņotajos spēkos un turpināt dienestu. Turklāt lai viņiem nav jāsāk šis dienests no jauna, lai viņiem visas sociālās garantijas turpinās no tā brīža, kad viņi sāka dienēt pirmo reizi. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, jo ir pietiekami daudz karavīru, kas vēlas atgriezties bruņotajos spēkos, un mums tas visādā veidā ir jāatbalsta. Jāatbalsta ne tikai dienests rezervē un Zemessardzē, kas, protams, ir atbalstāms un ļoti vajadzīgs, bet arī aktīvajā dienestā regulārajos spēkos – Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un šie grozījumi, kurus mēs izskatījām otrajā lasījumā, ir ļoti svarīgi. Sākumā, pirmajā lasījumā, tie bija diezgan pretrunīgi, jo īstenībā samazināja visas šīs iespējas, un tagad, otrajā lasījumā, ar komisijas atbalstu un Aizsardzības ministrijas atbalstu mēs esam panākuši, ka šie grozījumi lielā mērā būs militārpersonām labvēlīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Vectirānam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienības vārdā šodien jūs gribu uzrunāt par tām aktuālajām tēmām, par kurām mūsu frakcijā tiek diskutēts šonedēļ. Un tā ir pašvaldību tēma un reģionālo izdevumu tēma.

Es kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāve sestdien, 18.februārī, piedalījos Saldus mākslas skolā rīkotajā konferencē “Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārvaldība”. Konferences diskusija balstījās uz domnīcas “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas ziņojumu par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem.

Konferencē tika raisīta saruna par sabiedrības līdzdalību vietējās pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Vairāki individuālie pārstāvji pauda nožēlu par juridiski ierobežotajām iespējām būtiski ietekmēt vai pat mainīt pašvaldības domes pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr atbilst lielas daļas vietējās kopienas interesēm.

Mūsuprāt, risinājums varētu būt iedzīvotāju referendums un tā juridiskais spēks galīgo lēmumu pieņemšanā.

Visaktīvākā viedokļu apmaiņa notika konferences otrajā daļā, kuras galvenā tēma bija vietējo un reģionālo laikrakstu, kā arī pašvaldības izdevumu godīga konkurence, tēmu un viedokļu atspoguļojums priekšvēlēšanu periodā. Daudz pārmetumu izpelnījās vietējo pašvaldību izdevumi, kuru saturs un veidošanas process neatbilst neatkarīgas žurnālistikas principiem. Daļa diskusijas dalībnieku tomēr nepiekrīt pašvaldību izdevumu, vietējo avīžu un mediju aizliegšanai un rosina likumdošanā precīzi un skaidri definēt noteikumus, kuri būtu jāievēro, lai netiktu kropļots mediju tirgus.

Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par godīgas konkurences noteikumu ievērošanu un uzskata, ka, runājot par vietējo pašvaldību izdevumu un portālu ierobežošanu vai aizliegšanu, svarīgi ir izdiskutēt visus jautājuma aspektus. Jābūt precīzam pašvaldību izdevuma definējumam un noteikumiem, kuri nosaka satura izpildījumu. Lēmumu pieņemšanu nevajadzētu sasteigt, jo, uzrunājot pašvaldību iedzīvotājus dažādos Latvijas novados, mēs saprotam, ka viņi ļoti augstu novērtē iespēju saņemt informāciju, turklāt bezmaksas, par vietējās pašvaldības lēmumiem un norisēm, jo sarunās iezīmējas arī sociālais aspekts – finansiāli ierobežoti līdzekļi preses izdevumu abonēšanai. Arī valsts iekšējās un ārējās drošības jautājumu skaidrošanā vietējo pašvaldību izdevumi var būt svarīgs avots ātrai plašas auditorijas informēšanai.

Galvenās diskusijas šonedēļ ir arī par pašvaldību sadarbības teritoriju plāniem un par plānošanas reģionu tālāku darbību.

Otrdien un trešdien – divas dienas – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja šo jautājumu, īpaši trešdien, kad uz komisijas sēdi tika uzaicināti visi pieci pašvaldību plānošanas reģionu pārstāvji, kuri prezentēja savu ikdienas darbību un paveikto pēdējo gadu laikā. Un galvenie diskusijas atslēgvārdi bija – “lietderība”, “laba pārvaldība”, “finansējuma piesaiste reģionu pašvaldībām”, “iesaistīšanās struktūrfondu līdzekļu apguvē”, “uzņēmējdarbības veicināšanas iespējas reģionos”.

