Frakciju viedokļi 2016.gada 8.septembrī

(09.09.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Un pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji un visi, kas seko Latvijas politikas aktualitātēm!

Vispirms varu sveikt visus savus kolēģus ar jauna darba cēliena sākšanu. Tagad rudens sesija ir sākusies. Šodien gan pārsvarā mums bija Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti, kas lielākoties tika nodoti izskatīšanai komisijās, taču tika izskatīti arī pāris likumprojekti, kas mums jau bija pamatīgi diskutēti vēl pavasara sesijā.

Viens no šiem likumprojektiem bija “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”, kas tika apstiprināts trešajā lasījumā. Ar to arī visus apsveicu!

Gribu uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta muzeja sakārtošanu, muzeja infrastruktūras izbūvi, tajā skaitā arī klāt paredzētās jaunbūves izveidošanu, sakārtošanu.

Taču šajā likumā ir paredzēts, ka muzejam un jaunajai piebūvei klāt tiks veidots arī memoriāls. Un tieši par šī memoriāla izveidošanu man personīgi, gan komisijā strādājot, gan arī runājot ar kolēģiem, gan arī prasot informāciju Kultūras ministrijai, joprojām ir neatbildēti jautājumi. Īsi sakot, man ir bažas, vai Strēlnieku laukums nekļūs par Krišjāņa Barona ielu Nr.2, proti, kad sākumā ar labiem nodomiem iesākts darbs beigās kļūst, tā teikt, par apbūves laukumu, kuram neredz ne gala, ne malas. Es patiešām ceru, ka tā nebūs. Tāpēc mans priekšlikums bija šī memoriāla izbūvi atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, un, kā jau teicu, sākotnēji nodrošināt Okupācijas muzeja darbību un, ja nepieciešams, protams, arī uzbūvēt šo jauno ēku, par kuru jau ir daudz šķēpu lauzts un diskutēts. Patiešām tagad jau ir tāda pārliecība, ka tas viss varētu beigties ar labu risinājumu.

Vēl gribu no savas puses pieminēt to, ka šodien Saeimas sēdē tika izskatīti lēmumi par pilsoņu iesniegumiem. Un viens no tiem bija Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu. Šis iesniegums gan tika noraidīts. Droši vien mans kolēģis Šnores kungs sīkāk izstāstīs savu argumentāciju, kāpēc viņš atbalsta šo iesniegumu. No savas puses varu teikt, ka mēs, arī frakcijā pārrunājot, šī iesnieguma būtību atbalstām, un daļu no šī iesnieguma varētu īstenot. Tā būtu informatīvo stendu izvietošana ap pašreizējo Uzvaras pieminekli, tātad Uzvaras laukumā esošajā teritorijā izvietot informācijas stendus. Tas noteikti būtu lietderīgi, un tā noteikti būtu svarīga informācija arī tur esošajiem apmeklētājiem jebkurā laikā, arī maijā. Bet, kas attiecas uz pieminekļa nojaukšanu vai pārbūvēšanu, vai vēl kādām citām darbībām, man droši vien būs jāpiekrīt Ārlietu ministrijas viedoklim, tāpēc arī šodien tas iesniegums, kopumā ņemot, netika atbalstīts. Tomēr, kā jau teicu, tā pirmā daļa noteikti būtu apspriežama un īstenojama.

Vēl šodien mēs izdarījām labu darbu Saeimā – atbalstījām 250 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai varētu veicināt elektroniski ātrāku balsu saskaitīšanu tuvojošajās vēlēšanās. Es domāju, ka tas, protams, ir labs darbs. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka 250 tūkstoši nav maza summa, ko Ministru kabinetam izdevās atrast. Tas nozīmē, ka patiešām Latvijas valsts budžetā tomēr ir pietiekami daudz līdzekļu, kurus saprātīgi izmantojot, saprātīgi organizējot, var izdarīt daudzas labas lietas. Es novēlu Ministru kabinetam arī turpmāk tikpat ražīgi strādāt.

Visbeidzot, izmantojot iespēju, es gribu informēt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcijai ir pievienojies deputāts Rihards Melgailis. Tagad mēs atkal darbojamies pilnā sastāvā.

Vēlu Rihardam veiksmi darbā, viņš strādās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur noteikti būs daudz darba, un noteikti viņš kādreiz nāks arī šeit un stāstīs jums par aktualitātēm Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Kā jau tika minēts, šodien Saeima skatīja virkni lēmumu un likumprojektu, no kuriem es gribētu akcentēt divus.

Proti, pirmais – par Latvijas Okupācijas muzeju. Tas tika apstiprināts, un tā būtība īsumā ir tāda, ka valsts savā kontrolē pilnībā ir pārņēmusi būvatļaujas izsniegšanas funkcijas attiecībā uz Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi un memoriāla būvniecību. Kā mēs zinām, šis process bija ļoti ilgs un Rīgas dome lika dažādus šķēršļus. Tagad ir pieņemts lēmums, ka šis process virzīsies uz priekšu. Valsts arī kontrolēs objektu celtniecību un nodošanu.

Tāpat es gribētu uzsvērt, ka 2017.gada budžetā ir paredzēti arī līdzekļi būvvaldes funkciju veikšanai. Likums paredz, ka līdz 2018.gada 1.oktobrim šīm būvēm, muzeja piebūvei un memoriālam, ir jābūt pabeigtām. Tātad par šo lēmumu ir prieks.

Otrs lēmuma projekts, par kuru es gribu runāt, ir par Uzvaras laukuma atjaunošanu tā sākotnējā veidolā. Tā bija pilsoņu iniciatīva. Vairāk nekā 12 000 cilvēku par to bija parakstījušies portālā manabalss.lv. Šis lēmuma projekts diemžēl tika noraidīts.

Es gribu izmantot šeit atvēlēto runas laiku, lai īsumā izstāstītu, kas ir šī priekšlikuma būtība, jo nevar noliegt, ka presē bieži šis priekšlikums ir demonizēts un pasniegts tāds, kāds tas nav.

Tātad priekšlikums sastāv no divām daļām. Pirmkārt, pie esošā PSRS okupācijas armiju slavinošā pieminekļa uzstādīt informatīvus plakātus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai, un, otrkārt, iniciatīvas autori aicina “rast risinājumu” (tas ir citāts no viņu priekšlikuma)... tikai “rast risinājumu” Uzvaras laukuma atjaunošanai tā sākotnējā veidolā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas šo iniciatīvu skatīja, lēma, ka priekšlikums ir pilnībā jānoraida, arī tā pirmā daļa. Gan pirmā, gan otrā daļa. Izlasot abus viedokļus, tātad gan Rīgas domes, gan Ārlietu ministrijas, kurus bija lūgusi komisija, mēs redzam, ka par otro priekšlikumu – par Uzvaras laukuma atjaunošanu – šie viedokļi bija, bet par pirmo priekšlikumu – par stendu uzstādīšanu – nekādi viedokļi netika sniegti. Tāpēc nav saprotams, kāpēc komisija aicināja noraidīt arī šo priekšlikumu.

Mūsu uztverē abi priekšlikumi ir atbalstāmi, jo tomēr ir būtiski norādīt un parādīt gan mūsu valsts iedzīvotājiem, gan arī viesiem, kuri apmeklēs memoriālu, ko tad īsti PSRS armija pēc “atbrīvošanas” (pēdiņās) atnesa Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas pilsoņiem, norādīt uz vēstures faktiem, kas liecina par to, ka desmitiem tūkstošu cilvēku tika deportēti un tūkstošiem tika nogalināti. Tātad visa šī informācija būtu tajos stendos. Tika pieņemts lēmums to noraidīt.

Attiecībā uz otro punktu, uz Uzvaras laukuma atjaunošanu, nav īsti saprotams, kāpēc viedokļi tika prasīti tikai divām minētajām organizācijām, Ārlietu ministrijai un Rīgas domei, bet netika prasīts viedoklis represētajiem. Mūsuprāt, būtu tikai ētiski, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pajautātu viedokli arī represētajiem. Tiem, kurus šī armija “atbrīvoja” (pēdiņās) un kuri šo “atbrīvošanu” arī pilnībā dabūja izbaudīt.

