Frakciju viedokļi 2016.gada 19.maijā

(23.05.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan “Frakciju viedokļi”, un par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nozīmīgākais šodien, mūsuprāt, bija Latvijas Reģionu apvienības atbalstītais priekšlikums par imunitātes atcelšanu deputātiem. Jau pagājušā gada oktobrī mūsu frakcijas deputāti iesniedza šo priekšlikumu, un jāsaka paldies visiem Saeimas kolēģiem, ka pēc 26 gadiem mēs no tās esam atteikušies.

Šodien bija vēl viena diskusija par kadastrālo vērtību... izmaiņām likumā saistībā ar kadastrālo vērtību. Patiesībā tika atlikta slimības ārstēšana uz vēl vienu gadu. Un to, ko mēs dzirdējām šobrīd... arī deputāte Inga Bite rosināja: ja jau reiz atlikt, tad varbūt uz diviem gadiem.

Un pamats ir šāds. Šobrīd izskatās, ka ne Valsts zemes dienestam, ne Tieslietu ministrijai nav skaidras izpratnes par to, kas ir kadastrālā vērtība, kā tā ietekmē mūsu katra ikdienas dzīvi, kā šīs izmaiņas sagandē dzīvi daudziem, un patiesībā ir tikai izbrīns, ka Ministru kabinets un valdošās varas partijas vēl arvien nav nonākušas pie secinājuma, ka, pirmkārt, šī jautājuma risināšanas piederība Tieslietu ministrijai ir apšaubāma. Otrkārt, šie lēmumi tiešām iespaido gan uzņēmējdarbību, gan visus Latvijā dzīvojošos cilvēkus. Tāpēc jautājuma novirzīšana tikai Tieslietu ministrijas pārziņā mums liekas diezgan bezatbildīga, un tur būtu jādarbojas ne tikai visām varas partijām, tur būtu jādarbojas visām parlamentā pārstāvētajām organizācijām – gan politiskajām organizācijām, gan arī sabiedriskajām, nevalstiskajām, un citiem, kuri saprot, par ko ir runa. Jo ne viens vien likums...

Šodien pat mēs dzirdējām, ka ir viena otra ministrija, kas neizprot to, par ko tā pieņem lēmumus, šos jautājumus vispār neizprot. Mums arī šobrīd ir pārliecība, ka Valsts zemes dienests neizprot, ko nozīmē kadastrālās vērtības izmaiņa. Šodien no rīta tika paziņots, ka patiesībā šis atliktais laiks tiks izmantots, lai palielinātu kopējos ieņēmumus no 28 miljardiem... es atvainojos, nekustamo īpašumu vērtību no 28 miljardiem eiro līdz 38 miljardiem eiro un līdz ar to ieņēmumus. Tas nozīmē, ka Tieslietu ministrijas pārziņā esošā institūcija jau šobrīd paredz kadastrālās vērtības pieaugumu par 35 procentiem. Bet par to, kā tas ietekmēs mūs visus, neviens šobrīd nediskutē, nedomā, un, man liekas, arī nespēj vispār saprast, kurā virzienā doties. Šajā sakarā Latvijas Reģionu apvienība acīmredzot iniciēs pati savu darba grupu, ja to nespēj šobrīd koalīciju pārstāvošās partijas, un mēs noteikti informēsim sabiedrību par to, kāds ir mūsu priekšlikums.

Šodien tika atbalstīts arī jautājums par Latvijas Okupācijas muzeja jautājuma risināšanas nodošanu VARAM. Un mēs tikai priecāsimies, ja šobrīd VARAM politisko pārraudzību pārstāvošā Nacionālā apvienība tiešām realizēs kādu pragmatisku darbību, lai beidzot šis jautājums par Latvijas Okupācijas muzeju tiktu izbeigts, šis muzejs tiktu uzbūvēts un beigtos spekulācijas gan no vienas, gan no otras puses, vai būt vai nebūt.

Tas šodien varētu būt arī tas galvenais. Neaizkavēšu jūsu laiku. Lai jums labas brīvdienas! Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņa kungam.

Nākamajai vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē, manuprāt, svarīgākais jautājums bija trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, proti, jaunā 30.panta redakcija noteic, ka Saeimas deputātiem nākotnē vairs nebūs administratīvās imunitātes. Šis jautājums Saeimas darba kārtībā ir jau no 2005.gada, kad partijas VIENOTĪBA sastāvā ietilpstošais “Jaunais laiks” toreiz šo diskusiju iniciēja, un toreiz Saeimas vairākums bija pret atteikšanos no administratīvās imunitātes atcelšanas.

Arī iepriekšējā Saeimā – 11.Saeimā – partija VIENOTĪBA un Reformu partija ciešā sadarbībā mēģināja Saeimā šo jautājumu virzīt, bet arīdzan 11.Saeima šādu lēmumu neatbalstīja. Līdz ar to frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta, ka šodien izdevās trešajā lasījumā pieņemt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un līdz ar to nākotnē Saeimas deputātiem vairs nebūs administratīvās atbildības imunitātes, un Saeimas deputāti, tāpat kā visi citi Latvijas iedzīvotāji, tiks sodīti, neprasot kādu citu piekrišanu. Nebūs nepieciešams Saeimas sēdē balsojums par piekrišanu, deputāts tiks sodīts.

Viskarstākās debates saistībā ar šo jautājumu šodien bija par to, vai pietiek, ka mēs atceļam Saeimas deputātiem administratīvo imunitāti, vai tomēr vēlētājiem ir tiesības arī zināt, par kādiem administratīviem pārkāpumiem deputāti ir sodīti? Un līdz ar to mēs šodien grozījām arī Saeimas kārtības rulli, lai ar jaunajiem Satversmes grozījumiem kāda laba lieta neaizietu zudībā. Jo līdz šim, kad tika prasīta Saeimas piekrišana administratīvai sodīšanai, arī publiski izskanēja gan šis pārkāpums, gan deputāta vārds, un vēlētāji vairākkārt ir norādījuši, ka viņi nevēlētos, lai nākotnē šis jautājums tiktu slēpts. Līdz ar to mēs grozījām Saeimas kārtības rulli, un nākotnē par visiem tiem pārkāpumiem, par kuriem būs stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ar ziņojumu uzstāsies Saeimas sēdē, kur nolasīs gan šo deputātu vārdus, gan arī tos pārkāpumus, par kuriem ir uzlikts administratīvais sods. Līdz ar to visa informācija būs publiski pieejama.

Tāpat mēs diskutējām, ka būtu jādomā arī par citām amatpersonām – gan tiesu varas amatpersonām, gan prokuroriem un citām amatpersonām, kurām administratīvā imunitāte šobrīd ir paredzēta, un mēs noteikti pie šī jautājuma vēl turpināsim strādāt.

Vēl ļoti nopietns lēmums šodien bija saistībā ar Latvijas Okupācijas muzeja likumu. Otrajā lasījumā šodien ir atbalstīti grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā. Frakcija VIENOTĪBA šodien atbalstīja tos piketētājus, kas bija atnākuši pie Saeimas nama un aicināja nevilcināties ar likuma pieņemšanu un nelikt tam šķēršļus, jo ir saziedota nauda, lai šis muzejs varētu tapt lielāks, plašāks un par šiem briesmīgajiem noziegumiem, ar kuriem mūsu vēsturē ir saskārušies mūsu vectētiņi un vecmāmiņas, mēs varētu stāstīt visai pasaulei, un nekādi Rīgas domes liktie šķēršļi, izdomājot visdažādākos iemeslus, nevarētu būt par pamatu tam, ka Latvijas Okupācijas muzeja projekts tiktu vilcināts. Līdz ar to šodien otrajā lasījumā īpaši grozījumi likumā par Latvijas Okupācijas muzeju tika atbalstīti. Vēl ir nepieciešams trešais lasījums, un frakcija VIENOTĪBA to noteikti atbalstīs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Inesei Lībiņai-Egnerei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas vārdā vēlos informēt par opozīcijas sagatavotajiem pieprasījumiem valdības ministriem. Šodien nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai frakcijas SASKAŅA rūpīgi sagatavotais pieprasījums par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”. Uz šiem jautājumiem pēc būtības būs jāatbild iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Kur ir problēmas būtība? 2016.gada 23.martā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.225 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram “Mucenieki””, kurā akceptēta Iekšlietu ministrijas iecere blakus “Mucenieku” patvēruma meklētāju izmitināšanas centram ierīkot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru. Šis lēmums, kā arī tā pamatojums raisa neizpratni.

Iekšlietu ministra sniegtās atbildes uz SASKAŅAS deputātu jautājumiem par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki” deputātus neapmierināja, taču ministrs četras reizes nav varējis ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu, ignorējot Latvijas Republikas Satversmē noteikto pienākumu sniegt atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.

Pamatojoties uz minēto, mēs pieprasām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem, un ministram būs jānāk uz parlamentu:

2016.gada 22.martā Iekšlietu ministrija, ierosinot nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu centram “Mucenieki”, rīkojuma projekta anotācijā norāda, ka aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra būvniecība esot Latvijas starptautisko saistību izpilde sakarā ar patvēruma meklētāju pārdali Eiropas Savienības ietvaros.

Cik mums ir zināms, pārdalot patvēruma meklētājus Eiropas Savienības ietvaros, viņi tiek atlasīti Grieķijā un legāli pārvesti uz Latviju. Līdz ar to mēs nevaram saskatīt saikni ar tiem uz Latvijas robežas aizturētajiem ārzemniekiem, kuriem ir iecerēts celt jaunu izmitināšanas centru Muceniekos. Tā kā Ministru kabinets ir atbalstījis šo rīkojuma projektu, mēs lūdzam paskaidrot, kādām Latvijas saistībām Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārdales ietvaros atbilst iecere izveidot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Muceniekos.

Vēl viens jautājums: vai tika vērtēta ietekme uz ārzemnieku integrāciju, kad patvēruma meklētāji un aizturētie ārzemnieki tiek turēti vienas teritorijas ietvaros?

Un, protams, ir ļoti svarīgi, un mēs pieprasām arī paskaidrot, vai tika ņemtas vērā Mucenieku iedzīvotāju vēlmes un likumīgās intereses? Vai tika izvērtēta sociālā slodze, kas tiek uzlikta viena ciemata iedzīvotājiem, izvietojot tajā gan legālus, gan nelegālus patvēruma meklētājus? Vai tika vērtēti saudzīgāki risinājumi, kas salāgotu valsts uzņemto starptautisko saistību ievērošanu ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm un likumīgajām interesēm?

Turklāt mēs pieprasām paskaidrot, kā iekšlietu ministrs plāno savu darbalaiku, ja ilgstoši ignorē savu Satversmē noteikto pienākumu – sniegt atbildes uz Saeimas deputātu mutvārdu jautājumiem.

Līdz ar to šis jautājumu bloks parlamentā tiks izskatīts nākamnedēļ.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Kučinska kunga vadītajai valdībai aprit 100 dienas, un es gribu izmantot iespēju, lai informētu jūs par to, kas 100 dienās ir ticis izdarīts veselības jomā.

Šajās 100 dienās ir pieņemti trīs ārkārtīgi nozīmīgi Ministru kabineta noteikumi. Pirmie ir tā sauktie rezidentu noteikumi, kuri garantē... kuri gādās par to, lai arī reģionos būtu pieejami jaunie ārsti. Tie paredz, ka rezidentūrā par valsts naudu... šiem rezidentiem, kas mācīsies par valsts naudu, pēc rezidentūras beigām vajadzēs atstrādāt valsts vai pašvaldības veselības aprūpes iestādēs trīs gadus. Un tie ir tiešām ļoti nozīmīgi noteikumi veselības aprūpes jomā.

Nākamie divi tika pieņemti tieši vakardien, un tie ir ļoti nozīmīgi sabiedrības veselības veicināšanai. Otrie noteikumi attiecas uz tās pārtikas kvalitāti, ko mēs varēsim iegādāties veikalos un arī restorānos. Proti, mums ir izdevies Eiropas Komisijā saskaņot transtaukskābju daudzumu Latvijā ražotos un uz Latviju importētos pārtikas produktos. Šie transtauki, kas ir ļoti neveselīgi, nedrīkstēs pārsniegt 2 procentus no produktā esošo tauku satura. Un attiecībā par gastronomiju... eļļu karsējot, arī veidojas šie transtauki, un vairākkārt karsēt eļļu, lai vārītu kartupeļus vai ko citu, tātad turpmāk nevarēs. Jāatzīmē gan, ka tas kompromiss, kuru mums izdevās panākt ar pārtikas industriju, ir divu gadu pārejas laiks. Bet noteikumi ir stājušies spēkā, un mums izdevās tos saskaņot arī Briselē.

Un trešie noteikumi ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Mums, Veselības ministrijai, ir plāns sabiedrības veselības veicināšanai. Katrs eiro, kas ir ieguldīts veselības veicināšanai, aiztaupa pēc tam 8–10 eiro ārstēšanai, un šī plāna izpildei mums no šīs otrdienas ir pieejami milzīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi – tie ir 55 miljoni nākamajiem sešiem gadiem. Un trešā daļa šīs naudas ir domāta veselības propagandai. Mēs mainīsim katra sabiedrības locekļa attieksmi pret savu veselību. Un atlikušās divas trešdaļas ir tā sauktajām veselīgajām pašvaldībām – tām, kuras ir tā saukto veselīgo pašvaldību tīklā, kuras nodarbina konkrētu personu, kas būs atbildīga par dažādiem veselības projektiem pašvaldībā. Un jāteic, ka šī nauda būs paredzēta tikai šīm pašvaldībām (uz šo brīdi, manuprāt, 15 pašvaldības tikai vēl nav iesaistījušās šajā tīklā).

Tātad valdībai bez šiem ļoti svarīgajiem Ministru kabineta noteikumiem ir apstiprināts arī konkrēts rīcības plāns, un atbilstoši mūsu rīcības plānam Veselības ministrija arī strādā. Un galvenais uzdevums mums ir izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas modeļus un šos priekšlikumus valdībai iesniegt līdz 1.jūlijam.

Par darbu Saeimā. Vakardien bija ļoti nozīmīga tikšanās ar divām Saeimas komisijām – ar cienījamās Aijas Barčas kundzes vadīto Sociālo un darba lietu komisiju un ar godātā Andra Bērziņa vadīto Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Uz šo abu komisiju apvienoto sēdi bija uzaicināti divi ministri – finanšu ministre un es – veselības ministrs un tajā tika izskatīts jautājums par iespējām izmantot šā perioda Eiropas struktūrfondu līdzekļus, lai uzceltu Stradiņa slimnīcas būves otro kārtu. Un tur bija gan projektētāji, gan slimnīcas pārstāvji, gan celtnieki, un abu komisiju deputāti uzdeva ļoti precīzus jautājumus, lai noskaidrotu, vai šī nauda varētu tikt izlietota Stradiņa slimnīcas būvei un vai būtu vajadzīgs jauns konkurss, jo savulaik tika izsludināts konkurss uz visas ēkas celtniecību. Vai var būvēt bez konkursa, vēl viena jauna konkursa, otro kārtu vai ir jāizsludina konkurss no jauna? Un tā situācija ar Stradiņa slimnīcu ir jāvērtē, ņemot vērā dažādus riskus, ne tikai Eiropas struktūrfondu izlietojuma riskus. Vai Eiropa, ja tai radīsies kaut kādas bažas, neliks atmaksāt kādu daļu naudas? Manuprāt, vissvarīgākais risks ir tas, ka Latvija varētu palikt bez Stradiņa slimnīcas ēkas uzbūvēšanas, jo valstij pašai tādas naudas nebūs. Un šā perioda nauda būtu jāizmanto jau esošā korpusa “A1” būvniecībai, kas tiks pabeigta šā gada oktobrī. Ir paredzēts, ka jau nākamā gada marta sākumā ēka tiks aprīkota un atvērta pacientiem. Taču tas neatrisinās Stradiņa slimnīcas vajadzības. Tātad mums, lai tiktu skaidrībā par šo situāciju, ir jānāk uz abām komisijām ar saskaņotu ziņojumu, tātad divu ministriju – Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas – ziņojumu, kurā būs precīzi pateikts, kā mēs turpmāk rīkosimies, lai Latvijas veselības aprūpes sistēma iegūtu Stradiņa slimnīcu jaunā kvalitātē.

Cienījamie radioklausītāji! Nobeigumā es jums gribu pateikt, ka veselība – tas vēl nav viss, bet viss bez veselības ir pilnīgi nekas. Tāpēc atļaujiet novēlēt jums veselību!

Vadītāja. Paldies Guntim Belēvičam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Neliels atskats no Nacionālās apvienības puses uz šodien Saeimas sēdē skatītajiem aktuālajiem jautājumiem.

No mūsu viedokļa, būtiskākie šodien skatītie jautājumi bija jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu, kā arī grozījumi Okupācijas muzeja likumā un jautājums par Latgales speciālo ekonomisko zonu.

Taču par visu pēc kārtas.

Vispirms vēlos vērst jūsu uzmanību uz mūsu atbalstītajiem grozījumiem Latvijas Okupācijas muzeja likumā, kuri paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam, vienlaikus nosakot memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanas termiņu līdz 2018.gada 31.jūlijam. Šie grozījumi ļaus operatīvāk un veiksmīgāk turpināt, virzīt uz priekšu šo dziļi simbolisko un nozīmīgo projektu, kā arī novērsīs projekta ilgtermiņa iesaldēšanu dažādu ķīviņu dēļ, kas ir nepieļaujami un necienīgi pret tām vēstures lappusēm un tiem cilvēkiem, ko vēlamies turēt mūžīgā piemiņā.

Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Invaliditātes likumā, kuri paredz paplašināt to ārstu loku, kuri ir tiesīgi veikt personu veselības un funkcionālo spēju novērtēšanu. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ārstu ekspertu skaits būtiski samazinājies un šī tendence turpinās, būtiski ir rast risinājumu, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un nodrošināšanu. Piedāvātie grozījumi sniedz risinājumu šai problēmai, proti, ļauj novērtēšanu veikt jebkuram sertificētam ārstam, kurš saņēmis valsts komisijas apmācību.

Pēdējā lasījumā šodien tika skatīti Latvijas Republikas Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, kuri paredz noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Turpmāk deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības vairs nebūs nepieciešama Saeimas piekrišana. Šis jautājums ir nenoliedzami aktuāls gan Saeimai, gan citām valsts institūcijām un plašākai sabiedrībai. Šī privilēģija – administratīvā imunitāte – šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai. Nepieciešams panākt līdzsvaru, nodrošinot esošās ilūzijas par to, ka deputāti stāv pāri likumam, pārraušanu. Tas īpaši būtiski ir laikā, kad iedzīvotāju uzticēšanās līmenis Latvijas valdībai un deputātiem ir nepiedodami zems. Šie grozījumi būs pareizais solis uz pakāpenisku uzticēšanās atjaunošanu. Nacionālā apvienība šos grozījumus, protams, atbalstīja.

Šodien atbalstījām arī grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri nepieciešami, lai ievērotu Eiropas Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, izstrādājot atbalsta mehānismus atjaunojamās enerģijas ieguves veicināšanai, kā arī paredzot būtiski atšķirīgus nosacījumus jaunam atbalstam enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Šos grozījumus atbalstījām.

Atgriežoties pie, mūsuprāt, būtiskākajiem šodien skatītajiem jautājumiem, vēlos vērst uzmanību uz grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tieslietu ministrijas virzītie un valdības atbalstītie gorījumi nepieciešami, lai novērstu strauju nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Tie paredz par gadu atlikt jauno kadastra aprēķina kārtību, 2017.gadā saglabājot kadastra vērtību pašreizējā līmenī. Šī gada laikā ir absolūti nepieciešams atrast labākos un sabiedrībai pieņemamākos risinājumus šobrīd nedraudzīgajai nekustamā īpašuma nodokļa politikai. Teiksim, jāsamazina nodokļa likme iedzīvotāju pirmajam un vienīgajam nekustamajam īpašumam – mājoklim.

Šodien savu atbalstu izrādījām arī Latgales reģiona attīstībai, atbalstot Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā. Ar šo likumu reģiona teritorijām tiek piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss, tādējādi nodrošinot nodokļa atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem.

Mēs saredzam būtisku nepieciešamību stiprināt plānošanas reģionu un pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā novados un reģionos, pārņemot labās prakses piemērus (piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra pilotprojektu) un īstenojot pasākumus, lai mērķtiecīgi veidotu uzņēmējdarbības atbalsta politiku konkrētajā reģionā.

Atbalsts un uzņēmējiem draudzīgas vides veidošana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību Latvijas reģionos.

Uz šīs nots vēlos no jums atvadīties. Uz tikšanos jaunnedēļ! Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un pēdējais šodien runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi, un par tiem kolēģi jau runāja, izteicās un savu viedokli pateica. Taču vēlos klausītājus informēt par vienu no frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumiem. Tas ir balsojums jautājumā par grozījumiem Latvijas Okupācijas muzeja likumā.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” vienbalsīgi uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir valstiski nozīmīgs objekts. Esam par Latvijas Okupācijas muzeja saglabāšanu, kamēr vien pastāvēs Latvija. Mēs nedrīkstam aizmirst savas valsts vēsturi. Tā mums atgādina un māca, kā arī liek novērtēt to, kas mums pieder šodien. Gandrīz katrā Latvijas ģimenē ir bijis kāds, kas cietis no viena vai otra okupācijas režīma. Nevar aprakstīt tās ciešanas, kas piemeklējušas tūkstošiem cilvēku! Tādēļ Latvijas Okupācijas muzejam ir jābūt kā apliecinājumam, ka nekas tāds nekad vairs Latvijas vēsturē neatkārtosies, ka neko tādu mēs kā demokrātiska valsts nepieļausim.

Mēs esam par demokrātisku un likumisku kārtību mūsu valstī. Šonedēļ, tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pārstāvjiem, arī profesoru Nollendorfu vēlreiz pārliecinājāmies, ka šādi grozījumi nebūtu bijuši nepieciešami, ja “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, enerģiski un savlaicīgi rīkojoties, būtu izdevies likumā noteiktajā kārtībā saņemt visas nepieciešamās būvatļaujas.

Ko tas nozīmē? Saeima ir augstākā likumdošanas institūcija, kurai būtu jāpārrauga izpildvara un visiem jārāda paraugs, kā rīkoties atbilstoši likumam un likumiski. Šajā gadījumā Saeimas deputāti, atbalstīdami likuma grozījumus, vēlas izcelt vienu īpašu būvniecības gadījumu, kuru nav iespējams saskaņot likumā noteiktajā kārtībā. Tātad pati Saeima atbalsta iespēju likumu apiet ar līkumu un radīs precedentu, un atvērs ceļu ne vienam vien šādam īpašam gadījumam, kurā būvniecības atļauja būs jādod Saeimai. Cēla mērķa īstenošanā likumu nevajadzētu pārkāpt. Šķiet, ka, atbalstot šādu likuma grozījumu tālāku virzību, cienījamie deputāti, paši to nesaprotot, vēlas kļūt par tādiem, kas apšauba mūsu valstī pastāvošo likumību.

Ja esošie likumi vai esošā kārtība būvniecības atļauju saņemšanai nav pilnīga, deputāti ir aicināti iesniegt grozījumus, un mēs tos noteikti atbalstīsim, jo esam par likumisku un tiesisku, sakārtotu valsti.

Mūsu frakcija ļoti cer, ka neatgriezīsimies pie laikiem, kad lielajam priekšniekam bija lielāka teikšana par likumu. Gan Rīgā, gan valstī ir virkne objektu, kas netiek saimnieciski apsaimniekoti. Valsts finanšu resursi tiek negodprātīgi izlietoti un apsaimniekoti.

Aicinām meklēt likumīgus risinājumus problēmām, savstarpēji sadarbojoties un vienojoties. Aicinām kopā domāt par to, lai Latvijas Okupācijas muzejam pēc iespējas ātrāk būtu iespēja atgriezties savās telpās un pildīt tik svarīgo misiju, vienlaikus darot to likumiskā ceļā.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 21.septembrī
10:00  Ārlietu komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196