Frakciju viedokļi 2016.gada 17.novembrī

(22.11.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien ir pirmssvētku laiks, un tāpēc par to, kas notika Saeimas sēdē, es nerunāšu, jo mēs visi varēsim to izlasīt un dzirdēt medijos. Es gribu svētku noskaņojumā novēlēt radioklausītājiem šo svētku sajūtu, kas mums ir, gaidot un svinot valsts svētkus – gan 11.novembri, gan 18.novembri –, atcerēties par patriotismu, par to, ka šī svētku sajūta mums būtu vajadzīga ikdienā, domājot un rūpējoties par daudziem dažādiem jautājumiem. Man liekas, ka ikdienā nevajag aizmirst šo pacilātību, kas mums ir valsts svētku laikā, piedaloties dažādos svinīgos pasākumos, atceroties mūsu senčus, kuri cīnījās par mūsu valsti. Jā, šo sajūtu nevajag aizmirst arī ikdienā. Ikdienā, kad mēs strādājam rutīnas darbu, rūpējamies katrs savā nozarē, savā jomā: mēs – šeit, Saeimā, mūsu kolēģi – citur kaut kur, lauksaimniecībā, skolās, slimnīcās. Saglabāt šo uguntiņu sirdī un atcerēties, ka mēs visi rūpējamies par mūsu Latviju! Mēs spējam visi kopā strādāt un panākt, lai Latvija plaukst, zeļ un attīstās un lai mūsu bērniem ir valsts, kurā viņi vēlas dzīvot, kuru viņi mīl, un lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu mūsu valsts patrioti un būtu gatavi arī jebkurā brīdī cīnīties un aizstāvēt Latviju. Lai jums priecīgi svētki!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Sākumā es gribu pateikties savam kolēģim Armandam Krauzem par šo labo ievadu. Un tiešām es arī vakar vēl vēlējos runāt tikai par svētkiem. Diemžēl reālā dzīve ir reālā dzīve.

Paužot frakcijas viedokli, ir iespējams informēt klausītājus par to, kas ir aktuāls vai īpaši nozīmīgs Saeimas darbā, it īpaši, ja tādi būtiski jautājumi parādās pēkšņi. Kā jūs visi noteikti jau zināt, šodien mums darba kārtībā negaidīti parādījās priekšlikums grozīt likumu par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Plānots nākotnē prasīt šīs padomes locekļiem piekļuvi valsts noslēpumam... atļaujas saņemšanu piekļuvei valsts noslēpumam. Un jāteic, ka es biju ļoti pārsteigts, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija virza šo jautājumu. Vai tiešām cilvēki, kas jau ir gadiem strādājuši Latvijā un visi labi apzinās, kā padomju laikā Valsts drošības komiteja veidoja nomenklatūras darbiniekus un noteica, kuri drīkst un kuri nedrīkst strādāt konkrētās valsts iestādēs, neatceras, ka padomju laikā bija cenzūra?! Cenzori toreiz teica: šos viedokļus drīkst paust, tos – nedrīkst paust! Vai tas viss tiešām sāk atkārtoties un mēs strauji virzāmies izteikti policejiskas valsts virzienā? Man ir lielas bažas par normālu demokrātisku Latviju, ja šādā veidā mēs cenšamies ierobežot tos cilvēkus, kuru funkcija ir rūpēties par to, lai Latvijā normāli varētu darboties mediji, uzraudzīt šo mediju saturu.

Saka, ka tas ir vajadzīgs, ka mums ir jārūpējas par informatīvo telpu, lai tajā neienāktu kādi nelabvēlīgi mediji. Tad nu jājautā: kur 26 gadus ir bijis parlaments, valdība un visas padomes, ja Latgales pusē vēl līdz šim nav uzstādīts retranslācijas tornis vai raidsakaru tornis?! Un rezultāts – informatīvo telpu tur šobrīd pārņem tiešām tie mediji, kuri mūs neapmierina.

