Frakciju viedokļi 2017.gada 19.janvārī

(20.01.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde nebija gara, taču, es domāju, tā bija ļoti emocionāla un varbūt nesīs kādas pārmaiņas. Mēs ļoti ceram, ka tās būs pozitīvas.

Ir ievēlēti Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē četri jauni locekļi. Ceram, ka beidzot varbūt tiks sakārtota apraide, lai latviešu valodā raidītās programmas varētu klausīties visā Latvijā bez izņēmumiem, un ka mums nebūs atkal jāklausās atrunas, ka to nav iespējams izdarīt, jo atkal neatradīsies līdzekļi. Un tad gribas nav, un tad izrādās, ka pat nezina, kurās vietās neskan... Es ļoti ceru, ka šie jaunie, enerģiskie cilvēki, kurus šodien mēs ievēlējām, šos trūkumus – pirmām kārtām šos trūkumus! – ātri novērsīs un tad varbūt ķersies arī pie reklāmas problēmām sabiedriskajos jeb masu medijos un citām, lai varētu labāk darboties.

Un valsts kontroliere mums atkal ir Krūmiņas kundze, kas diezgan labi ir strādājusi. Novēlu viņai labi darboties arī turpmāk, izmantojot visas savas iespējas, lai cīnītos pret korupciju un panāktu sakārtotību finanšu jomā.

Sēdē kārtējo reizi parādījās, ka pozīcijai opozīcijas priekšlikumi ir mazsvarīgi, mazvērtīgi un nav pieņemami. Komisijās nobalso pret, lai tikai koalīcijas viedoklis būtu tas pareizākais un labākais.

Šajā sakarā gribas atgādināt, ka jau pirms diviem gadiem opozīcija norādīja, ka pēc krīzes finansējums nav atjaunots iepriekšējā apjomā trijām mākslas augstskolām. Nu beidzot tas ir saklausīts – pēc diviem gadiem! Pozīcija saka: jā, tiešām vajag šo finansējumu atjaunot. Bet ir pazaudēti divi gadi, ir nepilnīgi sagatavoti studenti. Es domāju, ja mēs tā turpināsim, tad mēs tiešām ļoti lēni virzīsimies uz valsts augšupeju.

Otrs tāds piemērs ir mikrouzņēmumi. Opozīcija jau 2014.gada novembrī nāca klajā ar priekšlikumu, kā uzlabot, kā sakārtot šo jomu, lai tā pareizi funkcionētu, bet tas tika noraidīts. Taču pēc pusgada koalīcija nāca ar ļoti līdzīgu priekšlikumu, veidoja tāda paša satura priekšlikumu.

Par pārējiem jautājumiem, es domāju, kolēģi izteiksies varbūt konkrētāk.

Es gribu klausītājiem īsi pateikt, ka vakardien divās komisijās vienlaikus notika OECD pētījuma rezultātu apspriešana vienas stundas garumā. Mēs kārtējo reizi nonācām pie atziņas, ka ir tikai sausi skaitļi un nav paredzēts nekas tāds, kas jūtami uzlabotu mūsu izglītības sistēmu kopumā, jo OECD vērtējumā mēs esam kaut kur pa vidu daudzām valstīm. Protams, kārtējo reizi bija jāklausās, ka mēs atpaliekam no Igaunijas, kura ir stingri aizsteigusies mums priekšā. Opozīcijas uzdotie jautājumi kārtējo reizi palika bez atbildes. Un tā būtība jau ir tāda: mēs negribam sakārtot vispirms sistēmu un tikai tad mainīt saturu.

Mēs pašlaik strādājam... Valsts izglītības satura centrs Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē dala ļoti lielus Eiropas struktūrfonda līdzekļus un maina saturu. Bet man ir jautājums: varbūt sākumā varētu vismaz kaut kādu skaidru sistēmu izveidot un tikai tad mainīt saturu visiem priekšmetiem? Uz šo manu jautājumu atbildes diemžēl nav. Ministrs Šadurskis komisijā teica, ka vajadzētu paņemt pusi no septiņgadīgo bērnu apmācības programmas un tad to ieviest sešgadīgo apmācībā, un tad diskutēt, ka varbūt tomēr labāk ir 13 gadi, nevis 14 gadi... Tas liecina tikai par... viņa atbildes liecināja tikai par to, ka pašam ministram nav pilnīgi skaidrs, kādu sistēmu mēs gribam, cik gadi mūsu bērniem būtu jāmācās pamatskolā, cik – vidusskolā. Var būt, ka mums vajag ieviest tādu izglītības sistēmu, kādu piekopj daudzas valstis – vadošās valstis –, vai vismaz strukturāli veidot tādu sistēmu, kas dotu pozitīvus rezultātus, un tikai tad tērēt līdzekļus satura maiņai. Es ļoti ceru, ka mēs beidzot sakārtosim visu izglītību, kas ir pamatā valsts attīstībai, un ļoti ceru, ka ieklausīsies grieķu filozofa Heraklīta 500 gadus pirms mūsu ēras sacītajā, ka daudz zināšanu nenozīmē prast rīkoties ar prātu; ka zināšanas ir viens, bet prāts, domāšanas spējas – pavisam kas cits. Un te ir tas iemesls, kāpēc mēs OECD pētījumā esam pa vidu: tikai tāpēc, ka mēs ignorējam šīs senās atziņas, neieklausāmies gudru cilvēku pētījumu rezultātos, bet mēģinām paši kaut ko veidot un būvēt no jauna.

Es ļoti ceru, ka varbūt nākotnē pozīcija tomēr nedaudz ieklausīsies arī opozīcijas teiktajos vārdos un mēs sekmīgi risināsim savas valsts problēmas, jo sabiedrība ir jāizglīto, lai tai būtu augstākas prāta spējas... augstāka spēja spriest un vērtēt gan izdarītos, gan neizdarītos darbus valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien! Tā kā Platpera kungs aizskāra izglītības jomu, pavisam īsi pieminēšu, ka Latvijas Reģionu apvienība vakar nāca klajā ar tādu plašāku paziņojumu saistībā ar diplomdarbu pirkšanas faktu, ko atklāja žurnālisti. Katrā ziņā Latvijas Reģionu apvienība nosoda šādu faktu un arī to, ka atbildīgās institūcijas diemžēl nespēj šo situāciju novērst.

Katrā ziņā mēs aicinām gan augstskolas, gan vispār personas, kas ir ieinteresētas Latvijas izglītības sistēmas prestiža saglabāšanā un, tā teikt, celšanā, iesaistīties un katrā ziņā meklēt risinājumu, lai diplomdarbu pirkšanu un pārdošanu novērstu.

Šodien Saeimas sēdē apstiprinājām jeb, pareizāk sakot, pārapstiprinājām valsts kontrolieri. Apsveicu Krūmiņas kundzi šajā amatā un vēlu veiksmi darbā!

Pašas lielākās debates šodien izvērtās saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu, un arī man pašam šis jautājums likās pats svarīgākais. Bija debates, bija labi novēlējumi visiem šiem jaunievēlētajiem locekļiem un arī padomei kopumā. Taču jāatzīst tas, ka pagaidām mēs nezinām, kurš būs šīs padomes vadītājs. Ceram, ka viņš būs tiešām spējīgs vadīt šīs institūcijas darbu. Novēlu katram no šiem cilvēkiem, kas ir ievēlēti padomes sastāvā, spēt patiešām likt valsts un sabiedrības intereses pirmajā vietā un spēt atrast kopīgu valodu, jo, kā diemžēl vakar noskaidrojās sarunās ar dažiem no viņiem, līdz šim viņi īsti nebija pat kopā tikušies un nebija pārrunājuši savas tālākās darbības principus. Tā ka tur vēl... droši vien viņiem tiešām lieli izaicinājumi priekšā.

Vēlam viņiem veiksmi.

Katrā ziņā tas, pret ko es personīgi iestājos, – ka joprojām NEPLP locekļi tiek pēc būtības izvirzīti no katras koalīcijas partijas pa vienam. Jau vakar no rīta laikraksts “Diena” rakstīja, ka Beitikas kundze tiek virzīta no VIENOTĪBAS puses, Āboliņa kungs tiek virzīts no Nacionālās apvienības, Patriks Grīva – no Zaļo un Zemnieku savienības. Tieši konkursa neesamība man rada vislielākās bažas, jo tomēr Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jābūt neatkarīgai un tiešām kvalitatīvi jāstrādā tālāk. Diemžēl kvalitātes kritērijs tika nobīdīts kaut kur tālāk, svarīgākais bija vienas vai otras attiecīgās partijas atbalsts.

Galu galā tomēr visi šie kandidāti tika atbalstīti; kādam bija lielāks atbalsts, kādam – mazāks. Pats personīgi balsoju pret Patrika Grīvas kandidatūru, jo uzticējos ekspertu viedoklim, ko publicēja arī Latvijas Televīzija. Šajā ekspertu vērtējumā Grīvas kungs no 10 kandidātiem palika godpilnajā trešajā no beigām vietā, 10 ballu sistēmā saņēma vidējo atzīmi 4,6. Manuprāt, tas vien jau liecina, ka ir šaubas par Grīvas kunga spēju strādāt NEPLP sastāvā. Tomēr ceram uz viņa godaprātu un spēju savu tālāko darbību nodalīt no līdzšinējās darbības privātajās raidstacijās, patiešām spēt pārstāvēt, kā jau teicu, sabiedrības intereses.

Nobeigumā. Savā runā Saeimas sēdē atgādināju un arī šobrīd atgādinu gan visiem NEPLP locekļiem, kas nupat ir ievēlēti, gan arī visiem Saeimas deputātiem kādreizējā ANO ģenerālsekretāra Dāga Hammaršelda teicienu, ka varu ir pelnījis tikai tas, kurš to attaisno katru dienu.

Veiksmi mums visiem darbā! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā informēšu par vienu praktiskas dabas jautājumu.

Pie mums ir vērsušies vairāki taksometru vadītāji saistībā ar likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. No 2017.gada 1.janvāra šis likums paredz, ka Autopārvadājumu likumā minētais pārvadātājs maksā obligāto iemaksu (avansu) 130 eiro apmērā mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētā kontā. Kā izriet no likumprojekta anotācijas, taksometru pakalpojumu nozarē nodarbināto saņemtais darba ienākums ir būtiski zemāks par vidējiem rādītājiem valstī, un grozījumi likumā ir nepieciešami, lai taksometru pakalpojumu nozarē minimizētu ēnu ekonomiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un mazinātu konkurences kropļošanu. Turklāt anotācijā atzīmēts, ka avansa maksājums nebūs atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veiks pārvadājumus ar konkrēto taksometru. Anotācijā ņemts vērā pieņēmums, ka ar vienu vieglo taksometru tiek nodarbinātas divas vai trīs personas.

No sarunām ar taksometru vadītājiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus ārpus Latvijas lielajām pilsētām, izriet, ka ļoti daudzi no viņiem vieni paši veic pārvadājumus ar konkrēto taksometru. Turklāt taksometra nobraukums un līdz ar to arī saņemtais ienākums Rīgā un reģionos ievērojami atšķiras, taču obligāto iemaksu avanss 130 eiro apmērā visiem ir vienāds.

Ņemot vērā minēto, frakcija SASKAŅA aicina Labklājības ministriju sniegt skaidrojumu, vai likumprojekta sagatavošanas laikā tika izvērtēts taksometru nozarē strādājošo teritoriālais faktors un tas, ka Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās tiek iegūti lielāki ienākumi nekā citās Latvijas pilsētās. Turklāt mēs lūdzam skaidrojumu, uz kādiem faktiem balstīts pieņēmums par to, ka ar vienu vieglo taksometru tiek nodarbinātas divas trīs personas.

Un vēl viens jautājums. Vai Labklājības ministrija gatavojas izvērtēt pieņemtā likuma ietekmi uz taksometru nozarē strādājošajiem un izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgu obligāto iemaksu (avansu) dažādos Latvijas reģionos, kā arī dažādu iemaksu apmēru atkarībā no nodarbināto skaita uz vienu taksometru? Gaidām no ministrijas atbildes uz mūsu jautājumiem pēc būtības, jo cilvēkiem jāpalīdz.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsnedēļas sēdē ir pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu, kas saistīti gan ar valsts drošību, gan ar iekšējo procesu stabilitāti un virzību. Iesākumā par īpašo. Šodien Saeimas sēde ir īpaša ar to, ka tika ievēlētas jaunas amatpersonas. Ievēlēšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē Nacionālā apvienība šodien atbalstīja visus četrus izvirzītos kandidātus – Ivaru Āboliņu, Guntu Līdaku, Patriku Grīvu un Ievu Beitiku. Paļaujamies, ka jaunajā sastāvā padome pievērsīsies Latvijas mediju un informācijas vides akūtāko jautājumu risināšanai – Krievijas izvērstā informācijas kara ietekmes un seku iegrožošanai, atspēkojot kaimiņvalsts izplatīto melu un dezinformāciju jūru, latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai Latvijas mediju telpā, kā arī sabiedrisko mediju darbības stiprināšanai, veicinot to iziešanu no reklāmas tirgus, lai veidotu patiesi saturiski daudzveidīgu, spēcīgi un redakcionāli neatkarīgu mediju vidi.

Vēlam panākumus darbā un paļaujamies uz jaunievēlēto padomes locekļu kompetenci un spējām risināt šos visbūtiskākos jautājumus.

Savukārt Elita Krūmiņa ir sevi pierādījusi kā kompetenta un spēcīga Valsts kontroles vadītāja un savas darbības pirmajā termiņā panākusi būtisku progresu veikto revīziju lietderības un kvalitātes palielināšanā. Uzskatām, ka Krūmiņas kundzei savs iesāktais darbs ir jāturpina, un ar prieku atbalstījām viņas kandidatūru Valsts kontroles vadītāja amatam.

Un nu par citiem būtiskiem lēmumiem šodienas sēdē.

Atbalstījām nodot tālākai skatīšanai likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”. Šī nolīguma mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības un Kanādas politiskās saites, kā arī sadarbību ārlietu un drošības jautājumos un veicināt sadarbību ne tikai ekonomikā un tirdzniecībā, bet daudzās politikas jomās. Abas līgumslēdzējas puses – mēs, Eiropas Savienība, un Kanāda – šajā nolīgumā nostiprina savas kopējās demokrātiskās vērtības un apliecina abu pušu apņemšanos nodrošināt starptautisko mieru un drošību. Šis nolīgums kontekstā ar Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem Kanādai kļūt par ietvarvalsti Latvijā izvietojamam starptautiskajam bataljonam, kā arī kontekstā ar CETA līgumu gan būtiski stiprinās Latvijas un Eiropas Savienības drošību, gan arī sniegs reālas iespējas un pienesumu Eiropas Savienības un Kanādas pilsoņiem.

Šodienas realitāte pieprasa aktīvu darbu starptautiskās sadarbības un draudzības saišu stiprināšanā, un šis nolīgums ar Kanādu ir plats solis pareizajā virzienā.

Šodien otrajā lasījumā atbalstījām likumprojekta par kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu tālāku virzību. Ar šo likumprojektu tiek sperti tālāki soļi iedzīvotāju jau esošo tiesību realizēšanā, pilnveidojot mehānismus un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un tiesības pilnvērtīgi realizēt savas Satversmē garantētās tiesības. Tāpēc arī atbalstījām šī likumprojekta tālāku virzību.

Galīgajā lasījumā lēmām arī par Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma projektu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs. Apzinoties esošo drošības situāciju, Eiropas Savienībai saskaroties ar teroristu uzbrukumiem, šāda regulējuma nepieciešamība ir neapstrīdama. Tas ir fundamentāls aspekts aviācijas un robežkontroles drošības stiprināšanā. Reģistra izveide mūsu drošības iestādēm ļaus cīnīties ne tikai pret starptautisko terorismu, bet arī pret starptautisko organizēto noziedzību, kas savu noziegumu izdarīšanai nereti izmanto tieši gaisa pārvadājumu infrastruktūru. Tas ir būtisks solis pretim valsts un sabiedrības drošības uzlabošanai.

Uz šīs nots arī vēlos no jums šonedēļ atvadīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Labdien, cienījamās radioklausītājas un godātie radioklausītāji!

Šodien Saeimas sēdē bez jau minētajām vēlēšanām bija vēl viens svarīgs lēmuma projekts, proti, “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” trijos Latvijas novados. Tas ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra slimības izplatīšanos vienā no lielākajām, modernākajām cūku fermām Krimuldas novadā.

Iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi saprast un šīs bīstamās slimības ierobežošanai ārkārtējo situāciju pieņemt, kā arī izpildīt valsts amatpersonu rīkojumus, it īpaši Valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus. Jo, lai mēs ierobežotu šo slimību un lai neciestu ekonomiskos zaudējumus, ir svarīgi to laikus apkarot, ierobežot un iznīcināt slimos dzīvniekus.

Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, šodien Saeimas sēdē bija divas nozīmīgas vēlēšanas. Pirmās – valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas atkārtota ievēlēšana. Jau Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs, septiņi deputāti, viņu atbalstījām un izvirzījām Saeimā apstiprināšanai uz otro termiņu. Krūmiņas kundze ir daudz darījusi, veicot, organizējot šīs revīzijas. Mums ir bijušas daudzas diskusijas par likumības un finanšu revīzijām un pēdējā laikā noris diskusija par lietderības revīzijām. Man prieks, ka viņa ir izpratusi pašvaldību, vairāku nozaru ministriju lūgumu par šīm lietderības revīzijām, un tagad tās vairāk tiek piemērotas un skatītas no likumības viedokļa, jo šī lietderība jebkurā gadījumā ir subjektīva izpratne, un tā vairs nav tik prioritāra kā likuma ievērošana.

Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vēlēšanām es varu pateikt paldies visiem desmit kandidātiem, kurus divas dienas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzklausīja, uzdeva jautājumus un vērtēja. Visi desmit kandidāti bija spēcīgi, ar izpratni mediju jautājumos, un tika nobalsots par, komisijas deputātuprāt, stiprākajiem, kuri šodien tika virzīti Saeimas plenārsēdē apstiprināšanai. Un tika arī ar diezgan pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēti Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā.

