Frakciju viedokļi 2017.gada 12.janvārī

(13.01.2017.)

Vadītāja. Labrīt, Latvijas radioklausītāji! Šodien notika pirmā Saeimas sēde šī gada ziemas sesijā, un turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi tajā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles šodien pirmais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, ļoti cienījamie kolēģi, klausītāji un skatītāji! Vispirms gribu Latvijas Reģionu apvienības vārdā sveikt jūs visus jaunajā – 2017. – gadā un novēlēt daudz panākumu, visu sapņu, ieceru un solījumu piepildīšanos!

Šodien Saeimas sēdē mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, neraksturīgi opozīcijas statusam, atbalstīja visu iesniegto likumprojektu tālāku nodošanu izskatīšanai atbildīgajās komisijās. Jo – kur gan citur, ja ne šajās komisijās kopā ar visām atbildīgajām institūcijām un sociālajiem partneriem mēs varēsim apspriesties un rast labāko risinājumu tālākai dokumentu virzībai? Taču šie balsojumi nenozīmē to, ka mūsu frakcija bija tik lielā vienprātībā par šiem likumprojektiem, apspriežot tos pirms Saeimas sēdes. Tāpēc tālākajā darba gaitā mēs aktīvi darbosimies komisijās un noteikti sniegsim arī savus priekšlikumus.

Minēšu dažus likumprojektus, par kuriem mums bija dažādi viedokļi un arī jautājumi.

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kurā paredzēts pazemināt darba pieredzes prasības KNAB priekšnieka amata kandidātam. Jautājums – kāpēc? Tāpēc, ka Ministru kabinets nevar atrast tam vadītāju un sakārtot vienreiz šo iestādi?

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” paredz ar nekustamā īpašuma nodokli pilnībā neaplikt zemes vienības, kas atrodas valsts robežas joslā. Bet, ja tās netiek pienācīgi koptas un uzturētas, ko darīt pašvaldībai?

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Būs administratīvā atbildība ar iespējami lieliem naudas sodiem par Valsts kasei laikus neiesniegtu pārskatu. Cik tas ir samērīgi?

“Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, ko iesniedza Ministru kabinets. 2013.gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus šajā likumā un uzdeva Ministru kabinetam noteikt vispārīgās valsts autoceļu būvdarbu izpildes un kvalitātes prasības atbilstoši autoceļu noslogojumam. Satiksmes ministrija tās izstrādāja, bet Ministru kabinets neizsludināja, jo pret to iebilda sociālie partneri, un tagad ir priekšlikums šo prasību no likuma izņemt. Vai pa šo laiku ir būtiski uzlabojusies ceļu būvniecības kvalitāte un nekādas prasības vairs nav vajadzīgas?

Nozīmīgs, mūsu skatījumā, bija Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kurš tika pieņemts galīgajā lasījumā. Šie grozījumi paredz, ka klientam ir tiesības saņemt noteiktajam aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai viņš šo pakalpojumu saņem aprūpes institūcijā vai kā alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu. Lai iespējami saīsinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu atrašanās laiku aprūpes institūcijā un motivētu pašvaldības iespējami ātri atrast audžuģimeni vai aizbildni šiem bērniem, kuri ir vecumā līdz diviem gadiem, likums nosaka pašvaldības pienākumu no sava budžeta segt uzturēšanas izdevumus valsts sociālās aprūpes centros tiem bērniem, kuri tur uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem. Izplatītais mīts, ka pašvaldībām ir vieglāk ievietot bērnus aprūpes centros un nemeklēt ģimenisku vidi, nav īsti patiess. Jāņem vērā, ka atrast audžuģimeni vai aizbildņus nav nemaz tik vienkāršs uzdevums, jo būt par audžuģimeni vai aizbildni – uz šādu rīcību nemaz nav tik liels piedāvājums. Tas nav vienkāršs darbs ar lielu atalgojumu, bet misija, un ne katrs to grib un var uzņemties.

Tāpat šajā likumā tiek iestrādātas tiesības valsts sociālajiem dienestiem pieprasīt un saņemt informāciju arī no privātām struktūrām bez maksas, lai izvērtētu klientu resursus.

Tās ir labas iestrādes.

