Frakciju viedokļi 2016.gada 1.decembrī

(06.12.2016.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 1.decembra sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Ministru prezidents Māris Kučinskis uzstājās Saeimā ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto, kā arī uzklausīja parlamenta deputātu ieteikumus gan par mikrouzņēmumiem, gan par izglītības sistēmu un citiem strīdīgiem jautājumiem, kuri izraisa iedzīvotāju neapmierinātību un dusmas.

Skaidrs, ka pie esošās nodokļu politikas ekonomikas pieaugums ir tikai sapnis.

Mēs, piemēram, uzskatām, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums Saeimai jāskata no jauna.

Mēs nevaram piekrist arī izglītības un zinātnes ministram, kurš uzskata, ka ministrijai, īstenojot plānotās mācību satura reformas, būs jāpagarina mācību gads par pāris nedēļām. Mūsu frakcijas deputātiem rodas jautājums: vai izglītības un zinātnes ministrs var apliecināt, ka tam ir atbilstošs materiālais nodrošinājums? Nevar. Ja tas tiek plānots vasarā, vai tad viņš personīgi skries pakaļ skolēniem pa pludmali? Šaubos. Un kurš visos skolu kabinetos uzstādīs kondicionierus? Nezinu. Ja kabinets atrodas saulainā pusē, tur nav iespējams strādāt jau maijā. Līdz ar to šajā ierosinājumā absolūti trūkst loģikas, un ministram būtu ļoti jāpadomā, pirms par kaut ko informē sabiedrību. Mācību gada pagarināšanu mēs neatbalstām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kuri paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalstu bruņotajos spēkos. Izņēmums paredzēts tām personām, kuras dien Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts armijā. Mēs uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jāpiedalās svešos karos.

Saeimā šodien trešajā lasījumā tika atbalstīts jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas paredz, ka vecākiem – parādniekiem, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, nemaksā alimentus, varēs liegt izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Es atgādinu, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpēc šis likums ir atbalstāms. Bērnam ir tiesības būt katru dienu paēdušam un aprūpētam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimas namā bija zīmīga diena. Uzstājās Ministru prezidents Māris Kučinskis ar ikgadējo ziņojumu par valdības darbu, pieskaroties galvenajām jomām, kur valdība ir ieguldījusi lielu darbu, un to mēs arī atzīstam.

Gaužām maz premjera ziņojumā bija ierakstīts par veselības aprūpes jomā paveikto. Šeit ir tiešām lielas problēmas un neatbildēti jautājumi. Premjers atzīmēja, ka nākamgad būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas maiņām, jo visiem ir skaidrs, ka pie pašreizējiem nodokļiem papildu finansējums veselības aprūpei diez vai ir iespējams. Valdība pieņēma lēmumu nemainīt esošo finansēšanas kārtību, palikt pie budžeta finansējuma, kaut vai to arī nosaucot par apdrošināšanu. Tam ar apdrošināšanu nekāda sakara nav, un šajos apstākļos, protams, nāksies vēlreiz atgriezties pie šiem naudas meklējumiem un vēlreiz diskutēt par valsts obligātās veselības apdrošināšanas pielietošanas iespējamību.

Vēl viena sabiedrībā un Saeimā plaši diskutēta problēma, par ko liecināja arī Alūksnes iedzīvotāju pikets, kas iepriekšējās Saeimas sēdes laikā notika pie mūsu parlamenta, ir tā saucamā reforma... slimnīcu skaita un arī mediķu skaita reforma – ģenerālplāns jeb māsterplāns, kas paredz ārstniecības iestāžu skaita būtisku samazināšanu Latvijā, kā arī ārstniecības personāla samazinājumu. Šis ģenerālplāns taps aprīlī, un, tā kā tas vēl tiek veidots un šie lēmumi tiek pieņemti valdībā, tātad ārpus parlamenta, šeit būtu nepieciešams īstenot – un Latvijas Republikas Saeima centīsies īstenot! – šī procesa parlamentāro uzraudzību, lai atbildētu tiešām uz visiem jautājumiem un izvēlētos saskaņā ar ārzemju... Pasaules Bankas ekspertu rekomendācijām to variantu mūsu veselības aprūpes sistēmas reorganizācijai, kurš būtu vislabākais cilvēkiem, slimniekiem, pacientiem, nevis ārstniecības iestādēm.

Kopumā premjerministra ziņojumu pozīcija un arī opozīcija vērtēja atzinīgi. Es domāju, tiešām jāpiekrīt premjera vārdiem, ka jātiekas biežāk valdībai un parlamentam.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Romualdam Ražukam.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos jūs informēt, ka šodien parlaments trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tagad likumā vairākas lietas ir sakārtotas. Likumprojekta izstrāde mums noritēja diezgan smagi un grūti, līdz tas nokļuva līdz trešajam, galīgajam, lasījumam.

Tagad ir noregulēta, piemēram, tā situācija, kas iepriekš bija neskaidra jautājumā, ja psihiski slims cilvēks ir tiesāts un nav tik apzinīgs, lai ietu pie ārstiem un ārstētos ambulatori, ja šāda ārstēšanās viņam ir noteikta. Tagad likumā ir skaidri un gaiši ierakstīta norma, ka ārstam psihiatram steidzami ir jāziņo tiesai, un tiesai tad jāpieņem attiecīgs lēmums.

Daudz diskusiju pie mums Sociālo un darba lietu komisijā notika arī citos jautājumos, piemēram, jautājumā, vai atstāt spēkā līdzšinējo kārtību, ka tad, ja pret bērnu ir izdarīta vardarbība – jebkura veida vardarbība! – un ārsti to konstatē, mediķi ziņo Valsts policijai. Tieslietu ministrija vēlējās, lai ārsti ziņotu vēl arī bērnu tiesību aizsardzības iestādēm – bāriņtiesai, sociālajam dienestam. Ļoti nopietnu diskusiju gaitā vienojāmies – un Saeima šodien šo lēmumu ir atbalstījusi! –, ka paliek spēkā pašreizējais regulējums: ārstniecības personām ziņojums ir jāsniedz Valsts policijai, kura zinās, kā tālāk rīkoties.

Cienījamie radioklausītāji! Vēlos jums teikt, ka pašreiz Sociālo un darba lietu komisija strādā ar diviem ļoti nopietniem likumprojektiem. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas šodien parlamentā tika atbalstīts, nododot to Sociālo un darba lietu komisijai. Komisija vienojās un izstrādāja regulējumu, ka personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nosaka atbilstoši tam regulējumam, kas ir spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Tātad, ja līdz 31.martam iesniedz savu prasību, tad, nosakot bezdarbnieka statusu un pēc tam – bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā deviņi mēneši 12 mēnešu periodā, kā tas ir uz šodienu.

Es ļoti ceru, ka nākamajā ceturtdienā parlaments atbalstīs gan steidzamību, gan arī izskatīs pirmajā lasījumā, jo mums nav citas iespējas: ir jālabo tas, ko mēs neesam paspējuši budžeta kopējā paketē.

Otrs ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas ir varenu vētru sacēlis arī visā sabiedrībā, jo mēs nebijām Latvijā pietiekami novērtējuši situāciju, ka likums ir spēkā visu laiku... norma ir pieņemta... un 2016.gads... Tomēr nav bijis pietiekami skaidrojošs darbs. Un līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies izdarīt arī grozījumus manis nupat minētā likuma 20.3 pantā. Un šodien mēs esam aicinājuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī Labklājības ministriju un Finanšu ministriju un, protams, arī sabiedrības pārstāvjus... Strādāsim darba grupā, un es ļoti ceru, ka mēs ar šiem jautājumiem tiksim galā.

Paldies, ka uzklausījāt. Novēlu Adventa laikam atbilstošu – klusu, jauku – nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfas kundzei. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien! Šodien divās Saeimas sēdēs mēs izskatījām daudz dažādu jautājumu, daudz dažādu likumprojektu.

Es runāšu par trim, mūsuprāt, svarīgākajiem momentiem, par kuriem gribētos izteikt mūsu viedokli.

Vispirms pastāstīšu par diviem likumprojektiem un tad – par Ministru prezidenta ikgadējo jeb gadskārtējo ziņojumu.

Šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Mēs gan pirmajā lasījumā, gan arī otrajā lasījumā neatbalstījām normu, kura noteic, ka par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātu var izvirzīt... un ir nosaukta vesela virkne ļoti pareizu un atbilstošu kritēriju, bet ir ietverta arī norma, kuru mēs nevaram atbalstīt, – ka šim cilvēkam atbilstoši likuma prasībām ir jābūt tiesīgam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Mēs uzskatām, ka šādas normas iestrādāšana ir tomēr solis varas cenzūras virzienā. Mēs uzskatām, ka tas neatbilst demokrātiskas valsts būtībai, jo šī institūcija vada, pārrauga visu masu mediju darbu. Un, līdzko šai institūcijai ir uzliktas šādas cenzūras prasības un šādi ļoti spēcīgi ierobežojumi, tas nozīmē, ka tas jebkurā gadījumā izpaudīsies tālāk šīs cenzūras darbībā... šīs institūcijas darbā ar tai pakļautajiem masu medijiem.

Otrs likumprojekts, par kuru es gribu runāt, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Šī likumprojekta izskatīšanas gaitā trešajā lasījumā radās ļoti plašas un pamatīgas diskusijas par deputātu Krauzes un Putras iesniegtajiem priekšlikumiem. Jāteic, ka frakcijai “No sirds Latvijai” deputātu Krauzes un Putras priekšlikumi ir ļoti saprotami un ļoti pieņemami, jo mēs atbalstām to, ka... paralēli tam, ka šie grozījumi atbilstoši Eiropas Savienības prasībām veic izmaiņas attiecībā uz... noņem ārvalstniekiem ierobežojumus attiecībā uz Latvijas zemes iegādi, mums tomēr ir vajadzīgi kaut kādi mehānismi, lai mēs varētu saglabāt šo zemi mūsu Latvijas valsts iedzīvotāju īpašumā, pārziņā, rīcībā... Šie abu deputātu priekšlikumi bija virzīti tieši uz to, un mēs visnotaļ tos atbalstījām un balsojām “par” šiem priekšlikumiem, taču Saeimas vairākums diemžēl nobalsoja “pret”, un Krauzes un Putras priekšlikumi netika iekļauti likumprojektā.

Un beidzot par Ministru prezidenta Māra Kučinska pirmo gadskārtējo ziņojumu. Es varu teikt, ka mēs kā frakcija esam vīlušies šajā ziņojumā, jo neredzējām šajā ziņojumā to konkrēto aso, precīzo problēmu analīzi, kāda ir nepieciešama šajā sociāli ekonomiskajā situācijā.

Ziņojums faktiski sastāv no nogludinātām frāzēm, kas ceļo no dokumenta uz dokumentu, un vienkārši ir paplašināts statistiskās informācijas pārstāsts.

Ministru prezidents komentēja šo ziņojumu daudz precīzāk un aktuālāk, taču es uzskatu, ka šim ziņojumam, kurš ir pieejams un ar kuru var iepazīties arī visi Latvijas iedzīvotāji, ir jābūt asam, aktuālam, konkrētam, lai iedzīvotāji nevis garlaikojas un aizmieg, lasot šo ziņojumu, vai vispār pat neķeras tam klāt, bet lai ir ieinteresēti iepazīties ar to, jo tas tieši un konkrēti skar viņu dzīvi gan tagad, gan perspektīvā.

