Frakciju viedokļi 2016.gada 29.septembrī

(30.09.2016.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien sēde bija samērā īsa, jautājumu loks nebija sevišķi plašs, un likumprojekti vēl tiks skatīti otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc es gribu pievērsties vienam likumprojektam, kuru šodien izskatīja, nobalsoja un kurš stāsies spēkā šā gadā 1.decembrī. Tas ir Nemateriālā kultūras mantojuma likums.

Frakcija “No sirds Latvijai” nepiekrita tik ātrai un steidzīgai likumprojekta pieņemšanai, jo uzskatīja, ka ir daudz diskutablu jautājumu, kas netika atrisināti. Mēs iesniedzām vairāk nekā 10 priekšlikumus likumprojektam. Jāteic, ka uz trešo lasījumu parasti ir nebūtiski labojumi, bet šoreiz uz trešo lasījumu bija 39 priekšlikumi, kurus izskatīja, un šo likumu beidzot arī pieņēma.

Kur ir tā pamatproblēma, kāpēc šis likumprojekts ir steidzams? Pirmā lasījuma redakcija uz otro lasījumu tika kardināli izmainīta. Mēs tomēr arī vēl šodien iebildām, ka netika izveidota darba grupa, kā pēc pirmā lasījuma tika solīts, lai varētu daudzus jēdzienus sakārtot, lai tiem būtu lielāks skaidrojums, kāpēc tieši šāds formulējums ir pieņemts likumā. Piemēram, “kopiena”. Mums bija iebilde pret šo terminu, kas nozīmē – personu grupa, kam raksturīga kopīgas identitātes izjūta, un atsevišķos gadījumos tā var būt arī atsevišķa persona.

Jēdziens “kopiena” varētu derēt Šveicei, valstij, kurā ir vācu, franču, itāļu, rumāņu kopiena, bet Latvijā mums vairāk jāakcentē jautājums nevis uz kopienām, kuras veidojas faktiski no iebraucējiem, kā, pieņemsim, tagad no Sīrijas, un mums vēl vjetnamieši te dzīvo, ķīnieši. Mums būtu jārūpējas vairāk par savas tautas tradīcijām, kurām ir vairāk nekā 800 gadu. Ir līvi, sēļi, kurši, zemgaļi, un tā tālāk, un vairāk jārūpējas par to, lai šīs nemateriālās kultūras vērtības tiktu atbilstoši turpinātas. Līdz ar to mēs gribējām to aizstāt ar “nemateriālās kultūras mantojuma nesēji”, kas... nu, varētu teikt, būtu vairāk tuvināts Latvijas vajadzībām.

Otra mūsu lielākā iebilde bija saistīta ar jēdzienu “nemateriālās kultūras meistars”, kas tika aizstāts likumā ar “lietpratējs” – persona, kas pārmantojusi vai apguvusi vienu vai vairākas nemateriālās kultūras izpausmes. Mūsu redakcijā bija uzsvērts, ka meistari ir diriģenti, tautas mākslas kolektīvu, folkloras vai etnogrāfisko ansambļu, kopu, studiju vadītāji, repetitori, koncertmeistari, režisori, proti, cilvēki, kas veido un arī veidos šo mūsu tautas bagātību. Diemžēl, ņemot vērā to, ka šos terminus likumā neietvēra, mums atkal paliek problēma... mēs skatīsimies, kā šis likums darbosies un vai atkal nebūs tā, ka mēs nevaram atrisināt daudzus jautājumus, kā tas bija līdz šim. Jo mums ir Dziesmu un deju svētku likums, kas it kā reglamentē šo cilvēku, šo meistaru, finansiālo atbalstu gan no pašvaldības, gan no valsts puses.

Diemžēl man jāatgādina, ka 2008.gada krīzes situācijā šis valsts finansiālais atbalsts tika ierobežots un nav atgriezts tajā līmenī, kādā tas bija. Un varbūt, ja būtu pieņemts šis likums, tad būtu panākts, ka valsts finansiāli rūpējas, lai šie vadītāji nepārtraukti tiktu atbalstīti.

Un trešais punkts, kurā mums bija iebildes, kuras daļēji tika atrisinātas, ir par to, lai izglītībā visās programmās un visos vecuma posmos – no pirmsskolas līdz augstskolai un līdz pat mūžizglītībai – būtu atbalsts nemateriālās kultūras vērtību ilgtspējai, vairošanai un saglabāšanai. Tāpēc mēs esam gandarīti, ka, ņemot vērā un atbalstot UNESCO konvenciju, kurā trijos punktos ir atzīmēts, ka izglītībai ir ļoti liela nozīme, likumā ir iestrādāts, ka augstskolas ir tie eksperti, kas veicina šo programmu veidošanu visos vecuma posmos.

Man tas būtu viss šajā jautājumā.

Es saku lielu paldies, ka klausījāties!

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji!

Šodien Saeima izskatīja “Grozījumus Civilprocesa likumā”, kurus virzīja Juridiskā komisija. Minētais likumprojekts ir saistīts ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, kuru šobrīd skata Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts kopumā paredz bērna tiesības saņemt valstī garantētos minimālos uzturlīdzekļus gadījumā, ja kāds no vecākiem nenodrošina šo uzturlīdzekļu samaksu. Tieslietu ministrija ir nākusi ar iniciatīvu vienkāršot šo procesu un arī paplašināt subjektu loku, proti, pēc likuma pieņemšanas attiecīgi arī bērni, kuri nebūs sasnieguši... jaunieši, kuri nebūs sasnieguši 21 gada vecumu un turpinās izglītoties, arī periodā no 18 līdz 21 gada vecumam būs tiesīgi saņemt šos valsts garantētos uzturlīdzekļus noteiktajā apmērā.

Tāpat mēs šobrīd zinām, ka pašreizējais regulējums paredz to, ka personai, kura vēlas saņemt šādus uzturlīdzekļus, jāpierāda, ka tos nav iespējams piedzīt likumā noteiktajā kārtībā no uzturlīdzekļu nemaksātāja, vēršoties attiecīgi tiesā un pie tiesu izpildītāja. Šobrīd jaunais regulējums paredz to, ka šāda procedūra vairs nebūs nepieciešama, proti, persona varēs griezties uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fondā, un tādējādi tiktu efektivizēts šis process. Mēs zinām, ka šobrīd šis process vidēji aizņem apmēram deviņus līdz divpadsmit mēnešus. Pēc tam, kad šie grozījumi tiks pieņemti, šis process varētu aizņemt apmēram divus mēnešus. Saeima turpinās darbu pie šī likumprojekta, un drīzumā mēs ļoti ceram, ka tas tiks pieņemts.

Visai dīvaina situācija izveidojās šodien saistībā ar grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju. Tātad, kā jau zināms iepriekš, Saeima līdzīgus likumprojektus noraidīja. Pēc tam Finanšu ministrija griezās Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā, kur piedāvātie grozījumi Kriminālprocesa likumā tika izskatīti un kopumā atbalstīti ar atsevišķām piebildēm. Finanšu ministrija precizēja šos grozījumus, un finanšu ministre arī virzīja tos atkārtoti izskatīšanai Saeimā, nodošanai komisijām. Paralēli līdzīgus grozījumus virzīja arī kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas. Tiesa gan, šie grozījumi atšķiras ar to, ka šim dienestam netiek mainīta esošā pakļautības sistēma, un tas, protams, rada zināmā mērā politiskus jautājumus – nu, kādēļ tad kolēģi no VIENOTĪBAS iestājas par to, lai esošā sistēma Valsts ieņēmumu dienestā tieši attiecībā uz Finanšu policiju un Muitas policiju netiek mainīta? Diskusijas, protams, turpināsies komisijās.

Nacionālā apvienība iestājās par to, lai Valsts ieņēmumu dienestā notiktu attiecīgās reformas.

Un visbeidzot. Nav noslēpums, ka šodien pie Saeimas notiek plaša mēroga pikets, kuru organizē mediķu arodbiedrība. Šeit gan jāteic, ka Saeima Saeimas priekšsēdētājas personā aicināja arodbiedrības vadītāju Kera kungu uz tikšanos, lai izrunātu šos jautājumus, par kuriem tiek publiskajā telpā daudz runāts. Diemžēl Kera kungs ir atteicies no šīs tikšanās, un mums, frakciju pārstāvjiem, nebūs iespējas attiecīgi šādā formātā satikties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Jā, labdien! Labdien, radioklausītāji!

Iepriekšējais kolēģis pateica to, ka šī nedēļa noris veselības aprūpes zīmē. Visur mēs dzirdam veselības ministri – radio, televīzijā. Mūs pie Saeimas durvīm droši vien sagaidīs ārsti un mediķi, kuri pamatoti izvirza savas prasības. Un viņi ir atbalstāmi, jo viņu pacietības mērs ir pilns. Veselības reformas trūkumus izjūt cilvēki – slimnieki –, maksājot no savas kabatas. Pats smagākais darbs ir mediķiem, kuriem ar savām mazajām algām, kuras nav sasniegušas pat to līmeni, kas bija pirms desmit gadiem, jāstrādā neiedomājami smagā darba režīmā trijās četrās darba vietās. Līdz ar to faktiski viņi tiek verdzināti. Latvijā it kā vienā darba vietā nedrīkst strādāt vairāk par slodzi, bet viņi strādā, lai izdzīvotu, lai pabarotu bērnus un ārstētu arī mūs. Pārguruši viņi strādā slimnīcās.

Otra lieta, kas radās... Šī lielā izjūta ir tāpēc, ka es esmu ilgus gadus strādājis veselības aprūpē, un šādi solījumi ir bijuši gan 2000.gadā, gan pagājušā gadsimta beigās, gan 2010.gadā. Un tagad mēs redzam šīs skaistās diagrammas, ka viss jau būšot labi, tiek solīts, ka 2023.gadā mēs sasniegsim Eiropas vidējo veselības aprūpes līmeni. Diagrammās tiek parādīts, ka 2021.gadā, tas ir, tikai pēc pieciem gadiem, mēs sasniegsim Pasaules Veselības organizācijas noteiktos minimālos rādītājus (minimālos! – es pasvītroju) standartus... kādus rekomendē visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Mēs neesam pietuvojušies šim līmenim. Līdz ar to, redzot, ka šīs līknes sāk celties un solītā nauda būs pēc kādiem diviem trim gadiem... Tas viss būs pēc nākamajām vēlēšanām... Šādu ciklu ir bijis ļoti daudz: vispirms sola, sola, sola, un tad, kad ir jaunas vēlēšanas, tad ir it kā jauna valdība, jauni cilvēki un visu sāk no gala. Faktiski es to salīdzinu ar vāveres skriešanu ritenī, kas nedod efektu.

Vēl viena lieta, ko noteikti gribu piebilst, ir slimniekiem garantētais minimums. Katrā sēdē tiek parādīts tas, ka Latvijā rupji tiek pārkāpta Satversme, Satversmes 111.pants, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir garantēts, ar likumu noteikts veselības aprūpes minimums. Šī minimuma nav! Un mēs tikko esam pārrunājuši arī ar saviem kolēģiem: ne jūs, klausītāji, ne mūsu kolēģi deputāti šo minimumu nav... Ir jāsper šis nepatīkamais solis un jāpasaka skaidri un gaiši cilvēkiem, kas viņiem pienākas un ko mēs varam darīt.

Nu un es pēc šīs īsās runas dodos pie piketētājiem un gribu būt kopā ar viņiem, jo tiešām viņu prasības ir pamatotas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par diviem jautājumiem: par SASKAŅAS deputātu pieprasījuma labklājības ministram Jānim Reiram “Par sociālās aprūpes centra “Kalkūni” likvidācijas atcelšanu” rezultātiem un par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jautājums numur viens. Labklājības ministrijas rīkojums par valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” slēgšanu tiek atlikts, jo panākta konceptuāla vienošanās un parakstīts visu iesaistīto pušu saskaņots nodomu protokols par sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību Daugavpils novadā un Daugavpils pilsētas teritorijā, kā arī par “Kalkūnu” tālāko attīstību.

Nodomu protokolā paredzēts, ka Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar novada domi, pilsētas domi un ministriju līdz 2017.gada 30.jūnijam izvērtēs iespēju izstrādāt “Kalkūnu” attīstības plāna projektu, nosakot darbības pakalpojumu tuvināšanu ģimeniskai videi.

Savukārt līdz tam brīdim “Kalkūnu” slēgšana tiek atlikta, jo smagi slimie bērni nespēs atrast audžuģimenes, viņiem ir nepieciešama ne tikai aprūpe, bet arī medicīnas pakalpojumi.

Centrā “Kalkūni” strādā pārsvarā Daugavpils iedzīvotāji, un tā likvidācijas dēļ viņi varētu palikt bez darba.

Katrā ziņā SASKAŅAS pieprasījuma mērķis ir sasniegts – sociālās aprūpes centrs saglabājas.

Jautājums numur divi – par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. 2016.gada 20.maijā stājās spēkā Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums jeb tā dēvētais tabakas likums. Lai noteiktu atbildību par pārkāpumiem attiecībā uz tabakas likumā iekļautajām prasībām, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Tabakas likumā noteikta valsts pārvaldes iestāžu kompetence, normu uzraudzība un iestāžu tiesības pieņemt lēmumus, un saskaņā ar tabakas likumu uzraudzības iestādes ir Valsts ieņēmumu dienests, Veselības inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts darba inspekcija.