Uzklausot šos pārstāvjus, mēs varējām secināt, ka plānošanas reģioni ir formāts, kura kapacitāte valsts pārvaldes darba uzlabošanā nav pilnībā izmantota, un tam ir vairāki iemesli: salīdzinoši mazais valsts finansējums, plānošanas reģionu neskaidrā tālākās darbības perspektīva un savā veidā, kā atzīst mūsu frakcijas kolēģi, nevēlēšanās valsts institūciju funkcijas deleģēt tuvāk iedzīvotājiem. Lai arī ilgus gadus notiek sarunas un runas par valsts institūciju sniegto pakalpojumu funkciju decentralizāciju, tālāk nekas nav pavirzījies. Gluži otrādi! Ministrijas cenšas visu saglabāt savās paspārnēs, kaut arī plānošanas reģioni būtu gatavi sadarbībai un efektīvākai valsts pārvaldei. Par to liecina kaut vai viens piemērs, kuru mēs dzirdējām Kurzemes plānošanas reģiona prezentācijā, proti, uz katru valsts doto vienu eiro darbības nodrošināšanai divi plānošanas reģiona darbinieki piesaista 7,7 eiro. Tas ir reāls apliecinājums, ka plānošanas reģioni ir gatavi jaunu uzdevumu veikšanai, bet, kā izskatās, nav mums īsti politiskās gribas to realizēt, bet varbūt tās ir arī bailes. Nerimst runas un sarunas par sadarbības teritoriju veidošanu, tikai nav skaidri noteikts mērķis, kāpēc tas jādara pašvaldībām; atbilde uz šo jautājumu no VARAM puses ir – lai noteiktu valsts pārvaldes institūciju pakalpojumu sniegšanas centrus.

Latvijas pašvaldības vienmēr ir veiksmīgi spējušas sadarboties, lai realizētu likumā “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas. Latvijas Reģionu apvienība nepiekrīt mākslīgi veidotu sadarbības teritoriju plānojumam. Daudz lietderīgāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu nevis imitēt darbību, lai pierādītu jaunu veidojumu dzīvotnespēju, bet, ņemot vērā jau esošo plānošanas reģionu darbības modeli, pilnveidot un izstrādāt valsts pārvaldes institūciju funkciju deleģēšanas saturu, darbības finansiālo pārdali funkciju efektīvākai realizācijai. Tas viss būtu daudz lietderīgāk, ja vien patiesais sadarbības teritoriju izstrādes modelis neradītu aizdomas par atšķirīgu mērķa saturu, piemēram, politiskās varas koncentrāciju un pārvaldību.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, kurš piedalījās komisijas sēdē, norādīja, ka plānošanas reģionu kapacitāte līdz šim nav pietiekami izmantota un piecu reģionu mērogs ir piemērots arī sadarbībai Eiropas līmenī. Tāds ir arī Latvijas Reģionu apvienības viedoklis šajos jautājumos.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums jeb CETA tiek uzskatīts par vienu no vērienīgākajiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem Eiropas Savienība līdz šim vienojusies.

Tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā šo līgumu pavadījusi asa domu apmaiņa gan medijos, gan parlamentā. Nolīguma aizstāvji uzsver, ka Latvijas uzņēmējiem būs vieglāk piekļūt Kanādas tirgum, bet nolīguma pretinieki brīdina par dažādiem riskiem, piemēram, riskiem zaudēt iespējas ierobežot ģenētiski modificētu organismu apriti mūsu valsts teritorijā.

Vēlos informēt, ka līdz ar nolīguma ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu un pēc nolīguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības uzņēmumi varēs piedalīties publisko iepirkumu konkursos Kanādā gan federālajā līmenī, gan provincēs un pašvaldībās. Iespējams, ka pēc CETA stāšanās spēkā Kanādas tirgus būs interesanta alternatīva tiem uzņēmumiem, kuri sarežģītu procedūru, birokrātijas vai spēcīga protekcionisma dēļ nespēj veiksmīgi ieiet citos – trešo valstu tirgos.

Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka šis jautājums risināms pragmatiski, bez histērijas, kā arī bez uzspēlēta optimisma.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas parlamentā mēs ik pa laikam ratificējam kādu līgumu, izdarām izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, un šie līgumi vairāk vai mazāk izraisa kaut kādas emocijas vai diskusijas. Un droši vien šodien diskutētais un otrajā lasījumā parlamentā atbalstītais Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, ir viens no tiem, par kuru ir visvairāk debatēts un kuram visvairāk pievērsta uzmanība pēdējā laikā. Un arī mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, vēlējāmies šajā procesā saņemt vairākas atbildes. Mēs jau iepriekš jautājām ārlietu ministram un nesaņēmām atbildi uz to, vai ir veikts ietekmes uz Latvijas ekonomiku, vidi, iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti novērtējums – kā šī līguma stāšanās spēkā un tā darbība ietekmēs tieši Latviju. Mēs saņēmām atbildi, ka šāda vērtējuma nav. Un tāpēc, iesniedzot atsevišķu lēmuma projektu šodien apstiprināšanai parlamentā, mēs ļoti vēlējāmies, lai tas būtu Ministru kabineta pienākums, proti, slēdzot šādus starptautiskus līgumus, iesniegt parlamentam vērtējumu par to, kāda ir līguma ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Diemžēl priekšlikums atbalstīts netika. Mums tas šķiet ļoti nožēlojami, ka Latvijas parlamentārieši kārtējo reizi parāda, ka viņi ir skrūvītes, nevis domājoši un atbildīgi politiķi, un ir vairāk pakļauti tam, ko diktē kāds no ārpuses, nevis domā ar savu galvu. Jo nav jau runa par iestāšanos pret kaut kādu iespējamu sadarbību, bet, pirms iestāties par kaut ko, ir jāsaprot, kāda ietekme no tā būs uz valsti un sabiedrību.

Tāpēc varu tikai aicināt, lai, jebkuru citu lēmumu turpmāk pieņemot, pirmajā vietā tiktu liktas Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības intereses, nevis izpatikšana kādam citam, nevis vēlēšanās būt pirmajam ierindā, nezinot, kādas pēc tam būs sekas.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji un interesenti! Šodien atskatīšos uz būtiskākajiem Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Kā jau iepriekš norādīja kolēģi, aktuālākais jautājums bija CETA jeb visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību. Šeit nu vajadzētu tomēr viest skaidrību par līdzšinējo procesu.

Par CETA sarunas tika uzsāktas pirms vairāk nekā septiņiem gadiem – 2009.gada maijā. Savukārt jau kopš 2014.gada septembra ikvienam – gan deputātiem, gan ierēdņiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem – ir bijusi iespēja brīvi iepazīties ar šo nolīgumu. Tagad, kad esam nonākuši līdz ratifikācijai, pēkšņi no atsevišķu deputātu puses sākuši izskanēt apgalvojumi par savu neinformētību un par riskiem saistībā ar līgumu. Tie ir argumenti, kas neiztur kritiku. Nevēlēšanās iepazīties ar pieejamu informāciju nevienu neatbrīvo no atbildības un neattaisno nezināšanu. Tā vietā, lai jau vairākus gadus izmantotu iespēju skrupulozi analizēt līguma nosacījumus un skaidrot tos tālāk sabiedrībai, īsi pirms līguma ratificēšanas sabiedrība tiek mērķtiecīgi satricināta, nodarbojoties ar demagoģiju, izmantojot absurdi pārspīlētus un pat klaji nepatiesus apgalvojumus.

Šāda nediferencēti un nepamatoti noraidoša attieksme, kas līgumu kā tādu nekonkrēti un vispārināti nosoda kā pēc būtības negodīgu un šausmīgu, kavē mūsu ekonomisko attīstību, kā arī veicina vispārēju nihilismu.

Nolīguma ratificēšana paredz būtiskus ieguvumus Latvijai – paver jaunas izaugsmes iespējas Latvijas ekonomikai un ārējai tirdzniecībai, nodrošina piekļuvi Kanādas tirgum gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi. CETA – tas ir tilts no Eiropas Savienības uz Kanādu, un nevajadzētu mēģināt šo tiltu pārvērst par barjeru.