Nobeigumā gribu teikt, ka darba mums visiem pietiks visam šim gadam, tāpēc vēlu visiem sekmes. Un paldies par klausīšanos.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Melgailim no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas ziemas sesijas sākumā pēc frakcijas SASKAŅA deputātu pieteikuma Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz iespēju no darba atbrīvot valstij it kā nelojālus pedagogus. Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10.martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 10.jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas. Šo pieteikumu parakstījuši 20 Saeimas deputāti no SASKAŅAS, un mēs aicinām vērtēt regulējuma atbilstību mūsu valsts pamatlikumam. Satversme paredz tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Tāpat Satversme paredz tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Savukārt likumprojekta autore – Izglītības un zinātnes ministrija – skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kuri varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, novērstu to, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei. Šis likums stājās spēkā 1.janvārī.

Tomēr tagad Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par šiem grozījumiem, un mēs uzskatām, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi ir jautājums, ar kuru mēģināts sašķelt sabiedrību un pedagogus, un šis regulējums pat robežojas ar neuzticības izteikšanu visiem Latvijas skolotājiem.

Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesai priekšā stāv pietiekami liels darbs un izaicinājums, lai izvērtētu lojalitātes institūta atbilstību Satversmei. Domājam, ka līdz Satversmes tiesas lēmumam nevajadzētu šo apstrīdēto regulējumu mēģināt pielietot Latvijas skolās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Nacionālās apvienības vadītā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir uzklausījusi visus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātus, un jau nākamnedēļ komisijā un pēc tam Saeimā tiks balsots par četriem NEPLP locekļa amata kandidātiem, lai no 2.februāra varētu stāties šīs padomes locekļa amatā. Pēc kandidātu noklausīšanās Saeimas komisijā var secināt, ka kandidāti pārzina tās sfēras, kuras nepieciešams pārzināt, lai strādātu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Tās ir gan sabiedrisko mediju pārraudzība, gan komercmediju pārraudzība, gan valsts budžeta līdzekļu izlietošana sabiedriskajam pasūtījumam komerciālajā un, protams, sabiedriskajā medijā. Tas ir arī apraides frekvenču sadalījums, uzraudzība pār programmu kvalitāti, pār reklāmām.

Tā ka deputāti pārliecinājās, ka no 10 kandidātiem, kas pretendē uz padomes locekļa amatu... Līdz ar to ir pietiekams kandidātu loks, lai varētu 19.janvārī Saeimas sēdē ievēlēt kvalitatīvu padomi.

Jāteic, ka vēl būs balsošana 17.janvārī komisijā, kur vēl notiks kandidātu apspriešana, deputāti vēlreiz diskutēs par kandidātiem. Un man gribētos, lai tā diskusija būtu atklāta un visai sabiedrībai dzirdama. Un arī vēlēšanas, protams, būs atklātas un visai sabiedrībai redzamas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Visupirms es vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā visiem jaunajā gadā novēlēt, lai jums veicas un lai jūs paši un arī pret jums ikviens gan darbos, gan arī domās un vārdos izturētos tā, ka tas nāk no patiesas sirds – no sirds Latvijai, no sirds pret saviem līdzcilvēkiem.

Bet, runājot par to, kāds šajā nedēļā un pāris iepriekšējo nedēļu laikā ir bijis Saeimas deputātu un Saeimas komisiju darbs, gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

Šodien Saeimas sēdē bija piedāvāts nodot komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, lai 2018.gadā atgrieztos atpakaļ pie situācijas, kas bija pēdējos gados – līdz pat šim gadam, kad Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku atlīdzība jeb darba vietu uzturēšana un atalgojums tika maksāts no Labklājības ministrijas budžeta jeb no valsts budžeta finansējuma.

Pieņemot 2017.gada budžeta likumprojektu paketi jeb likumu paketi, tika izdarīts grozījums likumā un tika pateikts, ka, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, 93 amata vietas tiks apmaksātas no speciālā nodarbinātības valsts budžeta. Opozīcijas deputāti, piedāvājot šodien likumprojektu, vadījās no viena nopietna apsvēruma. Ja jau labklājības ministrs un valdības pārstāvji saka, ka sociālajā budžetā ieņēmumu ir tik maz, ka ir grūtības samaksāt pabalstus, jo bezdarbnieku skaits pieaug, pabalstu skaits pieaug, un tāpēc pat bija jāpalielina kritēriji, nosakot, kas vispār ir tiesīgs saņemt šos bezdarbnieku pabalstus, tad šajā situācijā, kad sociālajam budžetam ir grūti laiki, tas ir neloģisks solis – no šī sociālā budžeta sākt maksāt valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem atlīdzību.

Es sapratu, ka šodien Saeimas sēdē mūsu koalīcijas partijas pēc būtības jau nebalsoja “pret”, “pret” balsoja tikai četri deputāti, lielākā daļa koalīcijas jeb pozīcijas partiju deputātu atturējās. Šī atturēšanās principā bija kā atbalsts šim priekšlikumam, vienkārši nevēlēšanās balsot pret pašu valdības piedāvāto un Saeimā jau akceptēto likumu. Es ceru, ka nākotnē mēs vēl atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Otra lieta. Tā ir viena no Saeimas darbības formām, ka deputāti uzdod jautājumus ministriem. Katras Saeimas sēdes beigās mēs dzirdam, kā tiek uzdoti jautājumi ministriem, bet retāk mēs dzirdam, kādas atbildes ir sniegtas.

Klausītājus un skatītājus es vēlos informēt, ka mūsu frakcija šodien uzdeva jautājumus finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, un šie jautājumi ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektivitāti un lietderību. Jau 2010.gadā bija izstrādāts pasākumu plāns, kurš ietvēra 66 pasākumus, un līdz 2013.gadam šie pasākumi bija jāīsteno. 2016.gadā tika apstiprināts jauns darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai laika posmam no 2016. līdz 2020.gadam. Taču nekur netika paradīts, cilvēki netika informēti, kāds tad ir iepriekšējā plāna rezultatīvais izvērtējums, kāds ir bijis pienesums. Katru reizi, ieviešot kādu jaunu likuma grozījumu, kas palielina valsts noteiktos ierobežojumus un aizliegumus cilvēkiem un palielina sodus, vienmēr kā arguments skan: “Tas uzlabos cīņu pret ēnu ekonomiku.” Ja jau nav izvērtēti iepriekšējie pasākumi, ja mēs nezinām, kāda bija atdeve iepriekšējiem pasākumiem, tad vai tiešām policejiskas valsts formēšanās situācijā, izmantojot lozungu “Mēs cīnāmies pret ēnu ekonomiku” (taču nesasniedzot konkrētus rādītājus!), vēl un vēl ir jāpastiprina kādi ierobežojumi?

Es ceru, ka finanšu ministre nākamās nedēļas laikā mums sniegs šo atbildi un mēs varēsim informēt klausītājus un skatītājus, kāda tad ir reālā situācija, kādi ir rezultāti agrākajiem pasākumiem un vai tie tiešām ir tik efektīvi bijuši.

Paldies par uzmanību un veiksmi jums darbos!

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms savā un frakcijas vārdā vēlos jums novēlēt laimīgu jauno gadu! Lai tas ir veiksmīgs mums visiem un labiem notikumiem bagāts!

Šī Saeimā bija tāda iešūpošanās nedēļa jaunajā sesijā, tādēļ arī sēdē nebija daudz jautājumu. Taču šonedēļ bija interesanta Eiropas lietu komisijas sēde, kurā tika skatīti Eiropas fondu līdzekļu apgūšanas jautājumi, un konkrēti tika skatīts tautā iesauktais “Skanstes tramvajs” vai “kapu tramvajs” Rīgā. Proti, kas tur notiek ar Eiropas naudas līdzekļu apgūšanu. Vispirms jāteic, ka šis projekts ir slepenības plīvurā tīts. Proti, “Rīgas satiksme” ļoti maz informācijas atklāj publiski, jo uzskata, ka tas ir komercnoslēpums, ka tas var kaitēt uzņēmuma komercdarbībai, kas nemaz nav saprotams, jo “Rīgas satiksme” ir monopoluzņēmums Rīgā. Neviens citas blakus sliedes netaisīs un nekonkurēs ar viņiem. Tātad zem šīs argumentācijas faktiski ir vesels informācijas slānis, kuram nevar piekļūt, un nevar saprast arī šī projekta jēgu un ekonomisko pamatojumu. Tāpat komisijas sēdē tika taujāts par izmaksām, jo viena lieta ir uzbūvēt šīs sliedes, bet otra ir tās uzturēt. Ja ir papildu maršruti, ir vajadzīgi papildu vadītāji, papildu transportlīdzekļi, kas ir jāuztur, ir papildu izmaksas, un no kurienes tad šīs izmaksas tiks segtas? Vai atkal Rīgas dome palielinās savu dotāciju vai varbūt tiks palielinātas, piemēram, biļešu cenas? Arī uz šiem jautājumiem netika saņemta atbilde. Un kādēļ ir izvēlēts tieši šis maršruts, jo tramvajs investīciju ziņā ir pats dārgākais sabiedriskais transportlīdzeklis un to atmaksājas taisīt tur, kur ir tiešām ļoti daudz potenciālo pasažieru, kurus nepieciešams ļoti īsā laikā kaut kur aiztransportēt? Un šādiem nosacījumiem šobrīd vairāk atbilst Purvciema virziens vai Rumbulas virziens, vai Berģu virziens, kur to var komplektēt arī ar stāvparkiem. Tas tiktu krietni labāk noslogots. “Rīgas satiksme” min argumentāciju, ka Barona iela ir ļoti noslogota, taču arī šis “Skanstes tramvajs” jau Barona ielu būtiski neatslogos. Tāpat netika saņemta atbilde uz jautājumu, kādēļ tai līnijai būtu jāiet caur Lielajiem kapiem, jo pēc būtības, ja tramvaju palaistu tālāk – pa Skanstes ielu līdz galam un tālāk pa Upes ielu –, tā var aiziet līdz Brasas tiltam, kur pievienotos 11.tramvaja maršruta līnijai, apejot Lielos kapus.

Komisija nolēma, ka 20.februārī Finanšu ministrijas Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai ir jāsaņem papildu informācija no “Rīgas satiksmes”. Tāpat komisija lēma, ka ir ļoti daudz citu neskaidru jautājumu. Tāpēc tiks sūtīta vēstule “Rīgas satiksmei” un Rīgas domei ar šiem jautājumiem, lai saņemtu atbildes, saprastu situāciju un domātu, kā rīkoties tālāk. Diemžēl pats sliktākais ir tas, ka šeit ir slepenības plīvurs, kas liek uzdot ļoti daudz jautājumu – kāpēc tāds vispār ir, un, loģiski, arī citus jautājumus.

Tātad gaidīsim un skatīsimies.

Šodien saku paldies jums par uzmanību. Lai laimīgs un veiksmīgs šis gads!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim.

Un šodien “Frakciju viedokļus” noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā sveicu jūs ar jaunā gada iestāšanos, ar skaisto ziemu un vēlu sekmes, panākumus un veselību! Šī nedēļa ir pirmā Saeimas ziemas sesijā, un, ja Saeimas sēde nebija gara un nebija daudz skatāmo jautājumu, tad komisijās, kā jau iepriekš runātāji teica, bija aktīvas diskusijas.

Pirmām kārtām es gribu pateikt par jauno NEPLP locekļu virzīšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur tika uzklausīti 10 kandidāti. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti šos kandidātus vērtē kā stiprus, un nākamnedēļ, jau pirmdien, mēs frakcijā vērtēsim kandidātus, lai otrdien komisijā varētu balsot par stiprākajiem kandidātiem, kas varētu būt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi.

Otra amatpersona, kas ir jāievēlē janvārī, ir valsts kontroliere. Ir izvirzīta tikai esošā valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā viņa sniedza pārskatu par četros gados paveikto. Deputātiem bija diskusija ar valsts kontrolieri, tika uzdoti jautājumi, saņemtas atbildes, un tika diskutēts arī par nākamo periodu, ja viņa tiks ievēlēta.

Tā ka janvārī Saeimā būs vismaz piecu amatpersonu vēlēšanas, tāpat arī tiks skatīti vairāki svarīgi likumprojekti, kā jau iepriekšējie runātāji stāstīja. Vēl varu atzīmēt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā šonedēļ tika izskatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas arī noteikti janvārī Saeimas sēdē nonāks izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā, un tāpat vēl citi likumprojekti, piemēram, Valsts kontroles likums.

Vēlu jums sekmes personīgajā dzīvē un ticību labajam!

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valteram Dambem.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir noslēdzies.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!

Svētdien, 25.jūnijā