Ļoti neizstrādāta, manuprāt un mūsu frakcijasprāt, ir ziņojuma trešā nodaļa – “Demogrāfija un sociālais nodrošinājums”, kura izcēlās ar īpašu gludumu un kurā nebija neviena vārda ne par nabadzību, ne par nevienlīdzības mazināšanu. Taču mēs visi zinām, ka šīs problēmas Latvijā ir visaktuālākās, jo sociālā realitāte mūsu valstī ir ļoti skarba, kā uz to mums ir vairākkārt norādījušas un norāda pilsoniskās organizācijas, tiesībsargs, kā arī Eiropas Savienības institūcijas.

Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauti 603 tūkstoši jeb 31 procents Latvijas iedzīvotāju, 37 procenti ir nepilno ģimeņu ar vismaz vienu bērnu, 34,5 procenti ģimeņu ar trim un vairāk bērniem.

70 procentiem jeb 322 tūkstošiem pensionāru pensija nav lielāka par 300 eiro. Lielāka atšķirība starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem ir tikai Bulgārijā.

Īpaši dramatiska situācija ir Latgalē. Šajā reģionā līdz 40 procentiem cilvēku dzīvo nabadzīgi. Salīdzinājumam: Rīgā – tikai 13 procentu. Uz trūkumiem mūsu valstī ir norādījuši arī Eiropas Komisijas dienesti 2016.gada ziņojumā par Latviju, kurā ir skaidri pateikts, ka mūsu valstī izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem no IKP ir viszemākie Eiropas Savienībā un maz ietekmē nabadzības mazināšanu. Minimālā pensija procentos no vidējiem ienākumiem ir viszemākā Eiropas Savienībā un nenodrošina aizsardzību pret nabadzību. Bērnu nabadzības risks joprojām ir virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Lūk, par šiem jautājumiem, par šīm problēmām un problēmu uzstādījumiem mēs ļoti gribējām saņemt redzējumu Ministru prezidenta ziņojumā un arī viņa runā Saeimas sēdē, diemžēl mēs atbildes uz šiem jautājumiem nesaņēmām. Mēs lūdzam un domājam, ka mums piebiedrosies arī sabiedrība. Mums ir jāsaņem atbildes tieši uz šiem konkrētajiem jautājumiem: kad, cik ātri, ar kādiem līdzekļiem mēs šos jautājumus risināsim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamais raidījumu turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātie radioklausītāji! Nacionālā apvienība varētu akcentēt daudzas aktualitātes, bet gribu izcelt divas.

Viena ir saistīta ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Vienkāršiem vārdiem runājot, kurš var iegādāties Latvijas lauksaimniecības zemi.

Pirms trim gadiem, kad beidzās pārejas periods, kas noteica, ka tikai Latvijas pilsoņi var iegādāties lauksaimniecības zemi, Nacionālā apvienība vērsās pie tālaika zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ar aicinājumu pagarināt pārejas periodu vai arī noteikt stingrus ierobežojumus attiecībā uz to, kurš tad drīkstēs iegādāties lauksaimniecības zemi.

Starp priekšlikumiem, kurus Nacionālā apvienība virzīja pirms trim gadiem, bija arī nosacījums, ka tiem, kas vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi, ir jāprot latviešu valoda, viņiem ir jāspēj pašvaldības komisijā paskaidrot, kā viņi turpmāk plāno izmantot lauksaimniecības zemi, un, ja ir nepieciešams, jāspēj pildīt Pārtikas un veterinārā dienesta un citu institūciju prasības tieši saistībā ar pārtikas drošību.

Pirms trim gadiem šo Nacionālās apvienības priekšlikumu noraidīja. Šodien Zaļo un Zemnieku savienības divi deputāti bija iesnieguši teju identiskus priekšlikumus, kurus mēs atbalstījām un kuri arī noteiktu, ka lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai tās personas, kuras prot latviešu valodu. Nepatīkams bija pārsteigums, ka arī šodien Saeimas vairākums noraidīja šo priekšlikumu. Es saprotu SASKAŅAS motivāciju, kura iebilst pret valsts valodas stiprināšanu. VIENOTĪBA pauda savu argumentāciju par Eiropas Savienības interešu pārstāvību. Un es ceru, ka Latvijas Reģionu apvienība spēs paskaidrot, kāpēc nobalsoja pret Latvijas pilsoņu interesēm un pēc būtības pavēra iespēju vēl daudzu citu valstu pilsoņiem nākamajos gados brīvi iegādāties zemi, jo tuvāko gadu laikā zemes pircēju lokā nonāks arī OECD dalībvalstu pilsoņi.