Ir pēdējais laiks atrotīt piedurknes un sākt domāt par pārliecinošu mūsu ražotāju konkurētspējas stratēģiju.

Nacionālā apvienība ir gandarīta par Saeimas lēmumu atbalstīt galīgajā lasījumā likumprojektu par CETA ratifikāciju.

Īsumā par vēl vienu būtisku šīsdienas lēmumu. Otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kurš atbilstoši Parīzes protokolam precizē no nodokļa atbrīvotās akcīzes preces, kas tiek piegādātas diplomātiskajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī atsevišķu sabiedroto spēku štābiem.

Ar šo likumprojektu arī precizējam noteikumus attiecībā uz degvielas piegādi un apjomiem ASV vēstniecībai. Ar šo likumprojektu nodrošinām Parīzes protokola papildnolīguma izpildi Latvijā.

Nacionālā apvienība šodien atbalstīja likumprojekta virzību uz apstiprināšanu galīgajā lasījumā.

Uz šīs nots vēlos no jums šonedēļ atvadīties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šī diena ne tikai Saeimā, bet visā Latvijā ir vēsturiska, jo šodien Latvija pirmā no 28 Eiropas Savienības valstīm ratificēja Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu. Šis nolīgums, kas pazīstams kā CETA, ir modernākais no tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem Eiropas Savienība ir līdz šim vienojusies.

Šis ir milzīgs sasniegums Latvijas ekonomikai un katram Latvijas iedzīvotājam.

Ja vēlamies jaunas darba vietas un lielākas algas, tad mums ir jāpalīdz mūsu uzņēmējiem atrast jaunus eksporta tirgus. CETA to dara. Ar to Kanāda atveras mūsu uzņēmējiem. Ko mēs no tā iegūsim? Nu, pirmām kārtām tas nodrošinās tirgus pieeju gandrīz 99 procentiem tarifa līniju. Pieeja pie Kanādas publiskajiem iepirkumiem – tas pastiprinās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un uzlabos apstākļus maziem un vidējiem komersantiem Latvijā. CETA negrozīs, nemazinās un neatcels Eiropas Savienības un Latvijas standartus jebkurā regulētā jomā, to skaitā pārtikas nekaitīguma, produktu drošības, patērētāju aizsardzības, veselības, vides, sociālos un darba standartus.

Importam no Kanādas jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumiem, kādus piemēro Eiropas Savienības ražojumiem.

Latvijas interesēs ir nolīguma ātra ratifikācija visās Eiropas Savienības valstīs, lai Latvija varētu sākt gūt no tā praktiskus ieguvumus. Redzamākais no tiem būs muitas nodevu atcelšana. Tas dos būtisku ieguvumu mūsu eksportam uz Kanādu.

Tas, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas IT klastera pārstāvji atbalsta šo nolīgumu, ir vēl viens apliecinājums tam, ka ir milzīgs potenciāls mūsu ekonomiskajai izaugsmei.

Es vēlos arī uzsvērt starptautiskās tirdzniecības svarīgumu un nozīmi pasaules ekonomikā, ekonomikas izaugsmē. Latvijai kā salīdzinoši nelielai un atvērtai ekonomikai brīvās tirdzniecības nolīgumi ar mūsu tirdzniecības partneriem ir īpaši svarīgi. Pateicoties mūsu dalībai Eiropas Savienībā, šis ir divdesmit piektais brīvās tirdzniecības līgums, kurā Latvija piedalās.

Un beidzot ir jāuzsver, ka šogad Kanāda ieņem jaunu un svarīgu lomu Latvijas ārpolitikā. Būdama NATO valsts, Kanāda sūta karaspēku, lai stiprinātu Latvijas drošību. Vienlaikus Kanāda ir nozīmīga Eiropas Savienības un Latvijas tirdzniecības partnere.

CETA noslēgšanai ir gan ģeopolitiska, gan ekonomiska nozīme. Un mēs esam īpaši pagodināti šodien, ka uz šodienas balsojumu ieradās Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs. Tas ir vēl viens apliecinājums labām Latvijas un Kanādas attiecībām drošības, ekonomikas un diplomātijas jomā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde