Frakciju viedokļi 2016.gada 22.decembrī

(28.12.2017.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, kura bija pēdējā sēde šī gada rudens sesijā, un par tajā skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji, šajā saulgriežu laikā! Es šodien pavisam īsi pastāstīšu par diviem notikumiem.

Viens no tiem ir, ka Latvijas Republikas Saeima ir nolēmusi uzņemt Mihailu Barišņikovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un šeit es gribu nolasīt vienu citātu no paša Mihaila Barišņikova vēstules: “Ir liels pagodinājums būt izraudzītam kā loceklim Latvijas kulturālā un politiskā dzīvē. Mana cerība ir spēt visādos veidos veicināt latviešu progresu un cenšanos pēc visām cilvēktiesībām. Es jūtos patiesi pazemīgs saņemt šādu augstu pagodinājumu no Latvijas Republikas, un, ja man piešķirs pilsonību, es to godāšu pašapzinīgi un ar lepnumu.”

Un vēl otra lieta. Es gribu pateikt lielu paldies Latvijas Radio par diviem notikumiem. Vispirms liels paldies par Latvijas Radio cilvēku sarīkoto akciju “Dod pieci!”, kuras laikā, kā mēs zinām, ir saziedoti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro, lai palīdzētu vairāk nekā pustūkstotim cilvēku. Tas ir labs darbs šajā saulgriežu laikā!

Un otrs liels paldies Latvijas Radio bērnu vokālajam ansamblim “Dzeguzīte” par izjusto priekšnesumu šeit – Saeimas namā. Un arī sveiciens ansambļa vadītājai Dailai Martinsonei jubilejā!

Novēlu jums, mani godājamie radioklausītāji, priecīgus un klusus Ziemassvētkus ģimenes lokā un laimīgu nākamo – Gaiļa gadu!

Vadītāja. Paldies Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie radioklausītāji! Tik tiešām šodien bija gara sēde ar daudziem notikumiem. Vēlos izcelt divus likumprojektus, kuri tika skatīti šodien Saeimā. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Ar gandarījumu varu teikt, ka šoreiz visa Saeima vienbalsīgi atbalstīja grozījumus, kuri palielinās pārraudzību pār maksātnespējas procesa administratoriem.

Otrs likumprojekts, kuru es gribētu izcelt, ir “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Es teiktu – šodien uzvarēja veselais saprāts: pēc vairāk nekā gadu ilga darba, kopš Saeima ir saņēmusi Valsts kontroles iesniegtos grozījumus, kuri paredz noteikt, ka tās personas, kuras ir prettiesiski rīkojušās ar valstij vai pašvaldībai piederošiem finanšu līdzekļiem, būtu saucamas pie atbildības, šie grozījumi tomēr netika izslēgti ārā, kā bija piedāvājis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Dambes kungs. Šie Valsts kontroles rosinātie grozījumi paliek spēkā un šodien ir atbalstīti otrajā lasījumā. Ja šos grozījumus atbalstīs arī trešajā lasījumā, tas būs neliels, bet pareizs solis virzienā uz to, lai personas, kuras tik tiešām negodprātīgi rīkojas ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem, varētu saņemt sodu un tām būtu jāatmaksā konkrētas naudas summas, nevis valdītu vispārēja bezatbildība.

Vēlos arī novēlēt ikvienam radioklausītājam saticīgus un laimīgus Ziemassvētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir zināms, ka saskaņā ar Saeimas vairākuma atbalstītajiem grozījumiem Izglītības likumā darba devējam turpmāk būs iespējams nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un Satversmei.

Šī ļoti plaši interpretējamā norma izraisīja neapmierinātību pedagogu vidū. Frakcija SASKAŅA ir izpildījusi savu solījumu un vērsusies Satversmes tiesā, lai atceltu Izglītības likumā iekļauto strīdīgo normu par pedagogu lojalitāti. Uzskatām, ka šāda norma apdraud Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, tā ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti paust savus uzskatus, meklēt, saņemt un arī izplatīt informāciju.

Eiropas tiesiskā telpa jau ir piedzīvojusi gadījumus, ka šādi tiesību ierobežojumi ir tikuši atzīti par cilvēktiesību pārkāpumu, tikmēr Latvijā valdošos tas, kā izskatās, nemulsina. Pedagogu lojalitāti kā attieksmi nav iespējams pat nekļūdīgi identificēt, ne arī kontrolēt. Valsts ne vien nedrīkst, bet arī nespēj iejaukties personas pamattiesībās paturēt savus uzskatus. Mūsdienās vairs nevar uzskatīt, ka demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības labad personai, arī pedagogam, var liegt izteikt personiskus uzskatus un paust tos pat tad, ja tie ietver kritiku par valdības darbības stilu.

Frakcijas SASKAŅA vārdā pateicos par sadarbību, sapratni un atbalstu.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – Jaunais, 2017., gads!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Īpaši vēršos pie jums, Latvijas Reģionu apvienības atbalstītāji! Šodien, laikā pirms Ziemassvētkiem, tiešām gribas vairāk runāt par labām lietām. Šodienas sēde bija pietiekami gara, pilna ar diskusijām par dažādiem jautājumiem, to skaitā par parlamentāro krīzi, par demisijām, tāpēc sākšu ar to, ka šajā laikā gribas pateikt paldies. Paldies cilvēkiem, kuri ikdienā veic daudzus dažādus darbus dažādās nozarēs. Paldies par viņu ieguldījumu. Un nedrīkstam aizmirst, ka katrs no mums nes atbildību par saviem pieņemtajiem vai virzītajiem lēmumiem.

Īpaši liels paldies šodien mums jāsaka nu jau bijušajam Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandierim Raimondam Graubes kungam par personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā.

Vakar frakcijā tikāmies ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku nākamo (nu jau jāsaka – jauno) komandieri Leonīdu Kalniņa kungu. Mēs vēlam viņam turpināt – tieši tāpat un varbūt vēl veiksmīgāk un vēl radošāk turpināt! – iesākto, lai mēs joprojām varam patiesi lepoties ar mūsu bruņotajiem spēkiem. Lai patiešām viss notiktu veiksmīgi un mēs varētu tikai pozitīvā gaisotnē runāt par šīm lietām!

Negribu pieskarties demisijas jautājumiem, demisijas pieprasījumu jautājumiem. Ceru, ka radioklausītāji, kuri klausās arī šo pārraidi, dzirdēja šīs diskusijas, un droši vien katram bija savs viedoklis. Sabiedrība nav apmierināta ar valdības darbu. To apliecināja arī vakardienas raidījuma “Tieša runa” balsojums. Šajā brīdī, pirms Ziemassvētkiem un pirms Jaunā gada, novēlu visiem, ikvienam, arī ministriem, pārskatīt paveikto un tomēr ieklausīties arī tajā, ko bieži no tribīnes vai komisiju sēdēs pauž opozīcijas pārstāvji. Tie nebūt nav tikai populistiski priekšlikumi, tajos ir dziļa jēga un, manuprāt, arī ļoti reāls skatījums uz tām problēmām, ar kurām ikdienā saskaras cilvēki, ar kuriem mēs tiekamies, ar kuriem runājam.

Un tāpēc arī Jaunajā gadā es novēlu mums katram – gan ikvienam radioklausītājam, gan mums, Saeimas deputātiem, gan ministriem – vispirms ieklausīties, sadzirdēt un tad kopā atrast labāko risinājumu katrai lietai, par kuru mēs katrs esam atbildīgi. Katra mūsu atbilde – “jā”, “nē” vai “nezinu” – tomēr nes aiz sevis kādu reālu lēmumu, reālu darbu – padarītu vai nepadarītu.

Veiksmīgu, priecīgu un radošu nākošo gadu!

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ziemassvētku noskaņās esot, negribas šeit gari un plaši izplūst runās par Saeimā notiekošo, jo šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu bija ļoti daudz un tie bija svarīgi. Minēšu divus galvenos.

Šodien tika nomainīts Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Ģenerālleitnantu Raimondu Graubi nomainīja ģenerālmajors Leonīds Kalniņš. Vispirms gribu pateikt Graubes kungam lielu paldies par ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un gribu novēlēt jaunajam komandierim Kalniņa kungam tikt galā ar izaicinājumiem, kas ir sevišķi svarīgi šībrīža ģeopolitiskajā situācijā.

Otra lieta, kas raksturo šo nedēļu, ir viss, kas notika sakarā ar pēdējā brīdī notikušajām nodokļu izmaiņām un ar to saistītajiem demisijas pieprasījumiem diviem ministriem – gan finanšu, gan labklājības. Es gan teiktu, ka tas bija, nu, teiksim, tāds uzticības balsojums valdībai.

Protams, problēmas šeit ir sataisītas ļoti daudz un dažādas, tomēr mēs neatbalstījām demisiju, jo valdība ir apņēmusies līdz 1.aprīlim nākt klajā ar visaptverošu nodokļu politiku, precīzāk, nodokļu politikas izmaiņām, proti, kāda tad tā izskatīsies turpmāk, jo šeit tiešām ir ļoti daudz fundamentālu problēmu, kuras ir jāatrisina tuvākajā laikā, kuras nevar atlikt uz 2019., 2020.gadu un tā tālāk. Kaut vai sociālā nodokļa un sociālā budžeta lieta – ja mēs to vilksim garumā, mēs varam nonākt pie ļoti nepatīkamām konsekvencēm ilgtermiņā, ir pat minētas dažādas iespējamās nodokļu paaugstināšanas iespējas vai pat dažādu pensiju un pabalstu nepaaugstināšana un tā tālāk. Tiešām, ja mēs neko nedarīsim, mēs varam nonākt tādā situācijā.

Tāpat nav atbildēts jautājums, kā mēs finansēsim veselības aizsardzību, kā mēs atbalstīsim uzņēmējdarbību, jo esošais veids, protams, bija labs krīzes risinājums, bet tanī brīdī, kad to sāk izmantot nodokļu optimizēšanai, nevis uzņēmējdarbības attīstībai, ir jārīkojas tomēr izšķiroši.

Tad nu nākamais gads rādīs... un es teiktu, ka 1.aprīlis ir tāds ļoti nopietns termiņš, lai pārskatītu turpmāko valdības darbu, precīzāk – šīs valdības padarīto, kas rādīs, vai tā ir spējīga atrisināt smagus jautājumus vai tomēr nav spējīga.

Bet, ko nu par šo. Priecīgus jums visiem Ziemassvētkus un laimīgu nākamo gadu, kurš būs izaicinājumiem bagāts visai Latvijai, visai Latvijas sabiedrībai, un ne tikai minēto jautājumu sakarā, arī pašvaldību vēlēšanu un dažādu citu notikumu sakarā.

Paldies. Vēlreiz priecīgus jums svētkus!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim.

Un “Frakciju viedokļos” šodien pēdējā runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Cienījamie tautas kustības “No sirds Latvijai” biedri un partijas “No sirds Latvijai” biedri! Par šīsdienas sēdi varētu teikt, ka tā bija viena no tādām smagākajām un trauksmainākajām sēdēm šīs sesijas laikā. Lai gan ne pati grūtākā, protams. Pati grūtākā mums bija budžeta pieņemšanas sēde, bet par to jau visi ir informēti un daudz ir runāts.

Arī šodienas sēdē bija ļoti daudz diskusiju, un varbūt ne tajā mierīgākajā garā, ne Adventa garā. Bet ko lai dara? Mums ir jārunā par lietām. Mūsu valstī ir daudz labu lietu. Mums ir brīnišķīgi cilvēki, ļoti sirsnīgi, atsaucīgi, ļoti pacietīgi, ļoti uzticīgi, bet mums ir arī daudz sliktu lietu. Un daudz to slikto lietu, kas notiek mūsu valstī, ir tieši valsts pārvaldes iestāžu pārziņā. Un tātad arī likumdevējs ir atbildīgs par to, un mums ir jāstrādā, lai no šīm sliktajām lietām atbrīvotos vai liktu tām šķēršļus. Šajā sakarā es gribētu runāt par diviem likumprojektiem, kurus mēs šodien skatījām.

Viens no šiem likumprojektiem ir “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Tur bija viens mūsu partijas līderes Ingunas Sudrabas priekšlikums, ko atbalstīja mūsu frakcija un arī liela daļa opozīcijas. Tas bija priekšlikums par to, ka ir jāierobežo šīs mūsu augstās monetārās institūcijas vadības atrašanās savos vadošajos amatos un tā būtu jāaprobežo ar diviem termiņiem, tas ir, 10 gadiem. Lai nebūtu tā, ka Latvijas Bankā, kā arī citās šādās iestādēs cilvēki atrodas gadiem ilgi, jo ir nepieciešama maiņa, ir nepieciešama rotācija, ir nepieciešamas svaigas vēsmas un svaigs skatījums uz lietām, jo ilgstoša atrašanās amatos bieži vien noved rutīnā, kas nav pieļaujama, kas nodara daudz posta lietu kārtošanai. Diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts, un tātad šis beztermiņa noteikums vai statuss paliek likumā.