Otra aktualitāte, kuru es gribu pieminēt, ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pieņemšana. Tajā tika iestrādāti vairāki Tieslietu ministrijas priekšlikumi, kas paredz noteikt, ka turpmāk tie vecāki, kuriem ir jāmaksā uzturlīdzekļi par bērniem un kuri to neveic... kurā brīdī valsts stājas šo nemaksātāju vietā, lai nodrošinātu bērnam uzturlīdzekļus, un šī uzturlīdzekļu piešķiršanas procedūra būs daudz ātrāka.

Un otra svarīga izmaiņa ir nosacījums, ka turpmāk tai personai, kura nemaksā uzturlīdzekļus savam bērnam, varēs anulēt autovadītāja apliecību. Ar izņēmumu, ja šī autovadītāja apliecība ir nepieciešama bērna interesēs, piemēram, ja ir objektīvi apstākļi šo tiesību saglabāšanai, vai arī tas ir parādnieka interesēs, ja, piemēram, viņa darbs ir tieši saistīts ar autovadītāja tiesībām, piemēram, tālbraucējs šoferis vai tamlīdzīgi. Bet visos citos gadījumos personai varēs atņemt autovadītāja tiesības, ja tā neveic savu pienākumu pret savu bērnu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Sveicināti! Es savā runā gribu vairāk pieskarties Māra Kučinska valdības sagatavotajam ziņojumam par tās līdzšinējo darbību un nākamajām, tuvākajām iecerēm un vairākiem ar to saistītiem jautājumiem.

Bet pirms tam pavisam īsi izstāstīšu manas kolēģes Ingas Bites sagatavotos priekšlikumus, kas diemžēl netika atbalstīti, saistībā ar to, lai atvieglotu dokumentu nomainīšanu tiem cilvēkiem, kas ieplānojuši salaulāties un attiecīgi nomainīt savu uzvārdu vai pievienot tam otra laulātā uzvārdu. Jo šobrīd pēc laulības reģistrēšanas ir jāgaida pietiekami ilgs laiks, kamēr sagaida šos jaunos dokumentus, un cilvēkiem rodas neērtības. Līdz ar to šo situāciju mana kolēģe piedāvāja risināt divos veidos.

Viens no tiem būtu tāds, ka vienlaikus ar laulības reģistrācijas pieteikšanu varētu pieteikt arī personu apliecinoša dokumenta izgatavošanu, samaksājot atbilstošo valsts nodevu. Šādā gadījumā personu apliecinošais dokuments tiktu izgatavots un personai izsniegts laulības noslēgšanas dienā. Taču, ja laulības noslēgšana kādu iemeslu dēļ nenotiktu, šis personai neizsniegtais dokuments būtu iznīcināms.

Šāds risinājums būtu personai draudzīgs, taču būtu nepieciešams izstrādāt arī papildu sadarbības mehānismu starp valsts un pašvaldību iestādēm, kurš, kā mēs zinām, ne vienmēr darbojas raiti.

Otrs risinājums paredzēja iespēju laulātajam izvēlēties datumu, kurā tiek izdarītas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā. Šis datums nedrīkstētu būt vēlāks par 45 dienām no laulības noslēgšanas dienas, un šajā gadījumā Iedzīvotāju reģistrā tiktu atlikta uzvārda ieraksta maiņa, ļaujot personai saglabāt spēkā esošo personu apliecinošo dokumentu un, kā jau pirms tam teicu, piemēram, doties ārvalstu ceļojumā, atgriezties un pēc tam attiecīgi nokārtot visas atlikušās formalitātes. Diemžēl tas netika atbalstīts. Nu, skatīsimies, kā būs tālāk.

Dažus vārdus gribu teikt arī par Kučinska kunga valdības ziņojumu. Visi opozīcijas deputāti, kas nāca tribīnē un mēģināja izteikt kritiku šim ziņojumam, īstenībā pievienojās manis izteiktajai domai, ka šajā ziņojumā svarīgās tēmas pēc būtības nav skartas, un tajā mēs nevaram atrast ministriju redzējumu un valdības kopīgo redzējumu par tālāko darbību. Līdz ar to man jāatzīst, ka šis tiešām ir diezgan tukšs dokuments un ka gan Ministru kabineta vadītājam, gan arī darbiniekiem, kas izstrādāja ziņojumu, nākotnē būtu tomēr cītīgāk un vērīgāk jāpieiet šim pienākumam. Diemžēl neviens no koalīcijas deputātiem nenāca un nemēģināja aizstāvēt Kučinska kungu, tātad acīmredzot opozīcijai bija taisnība.

Šis ziņojums lielā mērā ir saistīts arī ar nupat beigušos garo stāstu par budžeta pieņemšanu. Kučinska kungs sava mutiskā ziņojuma noslēgumā teica, ka ir guvis mācību. Par to gan mēs pārliecināsimies pēc gada un redzēsim, vai šī nu jau par tradīciju kļuvusī kvotu sistēma tomēr tiks mazināta. Manuprāt, tai būtu vispār jāizzūd no mūsu Saeimas tradīciju saraksta. Skatīsimies, kā būs nākamgad. Ja būs nepieciešams, opozīcija būs aktīva un sekos līdzi visiem priekšlikumiem un, ja būs nepieciešams, Saeimas sēde būs vēl garāka. Arī šogad mēs to varējām darīt un panākt vēl garāku, taču tas nebija pašmērķis. Kā jau teicu, cerams, koalīcija un valdības vadītājs guva mācību.

Priecē tas, ka, cik saprotu, Saeimā ir atdoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un arī ar obligāto sociālo iemaksu saistītie likumi, un, cerams, izdosies panākt kādu vienošanos gan koalīcijas partiju vidū, gan arī, protams, opozīcijas kolēģi noteikti atbalstīs to, lai tiktu atcelta šī ačgārnā un Satversmei neatbilstošā sistēma par obligāto sociālā nodokļa maksāšanu neatkarīgi no tā, vai cilvēki strādā pilnu slodzi vai daļēju slodzi. Galu galā tas bija ļoti svarīgs punkts, par ko piketēja cilvēki šeit, pie Saeimas.

Paldies visiem, kas bija pilsoniski aktīvi un atnāca pie Saeimas, un piketēja.

Tagad, kā zinām, gan sabiedrībā, gan sociālajos tīklos diezgan populāra kļuvusi akcija un aicinājums atlaist Saeimu, kurai mēs kā opozīcijas partija, kā Latvijas Reģionu apvienība lielā mērā varētu piekrist, jo, mūsuprāt, pašreizējā valdība un pašreizējie koalīcijas deputāti pierādīja, ka īstenībā nespēj strādāt kopējo valsts interešu labā.

Aicinu apskatīties arī socioloģiskās aptaujas rezultātus. Diemžēl, ja rītdien būtu vēlēšanas, koalīcija pēc būtības nemainītos.

Līdz ar to aicinu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties. Varētu iesaistīties tajās partijās, kas šobrīd nav koalīcijā, piemēram, Latvijas Reģionu apvienībā, “No sirds Latvijai”, arī citās partijās, kas nav Saeimā pārstāvētas. Aicinu startēt pašvaldību vēlēšanās, un noteikti uz 2018.gadu mums visiem – visai Latvijas valsts sabiedrībai – jābūt gataviem pamainīt līdzšinējo kārtību, kā tiek veidota valdība, kā valdība strādā, kā tiek veidots budžets. To mēs varam izdarīt tikai kopā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Svētdien, 25.jūnijā