Es gribu teikt, ka šie četri izvirzītie kandidāti tika apspriesti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vēlreiz, viņiem klāt neesot, un, komisijas deputātuprāt, viņi tomēr bija stiprākie, tāpēc iepriekš izteiktajiem Viļuma kunga pārmetumiem, ka tie ir koalīcijas kaut kādi tur atbalstīti kandidāti, es pilnīgi negribu piekrist. Mana favorīte bija Ieva Beitika, un es arī komisijā iestājos par viņas ievēlēšanu, es pilnīgi noraidu šādus pārmetumus, ka koalīcija ir par kaut ko vienojusies un atbalstījusi. Kā mēs redzējām balsojumā, izvirzītos kandidātus atbalstīja arī opozīcijas frakcijas.

Es vēlu sekmes ievēlētajiem locekļiem, uzsākot darbu, un es tiešām ceru uz viņu jaunību, neatkarību, saprātu, lai viņi spētu mainīt padomes darbu, lai sabiedriskie mediji attīstītos straujāk, lai būtu nodrošināta apraide visā Latvijas teritorijā, un, protams, sadarbība ar komercmedijiem, kā arī lai sabiedriskie mediji izietu no reklāmas tirgus. Šie ir jautājumi, kas nākamajiem locekļiem būs risināmi. Vēlu viņiem sekmes.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valteram Dambem.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi pirms brītiņa minēja, šodien Saeimā tika pieņemti vairāki nozīmīgi un svarīgi lēmumi. Es gribu pievērsties vienam, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais, proti, šodien tika, tā teikt, pārapstiprināta amatā valsts kontroliere Krūmiņas kundze. Viņai šis ir otrais termiņš, un šis lēmums, vismaz no manas puses un no VIENOTĪBAS puses, balstījās uz iepriekšējā periodā Krūmiņas kundzes paveikto un viņas pieeju revīzijas un kontrolēšanas darbiem.

Manuprāt, Krūmiņas kundzes darbā un Valsts kontroles darbā ir laba tendence – iepriekšējos gados kontroliere ir pievērsusies kapitālsabiedrību kontrolēšanai, kas iepriekš bija mazāk izteikta, un tajā skaitā plašāku rezonansi sabiedrībā ieguva “Rīgas satiksmes” revīzija un “Rīgas namu pārvaldnieka” revīzija. Kāpēc šīs revīzijas ir ļoti svarīgas? Tāpēc, ka, piemēram, tādu uzņēmumu kā “Rīgas satiksme” gada budžets vai naudas apjoms, kas iziet caur šo uzņēmumu, ir daudz lielāks nekā Latvijas otras lielākās pilsētas, piemēram, Daugavpils, gada budžets. Tāpēc jau primāri jāskatās, kā nauda tiek lietota tur, kur tās ir vairāk, un tad pakāpeniski, ejot uz vietām, kur tās īpatsvars ir mazāks. Un šeit arī bija konkrēti... Diemžēl tādas lietas notiek. Tika atklāti konkrēti fakti par dažādām fiktīvi nodarbinātām nodaļām un cita veida nesaimniecisku rīcību ar ļoti iespaidīgām summām. Es ceru, ka Krūmiņas kundze un Valsts kontrole arī nākamajā periodā pievērsīsies tieši kapitālsabiedrībām, jo tās no korupcijas riska analīzes viedokļa ir pakļautas vislielākajam kārdinājuma vai vilinājuma riskam.

Un, kas vēl, manuprāt, būtu svarīgi, ko būtu nepieciešams izdarīt. Proti, Valsts kontrole parasti saplāno savu revīziju plānu kādu laiku uz priekšu, uz gadu. Bet bieži vien gadās kādas neparedzētas situācijas vai medijos parādās kāda jauna informācija, un tad ir grūti atrast brīvus resursus, lai uzreiz tā strauji pievērstos šīm konkrētajām lietām. Manuprāt, būtu vērts tomēr atlicināt kādu iespēju, neieplānot varbūt tādu simtprocentīgu noslodzi visa gada garumā, lai varētu pievērsties arī kādiem steidzamiem gadījumiem. Bet citādi darbs ir darīts labi. Ir redzami uzlabojumi. Novēlu tā tikai turpināt šo faktiski labi aizsākto darbu.

Šodien no manas puses tas ir viss. Paldies jums, radioklausītāji. Veiksmīgu nedēļu!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 17.decembrī