Attiecībā uz Rīgas domi, nu, tur nav jābrīnās, kāpēc viedoklis ir negatīvs. Arī visa šī gadiem ilgā sāga ap Okupācijas muzeju pilnīgi skaidri liecina, ka Rīgas domei vēlmes runāt par PSRS okupāciju nav, acīmredzot ir vēlme noklusēt šos faktus.

Attiecībā uz Ārlietu ministrijas norādi par 1994.gada līgumu ar Krieviju, mūsuprāt, šī interpretācija no Ārlietu ministrijas puses ir visai apšaubāma, un interpretācija ir tāda, ka 1994.gada līgums aizliedz mums nojaukt šo pieminekli, jo mums par to jārūpējas.

Mēs uzskatām, ka tas tā nav, un kā piemēru šeit skatām Poliju, jo Polijai arī ir līdzīga vienošanās, kas 1994.gadā noslēgta ar Krieviju par memoriāliem. Bet mēs redzam, ka Polija masveidā demontē PSRS monumentus, neskatoties uz Krievijas iebildumiem, ka tiek pārkāpta šī 1994.gada vienošanās.

Polijas Ārlietu ministrijai, atšķirībā no Latvijas Ārlietu ministrijas, ir cita interpretācija. Mēs uzskatām, ka arī Latvijas Ārlietu ministrija varētu citādi interpretēt šo vienošanos, jo pašā līguma tekstā, kuru ir apstiprinājusi Saeima, šis memoriāls nav minēts.

Tāpēc arī mēs, dabiski, balsojām “pret” Orlova kunga vadītās komisijas lēmuma projektu, un, neskatoties uz to, ka Saeima noraidīja pilsoņu iniciatīvu, mēs tomēr ceram, dzirdot šeit, ko arī Viļuma kungs teica, ka varbūt mēs varam risināt... tomēr atgriezties pie jautājuma par stendu uzstādīšanu, un varbūt par to ir iespējams panākt vienošanos Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radio klausītāji! Vēlos informēt par to, ka pašlaik frakcija SASKAŅA strādā pie vairākiem likumprojektiem, bet minēšu tikai divus.

Tie ir grozījumi PVN likumā ar mērķi samazināt PVN likmi par dzīvojamo māju apsaimniekošanu uz 12 procentiem. Un izdienas pensijas likuma projekts, kas paredz izdienas pensijas pašvaldību policistiem. Uzskatām, ka tas būtu godīgi un taisnīgi. Šie divi likumprojekti tuvākajās dienās tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Šodien mēs iesniedzām pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram par sociālā aprūpes centra “Kalkūni” likvidācijas atcelšanu.

Īsi un kodolīgi par problēmas būtību. Šā gada 12.maijā Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas plāna ietvaros pieņēma lēmumu par valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” likvidāciju.

Lai arī Ministru kabineta noteikumi paredz sociālās aprūpes sistēmas pilnveidošanu, Labklājības ministrijas nostāja saistībā ar valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” paredzēto likvidāciju gan attiecībā uz filiālē esošu personu tālāku aprūpi, gan darbinieku tālāku nodarbinātību rada veselu virkni jautājumu un neskaidrību. Turklāt ir apšaubāma gan šāda lēmuma racionalitāte, gan tiesiskums, ņemot vērā normatīvo regulējumu, it īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pašlaik minētā filiāle nodrošina cilvēkiem diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālu rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu.

Filiālē tiek nodrošināta medicīnas aprūpe, kuru sniedz nepieciešamie speciālisti – ģimenes ārsts, psihiatrs, pediatrs, ārsta palīgs, medicīnas māsas, fizioterapeiti, fizikālās terapijas māsas un citi. Ir pieejama arī citu speciālistu palīdzība.

Uzskatām, ka mūsu valstī deklarētie mērķi uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem ar īpašām vajadzībām ir atbalstāmi. Šis mērķis ir cēls un atbalstāms. Taču, izrādās, mūsu ministrija likvidē esošo sistēmu bez jebkāda priekšstata par jaunās sistēmas struktūru un priekšrocībām, kā arī riskiem, kas saistīti ar projekta realizāciju.

Es vēlos piebilst arī, ka tiesībsargs jau ierosinājis pārbaudes lietu un arī vairāku bērnu vecāki ir vērsušies Tiesībsarga birojā, norādot uz klajiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Mēs uzskatām, ka slēgt šo centru nav iespējams ne šodien, ne šogad, ne 2019.gadā un tā tālāk, ņemot vērā normatīvo regulējumu, kas skar bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības un interešu aizsardzību. Tāpēc, pamatojoties uz minēto, mūsu frakcija pieprasa labklājības ministram Jānim Reiram atcelt 2016.gada 12.maija rīkojumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Ir ļoti patīkami atkal pēc diviem mēnešiem jūs uzrunāt un izstāstīt mūsu, “No sirds Latvijai”, viedokli par vairākiem normatīvajiem aktiem, par vairākiem likumprojektiem. Šodien es vēlos pavisam īsi pieskarties tikai trijiem likumprojektiem, kuri tika šodien skatīti Saeimas sēdē un par kuriem tika arī balsots.

Pirmkārt, grozījumi tā saucamajā vienotās atlīdzības likumā. Es tiešām gribu uzsvērt šos vārdus – “tā saucamais vienotās atlīdzības likums”, ko mēs, visi Latvijas valsts iestāžu darbinieki, zinām kopš 2009.gada, kad pēc diezgan apjomīga firmas Fontes pētījuma Finanšu ministrija izstrādāja un Saeima pieņēma likumu, kur tagad visu valsts pārvaldes... visu valsts iestāžu darbinieku atalgojums ir sakārtots, ievērojot, ranžējot atbildību un visu pārējo. Šai sistēmai toreiz tika pievienoti jeb piesaistīti arī tiesneši un tiesu darbinieki. Toreiz teica: tagad visi ir pareizi novērtēti! Nav pagājuši seši gadi, kad jau saka, ka šī sistēma, izrādās, tomēr nav vienota. Ka vajag kādam vairāk piemaksas, kādam – lielākas algas.

Projektā, kurš tiek virzīts šobrīd un kuru Saeimas vairākums, protams, nodeva komisijai, īstenībā ir iestrādāta doma, ka būs viens pilotprojekts: tajās ministrijās vai tajās iestādēs, kurām finansējums ir pietiekams, lai palielinātu algu, atalgojums tiek palielināts. Proti, valsts pārvaldes iestādes vadītājam var noteikt algu, kas lielāka par Ministru prezidenta algu, kuram īstenībā atbildība tātad ir mazāka. Mums ir vajadzīgs mazāk kvalitatīvs premjers, mazāka atbildība... un iestādes vadītājam varētu būt lielāka alga.

Piemaksu sistēma, kas šajā projektā ir iestrādāta, atkal izkropļo sistēmu. Izkropļo to, par ko bija runa pašā sākumā pirms sešiem septiņiem gadiem. Un viss būs jāsāk no jauna. Atkal tāds pētījums, atkal, visticamāk, tā pati firma... Atkal maksāsim: būs labāk! Tāpēc mūsu partija nobalsoja “pret” šāda projekta virzību, ja Ministru kabinets nevar iesniegt pilnīgi jaunu, kopīgi izstrādātu projektu.

Otrs likumprojekts, par kuru šodien tika balsots Saeimā un kuru Saeima atbalstīja, bija “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” trešajā lasījumā. Jāsaka godīgi, “No sirds Latvijai” atturējās... es atvainojos, nebalsoja par šo likumprojektu viena iemesla dēļ. Mēs pirmajā un otrajā lasījumā vērsāmies pie saviem kolēģiem Saeimā un stāstījām, kur mēs saskatām problēmas šajā likumprojektā. Tajā brīdī, es teiktu, tā diezgan bezkaunīgi... pūšot miglu acīs klausītājiem, mūsu kolēģi daudzkārt mūs norāja un teica, ka mēs noliedzam okupāciju. Absurds! Īstenībā mēs pievērsām uzmanību tam, kas šim projektam apakšā ir. Tas ir finansējums. Un tāpēc mēs... es ļoti ceru, ka turpmākajos gados, kad šī būvniecība notiks, ļoti skrupulozi tiks sekots līdzi tām summām, kas tiek izlietotas šīs celtnes pārbūvei vai memoriāla būvēšanai par vairākiem miljoniem, lai arī ārvalstīs dzīvojošo tautiešu nauda netiktu izšķērdēta nevajadzīgā projektā. Mēs Saeimas komisijās nedzirdējām atbildi uz Latvijas arhitektu brīdinājumu un norādījumu, kur šajā projektā ir problēmas.

Un visbeidzot trešais jautājums – par kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”. Mēs ļoti priecājamies, ka Saeima atbalstīja un nodeva komisijai vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku kolektīvo iesniegumu. Es ļoti ceru, ka šis iesniegums un šī iesnieguma nodošana komisijai veicinās to, kas, pateicoties Saeimas vairākumam, pavasara sesijā tika atbalstīts. Komisijai tika nodots frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums likumprojektam – likuma grozījumiem, kuri paredz to, ka Latvija atsakās jeb Latvijā tiek aizliegts audzēt ģenētiski modificētos organismus. Mūsu frakcijas priekšlikums – likumprojekts – tika atbalstīts un nodots komisijai, un es ceru, ka kopā ar Latvijas iedzīvotājiem mums izdosies panākt šo aizliegumu visā valstī.

Paldies jums. Un lai veiksmīga nākamā darba nedēļa!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji!

Sākot rudens sesiju, VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes ir skaidras un mūsu uzstādītie mērķi ir reāli un sasniedzami. Kā vienmēr, izaicinājumi globālā līmenī ir daudzi un dažādi. Krievijas agresija Ukrainā, bēgļu krīze Eiropā un starptautiskais terorisms – visi šie jautājumi dominē dienaskārtībā Eiropas Savienībā un NATO valstīs.

Šovasar ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir aktīvi strādājis, lai noturētu stabilu kursu Latvijas ārpolitikā, un turpina veiksmīgu diplomātisko darbu, lai īstenotu mūsu mērķus.

Nākamajā nedēļā VIENOTĪBAS vadītās komisijas – Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija – tiksies ar ārlietu ministru Rinkēviču, lai iepazītos ar vasaras aktualitātēm un saskaņotu Saeimas un valdības rīcību nākamajiem darbiem.

Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija turpinās izmantot iespējas rīkot kopīgas sēdes tur, kur tas ir lietderīgi. Drīzumā mēs kopīgi ar Eiropas Ārējās darbības dienestu apspriedīsim jauno Eiropas Savienības globālo stratēģiju.

Pagājušajā nedēļā man un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei bija iespēja piedalīties Slovākijas prezidentūras rīkotajā starpparlamentu konferencē Bratislavā, kurā mums bija iespēja uzklausīt un uzrunāt Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos – Federiku Mogerīni. Galvenās tēzes bija šādas: globālā stratēģija, drošība un Eiropas vienotā pieeja drošības jautājumos.

Kā vienmēr, viena no Latvijas galvenajām ārpolitikas prioritātēm ir ekonomikas izaugsme un ārzemju investīciju piesaiste. Šajā sakarā ievērojams pasākums šogad būs “16+1” samits Rīgā oktobrī. Ķīna atver jaunus tirgus un tranzīta iespējas Latvijas uzņēmējiem, un šis samits to veicinās. Vienlaikus mēs izmantosim iespējas attīstīt jaunas tirdzniecības saites ar Kanādu, kuras atklājās sakarā ar Kanādas lēmumu kļūt par NATO ietvarvalsti Latvijā. Sūtot karaspēku uz Latviju, Kanādai būs jaunas iespējas iepazīties ar Latvijas ekonomisko potenciālu, kultūru un sabiedrību. Saeima ir jau uzsākusi darbu, lai attīstītu un paplašinātu attiecības ar Kanādas parlamentu. Pavasarī man bija iespēja kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci apciemot Kanādas parlamentu. Un mēs turpināsim šo darbu darīt šogad un arī nākamajos gados.

VIENOTĪBA uzskata, ka koordinētā sadarbība ārpolitikas un Eiropas jautājumos starp Saeimu un Ārlietu ministriju ir bijusi veiksmīgi saskaņota un tas ir jāattīsta arī nākamajā gadā. Vienlaikus ir jāstrādā, lai pilnveidotu šo darbu ar visām ministrijām, it īpaši drošības, bēgļu un ekonomiskajos jautājumos.

Un beidzot es gribu apsveikt Saeimu ar to, ka šodien mēs pieņēmām likumprojektu par Latvijas Okupācijas muzeju. Ceram, ka beidzot šis svarīgais un svētīgais darbs tiks uzsākts un laikus pabeigts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Askolds Kļaviņš. Lūdzu!

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es gribu jums izstāstīt savu prieku par to, ka mēs šodien sākām debates Autopārvadājumu likuma sakarā, un izteikt bēdas par to, ka netika atbalstīti mūsu grozījumi Veterinārmedicīnas likumā.

Autopārvadājumu likuma sakarā debates sākās par tādu pasaulē jau zināmu, bet Latvijai diezgan jaunu lietu kā kopbraukšana. Mums kā zaļajiem, kas ietilpst frakcijā, ir ļoti svarīgi, lai izmešu daudzums, sadedzinātās fosilās enerģijas daudzums tiktu samazināts, un tāpēc šis jauninājums, kas balstās internetā, kas balstās mūsdienu tehnoloģijās un dod varbūt cerību, ka mazāk sadedzināsim importējamo degvielu, mums liekas ļoti būtisks.

Otra lieta, kas mums liekas būtiska, – ka varbūt nevajadzētu pieļaut tās kļūdas, kas ir citās valstīs, kur šis jauninājums jau ir ieviests. Vajadzētu no viņiem pamācīties un izdarīt šos grozījumus likumā, uztaisīt šo regulējumu tā, lai Latvijā tas būtu... nu, tā kā tie būtu jaunākie grozījumi likumā, tad arī labākie pasaulē... labākie tātad. Lai no tā gūtu labumu ne tikai tas, kurš sniedz šo pakalpojumu, bet arī valsts.

Ir redzams, ka pašreizējais taksometru nozares regulējums ir ļoti, ļoti smagnējs. Ir liela pelēkās ekonomikas daļa un mēģinājumi iekasēt lielus nodokļus. Šajā jomā valsts cieš neveiksmi.

Šis jaunais regulējums varētu dot iespēju valstij pievērsties mikromaksājumiem. Tā tas ir datorspēļu biznesā, tā tas ir daudzos citos biznesos, kur var redzēt, ka ļoti veiksmīgi attīstās tie uzņēmumi, kas pievēršas mikromaksājumiem. Tāpat varbūt valstij būtu jēdzīgi iekasēt nodokļus mikromaksājumu veidā – reāli iekasēt, nevis mēģināt iekasēt lielus nodokļus, bet reāli neiekasēt.

Līdzīgi ir ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā. Šobrīd ir runa par suņu čipēšanu jeb, citiem vārdiem sakot, personas koda piešķiršanu sunim. Šādas tiesības šobrīd ir veterinārārstiem, un šā pakalpojuma cena ir diezgan augsta, un ne katrs iedzīvotājs var to samaksāt. Un mūsu frakcijas priekšlikums paredzēja paplašināt šā pakalpojuma sniedzēju loku, bet ne jau tā, ka katrs sētnieks to varētu darīt; to varētu darīt vēl arī PVD inspektori, kā arī dzīvnieku patversmju veterinārārsti. Mēs rēķinājām, ka, paplašinot pakalpojuma sniedzēju loku, cena par pakalpojumu varētu kristies. Nu, diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs domāsim, kā tālāk strādāt pie tā, lai tomēr mēs panāktu to, ka katram sunim Latvijā ir personas kods, no vienas puses. Un no otras puses – lai iedzīvotājiem par to nebūtu ļoti daudz jāmaksā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Askoldam Kļaviņam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 17.jūlijā
10:00  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Henrique Silveira Borges
12:40  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Saūda Arābijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Faisal I. Ghulam
13:20  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Alain Hausser
14:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Robert Krmelj
15:00  Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva tikšanās ar Afganistānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Gul Hussain Ahmadi

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196