Frakciju viedokļi 2016.gada 27.oktobrī

(31.10.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Raidījumā deputāti no Saeimas frakcijām jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par aktualitātēm izglītības jomā un medicīnas nozarē.

Saeimas vairākums šodien neatbalstīja frakcijas SASKAŅA rosināto izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju. Demisijas pieprasījumu atbalstīja 35 deputāti no SASKAŅAS, “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības. Pret balsoja 57 deputāti no VIENOTĪBAS, ZZS un Nacionālās apvienības. Balsojums pēc būtības ir par to, cik sekmīgi ministrs ir pildījis savus pienākumus. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams stingri izvērtēt ministra darbu, jo ministrija gatavo, mūsuprāt, vairākas diezgan strīdīgas un ekstravagantas reformas. Šīs reformas izraisa cilvēkos Latvijā neizpratni, dusmas un pat neapmierinātību. Skaidrs, ka izglītības sistēmas darbībā pastāv nopietnas problēmas, piemēram, skolotāju atalgojuma modelis, grozījumi Izglītības likumā attiecībā uz nelojālu pedagogu atlaišanu, mācību gada pagarināšana, problēmas ar sešgadniekiem un citi aktuāli jautājumi. Bet droši vien Saeimas vairākums uzskata, ka problēmu nav.

Vēlos arī informēt par to, ka šonedēļ mediķu arodbiedrība tikās ar partijas SASKAŅA Saeimas frakciju, lai pārrunātu nākamā gada valsts budžeta projektu. Budžeta projekta jautājums ir aktuāls jau diezgan ilgu laiku, un būs vēl aktuāls arī turpmākajās nedēļās. Arodbiedrība norādīja, ka finansējums veselības aprūpei tiek plānots nepietiekamā apjomā, savukārt mūsu deputāti solīja, ka centīsies šos trūkumus novērst, strādājot pie budžeta portfeļa. Mēs pašlaik strādājam pie budžeta projekta, gatavojot priekšlikumus. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris arī atzīmēja, ka jārisina jautājums par pagarināta normāla darba laika izskaušanu mediķiem, tomēr, lai to izdarītu, jāpaaugstina mediķu atalgojums, kā arī jānosaka lielāka likme par virsstundām. Arodbiedrība uzskata, ka pagarināts normāls darba laiks ir pakāpeniski jāatceļ jau no nākamā gada un to vajadzētu skatīt kopā ar nākamā gada budžeta paketi. Šo jautājumu mēs centīsimies izskaidrot saviem Saeimas kolēģiem, un mēs to jau darām.

Kopumā pēc arodbiedrības un Veselības ministrijas aprēķiniem, lai finansējums nākamgad veselībai būtu 3,25 procenti no iekšzemes kopprodukta, nepieciešami vēl papildu 23 miljoni eiro. Lai segtu pagarināta darba laika atcelšanu nākamgad, nepieciešami četri miljoni eiro. Ģimenes ārstu prakšu samaksas paaugstināšanai vēl vajadzīgi 2,5 miljoni eiro, bet vēl 16,5 miljoni eiro nepieciešami darba samaksas paaugstināšanai nozarē kopumā.

Katrā gadījumā arī šos arodbiedrības priekšlikumus mēs ņemsim vērā, un pavisam drīz mūsu priekšlikumi attiecīgi tiks izskatīti parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu jums šodien izstāstīt par šībrīža aktuālāko... faktiski vienu no aktuālākajām tēmām – par izglītības reformu. Proti, šobrīd izglītības un zinātnes ministrs veic ļoti apjomīgu, ļoti nepieciešamu, savā ziņā pat ļoti iekavētu (to vajadzēja jau pirms entajiem gadiem izdarīt) skolotāju algu reformu, kas ir vērsta arī uz izglītības kvalitātes celšanu un skolu tīkla optimizāciju. Tā ir ļoti svarīga, un vieni no šīs reformas ieguvējiem būs tās pašvaldības... ir tās pašvaldības, kurās šis skolu tīkls ir optimizēts. Jāatzīst, jā, zaudētāji savukārt ir tie, kuriem... tās pašvaldības, kurās tīkls nav optimizēts, un šis jaunais mehānisms stimulē to darīt – pieņemt pašvaldības lēmumus un tanī brīdī arī skolotājiem sajust labumu no šīs reformas.