Ja mums jāuzrauga saturs un to veidosim cenzūras formā, vai tad tiešām vajadzīga vēl šī padome? Vai nepietiek ar Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju, lai uzraudzītu saturu, ierosinātu lietas pret žurnālistiem vai raidorganizācijām, kas propagandē pretvalstiskus vai (varbūt arī nākotnē būs tā?) Latvijas valstij kritiskus rakstus vai ziņas? Es ļoti ceru, ka mēs neiekāpsim tajā grāvī, no kura izkāpām 1990.gadā. Es ļoti ceru, ka saprāts uzvarēs un šie labojumi nav tikai viena indivīda dēļ, viena cilvēka dēļ, bet... Šie labojumi īstenībā... Es nezinu, kā būs, ja tie tiks pieņemti. Bēdas par Latviju.

Otrs jautājums, kam es vēlos pievērst uzmanību, ir saistīts ar deputātu aktivitātēm, uzdodot jautājumus konkrētiem ministriem. Klausītāju uzmanību es pievērsīšu tikai vienai lietai. Frakcija “No sirds Latvijai” bija uzdevusi gan veselības ministrei, gan finanšu ministrei jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa izbūvi. Veselības ministre pacilāti teica, ka tiešām pilnībā pirmā kārta funkcionāli sāks strādāt 2017.gada 31.martā. Savukārt finanšu ministre savā atbildē norāda, ka visi iepirkumu līgumi, slēgšanas datumi un viss pārējais ir noteikti pārāk optimistiski, ka īstenībā tas ir nereāli. Un kas notiks 2017.gada aprīlī, ja Latvijas valstij, Latvijas iedzīvotājiem, būs jāatmaksā 23 miljoni, liela summa, Eiropas Savienībai par to, ka nebūs izpildīta šī programma? Vai tiešām, mainot dažādas iepirkuma kārtības, rūpējoties varbūt par vajadzīgajiem projekta... vajadzīgajiem konkursa uzvarētājiem, rūpējoties par finansējuma pārdalēm un sadalēm, Latvijas valsts intereses paliek otrajā plānā.

Bet noslēgumā saku jums, ka katrā ziņā rīt mēs varam nolikt rūpes mazlietiņ malā un domāt par valsts svētkiem, lai Latvijas valsts dzimšanas diena būtu patiešām svētku diena visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tās ikdienas raizes, kas katru nomāc, tiešām varētu tikt noliktas malā, lai mēs domātu par to, ka mēs visi kopā cenšamies radīt stipru, stabilu Latviju, kur katram cilvēkam patīk dzīvot, jo viņš mīl savu dzimto zemi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šīsnedēļas darba kārtībā iekļauti daudzi būtiski jautājumi, un vēlos vērst uzmanību uz būtiskākajiem, no Nacionālās apvienības viedokļa, Saeimā pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm.

Nacionālā apvienība atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, jo Saeimas 2015.gada 26.novembrī apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā kā viena no prioritātēm ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana. Koncepcijā noteikts, ka Latvijā jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. Lai nodrošinātu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iespējas pildīt koncepcijā ietverto uzstādījumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās funkcijas, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta trešajā daļā, nosakot: par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Šodien atbalstījām un nodevām izskatīšanai komisijās grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un ar tiem saistīto likumprojektu paketi, kas paredz mainīt Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros iesniedzamo pieteikumu apstiprināšanas kārtību. Ar šo grozījumu kompleksa pieņemšanu tiks būtiski samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, paātrinot pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas procesu.

Otrajā lasījumā šodien savu atbalstu paudām grozījumiem Civilprocesa likumā, kas saistīti ar Tieslietu ministrijas iniciētajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Iestājoties par bērnu interesēm un tiesībām, ar šīm izmaiņām paredzēts būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, kā arī samazināt administratīvo slogu tiem vecākiem, kuru aprūpē esošais bērns nesaņem uzturlīdzekļus no otra vecāka. Ar grozījumiem tiks atslogota arī tiesu sistēma, jo turpmāk, lai pieprasītu minimālos uzturlīdzekļus, būs jāvēršas tikai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, nevis arī tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja.

Lai grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā tiktu efektīvi iesviesti, nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, precizējot uzturlīdzekļu prasības ierosināšanu, piedziņu un izpildlietvedību. Šos grozījumus šodien atbalstījām.

Trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Reklāmas likumā, lai turpmāk bērnus nedrīkstētu iekļaut alkoholisko un enerģijas dzērienu, tabakas vai citu smēķēšanai paredzēto izstrādājumu vai ierīču (precīzāk – elektronisko cigarešu) reklāmās. Ar agresīva tabakas industrijas lobija un maldinoša mārketinga palīdzību elektronisko cigarešu izplatība bērnu un jauniešu vidū pieaugusi dramatiskos apmēros. Lai gan industrijai labpatīk e-cigaretes pozicionēt teju kā konfektes (ir arī tādas garšas šādiem izstrādājumiem), fakts, ka e-cigaretes ir tabakas produkts, paliek nemainīgs. Uzskatām, ka bērni ir jāaizsargā no tieša, uz viņiem vērsta veselībai nelabvēlīgu produktu mārketinga publiskajā telpā, turklāt agresīvs, uz bērniem vērsts mārketings par produktiem, kuru lielākās daļas lietošana nepilngadīgajiem ir aizliegta ar likumu, ir, maigi izsakoties, absolūti neētisks.

Un noslēgumā. Reaģējot uz absurdo un necienīgo ieceri Rīgā izbūvēt jaunu tramvaja līniju Skanstes ielas virzienā, kas potenciāli skars Lielos kapus, jeb uz tautā tā sauktā kapu tramvaja lietu, pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas tika lūgts papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību ar grozījumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, lai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā netiktu pieļauti tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti, kuru dēļ tiktu neatgriezeniski zaudēta teritorijas kultūrvēsturiskā vērtība, un lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Dārzu un parku ansamblis “Rīgas Lielie kapi”” (ar memoriālajām celtnēm) kultūras objektu izpēti, saglabāšanu un rekonstrukciju. Rīgas Lielajos kapos šobrīd atrodas 40 valsts nozīmes vēstures un mākslas pieminekļi, kas ir iekļauti aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un mēs nedrīkstam pieļaut šo pieminekļu – būtisku mūsu nacionālās identitātes un kultūrvēstures liecību! – degradāciju. Šī teritorija ir jāsakopj un jāatjauno, nodrošinot šo kultūrvēsturisko vērtību, Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgo personu atdusas vietu, saglabāšanu un pieejamību. To esam parādā, īpaši – valsts proklamēšanas 98.gadadienas priekšvakarā, mūsu valsts veidotājiem.

Apsveicu un aicinu it visus rīt ar lepnumu un prieku par savu, mūsu pašu, Latvijas valsti svinēt mūsu pirms 98 gadiem iegūto brīvību un neatkarību. Aicinu ikvienu piebiedroties Nacionālās apvienības organizētajam, nu jau par tradīciju kļuvušajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten sešos vakarā pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, lai kopīgi izbaudītu un atzīmētu šos mūsu visbūtiskākos svētkus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts svētkiem tuvojoties, vēlos sniegt īsu atskaiti par frakcijas SASKAŅA paveikto Saeimā 2016.gadā.

Mūsu darbs parlamentā šogad noritēja, ievērojot sociālā taisnīguma principu, kā arī atbalstot valsts ekonomikas attīstību. Respektējot apsolīto un uzklausot vēlētāju ieteikumus, esam aktīvi strādājuši, izmantojot visus iespējamos Saeimas kārtības rullī paredzētos līdzekļus.

Šogad esam iesnieguši astoņus likumprojektus, kuri skar gan sociālos jautājumus, gan pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, gan citus.

Sociālo jautājumu jomā rosinājām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu cilvēku pirktspēju vismaz līdzšinējā līmenī.

Atsaucoties uz ļoti daudzu pašvaldības policijas darbinieku aicinājumiem, mēs virzījām likumprojektu par pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensijām. Tas ir svarīgi, lai šie cilvēki, līdzīgi kā Valsts policijas darbinieki, saņemtu izdienas pensiju, jo faktiski pilda līdzīgus pienākumus kā Valsts policijā strādājošie.

Zinot valdošās koalīcijas nostāju un norunu neatbalstīt opozīcijas deputātu virzītus likumprojektus, mums tomēr izdevās panākt konceptuālu atbalstu likumprojektā paustajai idejai, un tuvākajā laikā šis likumprojekts tiks virzīts uz priekšu.

Liels darbs šogad tika ieguldīts, iesniedzot 32 priekšlikumus Saeimā izskatāmajiem likumprojektiem. Aktīvi darbojoties Saeimas komisijās, kā arī Saeimas sēdēs, tika aizstāvēti priekšlikumi, kas svarīgi mūsu vēlētājiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem gan saistībā ar pensijām un nodokļu slogu, gan saistībā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas regulējumu.

Esam iesnieguši 82 jautājumu blokus ministriem par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu, Nacionālo bruņoto spēku neveiksmīgo mehanizācijas projektu, plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, obligātā iepirkuma komponentes maksājumu apmēra diferenciāciju un citus.

Saņemot atbildes uz vairākiem jautājumiem, mēs... Atbildot uz mūsu deputātu pieprasījumiem, ministriem nācās septiņas reizes Pieprasījumu komisijas sēdēs sniegt detalizētus paskaidrojumus par savu rīcību.

Pateicoties SASKAŅAS deputātu uzstājībai, ir atlikta valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” darbības izbeigšanas procedūra.

Savukārt mūsu deputātu rosinātais jautājums labklājības ministram par rindu mazināšanu invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu saņemšanai sekmējās ar Labklājības ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” virzību Saeimā. Tādējādi tiks aizsargātas cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tā bija cīņa pret ierēdņu vienaldzību un neiejūtību.

Pašlaik strādājam pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem. Esam rosinājuši izslēgt no likumprojekta par grozījumiem Izglītības likumā normas, kas skar pedagogu atbrīvošanu no darba pēc neskaidriem kritērijiem. Esam iesnieguši priekšlikumu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli peļņu, kura tiek investēta uzņēmuma attīstībā, kā arī vairākus gadus virzītus priekšlikumus par progresivitātes principa ieviešanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā, lai īpaši aizsargātu iedzīvotājus ar maziem ienākumiem.

Papildus tam, pēc iedzīvotāju ierosinājuma, esam sagatavojuši un iesnieguši 21 priekšlikumu, iniciējot naudas līdzekļu piešķiršanu vairākām skolām aprīkojuma iegādei un slimnīcām aparatūras iegādei, kā arī rehabilitācijas nodrošināšanai.

Mēs turpināsim darbu, lai iedzīvotāji nebrauktu projām no Latvijas un justos sociāli aizsargāti un vajadzīgi.

Frakcijas SASKAŅA vārdā sveicu jūs Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienā! Priecīgus jums svētkus!

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Tuvojas kulminācijai Patriotu nedēļa, un man, tuvojoties 18.novembrim, ar vislielāko pateicību un prieku gribas atcerēties Lāčplēša dienas notikumus. Krimuldas pagasta ļaudis svinēja un sumināja savus labākos, un bija brīnišķīgi pasākumi.

Gribas pateikties Ķekavas novada cilvēkiem, ar kuriem man izdevās būt kopā, kad viņi pasniedza saviem izcilniekiem Lāčplēša Goda zīmes. Bija skaists lāpu gājiens, un viņi spēj novērtēt savā novadā paveiktos dižos darbus.

Tādu pasākumu bija ļoti daudz, bet nedēļa... jā, nedēļa pagāja budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas gaisotnē, un ir ļoti nepatīkami un skumji, ka ļoti kvalitatīvi un valstij ļoti vajadzīgi likumprojekti kā ar ceļu rulli tiek norullēti un noraidīti tikai tādēļ, kā šeit jau izskanēja, ka jūs esat nepareizā partija, jūs neesat pozīcijā, un visi šie likumprojekti, lai cik tie būtu labi un vajadzīgi cilvēkiem, netiek pieņemti un virzīti tālāk.

Kā piemēru es varu nosaukt likumprojektu, kurā tika ierosināts, lai laulātajiem, kuri visu mūžu dzīvojuši kopā, viens no viņiem audzinājis bērnus, un viņam pensija bijusi maza, otrs ir smagi strādājis un nopelnījis daudz, un dzīvojuši viņi dzīvoklītī, lai tad, kad otrs laulātais iet bojā, palicējs vismaz var izvēlēties lielāko no pensijām līdz mūža galam. Pat tas netiek atbalstīts, kaut gan pasaulē ir prakse, ka šie vecie ļaudis, otram aizejot viņsaulē, var saņemt daļu arī no otra cilvēka pensijas.

Otrs jautājums, kas mūs ļoti satrauc un kas netiek atbalstīts, ir tas, kas saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumu likvidāciju un darbības ierobežojumu, kā arī sociālā nodokļa maksāšanu no pilnas slodzes. Mēs esam kategoriski iebilduši katrā reizē kopš partija ienāca Saeimā un arī vēlēšanās esam teikuši, ka mēs cīnīsimies par šiem mikrouzņēmumiem, kas ir atbalsts reģionos. Mazie nodokļu maksājumi... tā ir atslodze sociālajiem dienestiem, jo šie cilvēciņi, maz strādājot, nopelnot dažreiz 100 vai 200 eiro mēnesī, ir nodarbināti tikai dažas dienas, un par viņiem jāmaksā nodoklis. Tas ir dzīvesveida nodoklis. Varas partiju ministru daudzkārt solītais nav izpildīts, jo, pieņemot likumu, tika teikts, ka tā vietā būs cits. Cits nekas nav radīts.

Veselības aprūpe Latvijā katastrofāli turpina atpalikt no Igaunijas. Piemērs ir notiekošais ar Baibu. Latvijas ziedot.lv aktivitātes palīdz viņai savākt naudu aknu operācijai. Tagad viņa šo operāciju gaida svešā valstī, un tiek vākta nauda. Paldies cilvēkiem, kas to atbalsta. Es arī esmu atbalstījis un aicinu citus to izdarīt, lai varētu samaksāt par viņas atrašanos šajā slimnīcā. Jā, tā ir Veselības ministrijas neizdarība, jo par šo naudu, kura varētu būt savākta tagad un ziedota, arī mūsu P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā varētu izdarīt četras vai piecas operācijas. Mūsu cilvēki šīs operācijas izdarīja pirmie Baltijā. Bet nē. Tālāk nebija politiskās vēlēšanās atbalstīt šos ārstus, izcilus ārstus, kas ir stažējušies gan Eiropas valstīs, gan arī citur. Viņi ir gatavi šim darbam, viss ir sagatavots. Bet nē. Tādas parādības joprojām vēl ir.

Bet šodien bija gara, manuprāt, nevajadzīga un lieka ministru un Saeimas deputātu laika un valsts naudas šķērdēšana bezjēdzīgā diskusijā par pielaidēm NEPLP darbiniekiem, atrodot visus iespējamos iemeslus, lai to neatbalstītu. Kā var cilvēks sagatavot plānu tā darba veikšanai, kas ir, piemēram, ierobežotas pieejamības vai slepens? Es kā ārsts varu palīdzēt karavīriem un būt sagatavots palīdzībai tam, ja nezinu nacionālās drošības plānu? Tāpat arī NEPLP. Kā viņi var sagatavot savus plānus, kā cīnīties pret propagandu, ja viņu rīcībā nav pieejas šai informācijai, pret kuru mums jāstrādā?

Nu un beidzot savu nelielo uzstāšanos, es gribu sveikt visus 18.novembrī. Es kopā ar daudziem Latvijas Rotari kluba biedriem to sagaidīšu labdarības pasākumā Māmuļā. Droši vien mēs pirmie dosimies pusnaktī pie Brīvības pieminekļa un dziedāsim. Aicinu arī citus pievienoties. Lai jums skaists svētku laiks!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir varoņu nedēļa. Nedēļa, kas beidzas ar valsts dzimšanas dienu – 18.novembri, bet sākās ar Lāčplēša dienu 11.novembrī, kas ir kā atgādinājums, ka valsti izveidot ir grūts, bet svarīgs darbs... Un vismaz tikpat svarīgi ir šo brīvību noturēt. Lāčplēša diena ir simbols latviešu varonīgumam, drosmei un spējai vajadzīgos brīžos mobilizēties un nostāvēt, un nosargāt lietas, vērtības, kas ir svarīgas. Tādēļ gribu jums minēt tādu interesantu akciju, kas notika Lāčplēša dienā, proti, Zemessardze aicināja visus savus zemessargus šajā dienā ierasties gan darbā, gan citās ikdienas gaitās formas tērpos, kas ir kā atgādinājums, ka brīvība nav pašsaprotama lieta, tā ir lieta, par kuru ir jādomā katru dienu un jābūt gataviem to nosargāt katru dienu.

Bet, pirms doties un svinēt mūsu valsts 98. dzimšanas dienu, šodien gribu pieskarties jautājumam, kas, manuprāt, arī ir ļoti svarīgs. Šodien tika nodota komisijām iniciatīva par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, proti, tiek ierosināts, ka turpmāk nevarēs Rīgas vēsturiskajā centrā veikt darbības, kuru rezultātā neatgriezeniski var tikt zaudētas vēsturiskas vērtības. Un tas ir ļoti labi. Šī iniciatīva ir vērsta uz projektu, kas tautā vairāk pazīstams ar nosaukumu “kapu tramvajs”, uz šī projekta, teiksim tā, ielikšanu loģiskās sliedēs. Bet tas ir tikai attiecībā uz šo kapu un šī vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Manuprāt, runājot par šo projektu, ir svarīgs tieši ekonomiskais aspekts, jo tramvajs, kas tiek būvēts, investīciju ziņā ir visvisdārgākais sabiedriskā transportlīdzekļa veids, un to atmaksājas būvēt tikai tur, kur tiešām ir ļoti daudz pasažieru, ļoti liels apjoms, kas ikdienā brauc, un tam ir ekonomisks pamatojums.

Šobrīd izskatās, ka Rīgas dome taisās šīs sliedes būvēt tukšā pļavā. Un kamēr pa šo Skanstes pļavu braukās tukšs tramvajs, tikmēr citos Rīgas rajonos – Purvciemā, Pļavniekos – cilvēki turpinās, tā teikt, stūķēties pilnos autobusos un trolejbusos.

Ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts. Mēs tomēr ejam uz to, ka sabiedriskais transports jāizmanto vairāk. Savulaik bija plāni, ka mēs ierīkosim tā saucamos park and ride jeb vietas, kur var nolikt mašīnu pie Rīgas robežas un tālāk braukt ar sabiedrisko transportu, un ir ļoti svarīgi, lai tur arī būtu klāt tramvajs. Ja mēs būvētu tramvaju līnijas uz Purvciemu vai Dreiliņiem, vai Berģiem, tad tur būtu dubultefekts, mēs ne tikai varētu vest cilvēkus, kas dzīvo, piemēram, Pļavniekos un Purvciemā, mēs varētu arī uzbūvēt sliedes līdz Rīgas robežai un Rīgas viesiem ērtāk ļaut nolikt savas mašīnas un turpināt savu ceļu ar sabiedrisko transportu.

Protams, aspekts, kuru Rīgas dome min kā galveno iemeslu, ka Eiropa mums dod naudu un būtu grēks... kāda starpība kur, mēs varam kaut vai pļavā uzbūvēt šīs sliedes.

Taču svarīgi ir tas, ka sliedes mēs uzbūvēsim par Eiropas naudu, bet to uzturēšana, tramvaju vadītāju alga, tramvaju remonts – tās būs mūsu izmaksas. Un, manuprāt, tas, ko esošā Rīgas domes vadība līdz galam nepasaka, sliecas uz to, ka, iespējams, tiks paaugstinātas pat sabiedriskā transporta cenas Rīgā.

Tas par šo likumprojektu un par šo “kapu tramvaja” projektu. Bet skatīsimies uz priekšu. Gribu jūs apsveikt valsts svētkos – Latvijas 98.jubilejā – un gribu aicināt Lāčplēša dienas kontekstā un šīs Zemessardzes aktivitātes kontekstā noteikti apmeklēt, manuprāt, ļoti labu un interesantu pasākumu – bruņoto spēku parādi krastmalā rītdien pulksten 14.00.

Paldies, radioklausītāji! Vēlreiz – jaukus jums šos Latvijas svarīgākos svētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc