Frakciju viedokļi 2016.gada 21.aprīlī

(26.04.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan “Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu!

 

G.Daudze (ZZS).

Labdien! Es domāju, ka visi mani kolēģi šodien diezgan nopietni pievērsīsies vienam no šodien izskatītajiem likumprojektiem, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, par kuru šodien bija, šķiet, garākās debates, ja neskaita ikgadējās debates par likumprojektu par nākamā gada budžetu. Bet es patiešām domāju, ka rezultāts ir tāds, ar kuru varbūt ir novērstas visas tās šaubas, kas tika paustas publiskajā telpā. Es zinu, ka frakcijas VIENOTĪBA vārdā runās referente par šo likumprojektu – Solvita Āboltiņa. Līdz ar to es ilgāk nekavēšu jūsu uzmanību, lai mums vienkārši neiznāk atkārtoties.

Otra lieta, ko man gribas atzīmēt, ir tā, ka mēs šodien esam trešajā lasījumā pieņēmuši likumprojektu “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”. Man tiešām ir gandarījums par to, ka mēs neatbalstījām dažus it kā labi domātus, bet praktiski nerealizējamus un, es pat gribētu teikt, populistiskus priekšlikumus. Un rezultāts ir tāds, par kuru, es domāju, mums nebūtu jākaunas.

Trešā lieta, ko es gribu uzsvērt, ir tā, ka šodien Saeima skatīja Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātu likumprojektu, kurš tika nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un līdz ar to bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tika izskatīts pirmajā lasījumā. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Šo grozījumu būtība ir tāda. Šobrīd valsts maksātais sociālais nodrošinājums atšķiras atkarībā no tā, vai cilvēks ir devies vecuma pensijā līdz 2000.gada 1.janvārim vai pēc 2000.gada 1.janvāra, jo tie, kas ir devušies vecuma pensijā pirms 2000.gada 1.janvāra, līdz šim nevarēja saņemt papildus pensijai kompensāciju – veselības kaitējuma atlīdzību, savukārt tie, kas bija devušies pensijā pēc 2000.gada 1.janvāra, šo kaitējuma atlīdzību varēja saņemt papildus vecuma pensijai.

Es domāju, ka šie tiešām ir ļoti būtiski grozījumi šajā likumā, jo ar tiem faktiski tiek likvidēta šī zināmā nevienlīdzība (es domāju, ka negribēta nevienlīdzība). Īpaši svarīgi un varbūt tīri simboliski tas ir tāpēc, ka šogad, burtiski pēc dažām dienām, mēs atzīmēsim šīs avārijas trīsdesmitgadi, un, es domāju, parlaments, protams, ir rīkojies pareizi, šo nevienlīdzību novēršot.

Paldies. 

 

Vadītāja. Paldies Gundaram Daudzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par grozījumiem Krimināllikumā.

Mēs piekrītam, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās un Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem. Mēs respektējam kompetento iestāžu darbību, sargājot valsts drošību un valsts noslēpumu. Tomēr mēs uzskatām, ka steigā un divos lasījumos virzītais likumprojekts rada vairākus normu piemērošanas un iztulkošanas riskus. Arī pēc mēģinājuma likumprojektā ietvertās normas precizēt nav pārliecības par šo normu satura un jēgas atbilstību vārda brīvības un cilvēktiesību principiem, kā arī par šo normu saprātīgu piemērošanu un vienveidīgu interpretāciju. Tāpēc mēs gribējām šo likumprojektu uzlabot, iesniedzot vairākus priekšlikumus, kuri tiktu skatīti no juridiskās tehnikas viedokļa. Piemēram, iesniedzot savus priekšlikumus, frakcija SASKAŅA iestājās par normu noteiktību, ietverot normas tekstā obligātu norādi uz nolūku (atsevišķos gadījumos tas tika izdarīts), kā arī precīzu aizliegtas darbības raksturojumu.

Ņemot vērā, ka likumprojekta apspriešanas gaitā gandrīz visi mūsu iesniegtie priekšlikumi netika pienācīgi izvērtēti un tika noraidīti, kā arī to, ka uz otro lasījumu sagatavotā redakcija joprojām rada bažas par normu korektu piemērošanu, mēs šodien balsojām “pret” likumprojekta pieņemšanu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

 

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Atvainojiet, bet es runāšu atkal tieši par to pašu likumprojektu, par kuru tikko runāja kolēģis, jo, manuprāt, pēdējās nedēļas jautājums par grozījumiem Krimināllikumā, kuri attiecas uz noziegumiem pret valsti, bija īpaši aktuāls, jo raisīja diskusijas gan parlamentā starp kolēģiem, gan arī sabiedrības uzmanība bija ļoti piesaistīta šiem jautājumiem.

Šodien frakcija “No sirds Latvijai” šajā balsojumā atturējās vairāku argumentu dēļ. Galvenais – mēs saprotam, ka, protams, mūsdienu apstākļos iespējamie noziegumi, kas var tikt vērsti pret Latvijas valsti, var būt modificēti un nav tādi, kādi bija pirms gadiem 15–20 un vēl agrāk. Tas nozīmē, ka jaunas atbildības formas vai cīņas metodes ir nepieciešamas. Drošības dienesti, protams, bija strādājuši, bet, visticamāk, šajā gadījumā āzis, kas bija kļuvis par dārznieku, proti, tas, kam bija uzticēts veikt šo darbu, teica, ka vislabāk, protams, ir nogriezt kāpostgalviņas līdz pašam galam, jo tādā veidā izskatīsies skaisti cirpts dārzs. Autors rakstījis likumprojektu tā, kā viņam to visvieglāk piemērot... ar vislabāko nodomu... domājot, kā praksē to varētu piemērot pareizi – tā, kā tiesiskā valstī tiešām pareizi jādomā.

Diemžēl likumprojekta pieņemšana Saeimā šajā gadījumā mums neļāva pietiekami kvalitatīvi strādāt pie šiem priekšlikumiem, un gan komisijas sēdēs, gan arī šodien Saeimas sēdē viennozīmīgi... pat šī projekta aizstāvji teica, ka likumprojekts nav līdz galam kvalitatīvs. Pie viena panta vēl strādāsim divas nedēļas, lai varētu to uzlabot. Iespējams, pēc tam vajadzēs atgriezties pie jau šodien pieņemtā likuma. Tātad mēs, savā frakcijā pārspriežot šo projektu, secinājām, ka likumprojekts nav tik kvalitatīvs, lai to pieņemtu.

Šobrīd situācija nav tāda, ka drošības dienestiem būtu liegta iespēja cīnīties pret cilvēkiem, kas izdara noziegumus pret Latvijas valsti. Ja drošības dienesti izstāstītu tās situācijas, tās problēmsituācijas, kur cilvēks ir izdarījis tiešām apdraudējumu Latvijas valstij, bet dienesti nav varējuši viņu saukt pie atbildības, tā būtu konkrētu lietu un problēmu atrisināšana. Bet šādas situācijas, šādas problēmas netika klāstītas. Tātad pieņemt teorētiski nekvalitatīvu likumu nav pareizs parlamenta darbs.

Nekvalitatīvs šis likums ir tāpēc, ka vēl aizvien daudzās normās palika tādi formulējumi, kuri ir ļoti plaši interpretējami. Es saprotu, ka valsts iestāžu darbinieki pratīs šīs normas lietot tā, kā ir vajadzīgs, lai sodītu konkrētus noziegumus pret Latvijas valsti. Bet risks ir tāds, ka pirmais cilvēks, pirmais inspektors, kas uzsāk kriminālprocesu, normu interpretē pēc sava prāta, nevis skatās, ko dara tiesas vai Strasbūras tiesa. Proti, cilvēks var nonākt aizdomās turētā vai apsūdzētā stāvoklī, un tādējādi tiek ietekmēts viņa liktenis, lai gan pēc tam tiek atzīts: “Atvainojiet, tas īstenībā nav valsts noziegums.” Un šādas plašas normas redakcijas, kur pat, iespējams, cilvēks darbojas Satversmei atbilstošā kārtībā, tik un tā var palikt zem sitiena konkrēto cilvēku, kurš varbūt savā sirdī nav domājis neko ļaunu nodarīt Latvijas valstij.

Līdz ar to mēs gribētu, lai Saeima pieņemtu kvalitatīvus likumus, nevis pēc pieņemšanas domātu, kā tos uzlabot.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neliels atskats no mūsu, Nacionālās apvienības, puses par aktuālajiem un būtiskajiem jautājumiem, kas šodien skatīti Saeimā.

Kā viens no būtiskākajiem Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem viennozīmīgi jāmin grozījumi Krimināllikumā, kuru mērķis ir hibrīddraudu novēršana. Tie ir būtiski grozījumi, lai garantētu, lai nodrošinātu Latvijas valstisko neatkarību pret dažāda veida agresiju. Krimināllikuma grozījumi paredz, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Šos grozījumus Nacionālā apvienība vienbalsīgi atbalstīja.

Sēde tika turpināta ar vēl vienu svarīgu balsojumu, ievēlot locekļus nesen izveidotajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi. Komisijas sastāvā darbosies pa vienam deputātam no katras frakcijas. No Nacionālās apvienības kā piemērotāko kandidātu izvirzījām kolēģi Jāni Dombravu un esam gandarīti par viņa apstiprināšanu jaunās komisijas sastāvā. Komisijai vēlam sekmīgu un efektīvu darbību, skatot šos sarežģītos jautājumus.

Šodien tika turpināts darbs, skatot likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Nacionālā apvienība ir iesniegusi virkni grozījumu, kuri kopumā vērsti gan uz sabiedrības labklājības, gan valsts drošības stiprināšanu, taču Saeimas vairākums nav paudis tiem atbalstu.

Mūsu iniciētie grozījumi vērsti uz valsts valodas lietojuma nodrošināšanu arī termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas procesos, un mūsu iniciatīva ir noteikt ierobežojumus aizdevumu izmantošanā termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai... šai īpašuma iegādei... Proti, ierosinām aizliegt šādos darījumos izmantot ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas reģistrētās kredītiestādēs iegūtus līdzekļus. Šādi grozījumi palīdzētu veidot drošāku un caurskatāmāku regulējumu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai, proti, veidot tādu regulējumu, ar kuru vadības groži būtu valsts rokās: tiktu radīta iespēja pārraudzīt un pārbaudīt, kam piederoša un kādu interešu motivēta nauda tiek ieplūdināta Latvijā.

Pēc būtības nav saprotama pretestība pašreizējās bezdurvju sistēmas... termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēmas efektivizēšanai un uzlabošanai. Mūsu priekšlikumi novērstu būtiskus drošības un finanšu riskus, kā arī sniegtu artavu sabiedrības attīstībā un labklājībā.

Šodien tika skatīts un atbalstīts arī likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kurš ievieš vairākus jaunus smēķēšanas ierobežojumus, tostarp aizliegumu smēķēt grūtnieces klātbūtnē.

Likumprojekta ietvaros tiek definēts elektronisko cigarešu statuss, tiek paredzēta to aplikšana ar akcīzes nodokli, kā arī noteikti ierobežojumi reklāmai audio un audiovizuālos kanālos. Būtiska iniciatīva, ņemot vērā arvien pieaugošo elektronisko cigarešu lietotāju skaitu, jo īpaši jauniešu vidū!

Grozījumi kopumā vērsti uz smēķēšanas izplatības mazināšanu un šo kaitīgo izstrādājumu pieejamības ierobežošanu, jo šie produkti nodara nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai.

Mēs atbalstījām šo iniciatīvu, kas vērsta uz sabiedrības veselības uzlabošanu.

Ar to arī no jums atvados.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Lūdzu!

 

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nekļūdījās tie, kas minēja, ka šodien nebija nekā svarīgāka par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, jo likumprojekts ir par mūsu drošību. Mēs dzīvojam apstākļos, kuros drošību un mieru mēs varam uzskatīt par trauslu. Skaidrs piemērs tam ir gan bēgļi, kas pie mums ierodas, gan mūsu kaimiņvalsts, kas pēkšņi, nebrīdinot, pārkāpj valstu suverenitāti un robežas gan Gruzijā, gan Krimā. Tas liek mums domāt par to, cik droši mēs esam.

Kā NATO dalībvalstij mums ne tikai ir jāpalielina izdevumi savai aizsardzībai, bet arī jāizvērtē, vai mūsu tiesībsargājošajām iestādēm ir pietiekami instrumenti, lai tos, kas ar viltu vai kādā citā veidā mēģina nodarīt kaitējumu mūsu valstij, mūsu valsts drošībai, ir iespējams identificēt un sodīt un šādus nodarījumus novērst.

Likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” iesniedza Valsts drošības iestāžu padome, kuru vada Maizīša kungs un kurā ietilpst arī Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Likumprojekts tika iesniegts Saeimā jau februāra beigās un tika pirmajā lasījumā atbalstīts.

Protams, runājot par šo likumprojektu, jau uzreiz tika identificēta problēma, ka šīs normas varētu tikt dažādi piemērotas, un tika apšaubīts, vai šajā likumprojektā ir panākts līdzsvars starp krimināltiesiskajām metodēm, ar kurām vērsties pret tiem, kas vēl sliktu mūsu valstij, un cilvēktiesībām.

Jau tad no tribīnes es norādīju, ka uz otro lasījumu tiks veikti uzlabojumi. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā tika skatīts 3.martā. Kā jūs redzat, ir pagājuši gandrīz divi mēneši līdz nākamajai skatīšanas reizei.

Notika piecas sēdes, kurās piedalījās dažāda veida eksperti, proti, eksperti no Drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, SAB, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras; tiesībzinātnieki, tiesneši, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, advokāti, tiesībsargs un mūsu pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tā ka bija ļoti plašas diskusijas par to, lai mēs būtu pārliecināti, ka tās normas, kuras pieņems parlaments, nevarētu tikt izmantotas ļaunprātīgi.

Protams, jau tūlīt pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā pret šo likumprojektu tika uzsākta kampaņa. Un, lai jūs saprastu, kur ir šī robežšķirtne starp tiem, kas uzsāka šo kampaņu pret šo likumprojektu, es jums nosaukšu gan medijus, gan arī tos cilvēkus, kuri iestājas pret šo likumprojektu. Šie mediji ir Vesti Segodņa, BaltNews.lv, Sputniknews.lv, RuBaltic.ru, Regnum.ru, svpressa.ru un tamlīdzīgi. Cilvēki, kuri saka, ka šis likumprojekts apdraud cilvēktiesības, ir Aleksandrs Gapoņenko, Mitrofanovs, Ždanoka, Lindermans, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts Mamikins, kurš bieži vien apšauba to, kas notiek mūsu valstī. Tātad, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, vai to cilvēku mērķis tiešām ir panākt perfektas likuma normas.

Diskutējot par katru priekšlikumu, Juridiskā komisija izvērtēja, vai šīs normas nevarētu tikt apstrīdētas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vai tās kaut kādā veidā neapdraud Latvijas cilvēku tiesības un brīvības. Tātad katra norma ir izvērtēta no šāda aspekta.

Šodien vairums šo normu tika atbalstītas.

Netika šajā likumprojektā šobrīd arī (par to lēma komisija vakardien) atbalstīts visstrīdīgākais pants, kurš nezin kāpēc ir ieguvis nosaukumu “žurnālistu pants”, bet kurš patiesībā ir par valsts noslēpuma aizsardzību. Pētot gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, gan dažādus piemērus, ir izvērtēts un atzīts tas, ka valsts drošība un sabiedriskā kārtība ir daudz svarīgāks princips jebkurā demokrātiskā cilvēciskā valstī un, lai nodrošinātu valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī sabiedrības veselību un tikumību, var tikt ierobežota arī vārda un preses brīvība. Taču šis grozījums, kurš tiek piedāvāts šajā likumprojektā, nekādā veidā neapdraud mūsu žurnālistu vārda un preses brīvību. Sabiedrība tiek maldināta ar to, ka, pieņemot šādu grozījumu, nevarētu tikt izplatīta informācija par politiķiem, par sabiedrības veselību, par amatpersonu veselību vai tamlīdzīgi. Likums “Par valsts noslēpumu” precīzi nosaka, kādu informāciju nevar atzīt par valsts noslēpumu, un šī informācija, ko es minēju, nav atzīstama par valsts noslēpumu saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”.

Tieši tāpat žurnālistiem katrreiz ir jāizvērtē arī tas, kāds ir bijis mērķis, informējot sabiedrību.

Nekavēšu jūsu laiku, bet pateikšu tikai to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir skatījusi šādus gadījumus un atzinusi, ka valstīm ir tiesības, izvērtējot katru konkrēto situāciju, piemērot sodu arī tajā gadījumā, ja nav redzams šis mērķis – informēt sabiedrību –, bet ja mērķis varbūt ir bijis kāds cits – vienkārši izplatīt lētu sensāciju.

Kā teica Borovkova kungs vienā no sēdēm, diskusijas pamattēma jau šobrīd ir novirzījusies tik tālu, ka tas ir jautājums, vai mēs ticam savai valstij un drošības iestāžu godaprātam. Jo šīs normas tiem cilvēkiem, kuri sēd ap diskusiju galdu, – gan politiķiem, gan juristiem – ir pilnīgi skaidras; tās ir viegli saprotamas un piemērojamas. Tas, par ko mēs diskutējam, – mēs apšaubām, vai šīs normas kāds spēs piemērot godprātīgi. Nevar uzrakstīt nevienu likumu tik perfekti, lai negodprātīgs likuma piemērotājs neatrastu veidu, kā likumu piemērot negodprātīgi. Bet šobrīd svarīgākas ir valsts intereses un mūsu drošība. Un, ja ir kādi konkrēti gadījumi, kuri liecina par kāda piemērotāja negodprātīgu rīcību, tad pastāv mehānisms, kā vai nu administratīvā kārtā, vai tiesas ceļā – līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai – šādu rīcību apstrīdēt.

Tā ka par šo normu pieņemšanu varu teikt, ka, manuprāt, tās ir tiešām ļoti reāls instruments mūsu drošības iestādēm, lai mēs šajos trauslā miera apstākļos būtu pārliecināti, ka tos, kas nevēl labu mūsu valstij (to skaitā ir ne tikai tie, kas spiego, bet arī tie, kas organizē nometnes mūsu bērniem kaimiņvalstī, kurā mēģina patriotismu ieaudzināt kādas citas valsts garā), tagad būtu iespējams saukt pie atbildības par to, ka viņu darbība nav atbilstoša Latvijas valsts interesēm.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

 

D.Liepiņš (LRA).

Laba diena visiem Latvijas iedzīvotājiem! Šodien tiešām bija ļoti daudz būtisku jautājumu, par kuriem tika lemts parlamentā. Tā kā esmu noslēdzošais runātājs, vairs neiedziļināšos tajā analīzē, bet pateikšu tikai to, ka attiecībā uz grozījumiem Krimināllikumā Latvijas Reģionu apvienība kārtējo reizi nodemonstrēja, ka valstij tik svarīgos un būtiskos jautājumos, kuri skar valsts drošību, mēs esam prognozējams un nelokāms partneris. Šinī situācijā, vadoties pēc valsts interesēm, mēs atbalstījām šos grozījumus.

Šodien daudzi cilvēki šādas lietas varbūt arī ne līdz galam izprot, jo tās ir diezgan sarežģītas un ar starptautisku pieskaņu, bet tas, ko katrs cilvēks saprot gan, ir – cik viņam jāmaksā par savu mājokli. 

Šodien Latvijas Reģionu apvienība virzīja izskatīšanai jautājumu par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai noteiktu, ka katram mājoklim, kurā cilvēki pierakstīti, un zemei zem tā nodoklis nebūtu lielāks par 0,1 procentu no kadastrālās vērtības.

Diemžēl jāteic, ka valsts vadošie – koalīcijas – politiķi demonstrēja vienotu attieksmi pret to un noraidīja jebkādas turpmākas diskusijas parlamentā. Pēc tam gan tribīnē kāpa Finanšu ministrijas pārstāvis un mēģināja taisnoties, ka viņi kaut kādos slepenajos kabinetos kaut ko skatīšot un kaut ko piedāvāšot līdz 2017.gada martam. Būsim reālisti! Tas nozīmē tikai to, ka neviens nekādus lēmumus nepieņems pirms pašām pašvaldību vēlēšanām; pēc tam būs Saeimas vēlēšanas, un, visticamāk, mēs “baudīsim” (pēdiņās!) šos nekustamā īpašuma nodokļa ārprātīgās maksāšanas “augļus” vēl vismaz līdz 2020.gadam.

Jāteic, ka diezgan populistiski izklausījās arī tie “stāsti”, kuri bija saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Deputāti ar nacionālu pieskaņu mēģināja palielināt šīs cenas, kas būtu maksājamas par šīm te... par īpašumiem... par termiņuzturēšanās atļaujām. Gribu tikai atgādināt to, ka jebkāda šāda cenas palielināšana palielina darījumu summas un tās automātiski, pēc esošās kārtības, palielina kadastrālās vērtības. Un tātad ar vienu roku Nacionālās apvienības pārstāvji... viņi stāsta par to, kā viņi rūpējas par nacionālo drošību, bet ar otru roku viņi palielina jebkuram Latvijas iedzīvotājam šīs izmaksas par viņa īpašumu. Šis jautājums ir jāskata kompleksi, jo nav jau tikai izmaiņas nekustamo īpašumu... Tur var būt liela reforma veicama; mēs šobrīd piedāvājām tikai to pirmo solīti, un tas jau parādīja, ka šī koalīcija nav gatava nekādā veidā to skatīt. Bet jātaisa ir izmaiņas gan kadastrālās vērtības aprēķināšanas mehānismā, gan... Ir jāsamazina beidzot šie ārprātīgie maksājumi par zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumiem, jo dažu ierēdņu darbs – pārrakstīšana no viena īpašnieka uz otru – šobrīd pie mums maksā procentus no īpašuma vērtības. Un šo vērtību ir radījuši paši cilvēki, nevis šie ierēdņi... Un visa šī sistēma ir netaisnīga, negodīga un sen prasās pēc lielām reformām!

Latvijas Reģionu apvienība noteikti šo darbu turpinās un neapstāsies. Es ticu, ka veselais saprāts kādreiz uzvarēs. 

Paldies jums! Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 20.janvārī
09:30  Ziedu nolikšana Rīgas II Meža kapos, pieminot barikāžu aizstāvjus
11:00  Piemiņas ugunskura iedegšana Doma laukumā
12:00  Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā
13:00  Dalīšanās atmiņās par barikāžu laiku pie ugunskura Saeimas nama pagalmā
 Pēc ugunskura iedegšanas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem