Frakciju viedokļi 2016.gada 2.jūnijā

(06.06.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā ierasts, pēc Saeimas sēdes skan “Frakciju viedokļi”, un par šodienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tas, par ko es vēlos jūs informēt, ir pirmām kārtām opozīcijas pieprasījums veselības ministram Belēvičam “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”. Un, kā jau tas bija sagaidāms, pozīcija šo pieprasījumu noraidīja. Nav jau par ko brīnīties, jo pozīcija savu darbību realizē nevis Saeimā, bet piesedzoties ar kopēju vienošanos, ka pieprasījumi ir noraidāmi jau kā koalīcijā ierakstīts punkts, faktiski nerealizē savu Saeimā noteikto pienākumu kontrolēt to, kā izpildvara rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.

Frakcija “No sirds Latvijai” jau pagājušajā gadā vērsa veselības ministra uzmanību un jautāja par to, vai būs atbildīgie... vai tiks nosaukti atbildīgie par šī projekta izstrādes neveiksmēm, un vēlējās noskaidrot šos atbildīgos arī ar deputātu pieprasījumu.

Diemžēl man jūs jāapbēdina, radioklausītāji, šie atbildīgie nosaukti netiks. Jo pozīcijai tas ir vienalga, kādā veidā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Arī tad, ja projekts būs neveiksmīgs un Latvija zaudēs 11 miljonus eiro un pat vairāk, tas kārtējo reizi būs slogs nodokļu maksātāju maciņiem. Bet runa ir ne tikai par līdzekļu pazaudēšanu neveiksmīga projekta realizācijas gadījumā. Jautājums ir arī par to, ka šis projekts ilgstoši netiek realizēts un faktiski tērē jau tā tik ļoti trūcīgo veselības budžeta maciņu. Projektam bija jābūt realizētam jau iepriekš. Tiktu ietaupīti 3 miljoni eiro veselības aprūpes budžeta naudas, kas nav izdarīts.

Vēl viens būtisks apstāklis ir tas, ka šis projekts, lai arī paredzēts, ka varēs elektronizēt dažādus pakalpojumus, faktiski, pēc veselības ministra izteikumiem, elektroniskā formā būs tikai darbnespējas lapas un e-receptes. Tad atkal ir jautājums – kāpēc, ieguldot tik milzīgus līdzekļus, mēs nespējam nodrošināt to, ka visa veselības aprūpe kļūst efektīvāka?

Apstākļos, kad mediķi ir tik sašutuši par savu atalgojumu, par to, ka veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami, un, saprotot, ka līdzekļi veselības aprūpes sistēmai jau tā ir nepietiekami, mēs, no opozīcijas puses, redzam šo vienaldzību arī attiecībā uz caurskatāma, pamatota, droša un efektīva līdzekļu izlietojuma pieprasīšanu, to līdzekļu izlietojuma, kas jau šodien atrodas veselības aprūpes sistēmā.

Un nav brīnums, ka sistēma strādā neefektīvi, jo Valsts kontrole nesen ir nākusi klajā ar vēl vienu paziņojumu – revīziju rezultātā konstatēts, ka arī tā nauda, kas tiek ieguldīta rezidentos, netiek efektīvi apsaimniekota, jo gadījumos, kad rezidenti rezidentūru nebeidz vai nepilnīgi realizē tos pienākumus, kas ir uzlikti, arī valsts neprot atgūt iztērētos līdzekļus. Un, ja Belēviča kungam 900 000 eiro šķiet maza nauda, mēs uzskatām, ka tie ir nozīmīgi līdzekļi, kas arī ir... jebkurš eiro ir efektīvi jātērē veselības aprūpes sistēmā.

Un otrs jautājums, ko es gribu akcentēt. Arī par šādu vienaldzību, rīkojoties ar valsts mantu un līdzekļiem. Tā ir sāga, kas jau mēnešiem ilgst ap “Liepājas metalurgu”. Mēs atkal uzdevām jautājumus Ministru prezidentam, proti, vai tiks nosaukti atbildīgie par to neveiksmīgo projektu realizāciju “Liepājas metalurga” gadījumā, jo Ministru prezidents mums iepriekš apgalvoja, ka šie atbildīgie būs. Mēs kārtējo reizi esam saņēmuši formālas atbildes. Nevienu neinteresē, kāpēc ir šāds investors izvēlēts. Tā esot administratora atbildība. Kāpēc investors, kurš tagad jau, iespējams, ir aizturēts Ukrainā par nelikumīgām rīcībām... kā tas ir iespējams, ka drošības dienesti šādus investorus akceptē Latvijā? Jā, mēs noklausījāmies informāciju, pieņēmām to zināšanai, un tik un tā nekāda atbildība neiestāsies par šādiem pieņemtajiem lēmumiem. Mēs jautājam: kādā veidā zaudējumi tiks atgūti un kāda būs ietekme uz ekonomiku no šī projekta realizācijas? Atbilde kārtējo reizi ir formāla: nekādas ietekmes uz ekonomiku nebūs, jo, redziet, rūpnīca jau no gada sākuma vairs nestrādā un visus ieguldījumus esam norakstījuši zaudējumos. Tā ka nekādi zaudējumi nav gaidāmi.

Kā mēs varam paļauties uz šādas izpildvaras darbu, un ko mēs varam sagaidīt uz priekšu? Tikai to, ka vārna vārnai acī neknābj. Diemžēl arī ar opozīcijas spēkiem nav iespējams šādu situāciju mainīt.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabai.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Sākšu ar pāris aktualitātēm no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Darba grupā turpinās darbs pie pedagogu atalgojuma modeļa. Skaidrs, ka viedokļi ir dažādi un darbs ir intensīvs un sarežģīts, taču ceru, ka drīzumā jau varēsim nākt ar darba grupas izstrādātu galarezultātu un spēsim vienoties par vienotiem nosacījumiem pedagogu atalgojumam jau nākamajam mācību gadam.

Tāpat, lai arī ar nedēļas nokavēšanos, Ministru kabinetā ir atbalstīti specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi 8.1.2.programmā, kas ir ļoti svarīgi vairākām pašvaldībām, tādēļ darbs rit raiti.

Tāpat šonedēļ bija iespēja tikties ar Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, kurā ir ļoti aktīvi biedri, un sarunas laikā mēs cieši vienojāmies, ka darāmo darbu ir ļoti daudz, bet prioritāte numur viens noteikti ir cilvēku ar īpašām vajadzībām, kuri mācās speciālajās izglītības iestādēs, integrēšana vispārējā izglītības modelī. Tādēļ arī Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja savu stratēģiju par tīkla sakārtošanu, mācību līdzekļu izveidi un finansēšanas metožu uzlabošanu un optimizēšanu, lai veiksmīgāk veiktu šo procesu, lai sabiedrībā veiksmīgāk integrētu cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šodien Saeimas sēdē... Saeimas Sporta apakškomisijas vārdā vēlos sveikt jaunu pilsoni – Kristianu Damianu Torresu. Kristians Damians Torress ir futbolists, kurš atbraucis pie mums no Argentīnas, bet nu jau vairākus gadus viņš ir liepājnieks, sieva – latviete, meita – latviete. Arī Latvijas futbola izlase un Latvijas Futbola federācija liek ļoti lielas cerības uz šo sportistu nākotnē, tādēļ apsveicu viņu ar iegūto pilsonību. Cerams, ka arī sportiskie panākumi sekos un spēs vairot Latvijas vārdu pasaulē.

Nobeigumā, tā kā esmu valmierietis, vēlos apsveikt visus valmieriešus, visus sportistus ar Latvijas Basketbola līgas čempiona titulu, kurš fenomenālā cīņā tika izcīnīts pret “VEF Rīga”. Tas ir liels notikums valmieriešiem, un ceru, ka arī visai Latvijai kopumā.

Sveicu vēlreiz, un paldies par uzmanību! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Jānim Upeniekam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas vārdā vēlos informēt par saņemtajām atbildēm uz mūsu deputātu jautājumiem atsevišķiem ministriem.

Ir saņemtas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbildes uz SASKAŅAS deputātu jautājumiem par iespējamām reformām izglītības jomā. Īstenībā šie jautājumi tika sagatavoti pēc vairāku pedagogu iniciatīvas, un es īsi un kodolīgi informēšu par jautājumu un atbilžu būtību.

Viens no jautājumiem, kas uztrauc pedagogus: kā un vai vispār ministrs plāno uzlabot situāciju saistībā ar skolotāju prestiža celšanu sabiedrībā?

Kas izriet no ministra atbildes? Viņš raksta: “Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikti prioritārie uzdevumi, kas saistīti ar pedagogu atalgojuma līmeņa paaugstināšanu un kuru īstenošanai tiesiskais ietvars šobrīd tiek intensīvi diskutēts starp politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem.”

Nu, mēs neesam pārliecināti, ka šie pasākumi un šādas atbildes palielinās pedagogu profesijas prestižu.

Nākamais jautājums ir par ļoti diskutablu ideju, proti, par mācību gada pagarināšanu. Mūsu skatījumā, svarīgākais, ko raksta ministrs (un par to mēs noteikti informēsim visus Latvijas pedagogus), ir tas, ka jautājumā par mācību gada pagarināšanu būtu vajadzīga plašāka diskusija, iesaistot sociālos partnerus, uzņēmējus, vecāku organizācijas, un tam var piekrist. Rezultātā, uzklausot argumentētus viedokļus, tiktu rasts labākais iespējamais risinājums. Un, tikai pilnībā izprotot visas izmaiņas un reālos ieguvumus gan no vecāku, gan no skolēnu perspektīvas, vecāki spēs pilnvērtīgi paskaidrot situāciju saviem bērniem un tādējādi arī atbalstīt ieceri par mācību gada pagarināšanu.

Mēs atšķirībā no ministra neuzskatām, ka šī ideja par mācību gada pagarināšanu ir pieņemama, jo, piemēram, papildu mācību stundām vasaras mēnešos, manuprāt, būs nepieciešamas diezgan ievērojamas naudas summas. Ja mēs runājam par jūniju vai augustu, tad katrā kabinetā būs nepieciešami, piemēram, papildu kondicionieri un tā tālāk, un tā joprojām. Vairākās skolās un kabinetos šādu kondicionieru nav.

Un visbeidzot vēl viens pedagogus interesējošs un aktuāls jautājums – jautājums par izdienas pensijām. Un mūsu jautājums bija: vai ministrija plāno aktualizēt šo jautājumu?

Nu, īstenībā jāteic, ka jautājums par izdienas pensijām speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likumu... šis jautājums pašlaik, šis likumprojekts atrodas Saeimā un tiek skatīts otrajā lasījumā. Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka šis likumprojekts, protams, jāpieņem, un domājam, ka iespēja saņemt izdienas pensiju jāpiešķir ne tikai sākumskolas vai sporta skolotājiem, bet visiem pedagogiem (iespēju robežās). Katrā gadījumā diskusija un dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām ministrijām par šiem jautājumiem pilnīgi noteikti turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Vispirms apsveicu jūs ar vasaras pirmo mēnesi un vasaras iestāšanos.

Runājot par šīsdienas sēdi, turpināšu ar apsveikumiem. Es apsveicu visus Latvijas futbola cienītājus un visus liepājniekus ar jaunu pilsoni, jo Saeima šodien atbalstīja Kristiana Damiana Torresa, kuru Latvijas futbola cienītāji pazīst kā pagājušā gada labāko futbolistu, uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Es apsveicu pašu Kristianu un visus Latvijas futbola un sporta cienītājus. Tas ir labs notikums!

Vēl šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti divi grozījumi, kas ir ļoti aktuāli augstskolām: grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Ko dos šie grozījumi?

Likumprojekts paredz valsts augstskolām iegūt un izmantot finanšu līdzekļus no valsts nodotā nekustamā īpašuma atsavināšanas, tādējādi atvieglojot un mazinot valsts pārvaldes slogu un taupot augstskolu budžeta līdzekļus.

Tātad, ja kāda māja augstskolai vairs nav vajadzīga vai tā ir uzcēlusi jaunu, vai, teiksim, augstskolas plānos neietilpst šīs mājas turpmāka apgūšana, tad valsts, saskaņojot, protams, ar Ministru kabinetu, varēs šo ēku nodot citiem vai pat pārdot un līdzekļus izmantot augstskolas vajadzībām.

Augstskolas ļoti gaida šo lēmumu, un es ceru, ka drīzumā tas tiks pieņemts.

Šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs tikām iepazīstināti ar Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas – jeb, kā tautā to sauc, OECD – izvērtējumu par izglītību Latvijā. Nu, lūk, šāds izvērtējums ir, un, kā sacīja vairāki šī izvērtējuma autori no Latvijas puses, tas varētu šobrīd būt rokasgrāmata visiem pedagogiem. Nu tad varbūt izdrukājiet to un nolieciet sev redzamā vietā!

Jāteic, ka mūs ar to iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un norādīja arī uz izaicinājumiem – reformām pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā, vidējā izglītībā, augstākajā izglītībā un, protams, pieaugušo izglītībā. Izglītības prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers ir norādījis, ka Latvijā izglītības sistēmai ir jāattīstās, koncentrējoties uz vienlīdzību. Tas ir, jānodrošina kvalitatīva izglītība gan pilsētās, gan lauku reģionos.

Ziņojumā norādīts, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana līdz nacionāli salīdzināmam līmenim uzlabos situāciju personāla atlases jomā. Taču viņš atzīmē, ka tomēr tiks veidota... liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu skaita īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu.

Šeit tāds viņa teiktais (citāts): “Ja jāizvēlas starp mazāku skolēnu skaitu klasē un kvalitatīvāku pedagogu, bērnu skaits klasē noteikti ir jāpalielina kvalitātes uzlabošanas dēļ.”

Cienījamie pedagogi, iepazīstieties, lūdzu, ar šo ziņojumu, nolieciet sev redzamā vietā, jo kādu brīdi tas noteikti būs kā tāds pamata virzības spēks izglītībai Latvijā.

Un pēdējais, ko es gribu sacīt. Kultūras darbinieki! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nākamajā Saeimas sēdē nodos otrajam lasījumam Nemateriālās kultūras mantojuma likumu. Šāds likums būs pirmo reizi Latvijas vēsturē, tādēļ es lūdzu visus kultūras darbiniekus, visus, kurus tas interesē, – vēl ir iespējams ar likumprojektu iepazīties. Vēl priekšlikumi būs iesniedzami kādu labu laiku. Tādēļ esiet tik labi un visas savas labās idejas iesniedziet priekšlikumu veidā, lai var uzlabot, lai tas likums ir tāds, ka pēc tam varētu teikt: “Nu, redziet, pirmo reizi, un nav uzreiz jāver vaļā, lai to uzlabotu.”

Es domāju, ka ir visas iespējas, un kultūras darbinieki Latvijā ir ļoti zinoši. Es esmu pārliecināts, ka šis likums būs ļoti lielisks, un to arī gaida visi kultūras darbinieki.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valdim Skujiņam.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Nacionālās apvienības viedokļa, būtiskākie no šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem bija grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Vispirms vēlos pievērsties grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Pēc ilgstošām diskusijām Nacionālā apvienība atbalsta kompromisa versiju, kura paredz, ka soda nauda par Kredītiestāžu likuma 198.panta pārkāpumiem, proti, par aizdomīgu un pretlikumīgu darījumu veikšanu, būs izmantojama nevis valsts budžeta deficīta segšanai, bet tiks pārvirzīta uz ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu fonda papildināšanu. Tādā veidā tiks būtiski uzlabotas valsts rezerves neparedzētiem gadījumiem.

Lai gan sākotnējais Nacionālās apvienības izvirzītais piedāvājums ietvēra šīs soda naudas pārvirzīšanu uz valsts ekonomikas attīstības programmas nodrošināšanu, precīzāk – pirmā mājokļa programmu, pēc saņemtā apstiprinājuma no premjerministra Māra Kučinska par to, ka pirmā mājokļa programmai līdzekļi tiks atrasti un tā tiks turpināta, esam gatavi atbalstīt izvirzītos kompromisa grozījumus.