Tas, kas Saeimas griezumā iedeva šai reformai šobrīd tādu politisku raksturu, bija tas, ka SASKAŅAS deputāti izteica aicinājumu balsot par uzticību izglītības ministram, un diemžēl tik... tādu politiskās liekulības paraugstundu, jāatzīst, bieži negadās redzēt. Un kāpēc tieši tā? Jo partija SASKAŅA un tās valdošā koalīcija Rīgā jau vasarā izteica tādu aktīvu (vai veica tādu aktīvu) pretdarbību Šadurska kunga rīcībai, sākotnēji jau sakot, ka ies uz Satversmes tiesu apstrīdēt šo reformu. Tātad iedomāsimies, ka šīs reformas rezultātā Rīgā ienāk papildu 4,5 miljoni eiro, ko var sadalīt skolotāju algām, bet Rīgas mērs saka, ka viņš ies tiesāties par to, ka viņam dod, viņa skolotājiem, viņa cilvēkiem, dod papildu naudu. Nu, tas ir kā minimums bezgaumīgi, un acīmredzot arī mēra kungs ir sapratis šo savu kļūdu, un tā arī līdz Satversmes tiesai neviens pieteikums nav aizgājis.

Bet tas vēl būtu sīkums. Kas notiek tālāk? Notiek ļoti veikla manipulācija ar skaitļiem, proti, tātad daļa... Rīgas skolām algu fonds tiek samazināts un pārcelts uz citām skolām, proti, no ģimnāzijām (no Rīgas un faktiski arī Latvijas labākajām skolām) labākajiem skolotājiem tiek paņemta alga, viņu nauda, un pārcelta uz citām. Un, protams, ka tie, kam ir vairāk, apmierināti klusē, savukārt tie, kam ir mazāk, aktīvi bļauj. Un arī mēra kungs šos rezultātus pasniedz publiski visai valstij, šo ģimnāziju, kurām tātad faktiski ir atņemta nauda... tādējādi radot iespaidu par to, ka šī reforma faktiski nestrādā, lai arī ir plānots pieaugums, bet īstenībā ir iegūts samazinājums. Kā minimums tas ir... tas nav atbalstāms solis no politikas veidotāju puses, bet tas ir zemisks solis, lai panāktu savus politiskos mērķus, izmantotu tam savus cilvēkus, savus skolotājus, savas pilsētas labākos skolotājus, un uz viņu rēķina radītu šo iespaidu un radītu šo lēto PR. Protams, ka Šadurska kungs ļoti ātri ar cipariem parādīja, kā nauda ir staigājusi pa Rīgas skolām – no kuras uz kuru –, un tanī brīdī partija SASKAŅA neredzēja citu variantu, kā novirzīt fokusu no šiem patiesajiem skaitļiem, pieprasot ministra demisiju, un tātad šodien balsoja un, protams, neatbalstīja, kas ir pašsaprotami. Bet tas, ka nepamet... kas atstāj tādas mieles, ka tomēr šādi var zemiski, nekompetenti un faktiski sabotieriski rīkoties vienas... nu, faktiski ne vienas, bet Latvijas vienīgās galvaspilsētas mērs.

Tas īsumā bija īss stāsts par notiekošo tādās politiskās peripetijās un Saeimā attiecībā tieši uz izglītības reformu.

Tas šodien man viss.

Paldies, un uz tikšanos.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Sāksim varbūt ar apsveikuma vārdiem. Pirmām kārtām gribu apsveikt Latvijas Ārstu biedrību, kurai šodien trešajā lasījumā tika apstiprinātas īpašumtiesības uz īpašumu Skolas ielā 3. Tātad varētu teikt, ka Latvijas Ārstu biedrībai no šī brīža ir sava, oficiāli viņiem piederoša mītne.

Līdzīgi arī gribētu zināmā mērā apsveikt visus Bulduru Dārzkopības vidusskolas kādreizējos beidzējus un tagadējos audzēkņus, jo mēs nenovēršami un droši tuvojamies tam, lai Bulduru Dārzkopības vidusskola nonāktu Latvijas Lauksaimniecības universitātes paspārnē, kas, manuprāt, būtu tas visloģiskākais ceļš, kā nodrošināt šīs skolas kvalitatīvu darbību. Un patiesībā labāku saimnieku par Latvijas Lauksaimniecības universitāti šai skolai grūti iedomāties.

Par šīsdienas, manuprāt, svarīgāko jautājumu – par Publisko iepirkumu likumu otrajā lasījumā – Saeima debatēja maz, un tas varbūt ir diezgan nepelnīti, jo šis tiešām ir tas likums, kurš turpmākos gadus regulēs visus pašvaldību un valsts iepirkumus. Un šīs peripetijas ap iepirkumiem vienmēr ir arī sabiedrības uzmanības centrā. Tiek paredzēts tāds jauninājums kā depozītmaksa par atkārtotām, nepamatotām sūdzībām. Kā zināms, bieži vien tieši sūdzību dēļ, kad lielas konkurences apstākļos viens, teiksim, būvnieks nepamatoti pārsūdz šos konkursa rezultātus, aizkavējas gan ceļu, gan sabiedrisko ēku būves. Un tas kādreiz, it sevišķi, ja jāapgūst Eiropas Savienības nauda, ir ļoti, ļoti traucējoši, jo, ja būtu normāla procedūra, varētu sākt šo darbu, teiksim, pavasarī... Nu, bet seko sūdzība Iepirkuma birojam, un darbus var sākt tikai rudenī. Un paši saprotiet, kā sokas ar ceļu būvniecību rudens šķīdonī vai ziemā!

Nu un joprojām ejam šajā likumā arī uz to, lai iepirkumos kā vienīgais kritērijs tomēr nebūtu zemākā cena, lai tomēr raudzītos kompleksi uz lietderību, lai vērtētu arī citus kritērijus, jo pretējā gadījumā ir kā tajā teicienā: “Kurš lēti pērk, tas vienmēr pārmaksā.”

Par tādiem svarīgākajiem ārpus šīs Saeimas sēdes jautājumiem.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijā pēc manas iniciatīvas tomēr tika lemts jautājums par iespējamu Elektroenerģijas tirgus likuma... es atvainojos, jā, – Elektroenerģijas tirgus likuma izņemšanu no tā saucamās budžeta paketes un tā skatīšanu atsevišķi – cītīgi, trijos lasījumos, lai nepieļautu tomēr jau no 1.janvāra Ekonomikas ministrijas iecerēto elektroenerģijas cenas pieaugumu ļoti daudziem mazajiem uzņēmējiem, mazajiem ražotājiem. Mūsuprāt, manuprāt, arī šī sistēma, ko piedāvā Ekonomikas ministrija, nav šobrīd pietiekami izsvērta. Nav vēl apkopoti rezultāti par iepriekšējo elektroenerģijas cenas reformu, kuru daudzi iedzīvotāji, it sevišķi uzņēmēji, juta savos maciņos un rēķinos, jau šī gada augusta rēķinos. Nav vēl cilvēki apjēguši, kā var optimizēt savas jaudas, kā var saņemt mazākus rēķinus, un kraut precīzi tiem pašiem (jo sistēma bija iecerēta precīzi tāda pati) patērētājiem, kuri jau saņēmuši ir krietni prāvākus rēķinus... tiem pašiem kraut vēl vienu rēķinu slogu, tas varētu būt diezgan nepiedodami un arī mūsu ekonomikai bīstami. Neapgalvošu, ka šī doma tiks noraidīta pilnībā, bet ir paredzēts tomēr, ka... mūsu doma ir, ka mēs izskatām to trijos lasījumos. Tātad ar diezgan nopietnam debatēm, diezgan nopietnu situācijas analīzi, lai patiesībā mūsu mazos uzņēmējus arī nepadarītu absolūti nabagus un konkurētnespējīgus.

Nu, šīsdienas kvēlākās debates, protams, bija jautājumā par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Nu, dabiski, ka Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja Šadurska kunga palikšanu šajā amatā, kaut gan reizēm jāatzīst, ka Šadurska kunga darbības metodes ir provokatīvas un viņa darba stils varētu arī mazliet pamainīties, lai būtu mazāk asumu, lai būtu mazāk domstarpību, lai viņa darbu cilvēki saredzētu vairāk tādā pozitīvā gaismā, jo jebkura provokativitāte politikā tiek reizēm sodīta šādā veidā – pieprasot amatpersonas demisiju.

Varbūt tāds vispēdējais jautājums šodien. Tās bija debates par tā saucamo divlitrīgo stipro alu... alus aizliegumu, pie kā mēs šoreiz palikām otrajā lasījumā, bet tas, es teikšu, ir otrais, nevis pēdējais – trešais lasījums. Līdz 5,8 procentiem stipru alu tātad varēs nopirkt tikai iepakojumā, kas mazāks par vienu litru. Stiprāks par 5,8 procentiem alus būs nopērkams tikai puslitra iepakojumā, lielākā iepakojumā par vienu litru alus veikalos vairs nebūs dabūjams.

Protams, tas, ko es saskatīju, iesniegdams savu priekšlikumu, tie ir riski tirgum, jo nāk iekšā tirgū arī vīni, stiprinātie vīni, kuri varētu izspiest arī šo, patiesībā aizņemt šo nišu.

Otrs. Tie cilvēki, kuri šodien dienu sāk ar divlitrīgo alus pudeli, atkal atradīs to sen cenas dēļ aizaugušo ceļu uz saucamo točku, nu un ies pie tantes Mildas uz nelegālā alkohola tirdzniecības vietu, nevis pirks alu stikla pudelēs – viena litra vai puslitra iepakojumā.

Bet ceru, ka tas tā nenotiks. Vairākums domāja, ka tā nenotiks. Es šoreiz piederēju pie mazākuma.

Paldies. Lai jums veicas un lai veicas mums pirmdien, apstiprinot pirmajā lasījumā nākamā gada budžetu ar to pavadošajiem likumprojektiem.

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Un nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sākumā likās, ka sēde būs ļoti īsa, jo bija tikai 11 jautājumi, bet diemžēl tā izvērtās diezgan pagara un emocionāli ļoti, ļoti bagāta.

Dažus jautājumus jau jūs dzirdējāt no manu kolēģu stāstījuma, tāpēc tiem nepievērsīšos, ņemot vēl vērā to, ka alkohols vienmēr jālieto saprāta devās, un ne jau iesaiņojums vai tas, kā tas tiek producēts un piedāvāts, ir tas, kas nosaka tā lietojumu. Tāpēc es domāju, ka šeit, Saeimā, būtu mazāk jārunā par šādām lietām, jo mums ir daudz smagāki jautājumi. Un es tagad gribu pievērsties jautājumiem, kas saistās ar izglītību un ļoti garu ministra atstādināšanas mēģinājumu, ko rosināja opozīcijas partijas.

Pirms es runāju par to, es gribētu teikt, ka mums nav sakārtota izglītība jau 20... ceturtdaļgadsimtu gandrīz un buksē daudzās jomās. Pie tam visās – gan profesionālajā izglītībā, gan vispārējā izglītībā, gan uzstādījumos, gan sistēma nav izveidota līdz galam skaidri, kāda tā būs, bet mēs visu laiku jau, ja pavērojam dokumentus un paklausāmies masu medijus un kā uzstājas koalīcijas partiju deputāti un ministri, kas atbild par izglītību, mums jau viss skaidrs, kas būs 2018.gadā un 2019.gadā, bet ir viens jautājums. Es jau varu plānot šos jautājumus, bet jautājums ir, kāpēc 25 gadus mēs joprojām plānojam kaut ko un kāpēc mums nav radīta sistēma. Un, tikai pateicoties Eiropas piešķirtajiem fondu līdzekļiem, mēs tos tērējam pirmsskolai – trīs miljonus, e-skolai – trīs miljonus, profesionālajai izglītībai – trīsarpus. Tie jau ir gandrīz 10 miljoni, kas vispār nekādu rezultātu praktiski nav devuši.

Un tāpēc mēs ļoti, ļoti iebilstam un frakcija neatbalsta vidusskolu vai profesionāli tehnisko skolu (kā šeit – Bulduru Dārzkopības vidusskolas) pievienošanu augstskolai. Mēs arī iebilstam pret Rīgas Tehniskās universitātes iniciatīvu atvērt vidusskolu pie savas augstskolas. Mēs uzskatām, ka valstī Izglītības un zinātnes ministrijai plānveidīgi un godprātīgi un, es atkārtoju, ļoti profesionāli strādājot, ir jārūpējas, lai visās Latvijas skolās bērni saņemti augstas kvalitātes izglītību, neatkarīgi no vietas – pilsētas, pagasta, ciema vai novada. Tas ir mūsu uzstādījums. Nedrīkst, jo mums pedagogi beidz ar vienu diplomu, viņi saņem atzīmes un ir kvalificēti. Tad jautājums ir par to, vai ir pienācīgs valsts atbalsts viņu prestižam. Un te man jāsaka, ka līdzšinējās partiju un koalīcijas vadītāju deklarācijās un runās pirmsvēlēšanu kampaņā, kas mulsina un faktiski rada nepareizu priekšstatu par partiju uzstādījumiem, pirmajās rindās ir uzrakstīts, ka prioritāte būs izglītībai. Protams, aizsardzība arī ir vajadzīga. Bet izglītība ir viena no prioritātēm visu laiku kopš 90.gadu sākuma. Un vispusīgi attīstīta personība. Tātad, jā, protams, sabiedrībai ir jābūt izglītotai. Un šeit ir jautājums – kāpēc mēs atteicāmies no vidusskolas? Kāpēc mēs nesakārtojām vidusskolu, kā mums ir iespēja to redzēt Eiropas skolās, Eiropas Savienībā, kurā mēs tagad esam? Vismaz paņemt tās labākās sistēmas un tad izveidot programmas, kritērijus, mācību plānus un redzējumu, kā uzlabot to vēl vairāk.

Mēs diemžēl ejam otru ceļu. Mēs nepārtraukti tērējam Eiropas struktūrfondu piešķirto naudu, tagad mēs jau zinām, ka ar 2018.gadu ir uzstādīts mērķis iegūt 34,2 vai 32 miljonus Eiropas naudas satura maiņai. Mēs tagad, izrādās, strādāsim ar jauniem metodiskajiem paņēmieniem, mums būs jauni standarti, mums būs jaunas programmas. Skolotāji, kuri vēl nezina, kā vispār tas jādara, jau tiek orientēti uz to, ka tūlīt viss tiks sakārtots. Jautājums ir – kāpēc mēs negribam vispirms sakārtot sistēmu un tad metodiski pareizi, balstoties uz profesionalitāti, veidot izglītības sistēmu? Skolotājs līdz šim diemžēl ir bijis vienmēr zem autobusa... zem Rīgas autobusu šofera algas līmeņa. Līdz šai pašai dienai. Sētnieks, strādājot divas slodzes, pelna vairāk nekā augstskolas pasniedzējs. Un kā var būt prestižs skolotājam? Tāpēc šī reforma, ko ministrs izdarīja... viņš nebija atklāts pret sabiedrību tajā ziņā, ka viņam skaļi vajadzēja pateikt, ka naudas jau nepietiek normālai reformai, kur paliek 21 stundas slodze un alga tiek palielināta divas reizes. Diemžēl izdarīja to, ka atteicās no kvalitātes, palielināja pedagoga slodzi, un līdz ar to, lūk, radās šis diskomforts, kad... par augstskolām runājot ar studentiem, par vispārizglītojošo skolu runājot, ļoti daudzi skolotāji nonāca dziļā depresijā.

Protams, ar skaitļiem jau var skaisti pateikt. Āboltiņas kundze no VIENOTĪBAS pieminēja, ka Latvija tērē izglītībai visvairāk no iekšzemes kopprodukta. Piedodiet man, viss maksā! Strāva mums nav lētāka kā Vācijā, skolas infrastruktūras uzturēšanas līdzekļi un viss pārējais taču maksā naudu. Un tas, ka mēs dzīvojam nabadzīgākajā valstī, nedod tiesības manipulēt ar skaitļiem un lielīties, ka mēs izglītībai piešķiram līdzekļus. Šī... Mēs esam pēdējā vietā līdzekļu piešķiršanai studentu apmācībai budžeta... pēdējā vietā Eiropā! Par to vajadzētu Āboltiņas kundzei vairāk runāt, nevis pateikt, ka mēs tērējam milzīgus līdzekļus un mums ir zema kvalitāte mūsu bērniem, respektīvi, izglītības līmenis ir zems.

Es gribētu pateikt, ka vislielākā faktiski... tāda sāpe mums ir, ka 25 gadus, ceturtdaļgadsimtu, 1992.gadā Izglītības un zinātnes ministrijā nepieņēma kritērijus, kādam jābūt Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnim. Viņam jābūt profesionālam, un faktiski bija jāveido kolektīvs un darba grupa no pedagogiem, kuri ir nostrādājuši vismaz 10 gadus skolā un saprot bērna psiholoģiju, vecumposmu psiholoģiju, metodiku. Un tikai viņi varētu reāli redzēt, kā būtu jāuzlabo šī izglītība. Un pa šo laiku, ja mācību līdzekļus daudzos priekšmetos izdod autori, kuri nekad skolā nav strādājuši, tad man ir jautājums – kā Izglītības un zinātnes ministrija varēja to vispār pieļaut? Divus gadus Izglītības un zinātnes ministrija nepieņem darbā referentu, kas atbild par mūzikas stundu, un vispār paliek neskaidrs, kas tagad notiks, jo no 12 referentiem būšot tikai seši. Un kā 34 priekšmetus pārlūkos un sakārtos cilvēki, kuri piecus sešus priekšmetus...? Es nezinu, es personīgi neuzņemtos šādu referentu vietā. Divus gadus es lūdzu no tribīnes Straujumas kundzei... un tagad arī Šadurska kungam – augstskolām, kuras krīzes laikā pazaudēja 40 procentu no mācību plāna, stundu skaita, finansējums līdz šai dienai nav atjaunots. Un tad ir jautājums – kādus speciālistus mēs tagad gatavojam? Un vakardien, aizrādot Šadurskim, ka tas nav izpildīts, neviens pat neinteresējās: kā var sagatavot kvalitatīvu cilvēku jebkurā profesijā, ja viņam vienkārši nedod pamatzināšanas un prasmes, lai viņu attīstītu? Un, kamēr ministrijā strādās cilvēki, kuri nav kompetenti pedagoģijā, ar milzīgu stāžu, tikmēr nekas arī ministram neizdosies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Arvīdam Platperam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Platpera kungs jau ļoti daudz runāja par šodienas galveno debatējamo jautājumu – par ministra Kārļa Šadurska atbrīvošanu no ministra amata. Jāsaka, Latvijas Reģionu apvienība arī atbalstīja šo demisijas pieprasījumu. Tiesa, mēs nebijām gatavi vērtēt pašu reformas būtību, jo šobrīd vēl dati par visām skolām un skolotājiem nav pieejami, ministrija tos vienkārši nedod. Līdz ar to mēs nezinām, cik skolotājiem algas ir palielinājušās un cik ir skolotāju, kuriem algas ir samazinājušās. Taču tas, kāpēc mēs atbalstījām šo pieprasījumu, ir tas, ka mēs cienām skolotājus un cienām viņu darbu, un mēs redzam, ka ministrs ar savu rīcību un ar to, kā viņš veic šo reformu, faktiski skolotājus neciena. Proti, ja vēl oktobra vidū nebija īsti skaidrs, kādas būs skolotāju slodzes un kādas būs skolotāju algas, ja reforma, kuras ietvaros tiek paredzēta arī skolu slēgšana un skolotāju atbrīvošana no amata, tiek pieteikta vasaras vidū, kad nav objektīvi iespējams vairs veikt nekādus izvērtējumus un laikus brīdināt skolotājus par to, ka viņi, iespējams, zaudēs darbu, tad mēs uzskatām, ka tā ir necieņas izrādīšana.

Ja 1.septembrī ministrs Latvijas sabiedriskajā medijā var apgalvot, ka algai nevienam nevajadzētu samazināties, bet oktobra vidū mēs redzam, ka ir vismaz 26 procenti skolu, kur algas ir samazinājušas, tad to mēs uzskatām par necieņu. Un, ja skolotāji netiek laikus informēti par viņu darba nosacījumiem, tad arī tā ir necieņa pret skolotāju darbu.

Līdzīgi ir ar citām ministra pieteiktajām reformām. Mēs esam dzirdējuši, arī medijos ir izskanējusi ministra vēlme, lai bērni uzsāktu mācības jau sešu gadu vecumā, turklāt jau tuvākajos gados, no 2018.gada. Tajā pašā laikā reforma, kas paredzētu būtisku mācību satura un metožu maiņu, kas, iespējams, varētu būt piemērota šiem sešus gadus vecajiem bērniem, tiek plānota tikai no 2023.gada. Turklāt tas, ko ministrs virza šobrīd, proti, nepieciešamība apvienot skolas un tādējādi arī palielināt klases... skolēnu skaitu klasēs, kādās mācās bērni, ir tiešā pretrunā ar šo vēlāk iecerēto reformu jeb kompetenču pieeju, jo nav iespējams ļaut bērniem eksperimentēt, nav iespējams ļaut bērniem pašiem izzināt un izbaudīt lietas uz savas ādas, būvēt tiltus, kā pats ministrs ir izteicies, un darīt tamlīdzīgas lietas, ja vienā klasē ir 30 bērni un viens skolotājs. Tad vienīgais, kas ir iespējams, ir sasēdināt šos bērnus solos un lasīt viņiem lekciju. Un tas ir tas, no kā mēs gribam izvairīties, bet tas ir tas, uz ko ministrs šobrīd virzās.

Līdzīgi ir ar jautājumu par nelojālu skolotāju atbrīvošanu. Un šeit ir tā, ka, protams, mēs uzskatām, ka skolotājiem viennozīmīgi ir jābūt lojāliem Latvijas Republikai un Latvijas Republikas Satversmei. Taču virzīt šo jautājumu kopējā budžeta paketē, tādējādi cerot, ka tas pa burzmu tiks pieņemts un neviens to nepamanīs, manuprāt, tas arī ir nepieļaujami no ministra puses.

Tādējādi mēs varam plūstoši pāriet pie valsts budžeta paketes, kurā diemžēl, jāsaka, arvien saskatām lietas, kuras, kā jau... līdzīgi kā izglītības un zinātnes ministrs, arī citi ministri mēģina izbīdīt cauri, cerot, ka neviens to nepamanīs. Piemēram, šodien Juridiskajā komisijā mēs pamanījām un lūdzām izņemt no budžeta paketes normas, kas ir saistītas ar alkohola un narkotisko vielu ietekmē izdarītiem ceļu satiksmes pārkāpumiem. Proti, šobrīd situācija ir tāda – ja cilvēks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, būdams alkohola vai narkotiku reibumā, tad... viņam tiek atņemta autovadītāja apliecība un viņš vairs nevar šādu apliecību iegūt. Un, nu, pa burzmu tika mēģināts vienkārši šo normu izņemt no likuma, acīmredzot paredzot, ka šādā veidā noziegumus izdarījuši cilvēki varētu turpināt vadīt automašīnas.

Šeit jau tika pieminēts Publisko iepirkumu likums, kurš šodien tika atbalstīts otrajā lasījumā. Es droši vien nerunāšu par šā likuma būtību tik daudz, jo, manuprāt, lielākā mūsu valsts problēma attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem nav likums; pati lielākā problēma ir godaprāts un tas, vai mēs vēlamies šos iepirkumus pakārtot kādam konkrētam pasūtītājam un tad mēģinām darīt visu, lai šis piegādātājs arī saņemtu šo pasūtījumu, vai mēs veidojam iepirkumus godīgi, meklējot tik tiešām labāko risinājumu. Un tam, jāsaka, sociālajos tīklos ir ļoti uzskatāms piemērs par Rīgā ieplānoto tramvaja līniju. Liepājā tieši tāda pati tramvaja līnija bija iespējama par trīsreiz mazāku samaksu. Un tas diemžēl nav vai ir ļoti grūti labojams ar likumu. Tā ir runa par mūsu godaprātu.

Un, novēlot mums visiem godaprātu un iespēju to saglabāt, es arī šo savu uzrunu beidzu.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vēlos vērst uzmanību uz, Nacionālās apvienības ieskatā, aktuālākajiem un būtiskākajiem šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā skatītajiem jautājumiem.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Pasta likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības pasta komersantu reģistrācijā. Šīs izmaiņas likumā ir nepieciešamas, jo praksē nereti pasta komersanti negodprātīgi izmanto savu īpašo statusu un patiesībā nemaz nesniedz pasta pakalpojumus, bet tā vietā nodarbojas ar kaut ko pilnīgi citu. Turpmāk pasta komersantu nebūs iespējams reģistrēt, ja tam nodokļu parādi būs lielāki par 150 eiro, ja būs apturēta saimnieciskā darbība vai arī būs sākts maksātnespējas vai likvidācijas process. Negodprātīgajiem komersantiem, kas ir pasta komersanti tikai “uz papīra”, nebūtu jādod iespēja izmantot pasta komersantiem sniegtā īpašā statusa privilēģijas.

Šodien arī atbalstījām izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā otrajā lasījumā. Šīs izmaiņas paredz aizliegt pārdot alkoholu lielajos iepakojumos jeb tādās iepakojuma vienībās, kuru tilpums pārsniedz vienu litru, jebkādu alkoholu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Šobrīd alus patēriņš absolūtā alkohola izteiksmē veido gandrīz pusi no kopējā alkohola patēriņa. No novērojumiem ir pamats domāt, ka cilvēki, kuri pārlieku aizraujas ar alkoholisko dzērienu patēriņu, visbiežāk pērk tieši lielo iepakojumu alus pudeles. Situācija, kurā cena par puslitru alus, pērkot divlitru pudeli, ir vienlīdzīga vai pat zemāka nekā ūdens, negatīvi ietekmē gan sabiedrību kopumā, gan indivīdu. Šie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, lai sāktu darbu pie alkohola radīto sociālo un ekonomisko problēmu risināšanas.

Otrajā lasījumā arī atbalstīts būtiskais likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Jaunais iepirkumu likums faktiski ir kārtības regulējums, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma iepirkuma organizēšanā, pārņemot nacionālajā tiesiskajā regulējumā Eiropas Savienības iepirkumu direktīvu.

Faktiski jaunais likumprojekts nosaka, kā koordinēt publisko būvdarbu piegādes un pakalpojumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nodrošinot noteikumu pārskatīšanu un modernizēšanu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, uzlabojot iespējas iepirkumos piedalīties arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī dodot iespēju iepirkumu rīkotājiem efektīvāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.

Šim likumam ir patiešām būtiska ietekme uz mūsu tautsaimniecību. Novērojumos diemžēl ar apskaužamu regularitāti pierādījies, ka zemākās cenas princips bieži vien nenozīmē izdevīgāko, kas nereti ir radījis papildu izmaksas, tās pat dubultojot, jo paveiktais ir vājas kvalitātes.

Ar šo likumu mēs savā veidā nostājamies pret bēdīgo tendenci ar nokavētiem termiņiem un dramatisku kvalitāti publiskajos iepirkumos un definējam, kādus standartus vēlamies uzturēt.

Noslēgumā vēlos vērst uzmanību un izteikt mūsu gandarījumu par Nacionālās apvienības koalīcijā panākto kompromisu jautājumā par pabalsta izmaksu patvēruma meklētājiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Iekšlietu ministrijas sākotnējā iecere, piedāvājot bēgļu pabalstu saglabāt arī strādājošajiem bēgļiem, bija diskriminējoša pret Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šāda iespēja esošajā likuma redakcijā ir liegta, un tāpēc absolūti nepieņemama Nacionālajai apvienībai.

Esam panākuši kompromisu par pabalstu saņemšanas nosacījumiem – gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem atsevišķus pabalstus izmaksās vēl trīs mēnešus pēc darba attiecību uzsākšanas.

Atbalsts netiks paredzēts visiem strādāt sākušajiem. Ar to ir plānots palīdzēt trūcīgām personām, nodrošinot to, ka sistēma būs vienlīdzīga un godīga gan attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, gan bēgļiem ar alternatīvo statusu.

Esam patiešām gandarīti un pateicamies mūsu koalīcijas partneriem par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties.

Paldies par ieklausīšanos, un līdz nākamajai reizei.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to ir noslēgušies šodienas “Frakciju viedokļi”.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Pirmdien, 15.oktobrī
14:00  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196