Frakciju viedokļi 2016.gada 8.decembrī

(12.12.2016.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde, un tagad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi – pieņemti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien! Kāds no kolēģiem Saeimas šodienas sēdi nosauca par kļūdu labošanas sēdi. Diemžēl – diemžēl! – ar lielu nožēlu jāatzīst, ka tas tā ir, un šodien it īpaši, jo bija tādi likumprojekti, kurus gan opozīcija, gan arī pozīcija, paldies Dievam, atzina par kļūdainiem un labojamiem.

Galvenais – mēs saņēmām no Valsts prezidenta atpakaļ grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, un tie ir jāpārskata.

Šīs sēdes darba kārtībā, sākumā, bija iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pie šī jautājuma mēs atgriezāmies, pamatojoties uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas ieteikumu, kas tomēr netika ņemts vērā. Tas tika izņemts, un šī likumprojekta izskatīšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Šajā sēdē mēs skatījām arī kļūdu likumprojektā “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Un šeit gan mēs pieņēmām ātru un vienotu lēmumu, ka šie kļūdas labojumi ir jāizdara. Tas ir pozitīvi tajā aspektā, ka mēs par kaut kādām lietām tomēr spējam vienoties. Bet mums nevajadzētu turpmāk pieļaut šādas situācijas, ka gadījumos, kad opozīcija brīdina un kad sabiedrība uzrunā Saeimu, pozīcija neuzklausa un neņem vērā šos viedokļus un šos brīdinājumus par sekām, par to, ka mums nāksies atgriezties, jo tā ir acīm redzama kļūda.

Diemžēl iespējams, ka tas netiks uzskatīts par kļūdu, tomēr es uzskatu, ka mēs nepareizi rīkojāmies (mēs kopumā – Saeima), neatbalstot SASKAŅAS deputāta Sergeja Dolgopolova (viņš ir arī komisijas priekšsēdētājs) ierosinājumu par to, ka mums nevajadzētu izslēgt no likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” valsts atbalstu, valsts līdzdalību pašvaldības izmaksāto dzīvokļa pabalstu apjomā. No 2014. līdz 2017.gadam (līdz šī gada beigām) šī norma pastāv, proti, valsts līdzfinansē pašvaldības izmaksāto dzīvokļa pabalstu, taču šī norma šodien tika izslēgta no likuma. Un tātad nākamajā un turpmākajos gados pašvaldībām ir jārēķinās tikai ar saviem finanšu līdzekļiem.

Mums jāsaprot, ka šādas normas, kas attiecas uz pašvaldībām, uz pašvaldību finansējumu... ka nepastāv kaut kāds abstrakts pašvaldību finansējums, ka tas viss reāli atspoguļosies iedzīvotāju situācijā. Jāņem vērā tas, ka proporcija attiecībā uz galveno pašvaldību ieņēmumu avotu – iedzīvotāju ienākuma nodokli – par labu pašvaldībām nav palielināta (palikuši tie paši 80 procenti), taču dažādos likumos pašvaldībām uzticēto pienākumu apjoms ja arī skaitliski nepalielinās, tad paplašinās saturiski, un tam visam ir vajadzīgs finansējums. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs arvien grūtāk kvalitatīvi nodrošināt iedzīvotāju vajadzības pēc šī atbalsta dažādās jomās, jo vajadzēs arī pārskatīt līdzekļu izlietojumu citiem sociālajiem pabalstiem.

Lielas kaislības un debates mums pašlaik izraisa grozījumi Maksātnespējas likumā, konkrēti – maksātnespējas administratoru stāvoklis. Es neielaidīšos dziļos un sarežģītos skaidrojumos, es pateikšu vienkārši, ka frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumi ir vērsti uz to, lai mudinātu sakārtot šo sistēmu kā tādu, lai ieliktu šai mājai, sacīsim tā, galvenās konstrukcijas un tiešām efektīvi strādātu ar maksātnespējas administratoriem, uzstādot viņiem skaidru mērķi, – ko tad mēs konkrēti gaidām no maksātnespējas administratora darba, – un tā būtu tā pamatkonstrukcija šai sistēmai, šai ēkai. Un tad mēs varam likt klāt vai ņemt nost dažādus, sacīsim, elementus, piemēram, tādus kā maksātnespējas administratoru noteikšana par valsts amatpersonām. Mūsu frakcijas priekšsēdētāja arī Saeimas debatēs runāja par to, ka Maksātnespējas administrācija ir saņēmusi atskaites katru ceturksni no šiem maksātnespējas administratoriem un tai bija pienākums analizēt šīs atskaites, izvērtēt maksātnespējas administratoru darba kvalitāti – to, cik daudz viņi strādā valsts interesēs un cik daudz viņi strādā kāda cita interesēs. Un, ja jau mums ir tik satrunējusi šī sistēma, ka mums ir jāievieš vēl papildus kaut kādas represijas vai ierobežojumi šiem darbiniekiem, tad jautājums ir – kāpēc līdz šim (vairāk nekā 10 gadu garumā) mēs neesam dzirdējuši ne par vienu, sacīsim, ierosinātu tiesas lietu pret šādu negodīgu administratoru? Un te ir daudz jautājumu. Te ir, kā saka, katram sava taisnība. Bet patiesība ir viena.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien runāt par diviem likumprojektiem, kurus Saeima izskatīja un pieņēma.

Pirmais ir “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šie grozījumi daļēji ir saistīti ar grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuri, kā mēs zinām, tika izskatīti jau iepriekšējā Saeimas sēdē un paredz pirmām kārtām vienkāršot uzturlīdzekļu piedziņu tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem nepilda savu pienākumu. Proti, jau šobrīd, kopš šo grozījumu spēkā stāšanās, faktiski var vērsties uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fondā, nevēršoties tiesā. Mēs arī zinām, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā ir paredzēta virkne ierobežojumu arī tām personām, kuras nepilda savus pienākumus pret saviem bērniem.

Un otrs likumprojekts, par kuru es vēlos runāt, ir “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kuru Saeima atbalstīja otrajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu ar mērķi pabeigt izskatīt šo likumprojektu šajā sesijā, un būtiskākie grozījumi ir šādi. Proti, Saeima lēma neatteikties no valsts amatpersonas statusa maksātnespējas procesa administratoriem, tātad šis statuss tiks saglabāts. Ir paredzēts ieviest pilnīgi jaunu uzraudzības sistēmu, mainot arī sertifikācijas kārtību. Tiks veidota tāda uzraudzības institūcija kā disciplinārlietu komisija, kurai būs tiesības sākotnēji atstādināt administratoru, ja tiks konstatēti, piemēram, likuma pārkāpumi, un vēlāk jau, izmeklējot šo procesu, attiecīgi pieņemt lēmumu par, pieņemsim, sertifikāta anulēšanu.

Tāpat ir paredzēts ieviest tā saucamo brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesos, tas ir, tajos procesos, kurus komersanti rosina situācijās, ja viņi nespēj izpildīt savas saistības. Mēs zinām un arī sabiedrībā bieži vien izskan, ka ir komersanti, kuri lūdz šādu tiesisko aizsardzību. Līdz šim par procesu uzraugošām personām varēja būt tikai maksātnespējas procesa administratori. Saeima šajos grozījumos lēma, ka šo procesa uzraugu loks varētu būt stipri paplašināms. Faktiski jebkura fiziskā persona turpmāk varēs būt par šāda veida procesa uzraugu, ja par to vienosies parādnieks ar kreditoru vairākumu, un, iniciatoruprāt, tas faktiski sekmēs šo brīvo tirgu un sekmēs arī, iespējams, tiesiskās aizsardzības procesu skaita palielināšanos, jo ir cerības, ka kreditori izvēlēsies, piemēram, personas, kurām ir ekonomista izglītība un kuras spēs varbūt ekonomiskāk pamatot arī šos plānus ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienības vārdā es šodien vēlos jūs uzrunāt par trim jautājumiem. Šodien Saeimas sēdē atkārtotai caurlūkošanai tika nodoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Gribu atgādināt, ka tieši Latvijas Reģionu apvienība budžeta izskatīšanas laikā norādīja uz šī likuma problemātisko darbību un lūdza to nepieņemt.

Diemžēl Saeimas vairākums neieklausījās, bet to acīmredzot sadzirdēja Valsts prezidents, kuram Latvijas Reģionu apvienība arī nekavējoties bija nosūtījusi vēstuli ar lūgumu neizsludināt šo likumu.

Līdzīga vēstule bija arī ar lūgumu neizsludināt grozījumus likumā par sociālās apdrošināšanas iemaksām, diemžēl šis likums no Valsts prezidenta puses nav atdots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, kaut gan sabiedrībā vislielākās diskusijas ir saistītas tieši ar šī likuma jaunajām izmaiņām.

Šodien Latvijas Reģionu apvienība aicināja darba kārtībā tomēr iekļaut likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai ātrāk viestu skaidrību par sociālās nodrošināšanas iemaksām. Diemžēl koalīcijas vairākums to noraidīja, tādējādi joprojām uzturot neziņu un haosu šo svarīgo jautājumu risināšanā.

Otrs jautājums, par kuru vēlos jūs informēt, ir par Latvijas Reģionu apvienības rosinātajiem priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurš diemžēl arī no Saeimas darba kārtības pirms otrā lasījuma tika izņemts ārā.

Kāda tad ir šī priekšlikuma būtība? Latvijas Reģionu apvienība rosina likumā noteikt, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības tā īpašnieka maiņas brīdī. Ko tas paredz?

Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem nodokļa aprēķinu paredzēts veikt, kad nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa tiktu reģistrēta zemesgrāmatā. Tas ļautu pirms nekustamā īpašuma iegādes potenciālajam nekustamā īpašuma īpašniekam zināt, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā un vai viņš spēs atļauties konkrēto īpašumu uzturēt.

Jebkurš cilvēks, dzīvojot, iegādājoties vai mantojot nekustamo īpašumu, rēķinās – vai nākotnē spēs to uzturēt. Ļoti bieži nolūkā iegūt papildu nodokļus Saeimā tiek grozīti likumi, tādējādi rūpējoties vienīgi par valsts budžeta pildīšanu, bet nedomājot par vienkāršo Latvijas iedzīvotāju maksātspēju un izdevumu prognozēšanu nākotnē.

Personas, kuras pirms gadiem desmit ņēma kredītus bankās nekustamā īpašuma iegādei, nebija rēķinājušās ar šādu nodokļu sloga pieaugumu, kāds tas ir pašreiz. Latvijas Reģionu apvienība rosina, lai šis nodoklis paliktu nemainīgs līdz tam brīdim, kad kādu no šiem īpašumiem iegūst jaunais īpašnieks, tādējādi saglabājot zināmu stabilitāti nekustamā īpašuma nodokļu nomaksā ilgtermiņā.

Trešais jautājums, par kuru vēlos runāt, ir mana vakardienas klātbūtne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā sanāksmē, kur tika aicināti kopā pašvaldību plānošanas reģionu administrācijas vadītāji un arī politiskās vadības pārstāvji, lai diskutētu gan par jaunajām sadarbības teritorijām, gan arī izvērtētu plānošanas reģionu darbību.

Gribu tikai uzsvērt, ka plānošanas reģionos tiek veikts ļoti nozīmīgs darbs, it īpaši, ņemot vērā to finansējumu, kas viņiem tika atvēlēts, un šajā brīdī apšaubīt šo reģionu pastāvēšanu vai to lietderību, es teiktu – būtu apgrēcīgi.

Līdz ar to, runājot ar kolēģiem, kuri ir kādreiz strādājuši pašvaldībās, mēs plānojam uzaicināt uz Saeimas apakškomisijas sēdi plānošanas reģionu vadītājus, lai vispusīgāk iedziļinātos tajās problēmās, kādas ir plānošanas reģioniem šobrīd un ko viņi jau ir paveikuši par šo finansējumu.

Un nobeigumā. Joprojām neskaidrs ir jautājums par šo sadarbības teritoriju nepieciešamību. Joprojām nav atbildēts uz jautājumu: kam un kāpēc šāda diskusija ir nepieciešama? Jo pašvaldības ir izvēlējušās dažādas sadarbības formas, ko jau pašreiz pieļauj likums. Tā vien šķiet, ka mēs tomēr kopumā baidāmies atklāt to sajūtu, ka diskusija par jaunajām sadarbības teritorijām ir saistīta ar jaunām teritoriālām reformām.

Tāpēc aicinu pašvaldības uzmanīgi sekot šai diskusijai un laikus reaģēt, iesniedzot savus priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Paldies. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Izskatot grozījumus Maksātnespējas likumā, šodien daudz tika diskutēts par administratoru, advokātu un kreditoru tiesībām, ērtībām un interesēm, bet gandrīz neviens, izņemot frakciju SASKAŅA, nepiedāvāja risinājumus un instrumentus parādnieku interešu aizsardzībai.

Frakcijas SASKAŅA iesniegtie priekšlikumi paredzēja procedūras atvieglošanu gadījumos, kuros parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procedūru. Frakcijas SASKAŅA priekšlikumi saistīti ar parādnieka iztikas palielināšanu, kā arī ar to, lai atvieglotu prasījuma nosacījumus un fiziskās personas saistību dzēšanas termiņus. Diemžēl šodien visi šie priekšlikumi tika noraidīti.

Turpinās haoss un neziņa attiecībā uz nākamā gada nodokļu politiku.

Ministru prezidents Māris Kučinskis koalīcijai piedāvājis atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, tā vietā palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15 procentiem. Viena no koalīcijas partijām – VIENOTĪBA – gan nepauž atbalstu šīm iecerēm.

Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos norādīt uz to, ka pirms izšķiršanās, kā par šiem iespējamajiem ierosinājumiem balsot, vispirms būtu jāredz oficiāli iesniegts piedāvājums parlamentam, taču tas pašlaik vēl nav noticis, tātad šāds piedāvājums nav pieejams. Finanšu ministrijas aprēķini arī nav pieejami nevienam.

Visas šīs aktivitātes raksturojamas kā cilvēku ilgstoša un plānveidīga tracināšana. Viena daļa iedzīvotāju, ar kuriem mēs aktīvi runājam un tiekamies, valdības pieejas dēļ ir šokā un panikā, bet otra daļa jau pašlaik piemeklē citu nodokļu režīmu.

Es neņemos prognozēt, kad, kurā laikā koalīcija varētu veikt apspriestās izmaiņas likumos. Mūsuprāt, jaunais piedāvājums ir kārtējais apliecinājums haosam valdošo politiķu rīcībā, ko SASKAŅA nosoda. Publiski izskanējušās izmaiņas vēl neeksistē dabā kā sagatavoti priekšlikumi, un prakse rāda, ka nevar uzticēties koalīcijas pārstāvju izteikumiem un jāredz, kāds piedāvājums galu galā tiks praktiski virzīts.

SASKAŅA atbalstīs jebkuru cilvēkiem labvēlīgu ierosinājumu, un Saeimas deputātiem tagad vienkārši būs jālabo valdības un koalīcijas pieļautās rupjās kļūdas. Notiekošais parāda, cik svarīgi ir, lai valdība jau no paša sākuma budžeta veidošanā strādātu kā komanda, vadoties pēc nopietniem, iepriekš izdiskutētiem un argumentētiem plāniem.

Jāsaka, ka opozīcija jau iepriekš brīdinājusi, ka minimālo sociālo iemaksu noteikšana nestrādās, jo, ja jau šodien uzņēmējdarbībā nav līdzekļu, ko papildus maksāt darbiniekiem, tad to nebūs arī tad, ja šādas izmaiņas stātos spēkā. Tas novestu pie nodokļu maksātāju skaita samazināšanās. Saeimai par šo jautājumu ir ļoti ātri jāizlemj, ņemot vērā, ka cilvēkiem, kas reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, līdz 15.decembrim ir laiks izlemt, vai palikt šajā statusā vai no tā atteikties.

Valdības īstermiņa pieeja šī jautājuma risināšanā liecina par nerēķināšanos ar tūkstošiem cilvēku situāciju. Šāda mētāšanās ar nodokļu politiku ir kaitnieciska uzņēmējiem un Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Tas ir mēģinājums tik būtiskos jautājumos veikt izmaiņas divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, tāpēc atbildība par notiekošo jāuzņemas finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Mēs vienmēr esam bijuši pret minimālu sociālo iemaksu noteikšanu un neatbalstām mikrouzņēmumu nodokļu likmes celšanu, par ko tika debatēts budžeta apspriešanas laikā.

Valdības haotiskās aktivitātes nodokļu politikas jomā raksturojamas kā cilvēku ilgstoša un plānveidīga tracināšana, un, mūsu skatījumā, koalīcijas pārstāvju izteikumiem nevar uzticēties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noklausījies vairumu iepriekšējo runātāju, varu tikai atcerēties veco sakāmvārdu, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Un galvenais jau ir nevis noslēpt šīs kļūdas, bet atzīt un maksimāli ātri izlabot, un to mēs arī maksimāli ātri izdarīsim.

Šodien es gribu parunāt par jau vairākkārt piesaukto Maksātnespējas likumu, kuru mums mēģina pasniegt kā tādu milzīgu uzvaru vai reformu, bet mans un ZZS uzskats ir, ka, salīdzinot visu to maksātnespējas lietu ar lielu māju, šodien mēs varētu teikt: nokrāsojām vējrādītāju uz jumta, bet ļoti daudz darāmā vēl ir priekšā. Un par to liecina arī tas, ka ir izveidota darba grupa, kurā ir iesniegti apmēram 180 priekšlikumi ar izmaiņām Maksātnespējas likumā. Tā ka daudz darba tur vēl ir darāms. Un šodienas mēģinājumu atcelt maksātnespējas administratoriem amatpersonas statusu mēs neatbalstījām tāpēc, ka šinī brīdī tas tikai sašaurina maksātnespējas administratoru loku, izslēdzot no to rindām advokātus. Bet brīdī, kad šis tirgus tiks atvērts... Šobrīd tiek virzīti grozījumi attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu, kuru varēs administrēt gandrīz vai jebkurš. Es uzskatu, ka šādam principam ir jābūt visos maksātnespējas veidos, tad saruna jeb diskusija par amatpersonas statusu varēs sākties no jauna.

Otra visnotaļ svarīga lieta. Mēs šodien trešajā lasījumā pieņēmām Nacionālās drošības likumā grozījumus, kuri aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izvietotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, policijā vai tieslietu institūcijā (protams, izņemot gadījumus, kad Latvijas pilsonis šo dienestu veic Eiropas Savienības dalībvalstīs vai NATO dalībvalstīs, vai vairākās valstīs ar lielu latviešu diasporas īpatsvaru). Sākotnēji gan deputāti diskusijās mēģināja panākt, lai šis aizliegums neattiektos, piemēram, uz Ukrainu, bet, nu, tomēr tie argumenti, ka Ukrainā, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Moldovā šobrīd un daļēji arī Gruzijā, – ka tur var tomēr vara mainīties un pēkšņi parādīties spēki, kas nav orientēti uz Eiropu, un tad atkal šis likums būtu jāmaina...

Un trešā lieta. Saeima nobalsoja par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijai. Proti, ir domāts par to, lai Latvijas sociālie darbinieki varētu svinēt vai atzīmēt savu svētku dienu – Sociālo darbinieku dienu –, jo tā ir starptautiska. Vēl, protams, trīs lasījumi ir priekšā, bet jācer, ka viss būs labi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Svētdien, 25.jūnijā