Otrs likumprojekts, par kuru arī bija daudz debašu, bija “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Īpaši asas debates izraisīja priekšlikums izņemt veselu sadaļu no likumprojekta. Tā bija sadaļa, kas tika iestrādāta, jau iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, un pirmajā lasījumā akceptēta, proti, ka beidzot būs iestrādātas konkrētas reālas normas, ka amatpersonām, kuras rīkojas ar valsts un pašvaldību mantu, būtu ļoti reāli un konkrēti jāatbild ar savām finansēm un ar savu atbilstību ieņemamajiem amatiem. Šī norma pēc asām diskusijām tika izņemta laukā, un tātad paliek tas, ka... priekšlikums izņemt šo sadaļu tika noraidīts, un tātad šī sadaļa paliek. Uz trešo lasījumu var gatavot un, protams, frakcijas gatavos savus priekšlikumus. Bet es ceru un mēs ceram frakcijas vārdā, ka šī sadaļa arī paliks likumā un tas būs viens reāls solis no runāšanas uz darīšanu, no, sacīsim, vārdiskās saukšanas pie atbildības uz reālu, konkrētu saukšanu pie atbildības.

Trešais likumprojekts, par kuru es gribu runāt un kurš šodien paslīdēja garām it kā nemanot, ir likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kuram jau sen vajadzēja būt pieņemtam, jo galu galā mēs esam svinējuši visdažādākos Latvijas neatkarības svētkus –, gan piecu gadu, gan 10, gan 15, gan 20. Nu jau mēs svinam 25 gadu neatkarības... Latvijas neatkarības dienu, bet joprojām mums nav likuma par galveno cilvēku statusu, kuri mums nodrošināja neatkarīgās Latvijas sargāšanu uz barikādēm janvāra dienās. Es ceru, ka priekšlikumi otrajam lasījumam tiks iesniegti, kā tas bija runāts Saeimas sēdē, līdz zīmīgajam 20.janvārim un ka mēs varēsim raiti šos priekšlikumus izskatīt un pieņemt šo likumu... Es gan būtu vēlējusies, lai mēs to pieņemtu šogad, lai tas būtu tiešām 25 gadu jubileju atzīmējot, bet, ja mēs pieņemsim nākamgad, arī tas būs labi un uzteicami.

Un nobeigumā es gribētu, protams, tāpat kā visi frakciju pārstāvji, runāt par Ziemassvētku laiku un par Jauno gadu. Mani šodien no rīta ļoti uzrunāja mācītāja vārdi, kurus viņš teica Saeimas kapelā mums, kas tur bijām klāt. Viņš runāja par gaismu. Viņš runāja par to, ka cilvēki ilgojas pēc gaismas, pēc nedziestošās gaismas. Dzimšanas dienas svecītes – tās arī ir ilgas pēc gaismas, Ziemassvētku eglītes svecītes – arī ir ilgas pēc gaismas, uguņošana svētkos – tās arī ir cilvēku ilgas pēc gaismas. Bet šīs visas gaismas ir tās, kuras deg un nodziest. Bet cilvēkam ir nemitīgas slāpes pēc šīs dzīvās gaismas, un šī dzīvā gaisma pie mums nāk katros Ziemassvētkos. Mēs tos saucam par Ziemassvētkiem, bet tie īstenībā ir Kristus dzimšanas svētki. Tā ir tā pasaules gaisma, kas pie mums nāk. Un es no sirds novēlu šajā Ziemassvētku laikā visiem, kuri vēl nav saskārušies ar šo dzīvo gaismu, kuri vēl nav ielaiduši šo dzīvo un vienmēr ar jums klātesošo gaismu, šo nedziestošo gaismu – Jēzu Kristu – savās sirdīs, šo sastapšanos, šo ielaišanu, šo izgaismošanu, šīs gaismas uzņemšanu sevī šajās svētku dienās. Lai mēs esam gaiši paši! Un tad, kad mēs būsim gaiši, mēs gaišu darīsim arī apkārtni. Mēs būsim šīs nedziestošās gaismas nesēji. Un šī gaisma mūs sasildīs, tā mūs paglābs, tā mūs dziedinās, tā mums rādīs ceļu, tā mūs uzturēs par patiesiem cilvēkiem. Un to es mums visiem novēlu šajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Sakot paldies, ka klausījāties, vēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu, un uz sadzirdēšanos jau nākamgad, kad Saeima sāks nākamā gada ziemas sesiju.

Visu labu!

Svētdien, 19.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”