Ņemot vērā, ka tabakas likumā noteiktie smēķēšanas ierobežojumi attiecas ne tikai uz konkrētām vietām, bet arī uz smēķēšanu personu klātbūtnē, nepieciešams precizēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu attiecībā uz smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu. Turklāt likumdošanā iekļautās normas nepieciešams attiecināt ne tikai uz tabakas izstrādājumiem, bet arī augu smēķēšanas produktiem, kā arī elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta atbildība par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajiem brīvi pieejamas lietošanai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss patlaban vēl neparedz atbildību par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, kā arī par augu smēķēšanas produktu, elektronisku smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu nodošanu bērna rīcībā, kaut gan ir noteikts attiecīgs aizliegums tabakas likumā. Ņemot vērā minēto, grozījumi paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar atbildību par minēto normu pārkāpumiem.

Un varu piebilst, ka likumprojekts paredz ieviest arī prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvā par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus svarīgus likumprojektus. No mana viedokļa un frakcijas VIENOTĪBA viedokļa svarīgākie bija tie, kuri saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta reformu, kā arī vairāki likumprojekti, kuri saistīti ar veselības aprūpes sistēmas attīstību.

Frakcija VIENOTĪBA izstrādāja un iesniedza likumprojektu, kas paredz Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošanu, tādā veidā reformējot šīs Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam pakļautās struktūras un neparedzot šīs policijas statusa maiņu, līmeņa maiņu, jo, pēc mūsu uzskatiem, mums ir KNAB, kuram ir visas tiesības – izziņas, noklausīšanās, vajāšanas tiesības... Mums nevajag vēl vienu struktūru, kas konkurētu ar KNAB. Jau tā liela institūciju, kam ir vajāšanas tiesības, palielināšanās. Mēs atbalstījām arī Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto likumprojektu, kurš ir līdzīgs iepriekšējam, jau iepriekšējā Saeimas sēdē noraidītajam projektam un paredz paaugstināt šīs apvienotās institūcijas policijas līmeni, lai notiktu diskusija, lai komisijā notiktu progress, lieta virzītos uz priekšu, jo sabiedrība ar nepacietību gaida, kad mēs pabeigsim Valsts ieņēmumu dienesta reformu, sakārtosim to, lai varētu palielināt ieņēmumus mūsu budžetā.

Šī nedēļa bagāta ar dažādām diskusijām, konferencēm, kas ir veltītas veselības aprūpes sistēmas reorganizēšanai. Arī pikets šodien notiek pie Saeimas. Tas viss raksturo to, ka veselības aprūpē ir revolucionāra situācija: apakšas negrib vairs dzīvot pa vecam (te es domāju gan pacientus, gan arī mediķus, darbiniekus), bet augšas netiek galā ar esošo finansējumu, ar veselības aprūpei uzliktajiem uzdevumiem.

Šodien arī vairāki citi svarīgi likumprojekti tika izskatīti.

Pirmām kārtām jāpiemin likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā”, kas paredz ierobežot elektronisko cigarešu reklamēšanas iespējas.

Mēs šodien pieņēmām arī vairākus svarīgus grozījumus Ārstniecības likumā, kuri ļaus sertificēt dažas attīstījušās un ļoti svarīgas specialitātes un subspecialitātes, tādas kā optometristi, mākslas pedagogi un citas, kuras jau sen tradicionāli pastāv un palīdz mūsu cilvēkiem.

Ir arī ļoti svarīgs grozījums attiecībā uz mūsu cilvēku drošības palielināšanu. Tas saistīts ar personām, kurām ir noteikts piespiedu ārstēšanas līdzeklis ar tiesas lēmumu un kuras izvairās no šo zāļu lietošanas un citu ārstniecisku piespiedu procedūru veikšanas. Par to būs jāziņo tiesai, kura ir pieņēmusi šādu līdzekli, un tiesa tad varēs mainīt savu lēmumu, izskatot arī iespēju piespiedu ārstēšanu veikt speciālajās ārstniecības iestādēs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo līdz šim tādu tiesību nebija.

Ārkārtīgi svarīgs ir arī likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”, kuru mēs tagad izskatījām otrajā lasījumā un vienbalsīgi atbalstījām gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī Saeimas sēdē. Latvijas Ārstu biedrība ir ļoti svarīgs, izcils mūsu sociālais sadarbības partneris, kas veic daudzus valstiskus uzdevumus: veic asociācijās ietilpstošo mediķu sertifikāciju un izglītošanu, gādā par literatūras izdošanu, par atbalstu Latvijas Māsu asociācijai, Latvijas Veterinārārstu biedrībai. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrībai būs visas iespējas arī investēt līdzekļus vēsturiskās ēkas Skolas ielā 3 renovācijā un atjaunošanā.

Frakcija VIENOTĪBA ļoti rūpīgi seko notiekošajām diskusijām par veselības aprūpes finansēšanas reformu. Mēs turamies un paliekam pie profesora Ilmāra Lazovska vēl Atmodas sākumā paustā viedokļa par obligātās valsts veselības apdrošināšanas nepieciešamību, un tas nebūt nenozīmē kaut kāda jauna nodokļa obligātu ieviešanu citām jomām, kuras attīstījās arī uz veselības aprūpes rēķina pēdējos 20 gadus. Makroekonomiskā līmenī, nodokļu līmenī būtu savos līdzekļos jāpadalās ar veselības aprūpi. Ja mēs varētu no vairākiem nodokļiem novirzīt nelielas summas veselības apdrošināšanai, tādā veidā apdrošinot nodokļu maksātājus, tad viņiem nebūtu jāmaksā papildu nodokļi un veselības aprūpe saņemtu tos 300 miljonus eiro, kuru tai trūkst, un mēs sasniegtu vismaz mūsu kaimiņu lietuviešu līmeni.

Es varu pateikt, ka, neskatoties uz gribēšanu vai negribēšanu, politiskās iniciatīvas vai gribas trūkumu, šis jautājums tiks atrisināts. Es domāju, ka tālāk tā dzīvot nav iespējams.

Paldies par uzmanību, cienījamie radioklausītāji! Mēs turpinām savu darbu.

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Droši vien daudzi no jums dungo šo dziesmiņu: vasara uz beigām steidzas, rudens vēji nāk mūs sveikt.

Taču es šoreiz gribu ar jums padalīties domās par jautājumu, par kuru jau mans kolēģis, lieliskais diriģents Arvīds Platpers runāja, – par Nemateriālā kultūras mantojuma likuma projektu, kuru šodien Saeimā atbalstīja trešajā, tātad galīgajā lasījumā.

Mediju laukā izskanēja, ka tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi. Jā, protams, tāda likumprojekta līdz šim nav bijis, taču pati ideja, manuprāt, ja es nemaldos, nāk jau no tā laika, kad kultūras ministre bija Inguna Rībena. Jau tajā laikā parādījās tas jautājums, ka šim kultūras procesam kā nemateriālam kultūras mantojumam ir vajadzīgs savs atbalsts, savs aizstāvis, un tas varētu būt likuma veidā.

Protams, likumprojekta izstrāde bija ļoti laikietilpīgs process, un man gribas pateikt lielu paldies Kultūras ministrijai un kultūras darbiniekiem, kuri piedalījās šajā procesā, šī likumprojekta izstrādē un arī uzlabošanā. Un nu tas ir nonācis, tā teikt, līdz tam, ka Saeima to ir atbalstījusi. Kas ir tā mērķis? Mērķis, protams, ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu, kas Latvijā ir ļoti savdabīgs, daudzveidīgs. Uz šī likuma pamata tiks izveidots nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā jau kā pirmā ir iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā, tās simbolisms, kā arī suitu kultūrtelpa. Tāpat šis likumprojekts paredz, ka latviešu folkloras krātuves krājums kā nemateriālā kultūras mantojuma daļa arī ir šajā sarakstā. Nu rodas jautājums: kas veidos šo sarakstu? Lai izveidotu šo sarakstu, būs arī speciāla komisija. Šajā komisijā būs Kultūras ministrijas pārstāvji, zinātnieki un kultūras darbinieki no visiem Latvijas reģioniem – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un, protams, Rīgas –, un tātad šī komisija būs tā, kura izvērtēs iesniegumus. Teiksim, tiks iesniegts, lai ievietotu šajā krātuvē... Un, ja atzīs to par labu esam, tas tiks ievietots šajā krātuvē, un tad tālāk šī komisija domās par to, kā, teiksim, virzīt tālāk, pildot starptautiskās saistības, kuras šajā jautājumā valsts ir uzņēmusies. Mūsu valsts ir UNESCO, un arī Latvijas kultūras mantojumu var iekļaut šajā UNESCO kultūras mantojuma krātuvē.

Lūk tā! Es domāju, ka šis likumprojekts, kas šodien ir atbalstīts, ir labs, ļoti labs, un ar to es gribu apsveikt visus kultūras darbiniekus Latvijā, visus, kas šo likumprojektu ir gaidījuši, un es ceru, ka tas palīdzēs tādā likuma formā aizstāvēt visu kultūras procesu, kuru jau, manuprāt, ir atbalstījuši visi Latvijas iedzīvotāji.

Paldies, ka klausījāties!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Sestdien, 21.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196