Frakciju viedokļi 2016.gada 12.maijā

(17.05.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Kalniņam. Lūdzu!

G.Kalniņš (ZZS).

Sveicināti! Es gribu pastāstīt par aktivitāti, kas noslēdzās 9.maijā, un tā ir organizācijas “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” akcija “Atpakaļ uz skolu 2016”.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai un arī man personīgi ir ļoti svarīgi, lai notiktu vienmērīga reģionu attīstība. Tas ir arī Latvijas drošības jautājums. Taču vienmērīga attīstība nav iedomājama bez cilvēkiem, bez jauniem cilvēkiem un tātad bez skolām, kurās tiek apgūtas zināšanas un kuras tieši reģionos, kas ir tālāk no Rīgas un tuvāk Lietuvas vai Krievijas robežai, dažkārt ir vienīgie kultūras centri.

Izglītības sistēma Latvijā ir lielu pārmaiņu un reformu priekšā, bez kurām mēs nekādi iztikt nevarēsim. Svarīgi, lai šo reformu rezultātā Latvijas pamatiedzīvotāji nebūtu zaudētāji. Tie ir arī mūsu jaunatne, mūsu skolēni, kas izglītību iegūst vienīgi skolās, pēc tam profesionālās mācību iestādēs, augstskolās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Protams, šis jautājums ir pašvaldību un novadu kompetencē – vai skolas slēgt vai tomēr saglabāt, darīt visu iespējamo, lai skolas novados pastāvētu.

Es pats šīs programmas un šīs akcijas ietvaros tiku apmeklējis Jēkabpils pamatskolu, kura, protams, atrodas samērā lielā pilsētā, un man jāatzīst, ka interese par šo pasākumu bija liela.

Ar nožēlu jāteic, ka iepriekšējā gadā skola šajā akcijā bija pieteikusies, bet neviens no ekspertiem skolu nebija apmeklējis. Tāpēc aicinu kolēģus tomēr šīm akcijām pievērst ļoti lielu uzmanību un apmeklēt tās. Jo mans gandarījums bija ļoti liels. Es pastāstīju gan par Eiropas Savienību, gan par Latvijas parlamentu, par parlamenta darbu Eiropas Savienībā, un skolēnu interese bija milzīga. Zināšanu līmenis, jāatzīst, ir atšķirīgs, jo pasākumu apmeklēja ceturto – sesto klašu skolēni. Ceturtajā klasē informācija par tām kopējām lietām tomēr bija nedaudz zemāka, bet jāatzīst, ka sesto klašu skolēni bija ļoti informēti. Viņi bija samērā daudz ceļojuši, un mums izveidojās diezgan jauks un interesants dialogs.

Šīs programmas ietvaros vēl esmu paredzējis apmeklēt Jēkabpils pusē, Krustpils novadā, Vīpes pamatskolu. Šī novada iedzīvotāju vēlme saglabāt šo skolu ir ļoti liela gan no vecāku, gan no pedagogu puses. Turklāt šī skola ir tā skola, kurā es mācījos 1.klasē. Tātad es gribu teikt, ka ZZS ir par izglītību un izglītības līmeņa celšanu Latvijā, lai šeit būtu zinoši, varoši un Latviju mīloši iedzīvotāji.

Tas no manas puses būtu viss. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Kalniņam.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien kolēģi no Saeimas opozīcijas partijām vēlējās no Saeimas tribīnes pārliecināt, ka tikai opozīcijas partijas ir tiesīgas “privatizēt” parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Karstu debašu rezultātā komisijā sešu locekļu vietā palika četri tautas priekšstāvji, un tomēr ir nolemts, ka darbs turpināsies.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretāra amats jau laikus bija piedāvāts profesoram Ringoldam Balodim, kurš divas reizes no šāda piedāvājuma ir atteicies. Komisijas locekļiem ir nosūtīts darba plāns, bet ieteikumi un komentāri turpmākajam darbam ir saņemti tikai no pozīcijas partiju pārstāvjiem. Kopīgs darbs neatkarīgi no politiskās piederības un risinājumu meklēšana Latvijas drošības iestāžu ilgtspējai ir mērķis, kurš liek rast kompromisus turpmākajam komisijas darbam. Komisijas darbības plāns aptver parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukumā izvirzītos problēmjautājumus, un mērķis ir likumdevēju uzraudzībā rast atbildi, kā mūsu izpildvarā, konkrēti, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts policijā, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju pakļautības iestādēs, tiek ievērota likumība.

Otrkārt. Vai, likumīgi darbojoties, netiek pārkāpts tiesiskums?

Treškārt. Norādīt uz institūciju strukturālajām problēmām, nodrošināt ilgtspējīgus un Latvijas iedzīvotājiem saprotamus publiskos pakalpojumus.

Tālāk. Vai, salīdzinot ar Baltijas un citām iedzīvotāju skaita ziņā mazām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas drošības institūciju izkaisītība nav iemesls cilvēku nedrošībai?

Tāpēc, lai gūtu atbildi uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas plānā minētajiem jautājumiem, aicinājām frakciju “No sirds Latvijai” Ringolda Baloža vietā izvirzīt citu tautas priekšstāvi. Neatkarīgi no personālijām jautājuma nozīmība ir pietiekami dziļa. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums skaidri noteic, ka, izveidojot šādu komisiju, likumdevējs vēlas risināt konkrētu problēmu.

Vadoties pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukuma un cenšoties sašaurināt jautājumu loku, esam saskārušies ar savdabīgu opozīcijas kolēģu rīcību. Lai kas arī tiktu piedāvāts, stila un procedūras pretenzijas prevalē pār saturu. Procedūras ir nozīmīgas, un, noslēdzot darba līgumus ar Saeimas Administrāciju, darbu ir uzsākušas komisijas konsultantes.

Visbeidzot. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir konstitucionāls instruments. Ja Saeimas locekļu kvalificētais mazākums nolemj to izmantot, šis instruments ir īstenojams likumā noteiktajā kārtībā. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pants paredz, ka komisijas darbību var tikai pagarināt. No vispārējiem Latvijas tiesību doktrīnas principiem izriet: pagarināt, nevis saīsināt. Jo publisko tiesību institūti veic atļautas lietas. Ja konstitucionālā instrumenta izmantotājiem pašiem šobrīd šķiet, ka viņi izvēlējušies nepareizu instrumentu vai pārāk lielu ieroci, tad citreiz tā būs nopietna mācība – rūpīgi un atbildīgi izvērtēt savu rīcību, pirms parakstīties par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.

Savukārt mums kopā tā ir lieliska iespēja ļaut sabiedrībai pārliecināties par parlamentāro kontroli tādā svarīgā lietā kā skandalozie notikumi Valsts ieņēmumu dienestā un no sabiedrības viedokļa dot izvērtējumu, vai tajā ir darbojies “astoņkājis” vai varbūt “simtkājis”.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Veiko Spolītim.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt, ka šodien Saeima izskatīja Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes kopīgi sagatavotos likumprojektus – “Grozījumi Civillikumā” un saistītos likumprojektus, kas paredzēja laulību reģistrācijas lietu vešanu nodot arī zvērinātiem notāriem (paralēli dzimtsarakstu nodaļām un baznīcām).

Tieslietu ministrija, sagatavojot šo likumprojektu, vadījās no atsevišķiem pētījumiem un izzināja sabiedrības viedokli. Bija redzams, ka cilvēki ir ieinteresēti, lai tiktu paplašināts šis iespēju loks un laulības varētu noslēgt arī pie zvērinātiem notāriem.

Jānorāda, ka līdzīgs regulējums veiksmīgi jau darbojas Igaunijā, un arī tur viens no regulējuma mērķiem faktiski bija sekmēt tā saucamā ģimenes notāra idejas attīstību. Proti, ja cilvēki vēlas laulāties, viņi bieži vien arī apdomā savas turpmākās mantiskās attiecības, par kurām konsultāciju veiksmīgi varētu sniegt profesionālis, proti, zvērināts notārs.

Nu, diemžēl Saeima šos grozījumus pirmajā lasījumā neatbalstīja. Līdz ar to šo grozījumu tālāka virzība nenotiks. Taču tā, protams, ir parlamenta izšķiršanās.

Izmantojot iespēju, vēlos pievērst uzmanību, manuprāt, vienam ļoti būtiskam notikumam, kas šajā nedēļā ir noticis. Proti, mēs esam saņēmuši apstiprinājumu... Latvija ir saņēmusi apstiprinājumu par to, ka tiks uzņemta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā – OECD. Un tas, manuprāt, tiešām liecina par to, ka Latvija ir paveikusi ļoti lielu, apjomīgu mājasdarbu. Un arī OECD vadība to ir novērtējusi, sakot, ka Latvija paveikto ir izdarījusi ļoti īsā laikā, ko var salīdzināt ar sprintu.

Es vēlos norādīt, ka iestāšanās šajā organizācijā neapšaubāmi veicinās cīņu pret korupciju, pilnveidos tiesisko ietvaru, ieviešot to praksē; tāpat noteikti būs pozitīva ietekme uz mūsu ekonomiku, jo tas uzlabos mūsu starptautiskos kredītreitingus, kas savukārt ietekmēs procentu likmes, ar kurām valdība un uzņēmumi attiecīgi varēs piesaistīt finansējumu.

Gan valdība, gan parlaments bija iesaistīts dažādu likumprojektu izstrādē un pieņemšanā, kas veicināja iestāšanos šajā organizācijā. Līdz ar to, izmantojot iespēju, gribu pateikt paldies visiem, kas ir līdzdarbojušies, – Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Ārlietu ministrijai un arī Ministru prezidentam – par to, ka mēs esam sasnieguši šo rezultātu.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien parlamenta darba kārtībā it kā nebija daudz aktuālu, asu jautājumu, taču pie diviem no tiem es vēlos apstāties un izstāstīt mūsu partijas viedokli.

Pirmām kārtām jautājums par laulību noslēgšanas iespēju pie notāra.

Mēs izvērtējām šo jautājumu no dažādiem aspektiem, mēģinājām izvairīties no emocionālas pieejas un vērtēt tīri juridiski, no objektīva juridiska skatpunkta. Un mēs nonācām pie viedokļa, ka Latvijā šobrīd dzimtsarakstu nodaļas, kuras strādā katrā pašvaldībā un veic autonomu pašvaldības funkciju, pilnībā ar šo darbu tiek galā. Nav rindu, un šis pakalpojums nav dārgs, ja cilvēks nevēlas svinīgo ceremoniju vai laulības reģistrēšanu izbraukumā. Tāpēc mēs uzskatījām, ka radīt juridiskus sarežģījumus, ja šādas laulības tiks šķirtas vai pieņemtie lēmumi apstrīdēti, kas atšķirtos (būtiski atšķirtos!) no valsts pārvaldes, proti, pašvaldības nodaļas pieņemtajiem lēmumiem vai rīcības, – tas Latvijas tiesību sistēmai nebūtu vēlams.

Šeit papildus ir arī vairāki citi argumenti. Piemēram, 2011.gadā Saeima lēma par to, kā atslogot tiesu sistēmu, samazināt tiesu sistēmai slodzi ar laulības šķiršanas lietām, un nolēma šo jautājumu nodot notāriem tajos gadījumos, kad nav strīdu starp laulātajiem. Bija otra risinājuma iespēja, proti, atgriezties pie padomju laikā esošās sistēmas, un šīs laulības tad tiktu šķirtas dzimtsarakstu nodaļās. Tad pretarguments bija, ka dzimtsarakstu nodaļām laulību šķiršanu nodot nebūtu ētiski, jo dzimtsarakstu nodaļas laulības reģistrē. Šobrīd, kad notāri un Tieslietu ministrija virzīja šo jautājumu, šis ētiskais moments bija kaut kur aizmirsies vai pazudis: notāri varētu laulību gan reģistrēt, gan šķirt. Ģimenes notārs vienā dienā laulību reģistrē, pēc mēneša var tikpat mierīgi arī šķirt, vienlaikus ar mantas sadalīšanas akta apstiprināšanu.

Bet šeit ir arī citi jautājumi, kas dara uzmanīgus, analizējot likumprojektus, kuri nāk no valdības.

Jau vairākkārt tikām konstatējuši, ka projekti tiek veidoti vienpusīgi, proti, tiek virzīta labvēlīga ideja un argumenti. Piemēram, konkrētajā gadījumā parlamentārais sekretārs šodien, tribīnē uzstājoties, teica, ka, redziet, Igaunijā ir palielinājies laulību skaits, tikai pateicoties tam, ka notāri Igaunijā varot slēgt laulības. Izrādās, ka arī Latvijā kopš 2013.gada noslēgto laulību skaits ir palielinājies. Tas ir par spīti tam, ka nav pie notāriem iespējas noslēgt, vai baidoties no tā, ka notāriem būs jāsāk slēgt laulības? Tātad izrādās – tas ir objektīvs rādītājs. Un līdz ar to šī kārtējā situācija parāda, cik ļoti Saeimā ir vajadzīgs neatkarīgs analītiskais dienests, kas varētu sniegt objektīvu, nevis vienpusīgi pasniegtu viedokli.

Un otrs jautājums, kuram šodien gribu pieskarties: šobrīd Saeimas rīcībai nedara godu pieņemtais lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Trīs opozīcijas frakcijas ar saviem konkrētajiem lēmumiem atsaukt savus deputātus no parlamentārās izmeklēšanas komisijas izrādīja pēc būtības neuzticību parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībai, pozīcijas izvirzītajam un ar balsu vairākumu ievēlētajam komisijas vadītājam. Proti, uzskatīja, ka tas, ka komisijas vadītājs izmeklētu paša partijas ministru rīcību, īstenībā ir neobjektīva rīcība. Tas ir interešu konflikts. Visur tiek norādīts, ka tas nav pieļaujams.

Diemžēl parlamentā tas tika izdarīts pirms nepilna mēneša, un šobrīd parlaments ar savu balsojumu kārtējo reizi pasaka: “Jā, viss ir kārtībā! Lai kāds ir vadītājs komisijai, komisija turpinās rullēt uz priekšu un meklēs pārkāpumus!” Dod, Dievs, lai VIENOTĪBAS vadībai izdotos... Es atvainojos! Lai VIENOTĪBAS vadītajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai izdotos patiešām parādīt, kuri no viņu ministriem ir pārkāpuši likumus un kāpēc viņi visus šos gadus nav tikuši galā ar saviem pienākumiem.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šeit šodien jau daudz ir runāts par kaislībām, kas dominēja ap šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Varu piebilst tikai to, ka tad, kad mēs iniciējām šo izmeklēšanas komisiju, mums bija mērķis – izmeklēt, kāpēc korupcija valstī nesamazinās, lai gan jau ilgus gadus pie varas esošās koalīcijas partijas deklarē, ka viņas pret to cīnās. Tas būtu tikai loģiski, ka tie, kas ir iniciējuši šādas komisijas izveidi, sadarbībā ar visiem pārējiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem būtu meklējuši šos cēloņus. Diemžēl situācija ir izvērtusies tāda, ka ir acīm redzams, ka koalīcijas partijām šī bijusi tikai tāda spēlīte: vispirms ar balsu vairākumu Frakciju padome un Prezidijs pieņēma lēmumu samazināt šo cilvēku skaitu, pēc tam ierobežoja izmeklēšanas laiku un visbeidzot deleģēja cilvēkus, kuru kvalitāte acīm redzami neatbilst tādiem kritērijiem, lai viņi varētu vispār pat piedalīties, kur nu vēl vadīt šāda veida komisiju!

Varas partiju pārstāvju cinisms, kas arī šobrīd šeit dominēja, ir acīm redzams. Viņuprāt, viņi var uzskaitīt pantus un punktus, bet nerunāt par lietu būtību. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība arī atsauca savu kandidātu. Un vēl viens spēlītes pierādījums bija tas, ka no trijiem atsauktajiem varas partijas divus atbalstīja, bet vienu – ne. Tātad tas balsojums ir bijis veikts kaut kāda personiska aizvainojuma dēļ vai ar kaut kādu citu motivāciju.

Otrs jautājums, kuram šeit runājušie nepievērsa uzmanību, ir izmaiņas Darba likumā. Lai gan lielā vienprātībā šodien Saeimā deputāti atbalstīja šīs izmaiņas, rodas sajūta, ka ne visiem parlamentāriešiem ir izpratne par uzņēmējdarbību un pieņemto Eiropas normatīvu sekām.

Latvijas Reģionu apvienība neatbalstīja... atturējās atbalstīt šīs izmaiņas, kuras noteic, ka turpmāk, nosūtot darbinieku strādāt ārpus Latvijas, būs noteikti jāpiemēro viņam tāda minimālā darba samaksa, kāda ir tajā valstī, uz kuru viņš nosūtīts strādāt. Un Latvijai būs jāievēro tas pats, ja kāda kompānija sūtīs darbiniekus uz Latviju.

Es tikai gribu teikt, ka zem Latvijas šībrīža ekonomiskā līmeņa varētu būt varbūt Bulgārija un Rumānija; visas pārējās valstis mums ir aizsteigušās priekšā. Un šis lēmums, mūsuprāt, ir neapdomāts. Mums ir bijušas konkrētas sūdzības no uzņēmējiem, kuri strādā ārzemju tirgos. Pārsvarā šie darbi ir sezonāli vai īslaicīgi – uz mēnesi, diviem vai trim. Un šādu nosacījumu dēļ uzņēmēji kļūs nespējīgi konkurēt. Un tas nozīmē, ka patiesībā šodien mēs esam atbalstījuši lēmumu... pareizāk sakot, to atbalstīja parlaments, bet LRA to neatbalstīja. Proti, patiesībā ir atbalstīts lēmums, kura dēļ Latvijas uzņēmēji varētu bankrotēt, jo viņi nespēs samaksāt šiem darbiniekiem, un cietīs arī paši šie darbinieki, par kuru interesēm it kā iestājas šobrīd tie, kuri balsoja “par”.

Protams, jāpiemin arī izmaiņas Notariāta likumā. Latvijas Reģionu apvienība balsoja “pret”, jo tās vairāk izskatās pēc kādu šauru interešu lobētām likuma izmaiņām, kuru pamatā ir bizness, nevis cilvēku un sabiedrības vajadzības. Jo jau tagad laulāšanās iespējas ir. Nevar teikt, ka viss ir brīnišķīgi. Ir mums signāli par to, ka dažādās laulību reģistrācijas vietās ir dažāda izpratne par dažādiem likuma pantiem. Taču tas ir labojams, un tas ir jālabo. Nevar Tieslietu ministrija un Nacionālā apvienība brutāli lobēt notāru labklājību!

Un beidzamais. Šonedēļ mūsu valstī valda tāda eiforija par uzņemšanu tā sauktajā uzņēmēju klubā jeb OECD (angliskais nosaukums)! Mūsu frakcija izsaka lielu cerību, ka, ja reiz esam kļuvuši, tā teikt, par šī kluba biedriem, tad aicināsim šī kluba vecbiedrus pievērst uzmanību Latvijai, kurā vēl līdz šai dienai netiek ievērotas cilvēktiesības, kurā tiesu sistēma ir korumpēta, angažēta un ļoti bieži neizprotama un kurā notiek kā padomju laikos: Saeimas spīkers pa telefonu var izsaukt policiju, lai kādu no deputātiem neielaistu Saeimas zālē. Šīs lietas nav savienojamas ar tiem augstajiem mērķiem, par kuriem iestājas OECD biedri. Un LRA vai es personīgi... mēs vērsīsimies pie šīs organizācijas, lai pievērstu tam uzmanību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt, ka šodien Saeima noraidīja trīs Tieslietu ministrijas sagatavotus likumprojektus – “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, “Grozījumi Civillikumā” un “Grozījumi Notariāta likumā” –, kuri dotu tiesības notāriem slēgt laulības.

Uzskatām, ka nav pamata laulību noslēgšanas funkciju nodot notāriem, jo laulību reģistrāciju veic gan pašvaldību dzimtsarakstu iestādes, gan arī baznīca. Laulību skaits pēdējos gados nav pieaudzis, un tātad dzimtsarakstu iestādes nav tik pārslogotas, lai savu funkciju – laulību noslēgšanu – vēl pārdalītu trešajam dalībniekam. Notāri savu vēlmi iegūt šo funkciju pamatoja ar argumentu, ka tad, ja tiktu piešķirtas arī notāriem tiesības veikt laulību reģistrāciju, pieaugtu laulību skaits uz nereģistrētās attiecībās dzīvojošo rēķina un personām būtu plašākas iespējas izvēlēties, kur slēgt laulību. Savukārt dzimtsarakstu nodaļām un Latvijas Pašvaldību savienībai ir, mūsuprāt, pamatoti pretargumenti: iesaistoties notāriem, reģistrēto laulību skaits nepieaugs, bet kopskaits tiks pārdalīts uz visiem laulāt tiesīgajiem subjektiem. Un turklāt jau šobrīd personas var izvēlēties, kur slēgt laulību – baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā. Dzimtsarakstu nodaļu piedāvātais pakalpojumu klāsts (to skaitā laulības reģistrācija bez svinīgas ceremonijas, laulības reģistrācija ar svinīgu ceremoniju un aicinātiem viesiem, laulības reģistrācija ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām), mūsuprāt, kopumā apmierina visu interesentu vēlmes. Un tāpēc esam nonākuši pie secinājuma, ka šī sistēma strādā un šādas reformas nav nepieciešamas.

Šodien tika iesniegts frakcijas SASKAŅA deputātu jautājums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Pastāstīšu par problēmas būtību. Pirms gada – 2015.gada 28.maijā – Saeimā tika skatīts jautājums par frakcijas SASKAŅA deputātu sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu komisijām. Uzstādamies pret minētā likumprojekta nodošanu komisijām, Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš toreiz norādīja, ka likumprojektam esot cēls mērķis, taču Tieslietu ministrijas darba kārtībā jau ilgāku laiku esot jautājums par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas... un ne tikai. Proti, toreiz, pirms gada, aicinādams neatbalstīt minēto likumprojektu, Gaidis Bērziņš norādīja, ka plānots arī nākt ar priekšlikumu sniegt atbalstu bērna uzturēšanai gadījumos, ja bērns, kuru vecāki neuztur, pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt izglītību (piemēram, 19 gadu vecumā mācās 12.klasē).

Pamatojoties uz minēto, mēs lūdzām tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Ko konkrēti jūs kā tieslietu ministrs esat darījis, lai sagatavotu un iesniegtu grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā? Un otrais jautājums: vai jūs kā tieslietu ministrs uzskatāt, ka nepieciešams vairāk kā gads, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar atbalstu bērnu uzturēšanai?

Un visbeidzot vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien trešajam, galīgajam, lasījumam sagatavoja grozījumus Satversmē un Saeimas kārtības rullī. Ir runa par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu. Pašlaik Satversmes 30.pants noteic, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. Grozījumi paredz šo pantu izteikt šādā redakcijā: “Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.” Diemžēl grozījumi neparedz mainīt Saeimas deputātu imunitātes apjomu Krimināllikuma ietvaros. Lai sāktu kriminālvajāšanu pret deputātu, būs jāprasa Saeimas piekrišana. Frakcijas SASKAŅA deputāti aicināja atteikties arī no šīs privilēģijas, bet Saeimas vairākums šādas izmaiņas noraidīja.

Grūti pateikt, vai, atsakoties tikai no deputātu administratīvās imunitātes, tiks veicināta sabiedrības uzticēšanās parlamentam, kā apgalvo likumprojekta autori. Es nezinu. Laiks rādīs. Katrā ziņā šis jautājums tiks skatīts arī Saeimas sēdē nākamceturtdien – 19.maijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 17.jūlijā
10:00  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Henrique Silveira Borges
12:40  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Saūda Arābijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Faisal I. Ghulam
13:20  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Alain Hausser
14:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Robert Krmelj
15:00  Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva tikšanās ar Afganistānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Gul Hussain Ahmadi

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196