Frakciju viedokļi 2016.gada 9.jūnijā

(13.06.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, klausītāji! Šodien es gribu pievērsties diviem nozīmīgiem likumprojektiem. Pirmais no tiem ir opozīcijas iesniegtais likumprojekts par ģenētiski modificēto organismu apriti, kura nodošanu komisijai mēs atbalstījām. Un jāsaka, ka labi likumprojekti, par kuriem nepieciešama diskusija, ir noteikti jāvirza tālākai izskatīšanai komisijās, un šeit es gribu uzsvērt, ka ģenētiski modificētie organismi un to audzēšana ir joma, kas ir ļoti būtiska faktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jau pašlaik Latvijā ir izveidota pietiekami laba aizsardzības sistēma – faktiski ir trīs līmeņu aizsardzības sistēma –, lai ģenētiski modificētos organismus nevarētu audzēt. Pirmais aizsardzības līmenis ir pašvaldības, kas var pieņemt aizliegumu savā teritorijā. Lielākā daļa ir izmantojušas šo iespēju, bet ne visas. Otrais līmenis ir šo augu pastāvēšana līdzās citiem kultūraugiem, citām nozarēm. Un šeit arī tas ir ļoti rūpīgi un detalizēti analizēts un ir ielikti tādi kritēriji, ka Latvijā faktiski nav iespējams audzēt ĢMO, pārkāpjot citu ražotāju un iedzīvotāju intereses. Un trešais aizsardzības līmenis ir tas, kas pagājušajā gadā tika ieviests likumdošanā, tas ir, ka Latvijai ir tiesības aizliegt konkrētas šķirnes, kuras noteiktas ĢMO izstrādātāju kompānijas Eiropā vēlas piereģistrēt un izplatīt audzēšanai. Un tāpēc mēs vēlamies vēl diskutēt un virzīt uz priekšu jautājumu par to, vai vajadzīgs vispārējs aizliegums. Tas, mums liekas, ir ļoti būtiski. Nav izslēgts, ka ne visi šie priekšlikumi var tālāk nonākt līdz praktiskai iestrādāšanai likumā; var arī rasties jauni. Bet, ņemot vērā šīs tēmas jūtīgumu un nozīmīgumu un arī to, ka pašlaik aktīvi notiek sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ģenētiski modificētie organismi ir viena no tēmām, mēs uzskatījām, ka šis likumprojekts ir jānodod komisijai un jāsāk diskusija.

Otrs būtisks likumprojekts, kuru es gribu atzīmēt, ir grozījumi Imigrācijas likumā, kas ir saistīti ar uzturēšanās atļaujām un faktiski atkārtotu maksājumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Šajā jautājumā viedokļi deputātiem atšķīrās arī mūsu frakcijā. Taču ir jāsaprot: šis maksājums varbūt izklausās liels – tie ir 5 tūkstoši eiro –, bet tie ir 5 tūkstoši eiro uz pieciem gadiem. Un, ja mēs sadalām vēl pa mēnešiem, tad tie ir tikai 83 eiro mēnesī. Un tad ir jautājums: vai citas valsts pilsoņi, kuri vēlas uzturēties Latvijā, tiešām nav spējīgi maksāt 83 eiro mēnesī par savu uzturēšanos un par to sabiedrisko labumu izmantošanu, kurus arī viņi izmanto, dzīvojot Latvijā, un kuri ir radīti par nodokļu maksātāju naudu? Protams, mēs labi saprotam, ka šiem cilvēkiem, ja viņi ir izvēlējušies Latviju uz ilgstošu palikšanu, ir iespēja vai nu turpināt ar uzturēšanās atļauju šeit dzīvot, vai arī mācīties latviešu valodu, iziet naturalizāciju un tādā veidā parādīt savu lojalitāti Latvijai un iegūt pilsonību.

Tā ka šie ir divi būtiski likumprojekti, kurus mēs vēlamies uzsvērt un kuri šodien ir Saeimā vai nu apstiprināti, vai uzsākuši savu virzību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, sēde, kas sākumā bija domāta diezgan mierīga, izvērtās diezgan emocionāla. Bet stāstīšu visu pēc kārtas.

Arī Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja partijas “No sirds Latvijai” iniciatīvu attiecībā uz ģenētiski modificēto augu audzēšanu Latvijā. Ceram, ka šis likumprojekts nonāks arī līdz trešajam lasījumam un galīgajam lēmumam. Jāsaka gan godīgi, ka vēl varētu būt zināmas diskusijas attiecībā uz dažādiem meža augiem, kas tiek audzēti, bet, apspriežot to komisijā, mēs nonāksim pie paša labākā regulējuma.

Šodien viskarstākās debates bija saistībā ar Imigrācijas likumu, un šinī sakarā man ir jāizsaka Latvijas Reģionu apvienības vārdā pārliecība, ka ne visi Nacionālās apvienības deputāti, politiķi, biedri ir tik radikāli populistiski noskaņoti, kā šodien daži no šīs apvienības līderiem demonstrēja no Saeimas tribīnes, jo tie apgalvojumi, kas bira kā no pārpilnības raga, nebija balstīti uz kaut kādiem skaitļiem un apliecinājumiem un beigās fokusējās pārsvarā uz divām pašvaldībām – Rīgu un Jūrmalu. Taču es gribu atgādināt, ka Latvijā ir 119 pašvaldības, un līdz ar to pārējās 117 pašvaldībās šādas problēmas neeksistē, bet jādomā arī par tām. Un, ņemot vērā, ka tika pieņemts saprātīgs lēmums, kas šobrīd informē visus šos investorus par to, ka, pieprasot no jauna uzturēšanās atļauju, viņiem piecu gadu laikā vai nu ir jāiemācās latviešu valoda un šeit jānaturalizējas, vai ir jābūt gataviem maksāt naudu, tas ir, manuprāt, saprātīgs vidusceļš attiecībā uz šo lēmumu.

Jāsaka gan godīgi, ka arī tie komentāri, kas skanēja no Saeimas tribīnes, dod ļoti sliktu informāciju ārvalstu investoriem kā tādiem, neatkarīgi no izcelsmes valsts, jo doma ir tikai par to, ka investīciju noteikumi var mainīties īsā laika posmā un ka investors nekad nevar būt drošs; viņš ienāk uz vieniem nosacījumiem, bet pēc kaut kāda laika, pat nesasniedzot to termiņu, kurš viņam ir solīts, šie nosacījumi var mainīties. Nevienā no uzņēmējdarbības veidiem, nevienā no biznesiem tas nekādu attīstību neveicinās. Es domāju, ka Latvija kārtējo reizi iegūs nestabilas valsts reputāciju un ka par šo šobrīd ir atbildīga valdošā koalīcija, tātad arī Nacionālā apvienība, kas ir tās sastāvā. Un es to vairāk vai mazāk skaidroju ar to, ka šo lobismu, kas saistīts ar komercbankām, atbalsta šī koalīcija, kas acīmredzot ir ļoti ieinteresēta, lai kādam kaut ko ņemtu nost un pēc tam... Jūs jau zināt: ja jums dzīvokli vai māju atņem, tad tur sākas maksātnespējas administratoriem darbiņš, kuri ar lielāko prieku tad šīs mājas pa labi un pa kreisi tirgo, un tas jau nevienam nav noslēpums.

Vēl viens jautājums. Šodien pie Saeimas nama notika skaļš pikets attiecībā uz sieviešu tiesībām pašām lemt, vai ziedot olšūnas, un šajā sakarā es Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā saku, ka šīs tiešām ir tiesības, kuras mums vajadzētu respektēt. Taču papildus gan arī jāsaka, ka valsts pienākums, visu mūsu, deputātu, pienākums būtu radīt tādu likumdošanas bāzi, lai mēs nodrošinātu šīm sievietēm informāciju par to, kādas varētu būt sekas, un piedāvātu piemērus, kā ir bijis un kā varētu notikt. Bet noteikt liegumu kā tādu – šis, manuprāt, ir vēl viens konkrēts radikālisma piemērs, un, manuprāt, Saeimā šobrīd radikālisma idejas tikai uzplaukst, nevis norimst.

Un visbeidzot gribu informēt cienījamos radioklausītājus, ka šodien saņēmām informāciju, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis ir izteicis tieslietu ministram un Nacionālās apvienības pārstāvim Rasnačam aizrādījumu par atteikumu ierasties uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sēdi (lai gan iepriekš tā ierašanās bija solīta), lai diskutētu par dažādiem Tieslietu ministrijas darba jautājumiem. Un varu tikai apliecināt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija atkārtoti aicinās ministru Rasnaču ierasties un tomēr informēt par savu darbību, un es ceru, ka Ministru prezidentam izdosies panākt šī ministra ierašanos, jo viņa paša partijas biedrenei kultūras ministrei neradās nekādas problēmas un mums notika ļoti normāla un, teiksim tā, uz sadarbību tendēta saruna.

Tas šodienai arī būtu viss. Lai jums labas brīvdienas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sveicināti! Mani kolēģi no citām frakcijām jau runāja par, manuprāt, svarīgāko jautājumu, kurš tika skatīts šodien Saeimas sēdē. Tie ir Imigrācijas likuma grozījumi, un noteikti vēl tiks runāts par tiem. Līdz ar to es tagad runāšu pavisam īsi.

Noslēdzies ir zināms posms, kurš bija pusotra gada garumā un kurš iesākās vēl pirms šīs Saeimas vēlēšanām: toreiz Saeimas deputāti iesniedza šo likumprojektu. Sarežģīts likumprojekts!

Jautājumi, kuri šeit uzvirmoja, debatēs aizstāvot dažādus viedokļus, parādīja tikai to, ka tas nav vienkārši. Bet, jāsaka, rezultāts, manā skatījumā, apmierina, jo komisijā mēs panācām zināmu kompromisu starp daudziem un brīžiem pat radikāliem viedokļiem. Līdz ar to tiem, kas tiešām grib investēt līdzekļus Latvijā, tos ieguldot nekustamajos īpašumos vai uzņēmējdarbībā, vai bankās, vai valsts obligācijās, šie noteikumi joprojām paliek labvēlīgi. Bet tajā pašā laikā tiek izdarīts zināms spiediens (it īpaši attiecībā uz investīcijām nekustamajos īpašumos): ja jūs kā investors gribat turpināt, gribat atjaunot atkal uz pieciem gadiem un arī jūsu ģimene grib uzturēšanās atļaujas, tad jums šīs iespējas pirmajā reizē būs, nemaksājot 5 tūkstošus. Taču jums ir diezgan skaidrs: jūs arī turpmāk varētu nemaksāt, bet jums ir jānodzīvo šeit konkrēts laiks un jāiemācās latviešu valoda, un tad jūs varētu dabūt pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju. Ja jūs to nedarāt, neieguldāt papildu pūles, neiemācāties latviešu valodu, tad jums šie 5 tūkstoši, protams, ir jāmaksā, atjaunojot jau trešajā reizē.

Līdz ar to ceram, ka Valsts prezidents šoreiz izsludinās šos grozījumus un pusotrs gads darba būs noslēdzies. Bet jāsaka, ka šie priekšlikumi, kas guva lielāku sabiedrības interesi, ir varbūt pat ne tik nozīmīgi, jo viena no svarīgākajām lietām šajā likumprojektā ir tiesības, kuras ir paredzētas Ministru kabinetam, – apturēt šādas shēmas darbību, ja drošības vai ekonomiskā situācija to prasīs. Tas, protams, tiks darīts, balstoties uz drošības dienesta vai Ekonomikas ministrijas iesniegumu. Ministru kabinetam, valdībai, būs šādas tiesības – apturēt shēmu kopumā vai attiecināt to uz kādu konkrētu valsti, ja, kā jau teicu, drošības vai ekonomiskā situācija to prasīs.

Grozījumos ir risināti arī jautājumi, kuri skar nelegālo robežpārkāpēju aizturēšanu, viņu turēšanu apcietinājumā. Tā kā lielā mērā palielinās it īpaši vjetnamiešu nelegālā ieceļošana no Krievijas, Baltkrievijas puses pāri Latvijas Republikas robežai, šie grozījumi ir ļoti svarīgi robežsardzei.

Tāpēc esmu priecīgs, ka Saeimas vairākums atbalstīja šos likuma grozījumus. Es ceru, ka no 1.jūlija tie sāks strādāt un nesīs labus augļus mūsu valstij.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien pēc plašām diskusijām pabeidza Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, ieviešot daļai ārvalstnieku 5 tūkstošu eiro maksājumu par atkārtotu uzturēšanās atļauju pieprasīšanu. Tātad 5 tūkstošu eiro iemaksa noteikta gadījumos, kad ārzemnieks otro reizi pieprasa pagarināt uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumiem bankās. Proti, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, ārzemniekiem 5 tūkstošu eiro iemaksa valsts budžetā nebūs jāveic, taču, otrreiz pieprasot atļaujas pagarināšanu, maksājums būs jāveic.

Likuma grozījumi paredz arī to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu kompetentas iestādes varēs uz noteiktu laiku apturēt trešās valsts pilsoņiem saistībā ar viņu iespējamo ietekmi uz nacionālo drošību. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Otra lieta, par ko vēlos informēt, ir grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un SASKAŅAS nostāja šajā jautājumā.

Nav noslēpums, ka daudzi biologi, ģenētiķi, ekologi norāda uz ģenētiski modificēto organismu iespējamo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, un galvenokārt tiek norādīts uz toksīnu klātbūtni cilvēku organismos. Par šo apstākli liecina arī diskusijas Eiropas Parlamentā, kurām mēs uzmanīgi sekojam līdzi.

Ģenētiski modificēto organismu agresīvo ietekmi uz dabiskajām populācijām cenšas pierādīt arī zinātnieki. Pētījumi liecina, ka ģenētiski modificētu organismu uzturvērtība ir daudz zemāka nekā dabiskajiem organismiem, un, lai gan ĢMO pretinieku oponenti bieži atsaucas uz pētījumiem, kuri cenšas pierādīt to nekaitīgumu, tomēr, kā zināms, šādus pētījumus pasūta korporācijas un kompānijas, kas ir ieinteresētas šo organismu izplatīšanā.

Līdz ar to, mūsu skatījumā, frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegtais likumprojekts ir atbalstāms, un Saeima ļoti lielā vienprātībā šo ierosinājumu atbalstīja.

Mūsu skatījumā, ir apsveicami, ka šis likumprojekts virzās uz priekšu, un es ceru, ka tuvākajā laikā Latvija varētu kļūt brīva no ģenētiski modificētiem organismiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Pievēršoties šodienas būtiskākajiem un no Nacionālās apvienības viedokļa aktuālākajiem jautājumiem, vēlos pirmām kārtām uzreiz vērst uzmanību uz Imigrācijas likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu.

Par spīti tam, ka Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas cita starpā paredz, ka ārvalstniekiem, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju Latvijā, jāiemaksā valsts budžetā 5 tūkstoši eiro, pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņēmēju saceltās vētras publiskajā telpā Valsts prezidents šos grozījumus bez redzama faktiska pamatojuma vai argumentācijas atgriezis otrreizējai caurskatīšanai Saeimā. Nav saprotama arī šodien veiktā izvēle, neatbalstot noteikumu jau šogad prasīt 5 tūkstošus eiro par termiņuzturēšanās atļauju atjaunošanu un tādā veidā faktiski atsakoties no aptuveni 5 miljonu eiro ienākuma valsts budžetā laikā, kad sabiedrība dzird tikai to, ka valsts budžetā līdzekļu nepietiek visbūtiskākajiem jautājumiem – izglītībai un veselībai.

Jāatceras, ka valsts ieņēmumi no termiņuzturēšanās atļaujām ir visas šīs programmas mērķis. Tā ir investīciju programma, nevis sociāls projekts ārvalstniekiem.

Papildu gūtie ieņēmumi no termiņuzturēšanās atļauju programmas nestu reālu pienesumu tiem, par kuriem mums būtu jādomā visvairāk, proti, Latvijas iedzīvotājiem.

Valsts politika jāveido, par prioritāti un visu rīcību vadmotīvu izvirzot tās pastāvīgo iedzīvotāju intereses un labklājību, nevis atsevišķu trešvalstnieku vaimanāšanu un nevēlēšanos maksāt, lai arī turpmāk varētu baudīt savu nopirkto privilēģiju – uzturēšanos Latvijā.

No Nacionālās apvienības puses var paust tikai vilšanos un neizpratni par kolēģu nepamatoto un neizprotamo izvēli šoreiz atteikties no tūlītējām termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iemaksām un atkāpties no Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Pievēršoties patīkamākajām aktualitātēm, ar gandarījumu šodien lēmām par līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

Iestāšanās OECD jau ilgus gadus ir bijusi viena no Latvijas valdības prioritātēm gan praktisku, gan simbolisku apsvērumu dēļ. Dalība OECD pievieno Latviju to valstu klubam, kas veido 80 procentus no globālās ekonomikas, un starptautiskā līmenī apliecina mūsu valsts atbilstību augstākajiem globālajiem standartiem ekonomikā, uzņēmējdarbībā, pārvaldē un citās jomās.

Savukārt mums tas liks vēl vairāk paaugstināt prasības pašiem pret sevi. Esam patiesi gandarīti par iespēju ar savu pozitīvo balsojumu piedalīties šī vēsturiskā līguma ratificēšanā.

Būtiskāko jautājumu vidū šodien bija arī Nemateriālā kultūras mantojuma likuma projekts, ar kuru apņemsimies... strādāsim, lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, radošuma attīstību un dzīves kvalitāti. Lēmums par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijā tika pieņemts vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad Latvija pievienojās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Esam gandarīti par šī likumprojekta virzību uz Latvijas kultūrtelpas stiprināšanu un pēctecību nākotnē.

Noslēgumā vēl īsi vēlos apskatīt dažus citus šodien skatītos jautājumus, kurus uzskatām par gana nozīmīgiem. Atbalstījām grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, ar kuriem plānots pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz revīzijas komitejas vai līdzvērtīgas struktūras stiprināšanu un kvalitātes paaugstināšanu.

Šodien skatīto likumprojektu vidū ir arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts graudaugu nozarē ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību, lai tādā veidā mazinātu krāpšanos PVN jomā.

Galīgajā lasījumā šodien pieņēmām grozījumus Civilprocesa likumā, kas veicinās civillietu izskatīšanas termiņa samazināšanu kasācijas instancēs. Balsots tika arī par grozījumiem Prokuratūras likumā, kuri definē kārtību, kādā persona var tikt iecelta par prokuroru, ietverot noteiktus laika ierobežojumus dalībai amata kandidātu atlasē, kā arī atceļot iepriekšējo regulējumu, kas noteica prokurora amata kandidāta stažēšanās laika ierobežojumu.

Galīgajā lasījumā šodien lēmām par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai par valsts amatpersonu varētu uzskatīt arī personu, kas uz laiku pildīs citas valsts amatpersonas pienākumus.

Ar šo no jums arī atvados. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir patiess prieks dzirdēt, kā mani kolēģi šodien slavē frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu – grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas turpmāk aizliegs Latvijā audzēt ģenētiski modificētus organismus. Protams, tas šobrīd ir tikai pirmais solis, un mēs ar patiesu gandarījumu varam teikt, ka absolūtā vienprātībā likumprojekts tika nodots tālāk izskatīšanai atbildīgajās komisijās un, protams, tālāk būs arī diskusijas.

Kāpēc mēs uzskatījām par svarīgu šo iniciatīvu virzīt? Kā jūs zināt, arī sabiedrība nav vienaldzīga par to, kas notiek Latvijā. Latvijas cilvēkiem nav vienalga, kāda daba ir šodien un kāda daba būs rīt un parīt. Arī manabalss.lv iniciatīva ir ieguvusi atsaucību, un vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu ir nonākuši Saeimā. Tas vēlreiz apliecina, ka iniciatīva jau šobrīd rosināt konkrētus grozījumus likumā sasaucas ar to, ko vēlas Latvijas iedzīvotāji.

Mēs zinām, ka ģenētiski modificēti organismi ne tikai ietekmē dabu, augus, kas šobrīd aug (zinām arī, kādā veidā tie ietekmē dabas vidi), bet tie ietekmē arī cilvēku veselību. Un aizsargāt arī mūsu bērnus, aizsargāt to, kāda vide būs nākamajām paaudzēm, ir katra mūsu pienākums.

Kāpēc šobrīd to vēl ir viegli izdarīt? Tāpēc, ka Latvijā šobrīd nav nevienas kompānijas, kas būtu reģistrējusies ar vēlmi audzēt ģenētiski modificētus organismus. Vācija, Francija, Austrija, Luksemburga ir noteikusi vēl stingrākus ierobežojumus. Piemēram, tā lopbarība, kas tiek lietota šajās valstīs, arī nedrīkst saturēt ģenētiski modificētus organismus. Tā ka mums priekšā vēl ir diskusijas, bet mēs patiešām ceram, ka arī Latvija būs starp tām valstīm, kas saglabās savu zaļo un tīro statusu.

Otrs jautājums, par kuru es vēlos jūs informēt, ir līgums par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Šeit jau izskanēja atzinīgi vārdi, un arī frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir svarīgi, lai Latvija būtu starp pasaules stiprākajām ekonomikām kaut vai ar motivāciju pašiem darīt visu, lai sabiedrība šeit dzīvotu labāk un drošāk. Bet ir svarīgi pateikt, kāda ir tā cena, kuru mēs maksājam par iestāšanos šajā bagāto valstu klubā. Parakstītais līgums paredz saistības, par kurām nav runāts sabiedrībā, un šī būtiskā atruna un apsolījums, kas Latvijai ir jāizpilda, nozīmē 2019.gada 31.decembrī likvidēt tos aizliegumus, kas šobrīd pastāv Latvijas zemes dzīļu, mežu, piejūras teritoriju, kāpu joslu izpārdošanai fondiem un nerezidentiem. Tātad Latvija no 2019.gada 31.decembra atvērs savu zemes tirgu pilnīgi visiem, kas vēlēsies šeit to iegādāties. Tātad visām tām valstīm, kuras arī ir OECD dalībvalstis. Vai tā ir maza cena? Mūsuprāt, tā ir liela cena, bet būtiskākais ir tas, ka šī informācija vispār līdz šim nav bijusi sniegta Latvijas sabiedrībai. Protams, bez šīs augstās cenas vēl būs tā, ko mēs maksāsim katru gadu par to, ka esam šīs organizācijas dalībvalsts, – vēl papildu maksa, ko šobrīd nezina pateikt Ministru kabinets, proti, cik maksās pārstāvniecības atvēršana un dalība vēl citās atsevišķās programmās, jo tikai pēdējā brīdī izskanēja Ārlietu ministrijas informācija, ka līdz šim mēs jau esam samaksājuši 8,7 miljonus eiro par līdzdalību šīs organizācijas pasākumos.

Latvija uzņemas saistības arī tajā ziņā, ka būs caurskatāmāka valsts uzņēmumu pārvaldība, mēs redzēsim, kā tas notiks, mums beidzot būs profesionālas padomes, caurskatāmā kārtā ieceltas un ievēlētas. Mēs esam uzņēmušies saistības cīnīties ar korupciju, kas ir viena no sērgām Latvijā. Es ļoti ceru, ka dalība šajā organizācijā ļaus ne tikai vārdos apliecināt to, ka mēs gribam būt šajā attīstīto valstu klubā, bet aiz vārdiem būs arī praktiskie darbi, kā rezultātā dzīve Latvijas iedzīvotājiem kļūs labāka.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 23.jūlijā
11:15  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196