Panāktais kompromiss norāda uz mūsu kopējo vēlmi meklēt risinājumus, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību sabiedrībai un valstij būtisku funkciju veikšanā un samazinātu satricinājuma iespējamību pēkšņu krīžu apstākļos.

Šodien atbalstījām grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kuri paredz atļaut sportistiem šaušanas sacensībās izmantot lielāka kalibra šaujamieročus, proti, līdz 11,43 milimetriem. Saskaņā ar esošo regulējumu šaušanas sporta sacensībās Latvijā ir atļauts izmantot šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem. Taču starptautiskās praktiskās šaušanas sporta sacensībās ir atļauts lielāks kalibrs, kuru arī sacensībās izmanto lielākā daļa sportistu. Līdz ar to šie grozījumi nepieciešami un atbalstāmi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un konkurētspēju Latvijas sportistiem starptautiska mēroga čempionātos, atļaujot viņiem izmantot lielāka kalibra šaujamieročus.

Tāpat kā valstī un sabiedrībā kopumā, arī Saeimā šodien aktuāli jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kontekstā ar jauno Muitas likumu skatīti arī grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kuru kopējais mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas regulējumu, sakārtojot jautājumus par muitas iestāžu un attiecīgo ierēdņu kompetenci (tostarp šobrīd aktuāls ir jautājums par vakanto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu un šā amata kandidātu kompetenci).

Šie ir būtiski grozījumi, un tos nepieciešams ieviest, lai Latvija varētu pilnvērtīgi nodrošināt Eiropas Savienības Muitas kodeksa ieviešanu.

Šodien arī atbalstījām grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kuri nepieciešami, lai valsts augstskolas, kas uztveramas kā atvasinātas publiskas personas, finanšu līdzekļus savas infrastruktūras objektu attīstīšanai iegūtu no nekustamā īpašuma, ko tām īpašumā nodevusi valsts, bet kas kļuvis nepiemērots augstskolas funkciju realizēšanai. Jaunie grozījumi paredz, ka īpašumu nu būs iespējams atsavināt un atsavināšanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus varēs novirzīt augstskolas darbības nodrošināšanai. Šie ir vērtīgi grozījumi, kas ļaus augstskolām kvalitatīvāk pārvaldīt savu resursu novirzīšanas un izlietojuma pamatotību, jo tie nodrošinās iespēju nepieciešamos resursus pārvirzīt un pārveidot pēc nepieciešamības un situācijas.

Atgriežoties pie šodien būtiskākajiem jautājumiem, vēlos pievērsties grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredz elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu reklamēšanas ierobežojumus medijos. Šie grozījumi nepieciešami, lai konsekventi ieviestu iepriekš apstiprinātos grozījumus, kas paredz vairākus būtiskus smēķēšanas ierobežojumus, kā arī definē un ar akcīzes nodokli apliek elektroniskās cigaretes, vienlaikus arī tām uzliekot ierobežojumus audio un audiovizuālajos kanālos; tas arī norāda uz šo grozījumu nepieciešamību. Šī ir uz sabiedrības veselības uzlabošanu vērsta iniciatīva, un Nacionālā apvienība to atbalsta: jebkādas, arī elektroniskas, smēķēšanas reklāma nav nepieciešama.

Ar šo no jums atvados. Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Un pēdējais šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, klausītāji! Šodien bija gan svarīgu darbu, gan arī diskusiju diena: izvērtās diezgan atklāta un cilvēkiem vajadzīga diskusija par ierēdņu atbildību.

Protams, saistībā ar e-veselības projekta īstenošanu tika iesniegts pieprasījums veselības ministram, kurš, protams, šodien neatbild par tiem grēkiem, ko viņa priekšgājēji sastrādājuši daudzu gadu, gandrīz desmit gadu, garumā izšķērdējot jeb “apgūstot”, kā tiek teikts, milzīgas naudas summas; tās sniedzas pāri par 10 miljoniem, bet rezultāta nav. Sīkāku raksturojumu jau sniedza mani kolēģi, tāpēc es kavēšos pie cita ierēdņu neizdarības fakta.

Šodien kārtējo reizi bija vairāki dokumenti, kuri jāpieņem steidzamības kārtībā. Un ne tādēļ, ka šie dokumenti nebūtu zināmi. Ir saņemtas Eiropas Savienības regulas, ir saņemti norādījumi, bet mēnešiem vai, iespējams, daudzos gadījumos pat gadiem ilgi šie dokumenti ir gulējuši kādu atbildīgu ierēdņu atvilktnēs bez kustības, bez kontroles, bez virzības. Un, iebilstot pret šādu dokumentu steidzamības pieņemšanu, es minēju vairākus piemērus, ka nav pieļaujams tas, ka iestāžu vadītāji... Piemēram, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs... Viņam pamatdarba alga ministrijā ir 3,5 tūkstoši mēnesī, 35 tūkstoši – gadā, bet viņš haltūrē Rīgas Brīvostā un tur saņem vēl 40 tūkstošus! Kopā ir 81 tūkstotis gadā. Taču viņa padotībā netiek ar darbiem galā!

Mēs konstatējām arī to, ka ļoti daudz iekavētu darbu nāk no Finanšu ministrijas un tiek prasīts tos visus pieņemt steidzamības kārtībā. Kaut gan šīs iestādes vadītāja, valsts sekretāre, saņem kā darba samaksu vairāk nekā 110 tūkstošus eiro gadā.

Un liktenīgi un zīmīgi varbūt bija tas, ka šī diskusija bija, skatot jautājumu par administratīvajiem pārkāpumiem. Ierēdņiem ir jāatbild – un jāatbild ātri! – par šīm lietām, ko viņi ir sastrādājuši.

Mana rūpe ir černobilieši. Un nu es varu iepriecināt visus tos černobiliešus, tos Latvijas samurajus, kuri, riskējot ar savu dzīvību un to upurējot, glāba civilizāciju, likvidēdami Černobiļas avārijas sekas. Proti, šodien otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, un es varu iepriecināt visus černobiliešus: ar 1.janvāri jums vairs nebūs jāiet uz tiesu, lai pierādītu, ka jums pienākas veselības kaitējuma atlīdzība. Tā lieta tiks risināta bez problēmām un bez sarežģījumiem.

Nākamais jautājums, ko es gribu pieminēt, ir deputātu darbība dažādās starpparlamentārās grupās. Pateicību ir pelnījusi, es domāju, arī manis vadītā deputātu grupa sadarbībai ar Irānas parlamentu, jo šodien Latvijā ierodas Irānas ārlietu ministrs. Šajā sakarā viesnīcā Radisson notiek ļoti liels forums, kurā piedalās vairāk nekā sešdesmit Irānas delegācijas dalībnieku, proti, uzņēmēji, kas pārstāv dažādas nozares – kokrūpniecību, metālapstrādi, naftas pārstrādi, mašīnbūvi, transportu, loģistiku, veselības aprūpi, pārtikas rūpniecību, lauksaimniecību. Tātad ir noņemtas sankcijas Irānai. Irāna kļūs par lielu un, es domāju, nākotnē ļoti atbalstāmu un milzīgu sadarbības partneri.

Šogad gaidāms vēl viens svarīgs notikums, kas interesēs ētisko vērtību cilvēkus: 10.–11.oktobrī Latvijā viesosies ar savām lekcijām Viņa Svētība Dalailama. Un šajā sakarā deputātu grupa Dalailamas un Tibetas atbalstam – mēs esam 15 cilvēki – vakar apsprieda, kādā veidā mēs varam palīdzēt, lai cilvēkiem, kas par to interesējas un grib redzēt šo svēto cilvēku, varētu nodrošināt šo iespēju.

Vēlu jauku nedēļas nogali, siltumu! Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to ir noslēgušies šodienas pārraide “Frakciju viedokļi”.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka nedēļas nogale, un visu labu!

Otrdien, 16.oktobrī
08:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:45  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196