Frakciju viedokļi 2016.gada 10.novembrī

(14.11.2016.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Raidījumā deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Šodien frakcijas VIENOTĪBA vārdā es vēlos atzīmēt divus svarīgus ārpolitikas notikumus.

Vispirms frakcijas VIENOTĪBA vārdā apsveicu jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu ar uzvaru vēlēšanās.

Latviju un ASV saista kopīgas demokrātiskas vērtības. ASV vienmēr ir bijušas Latvijas stratēģiskais partneris un nozīmīgs sabiedrotais NATO ietvaros. Nav iemesla domāt, ka tas mainīsies. Mēs respektējam vēlētāju izvēli un turpināsim aktīvu un ciešu sadarbību ar ASV, tātad – arī ar jauno ASV administrāciju un Kongresu. Šis darbs sāksies jau decembrī, kad Saeimas Ārlietu komisija apciemos Vašingtonu, lai tiktos ar ASV Senāta Ārlietu komisijas pārstāvjiem. Tas, ka šis aicinājums nāca no republikāņu senatoriem, ir ļoti nozīmīgi, jo tas liecina, ka ASV Kongresa interese par mūsu reģionu ir nopietna un vēlme dzirdēt mūsu uzskatus par NATO, reģionālo drošību un Krievijas agresiju Ukrainā ir reāla un nopietna.

Otrs lielais notikums Latvijas ārpolitikā ir pagājušajā nedēļā notikušais “16+1” samits Rīgā. Šajā pasākumā piedalījās 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas premjeri un Ķīnas premjers Li Kecjans. Turklāt tajā piedalījās 350 uzņēmēju un 300 citu ekspertu no Ķīnas, kā arī uzņēmēji un pārstāvji no Eiropas. Rīgā tika parakstīti vairāk nekā 10 divpusēji sadarbības līgumi transporta un loģistikas, kā arī finanšu, IT, izglītības, zinātnes un kultūras jomā.

Latvijas primārā interese “16+1” formāta ietvaros ir sadarbības attīstīšana transporta un loģistikas jomā, panākot regulāru tranzītkravu plūsmu no Ķīnas.

Tas, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā ražotāji ir saņēmuši sertificēšanu virknei pārtikas un augu valsts produktu, ir vēl viens apliecinājums, ka Latvija turpina spēlēt vadošo lomu mūsu reģionā, attīstot attiecības ar Ķīnu, kā arī ar Koreju, Japānu un Centrālāzijas valstīm. Arī Ārlietu komisija ir bijusi aktīva šajā jomā, jo nesen apciemojām Koreju, lai atvērtu ceļu uz jaunām tirdzniecības iespējām ar šo attīstīto Austrumu valsti. Un novembra beigās Ārlietu komisija apciemos Kazahstānu līdzīgos nolūkos.

Tātad Latvija turpina savas labās attiecības ar mūsu sabiedrotajiem Ziemeļamerikā, ASV un Kanādā, bet vienlaikus atver jaunus tirgus un sadarbības iespējas ar Tālajiem Austrumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie klausītāji! Šī nedēļa ir bijusi spraigām norisēm pilna gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Taču – par visu pēc kārtas.

Sākšu ar svarīgāko no Nacionālās apvienības viedokļa.

Par Saeimā šodien pieņemtajiem būtiskajiem lēmumiem un aktualitātēm. Šodien atbalstījām Tieslietu ministrijas izstrādāto redzējumu par maksātnespējas nozares regulējumu un attiecīgus grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no nākamā gada stingrāk uzraudzīt maksātnespējas administratoru darbu, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā. Šie grozījumi (kontekstā ar pārējiem Tieslietu ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem) paredz tūlītēju risinājumu maksātnespējas uzraudzības stiprināšanai, kā arī regulējumu, kas nodrošinās maksātnespējas administratora amata pieejamību tikai godprātīgiem šīs jomas profesionāļiem.

Otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus Nacionālās drošības likumā, paredzot liegumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem dienēt ārvalstu armijās, policijā un drošības iestādēs. Ar dienestu ārvalstīs saistīti vairāki potenciāli valsts drošības riski. Dienests ārvalstīs var radīt riskus gan Latvijas kā valsts aizsardzības spējām, gan iekšējai drošībai. Latvijas pilsoņu pievienošanās trešo valstu dienestam, kā esam jau novērojuši saistībā ar atsevišķiem gadījumiem, var nodarīt arī kaitējumu Latvijas starptautiskajai reputācijai. Par šī aizlieguma pārkāpumu būs paredzēta kriminālatbildība. Jāatzīmē, ka šis ierobežojums neattieksies uz dalību Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestos. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja. Uzskatām, ka riski, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes iegūšanu ārvalstīs, ir pārāk augsti un var kaitēt kā Latvijas, tā mūsu sabiedroto aizsardzības spējām.

Turpinot par šīsnedēļas aktualitātēm, vēlos pirmām kārtām apsveikt jauno Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ilzi Cīruli ar stāšanos šajā nozīmīgajā amatā un vēlēt spēku un izturību, sākot aktīvu darbu ar tiem izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras Valsts ieņēmumu dienests. Augsti vērtējam faktu, ka Valsts ieņēmumu dienesta jaunā ģenerāldirektore nāk no privātā sektora un tātad spēs savam darbam sniegt pievienoto vērtību – savu izpratni par uzņēmēju ikdienu un par to, ar kādām problēmām un izaicinājumiem jāstrādā, lai uzlabotu visu pušu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Un nu uz mirkli pievērsīšos pasaules skaļākajai ziņai – šonedēļ tika ievēlēts jaunais ASV prezidents. Šis vēlēšanu cikls ir bijis ārkārtīgi smags un sašķēlis gan pasauli, gan pašus ASV iedzīvotājus teju divās frontēs. Ceram, ka nule ievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam izdosies saliedēt savas valsts iedzīvotājus ar konsekventu un mērķtiecīgu darbu. No savas puses, Latvijas puses, varam vien teikt, ka mums kā ASV stratēģiskajam partnerim šie vēlēšanu rezultāti jārespektē. Protams, mēs, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, Polija un, šķiet, teju visa Eiropa, ļoti sagaidām izpratni un skaidras indikācijas par neapstrīdamajām drošības garantijām visām NATO dalībvalstīm. Tāpat patiesi ceram uz nerimstošu, ciešu un nemainīgi uzticamu abpusēju sadarbību vismaz šobrīd esošajā apmērā, kā arī paļaujamies uz jaunā ASV prezidenta konsekventu sadarbību iesākto būtisko darbu jomā.

Noslēgumā pāriešu no šodienas uz pārlaicīgo. Rīt, 11.novembrī, visā Latvijā tiks aizdegts tūkstošiem svecīšu par godu mūsu varoņiem, kas 1919.gadā ar savām asinīm izpirka mūsu nupat dibinātās valsts brīvību un neatkarību. Pieminot tos, kuri Latvijas dzīvību vērtēja augstāk par savējo, aicinu ikvienu apzināties, ka mēs esam mūsu senču izveidotās valsts un izcīnītās brīvības mantinieki. Savas valsts! Šī ideja un valsts uzcelšana prasījusi teju neaprakstāmo – visaugstāko cenu. Tāpēc atcerēsimies par savu atbildību mūsu mantotās, mums uzdāvinātās, valsts priekšā un turpināsim uzturēt nerimstošu pārliecību un cieņu pret mūsu vēsturi, mūsu valsti un mūsu brīvību!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji un arī skatītāji!

Šīs nedēļas darba kārtībā bija ļoti daudz jautājumu, tai skaitā budžeta likumprojektu paketes izvērtēšana, bet, runājot par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, gribu pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, ko ar balsu vairākumu koalīcija, protams, virzīja tālāk. Un kārtējo reizi jāteic, ka šis ir viens no gadījumiem, kad ar balsu vairākumu tiek virzīta dīvaina kārtība jeb dīvaina procedūra. Proti, jau vairāk nekā divus gadus Saeimas Juridiskajā komisijā ir likumprojekts par grozījumiem Maksātnespējas likumā, un visas frakcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus, lai šo procedūru, maksātnespējas procesu, sakārtotu. Lai gan darba grupa sanāk katru nedēļu un pat vairākkārt analizē priekšlikumus, diemžēl bieži vien tiek pateikts: “Par šo jautājumu ir jāvienojas vēl kaut kur koalīcijā; šis jautājums nav šoreiz atbalstāms; skatīsimies tālāk.” Un galarezultāts – darba grupā nav nekādas virzības ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kuri tiek gatavoti uz otro lasījumu. Tā arī nav sasniegti nekādi rezultāti!

Šobrīd tieslietu ministrs virza grozījumus šajā likumā, un Juridiskā komisija ar balsu vairākumu tos ir atbalstījusi. Un, ja mēs paskatāmies uz šā likuma saturu, tad jāteic, ka vienīgais pozitīvais pienesums šeit ir attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa sakārtošanu. Pārējās idejas ir tādas, par kurām nebija vienošanās līdz šim un kuras arī nesaņem nekādu pozitīvu vērtējumu. Piemēram, pirms vairāk nekā gada pieņemtais grozījums, kas paredzēja, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas (tika teikts, ka tas atrisinās visas sasāpējušās problēmas), rezultējās ar vairākām lietām Satversmes tiesā, ar pēkšņiem grozījumiem gan likumā, gan Ministru kabineta noteikumos. Vēl šobrīd līdz galam šī procesa noregulējums nav panākts.

Darba grupā pieaicināto sociālo partneru un ekspertu vairākums apšaubīja šāda grozījuma nepieciešamību, taču šajā likumprojektā tas tik un tā tiek saglabāts un virzīts tālāk nostiprināšanai.

Ja šī projekta autori uzskata, ka tas ir būtisks panākums, ka tagad sertifikātu vietā maksātnespējas administratoriem izsniegs apliecības, tad jāsaka: “Atvainojiet! Kam acis tiek aizmālētas?”

Dīvains šajā likumprojektā ir arī tas, ka noteiktai profesionālai personu grupai ētikas kodeksu noteiks disciplinārlietu komisija jeb, precīzāk sakot, valsts pārvalde. Tad jājautā: kādai profesijai ētikas kodeksu nosaka no ārienes?! Vai tas tiešām būs valsts izveidots dokuments, nevis pašas profesionālās korporācijas dokuments?

Tā ka arī šis likumprojekts nav no tiem veiksmīgākajiem; tas vienkārši ir mēģinājums apiet tās problēmas, kuras jau bija sākts apspriest darba grupā.

Otrs likumprojekts, kuru gribu pieminēt. Šodien Saeimas sēdē tika virzīts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, bet ar balsu vairākumu tas tika noraidīts. Proti, bija ierosināta ideja, ka gadījumos, kad parlamentā tiek veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, viens no nosacījumiem būtu tas, ka šīs komisijas priekšsēdētājs tiek ievēlēts no tiem deputātiem, kuri ir parakstījuši konkrēto iesniegumu, tas ir, no 34 Saeimas deputātiem.

Šodien, spēlējoties ar vārdu “demokrātija”, pēc būtības iznāk tā, ka situācijās, ja kāds cilvēks izdara pārkāpumu, šī cilvēka pārkāpuma izmeklēšanu uztic šī cilvēka draugam. Diemžēl koalīcija (konkrēti – ar VIENOTĪBAS ideju) tieši tā izdarīja arī ar korupcijas un nodokļu nemaksāšanas parlamentārās izmeklēšanas komisiju: no sava vidus ievēlēja komisijas priekšsēdētāju, lai nu pašu partija varētu atklāt savu ministru pieļautās kļūdas.

Ierosinātais Saeimas kārtības ruļļa grozījums mēģināja novērst šādu situāciju iespējamību. Diemžēl tas tika noraidīts.

Bet tās ir ikdienas problēmas.

Cienījamie klausītāji! Rīt ir Lāčplēša diena. Mums ir Patriotu nedēļa. Lai jums rīt ir skaisti svētki un lai Patriotu nedēļa tiešām ir patīkama valsts svētku gaisotnē! Lai nedēļa aizritētu gan darba sajūtās, gan arī svētku sajūtās! Lai jums veicas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu apstāties pie viena no Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem darba kārtības punktiem, par ko jau nedaudz runāja Nacionālās apvienības pārstāvis. Proti, tie ir grozījumi Nacionālas drošības likumā.

Šie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz strikti noteikt, ka Latvijas pilsoņi nedrīkst dienēt ārvalstu armijās un speciālajos dienestos; izņēmums, protams, ir mūsu sabiedrotie NATO ietvaros un vēl vairākas citas valstis, kā arī valstis, kurās ir lielas latviešu diasporas un kurās ir pieļaujama dubultpilsonība.

Nacionālās apvienības pārstāvis gan nepieminēja, ka lielas diskusijas izcēlās par deputātu Šnores un Dombravas priekšlikumu, ka vajadzētu atļaut Latvijas pilsoņiem dienēt arī Ukrainas armijā. Nu, jāteic, ka pirms šī balsojuma gan Nacionālās drošības komisija, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ļoti intensīvi konsultējās ar Latvijas speciālajiem dienestiem par šādu iespēju, un to viedoklis bija diezgan vienprātīgs, ka šāda norma būtu valsts drošībai kaitīga, jo nevar zināt, kā attīstīsies situācija Ukrainā. Varbūt šodien tā ir sabiedrotā, bet rīt notiek kādas pārmaiņas vai kārtējās vēlēšanas, un, teiksim tā, viss tajā valstī var mainīties.

Jāteic, ka šis likuma grozījums ir pieņemts arī kā atbildes gājiens uz to, kas ir noticis Krievijā. Jo Krievijā ir pieņemts likums, kas tieši atļauj ārzemniekiem dienēt Krievijas armijā. Un mēs zinām, ka Latvijas jaunieši tiek vilināti uz dažādām Krievijas jaunatnes militārajām nometnēm. Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvātas apmācības dažādās Krievijas militārajās augstskolās, turklāt, iestājoties šādā augstskolā un kļūstot par kursantu, jaunietis automātiski kļūst arī par Krievijas armijas, teiksim tā, sastāvdaļu. Tā ka šie likuma grozījumi arī ir pieņemti, lai šo procesu tomēr varētu vairāk vai mazāk kontrolēt un ierobežot.

Vēl šī nedēļa iezīmējās ar tādu diezgan skaļu un krasu kārtējo konfliktu KNAB, jo Streļčenoka kungs nav iekļauts to pretendentu lokā, lai varētu kandidēt uz atkārtotu KNAB vadīšanu. Un acīmredzot ir vēl daži tiesas lēmumi par zaudējumu atlīdzināšanu... Tad nu abas puses atkal ir izcēlušās ar ļoti skaļiem paziņojumiem. Jāteic, ka Streļčenoka kungam 17.novembrī beidzas pilnvaras, un jācer, ka līdz ar to beigsies arī šie skaļie paziņojumi. Viens gan uztrauc, proti, tā saucamā oligarhu lieta, kas pirms pieciem gadiem iesākās tik skaļi un izraisīja valstī milzīgas pārmaiņas, tajā skaitā Saeimas atlaišanu, ir izrādījusies tāds kā uzpūsts burbulis un izskatās, ka pierādījumu un nozieguma sastāva trūkuma dēļ vēl līdz šī gada beigām tiks izbeigta. Vismaz tā prognozēja Streļčenoks. Tā ka šinī iestādē pārmaiņas ir vajadzīgas, un jācer, ka konkursa otrā kārta... otrais piegājiens būs sekmīgs.

Un nobeigumā vēl tikai daži vārdi par vēlēšanām Amerikā. Protams, tā ir Amerikas tautas izvēle, un mums tā ir jārespektē. Ir fakts, ka mēs esam saņēmuši no partneriem apstiprinājumu, ka nekādas kardinālas izmaiņas attiecībā uz Latviju kā ASV sabiedroto nav gaidāmas. Protams, līdz galam tādas prognozes izteikt... saprast to varēs tad, kad jaunais Amerikas prezidents sāks sastādīt savu komandu, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kas būs valsts sekretārs un kas būs aizsardzības ministrs, un tad kaut kādas tendences būs saprotamas. Bet viens ir skaidrs: viss virzās uz to, ka būs arvien biežāk jāatceras vecais teiciens – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās... Mēs zinām, ka šobrīd Eiropā ir tikai dažas valstis, kas pilda NATO līguma noteikumus par divu procentu atvēlēšanu savam aizsardzības budžetam. Acīmredzot visām valstīm būs stingri jāpiedomā pie tā, un Eiropai par savu drošību tomēr vairāk ir jādomā pašai.

Noslēgumā novēlu visiem gaišus tuvojošos valsts svētkus un jauku šo Patriotu nedēļu, kuras laikā mēs varam atcerēties tos, pateicoties kuriem mums ir neatkarīga Latvija, un padomāt par to, kādu mēs to atstāsim saviem bērniem un mazbērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas vārdā vēlos informēt par trim jautājumiem. Pirmām kārtām par to, ka pašlaik likumā par pašvaldību vēlēšanām noteikts, ka vēlēšanu dienā iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no pulksten 7.00 līdz pulksten 22.00. Ievērojot to, ka vēlētāju aktivitāte vakarā laikā no pulksten 20.00 līdz pulksten 22.00 bija ļoti zema, Saeima savulaik grozīja Saeimas vēlēšanu likumu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, par divām stundām saīsinot šo darba laiku. Tas dod iespēju iecirkņu komisijām ātrāk uzsākt balsu skaitīšanu un noteikt vēlēšanu rezultātu.

Likumprojektā paredzēts, ka vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7.00 līdz pulksten 20.00. Jāteic, ka, gatavojot šo likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Centrālo vēlēšanu komisiju, republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju vadību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Saeimas Juridisko biroju. Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu pašvaldību vēlēšanu rīkošana tiek finansēta no republikas pilsētu un novadu budžetiem. Atalgojums komisiju locekļiem par likumprojektā paredzētās balsošanas organizēšanā nostrādātajām stundām radītu papildu izdevumus budžetā, savukārt vēlēšanu norises laika saīsināšana varētu samazināt nostrādāto stundu kopējo skaitu vēlēšanu periodā un attiecīgi arī izmaksājamo atalgojumu. Tomēr Saeimas vairākums šo ieceri noraidīja un iecirkņi pašvaldību vēlēšanu laikā būs atvērti līdz pulksten 22.00, neskatoties uz to, ka vēlētāju aktivitāte šajā laika posmā ir ļoti, ļoti zema.

Otrs jautājums ir par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mēs vairāku iemeslu dēļ esam ļoti atturīgi, vērtējot šo likumprojektu, taču minēšu tikai divus. Pirmām kārtām šis likumprojekts nerisina vairākas problēmas, piemēram, maksātnespējas procesa atvieglojumus fiziskajām personām, turklāt Juridiskajai komisijai darbam jau nodoti attiecīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un desmitiem priekšlikumu. Diemžēl šos grozījumus koalīcija nezināmu iemeslu dēļ ilgstoši nevēlējās skatīt, un tāpēc ir iesniegts jauns likumprojekts, kas aktuālākās problēmas maksātnespējas jomā pēc būtības nerisina.

Un trešais jautājums ir par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Šodien parlamentā absolūtu neizpratni izraisīja divu Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums Saeimai atļaut mūsu līdzpilsoņiem piedalīties karadarbībā Ukrainā. Acīmredzot priekšlikuma autori Šnore un Dombrava neapzinās sava priekšlikuma sekas un nesaprot, un nezina, un negrib zināt, ka neprofesionāli cilvēki, nesagatavoti cilvēki nevar piedalīties karadarbībā, turklāt nav zināma parasta, normāla cilvēka reakcija, proti, kā viņš uzvedīsies kritiskās situācijās. Domāju, ka arī sabiedrībā nav un nevar būt atbalsta šādai iecerei, tāpēc arī parlaments neatbalstīja šādu nepārdomātu, provokatīvu un kaitīgu priekšlikumu. Savukārt mēs, SASKAŅAS frakcijas deputāti, esam pārliecināti, ka mūsu līdzpilsoņiem vispār nav jāpiedalās svešos karos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļos” kā pēdējais šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau minēts, esmu šodien pēdējais runātājs, līdz ar to man pēc būtības šī loma ir diezgan viegla, jo iepriekšējie kolēģi patiešām daudz ko izstāstīja.

Starp citu, šodien mēģināju arī atrast “Frakciju viedokļu” audioierakstus Latvijas Radio mājaslapā – un man tas izdevās! Jūs arī varat tos atrast “Radio NABA” un noklausīties gan tos viedokļus, kas šodien izskanēja, gan arī pēc iepriekšējām Saeimas sēdēm izskanējušos.

Ja mēs runājam par šīsdienas sēdi, es jums iesaku vēlreiz noklausīties Kūtra kunga skaidrojumu par Saeimas kārtības rulli attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbību. Manuprāt, šis skaidrojums bija ļoti korekts un saprotams. Tāpat arī Seržanta kungs ļoti precīzi izstāstīja jautājumu par Nacionālās drošības likuma grozījumiem saistībā ar to, lai mūsu pilsoņi, tā teikt, uz savu roku tomēr nedodas uz Ukrainu un necenšas tur glābt situāciju. Tas jādara profesionāļiem, un mēs jau... mūsu valsts to jau dara – mēs palīdzam Ukrainai ar dažādu humāno palīdzību, un mūsu instruktori dodas uz Ukrainu un apmāca Ukrainas dienestā esošos cilvēkus.

Kā jau teicu, to var noklausīties arī Latvijas Radio arhīvā.

No savas puses gribu pieskarties nedaudz sīkāk Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas šodien tika apstiprināti Saeimā. Īsi sakot, manuprāt, šis maksātnespējas administratoru jautājums, tā teikt, gulstas uz Tieslietu ministrijas un Nacionālās apvienības sirdsapziņas, jo tās gadiem šo jautājumu nespēja atrisināt. Tas rada aizdomu ēnu, un Elksniņa kungs šodien Saeimas tribīnē izteica diezgan skarbus apvainojumus Nacionālās apvienības virzienā... Bet katrā ziņā šis neatrisinātais jautājums par maksātnespējas administratoriem met ēnu uz Nacionālo apvienību un kopumā met arī ēnu uz visu Latvijas Republikas Saeimu, uz visu mūsu, kā saka, demokrātisko iekārtu. Tāpēc mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, aicinām esošo koalīciju patiesi uzņemties atbildību: vai nu piespiest Tieslietu ministriju rīkoties, vai nu pašiem izstrādāt šos grozījumus likumā un šo jomu sakārtot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka opozīcijas priekšlikumi, kas tika iesniegti jau šobrīd atvērtajā Maksātnespējas likumā, šie visi priekšlikumi pēc būtības netiek skatīti. Tas arī bija par pamatu tam, lai visus šos priekšlikumus apietu un šodien atsevišķi virzītu šos grozījumus Maksātnespējas likumā.

To visu varētu raksturot ar diviem vārdiem: darbības imitēšana. Un darbības imitēšana ir arī tas, ko dara Gerharda kungs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vakar mums frakcijā bija tikšanās ar ministra kungu, un secinājums īsumā ir tāds, ka ministrija un valdība kopumā patiešām nespēj uzsākt darbību, lai Latvijā būtu sakārtota reģionālās attīstības struktūra. Pašreizējās debates par pašvaldību... sadarbības teritorijām ir īstenībā mēģinājums novelt atbildību uz pašvaldībām. Tai pašā laikā pašas ministrijas atzīst, ka šobrīd nav gatavas nodot vai nu pašvaldībām, vai reģioniem, vai plānošanas reģioniem nevienu funkciju. Līdzi, protams, negrib dot arī finansējumu. Līdz ar to visas šīs runas par to, ka valdība un attiecīgais ministrs vēlas veicināt decentralizāciju valstī, ir vienkārši tukša skaņa.

Rītdien ir 11.novembris, pēc nedēļas – 18.novembris. Visi Saeimas deputāti šodien saņēma sarkanbaltsarkanos karodziņus. Droši vien arī jūs pie sava apģērba piespraudīsiet šo karodziņu un nēsāsiet šodien, rīt un visu nedēļu, un varbūt visu mēnesi. No savas puses aicinu būt drosmīgiem un būt patriotiem, Latvijas valsts patriotiem, ne tikai vienu nedēļu, dažas dienas gadā, bet patiešām visu gadu. Jo valstij ir pietiekami daudz darba, daudz lietu, kas nav izdarītas, un tur ir vajadzīga ne tikai politiķu iesaistīšanās, bet īstenībā arī jūsu, es pat teiktu – tava iesaistīšanās, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Tās būs tikai pēc pusgada, arī tu vari izvērtēt savas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ja pats neredzi šādu iespēju vai nejūties gatavs tam, tad uzrunā kaimiņos dzīvojošu cilvēku, kādu uzņēmēju vai vienkārši cilvēku, kuram tu uzticies. Jo pašvaldība – tā ir tava teritorija, tā ir arī tava līdzatbildība tajā, kas pašvaldībā notiek vai nenotiek.

Un visbeidzot – šodien ir Mārtiņdiena. Izmantojot iespēju, sveicu visus Mārtiņus un arī savus kolēģus – Mārtiņu Šicu un Mārtiņu Bondaru. Lai visiem izdodas!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir noslēgušies.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde