Frakciju viedokļi 2016.gada 14.aprīlī

(18.04.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tagad deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien! Par divām lietām. Pirmais jautājums, par kuru es gribu teikt mūsu frakcijas viedokli, ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Un otrs jautājums, par kuru es runāšu, tas ir jautājums par Muceniekiem.

Tātad par pirmo jautājumu. Mēs uzskatām, ka likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” ir ļoti svarīgs un nozīmīgs, jo tas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām sakārto... nu ne pilnībā, bet ievieš sakārtotības elementu tādā ļoti svarīgā lietā un jautājumā, kas jau ilgstoši ir nodarbinājis Eiropas Savienību un Eiropas Savienības dalībvalstis, kā nedeklarētā nodarbinātība un nosūtītais darbinieks. Tās ir divas savstarpēji saistītas lietas, kuru nesakārtotība nes milzīgus zaudējumus Eiropas valstu ekonomikai, tostarp Latvijas ekonomikai. Tie ir nesamaksāti nodokļi, kas varētu aiziet sociālo problēmu risināšanai, un, protams, valstīm šajā ziņā ir jāvienojas un jāsakārto šīs lietas, lai arī nosūtot uzņēmumu darbiniekus uz citām valstīm un pieņemot no citām valstīm darbiniekus Latvijā, lai šīs lietas būtu likumīgas, skaidras, caurskatāmas. Tam arī kalpo šie grozījumi Darba likumā.

Šie grozījumi Darba likumā ir tapuši, lai pārņemtu direktīvā ietvertās normas attiecībā uz darbinieka nosūtīšanas jēdzienu, darba devēja pienākumiem, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darbuzņēmēja atbildību par darba samaksu un izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā.

Darba likumā tiek ietverti divi jauni panti – 14.1 pants, kas reglamentēs darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā, kā arī 14.2 pants, kas reglamentēs darba devēja pienākumus, nosūtot veikt darbu ārpus Latvijas.

Vienīgais iebildums, par kuru mēs esam daudzkārt runājuši, ir steidzamības jautājums, jo šīs abas Eiropas Savienības direktīvas, uz kuru pamata tiek izstrādāti grozījumi, ir pieņemtas jau pirms diviem gadiem. Faktiski mēs nesaskatām attaisnojumu, kāpēc divu gadu laikā nevarēja normālā kārtībā, normālā procedūrā izstrādāt šos grozījumus un pieņemt, lai atkal mums nebūtu steidzami jādzēš ugunsgrēks. Tā ir tā sliktā prakse mūsu parlamentā, ka mēs nemitīgi nodarbojamies ar šādu ugunsgrēku dzēšanu. Par to ministrijai tika aizrādīts arī Saeimas komisijā, un es ceru, ka Labklājības ministrija un Veselības ministrija ņems vērā šos parlamenta komisijas norādījumus par to, ka ir jāstrādā sistēmiski, laikus un plānoti pie šiem grozījumiem, jo ir sen zināms, ka tādi top Eiropas Savienībā un tiks pieņemti, tātad ir laiks tos arī sagatavot.

Par Muceniekiem. Vakar pie mums vērsās Mucenieku iedzīvotāji... Tas bija 650 Mucenieku iedzīvotāju vārdā. Trīs Mucenieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji un arī viena aktīva Mucenieku iedzīvotāja... Viņi vērsās ar domu, ka netiek ievērots Satversmes 115.pants, kas varētu attiekties uz viņiem, uz viņu dzīves vidi, uz viņu tiesībām, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Ja mēs šajā gadījumā ar vidi saprotam ne tikai dabas apstākļus, dabas vidi, bet arī sadzīviskos apstākļus – vidi, kāda ir konkrētā kopienā dzīvojot, tad viņu tiesības ir pārkāptas. Šajā gadījumā mēs saskatām to, ka Iekšlietu ministrija ir rīkojusies sava resora interesēs un kārtojusi lietas, mazāk ņemot vērā vietējo iedzīvotāju intereses. Tas ir jautājums par to, ka šis process tomēr ir bijis ļoti ātrs, sasteigts, necaurskatāms un ka šis... iedzīvotāju interešu izzināšana un viņu piedalīšanās lemšanā par to, kā tālāk dzīvos šajā vidē Mucenieku iedzīvotāji, ir bijusi formāla. Ja kaut vai paskatās šo iedzīvotāju līdzdalības termiņus, tad tās ir astoņas darbdienas, un no Ministru kabineta rīkojuma anotācijas par šīs slēgta tipa iestādes izveidošanu papildus patvēruma meklētāju centram Muceniekos ir skaidri un gaiši saskatāms, ka te ir izdarīts viss, lai, piešķirot īpašo statusu šai teritorijai, nenotiktu tiesvedības, lai mierīgi varētu tikt realizēts šis plāns, un īstenībā iedzīvotājiem tika atņemtas tiesības jebkādā veidā... faktiski likumīgā veidā protestēt pret to, ar ko iedzīvotāji nav apmierināti.

Iedzīvotāji ir satraukušies par to, ka krītas viņu īpašuma vērtība, krītas viņu iespējas pārdot īpašumus Muceniekos un pārcelties kaut kur citur. Viņi ir norūpējušies par savu dzīvesvidi, par to, ka, sacīsim... ka Muceniekos dzīvos gandrīz tikpat daudz šo cilvēku, kas ir ne tikai patvēruma meklētāji, bet arī aizturētie ārzemju cilvēki, kuriem ir jāatrodas šajā slēgta tipa iestādē, kas tur tiks uzbūvēta.

Mūsu valsts uzdevums ir tomēr... politiķu un arī izpildvaras uzdevums ir rūpēties pirmām kārtām par savas valsts iedzīvotāju un valstspiederīgo interesēm, nevis tik daudz skatīties uz to, kā jutīsies viens izsūtāmais, deportējamais vjetnamietis – nelegālais migrants – sakarā ar to, ka viņš būs jāved no attālākas vietas Latvijā (Starpsauciens: “Laiks!”)... no attālākas vietas Latvijā uz Rīgas lidostu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Saeima šodien skatīja vairākus svarīgus likumprojektus, un kā pirmo gribu minēt 10 Nacionālās apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības deputātu virzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka trešo valstu pilsoņi, kuri, sākot no 2010.gada, ir saņēmuši piecu gadu uzturēšanās atļaujas Latvijā, par to pagarināšanu varētu iemaksāt valsts budžetā konkrētu naudas summu, šajā gadījumā tie bija 10 tūkstoši. Protams, šim likumprojektam nonākot komisijās, tas būtu atvērts diskusijām, un tad mēs varētu runāt par to, vai 10, vai pieci vai trīs tūkstoši vai kā citādi, bet nu divos balsojumos šie priekšlikumi atsaucību neguva un komisijām šis likumprojekts netika nodots.

Iespējams, ka ir kaut kas jāpārskata, jāpārdomā, bet es tomēr uzskatu, ka, prasot pagarināt uzturēšanās atļauju, kaut kāds labums valstij tomēr būtu jādod, ņemot vērā vēl arī neiepriecinošās prognozes par budžeta iespējamo pildīšanos nākamgad.

Otra lieta. Trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Sporta likumā, kuru izstrādē piedalījās arī mūsu frakcijas deputāts Artis Rasmanis. Šie grozījumi gan Sporta likumā, gan Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ir vērsti tieši uz drošības palielināšanu, sevišķi tehniskajos sporta veidos, sacensībās, rallijos, motokrosos, ūdenssporta sacensībās, jo diemžēl šad tad tomēr, neievērojot striktus noteikumus un rīkojot pasākumus bez licencēta un profesionāla cilvēka klātbūtnes, mēdz notikt nelaimes gadījumi un pat iet bojā cilvēki.

Un trešais, ko es gribu teikt. Otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā ir domāti, lai pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina gan internetu, gan telefonijas sakarus, tomēr būtu atbildīgāki par tiem pakalpojumiem, kurus viņi sniedz, un arī par to kvalitāti un izcelsmi, jo nav noslēpums, ka ļoti daudzi piedāvā šos pakalpojumus nelikumīgi – ar dažādām viltotām kartēm un tamlīdzīgi. Lai sāktu to izskaust, tad arī ir šie grozījumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien visā Latvijā! Labdien pie radioaparātiem! Sākumā vēlos pastāstīt par iniciatīvu. Iniciatīvu iesniegt priekšlikumu jeb pieprasījumu tieslietu ministram par valsts amatpersonu atbildību, pārvaldot tieslietu nozares nekustamos īpašumus.

Un pirms es izstāstu lietas būtību, noteikti vēlos pateikties saviem Latvijas Reģionu apvienības kolēģiem, “No sirds Latvijai” kolēģiem un vēlos pateikties arī SASKAŅAS kolēģiem, kuri parakstīja šo pieprasījumu.

Vēlos pateikties arī tiem koalīcijas deputātiem, kuri sirdī atbalsta šo priekšlikumu par pieprasījumu, bet kuriem koalīcijas lietiņas ir svarīgākas par valsts lietām.

Tiesu namu aģentūra, kura pārvalda tieslietu nozares nekustamos īpašumus, bija izveidota ar mērķi, lai atbilstoši nozares vajadzībām apsaimniekotu nekustamos īpašumus un arī tiesu informatīvo sistēmu.

Ziniet, vēlējos iepazīties tuvāk ar Tiesu namu aģentūru un nolēmu to apmeklēt. Tā kā tā ir nekustamo īpašumu apsaimniekotāja un tiesu informatīvās sistēmas apsaimniekotāja, nolēmu to izdarīt internetā. Ieejot Tiesu namu aģentūras mājaslapā, sapratu, ka Tiesu namu aģentūra nav nekāda nekustamo īpašumu aģentūra, nav nekāda informatīvās sistēmas apsaimniekotāja, bet, izrādās, tā ir vistipiskākais interneta grāmatu veikals. Un tad man jājautā tiem deputātiem, kuri dedzīgi norāda uz citu kolēģu vēlmi tirgot ūdeni kādā pašvaldībā, liels jautājums – vai tirgot ūdeni un grāmatas, no kurām daudzās arī ir “ūdens”, nav viens un tas pats?

Turpinot iepazīties ar Tiesu namu aģentūru, izrādījās, ka ir Valsts kontroles ziņojums par tieslietu nozares nekustamo īpašumu likumīgu un efektīvu pārvaldīšanu. Pēc šī ziņojuma ir tapis arī šis pieprasījums, jo Tiesu namu aģentūrai nav attīstības politikas, nav plāna; nomas maksa iestādēm Tieslietu ministrijā pēc Tiesu namu aģentūras izveidošanas ir pieaugusi, apsaimniekošanas izdevumi dažos gadījumos pieauguši divas reizes, un vēl ļaunāk – viņi ir pārdevuši divus īpašumus Jūrmalā... pārdevuši šos īpašumus zem tirgus vērtības, faktiski radot valstij zaudējumus viena miljona eiro apmērā.

Savu vēlētāju vārdā gan Latvijas Reģionu apvienības, gan “No sirds Latvijai”, gan SASKAŅAS deputāti vēlas uzdot jautājumus tieslietu ministram: kad beidzot būs kārtība Tiesu namu aģentūrā? Kas ir atbildīgs par esošajām un bijušajām nekārtībām? Un galu galā – vai Rasnača kungam arī ir kāda politiskā atbildība un vai viņš spēj tikt ar šiem jautājumiem galā? Tas bija viens jautājumu bloks, par kuru mēs, trīs partijas, sadarbojoties šodien iesniedzām pieprasījumu.

Un otrs jautājums, kuram īsumā pieskaršos, bija Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums par to, ka deputāti nevar būt ministri un ministri nevar būt deputāti, jo nevar būt situācija, ka pats likumdevējs, kuram ir jāuzrauga izpildvara, uzrauga sevi. No vienas puses, it kā uzrauga, bet uzrauga pats sevi. Nu kāda uzraudzība tur sanāk?! Šajā Saeimā ir viens tāds ministrs – konkrēti, Guntis Belēvičs. Vai nu viņš ir veselības ministrs, vai deputāts. Nu viņam ir jāizlemj, ko viņš vēlas darīt. Ja koalīcija spītīgi turpina aizstāvēt to, ka konkrētā persona – ministrs – var būt gan deputāts, gan ministrs, man ļoti žēl! Acīmredzot viņi nesaprot uzliktos pienākumus un nesaprot uzlikto atbildību gan deputātam, gan ministram. Un acīmredzot šis būs viens no nākamā vēlēšanu cikla priekšvēlēšanu jautājumiem. Nu tad redzēsim, ko vēlētāji atbalsta.

Tā kā šodien ir ceturtdiena, rīt – piektdiena, pēc tam – nedēļas nogale, vēlu jums vislabāko, visskaistāko nedēļas nogali, kāda šonedēļ vispār ir iespējama. Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka frakcijas SASKAŅA deputāti sagatavoja deputātu jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Problēma ir tajā, ka šā gada 23.martā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.225, kurā akceptēja Iekšlietu ministrijas ieceri blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram “Mucenieki” celt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru. Šis lēmums, kā arī tā pamatojums raisa neizpratni.

Pamatojoties uz minēto, mēs lūdzam Ministru kabineta pārstāvjus sniegt atbildes uz virkni jautājumu. Kādām Latvijas saistībām patvēruma meklētāju pārdales ietvaros atbilst iecere izveidot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Muceniekos? Kāpēc tika mainīta pieeja attiecībā uz aizturēto ārzemnieku turēšanu, izmitinot viņus nevis pierobežas novados, bet Pierīgā? Un vai ir tikusi vērtēta ietekme uz ārzemnieku integrāciju, kad patvēruma meklētāji un aizturētie ārzemnieki tiek turēti vienas teritorijas ietvaros? Mēs lūdzam paskaidrot, vai šajā gadījumā tika ņemtas vērā Mucenieku iedzīvotāju vēlmes un likumīgās intereses. Vai vispār tika izvērtēta sociālā slodze, kas tiek uzlikta viena ciemata iedzīvotājiem, konkrēti – pašvaldībai?

Šodien saņemtās iekšlietu ministra atbildes frakciju SASKAŅA kategoriski neapmierina, tāpēc mēs gaidām vai nu Ministru prezidenta, vai iekšlietu ministra ierašanos Saeimā, lai klātienē sniegtu mums atbildes uz šiem jautājumiem.

Un otra lieta, par ko vēlos paust frakcijas viedokli, ir pieprasījums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem”. Šis pieprasījums šodien tika nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai, lai noskaidrotu, mēs ceram, visas patiesības par Tieslietu ministrijas darbībām šajā jomā.

Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma galvenajos secinājumos norādīts, ka Tieslietu ministrijai bija jāizvērtē faktiskie ieguvumi no izvēlētā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeļa, ņemot vērā to, ka Tiesu namu aģentūras ieņēmumi pārsvarā veidojas no valsts budžeta finansētu iestāžu nomas maksājumiem.

Kā norāda Valsts kontrole, Tieslietu ministrija nav izvērtējusi nekustamo īpašumu, kas ir nepieciešami tās padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai, ieguldīšanas Tiesu namu aģentūras pamatkapitālā un nomas līgumu slēgšanas finansiālo ietekmi, tāpēc ir pieauguši iestāžu budžeta līdzekļu izdevumi. Un par visu šo nesaimniecisko rīcību maksā nodokļu maksātāji.

Sakarā ar to mēs kopā ar citām opozīcijā esošajām partijām pieprasām, lai tieslietu ministrs sniegtu paskaidrojumus, vai Tieslietu ministrija ir veikusi to amatpersonu rīcības izvērtējumu, kuras ir atbildīgas par minētajiem jautājumiem, un kāda ir tieslietu ministra atbildība, nespējot nodrošināt tieslietu nozares nekustamā īpašuma likumīgu un efektīvu pārvaldīšanu un pašas ministrijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tuvākajās dienās mēs gaidām atbildes uz šiem un arī citiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks paziņot, ka šodien ir noslēdzies viens tāds ļoti garš cikls: viena gada garumā Sporta apakškomisijas deputāti ļoti cītīgi strādāja pie grozījumiem Sporta likumā un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, lai nodrošinātu papildu drošību sporta sacensībās Latvijā.

Atgādināšu, ka pirms gada Sporta apakškomisija saņēma iesniegumu un lūgumu izvērtēt nāves gadījumus un traumu gadījumus mototrasēs, rīkojot sacensības. Tādēļ arī radās likuma grozījumi, par kuriem šodien Saeima nobalsoja trešajā lasījumā un kuri stāsies spēkā, un kuri paredz atzītajām sporta federācijām papildu pilnvaras attiecīgā sporta veida regulēšanā un drošības nodrošināšanā. Papildu drošības noteikumi būs jāievēro autosporta, motosporta un ūdens motosporta sacensībās, kur trases būs nepieciešams sertificēt no atzīto federāciju puses. Sacensībās būs arī jāpiedalās atzītam tiesnesim, kurš ir ieguvis kvalifikāciju atzītajā federācijā.

Liels paldies iesaistītajām organizācijām! Liels paldies Izglītības un zinātnes ministrijai par lielisko sadarbību, kā arī Latvijas Sporta federāciju padomei! Esam, kā saka, kopīgi strādājuši, lai nākotnē novērstu daudzus jo daudzus nelaimes gadījumus. Tie, kuri notika, varēja arī nenotikt...

Šodien tas no manas puses viss. Jauku jums dienu un nedēļas nogali! Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Nacionālās apvienības puses vēlos aktualizēt dažus no būtiskākajiem Saeimā šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Ar nožēlu jāatzīst, ka šodien tika noraidīti Nacionālās apvienības iniciētie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu. Grozījumos bija rosināts paredzēt 10 tūkstoš eiro iemaksu valsts budžetā gadījumā, ja pēc iegūtās termiņuzturēšanās atļaujas piecu gadu termiņa beigām persona prasa pagarināt uzturēšanās atļauju. Ņemot vērā likumā skaidri atrunāto, ka uzturēšanās atļauja tiek saņemta uz noteiktu laiku, noteikta iemaksa valsts budžetā, kas būtu veicama saistībā ar tās pagarināšanu, būtu tikai racionāls solis. Šo grozījumu ieviešana ienestu ik gadu valsts budžetā papildu ieņēmumus 10 miljonu eiro apmērā, kurus savukārt tālāk varētu mērķtiecīgi novirzīt tādu sociāli nozīmīgu jautājumu risināšanai kā pirmā mājokļa programmas realizēšana un attīstīšana. Diemžēl šis ierosinājums šodien neguva atbalstu no mūsu partneru puses un pirmā mājokļa programmas – būtiska valsts atbalsta mehānisma ģimenēm ar bērniem! – finansējuma avoti būs jāmeklē citviet (iespējams, no fonda neparedzētiem gadījumiem).

Šodien skatīšanai Saeimā nodeva grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kuri nodrošinās iespēju īstenot valsts zinātnisko institūtu reorganizāciju, lai tādā veidā varētu koncentrēt resursus, arī valsts finansējumu, spēcīgākajos un augstāk novērtētajos valsts zinātniskajos institūtos, kā arī veicinās pētniecības un studiju procesa integrāciju.

Šodienas sēdē skatīto jautājumu vidū jāmin arī grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kuri ļaus veikt tautības ieraksta maiņu, proti, šo ierakstu nomainīt pret ierakstu “latvietis” tām latviskas izcelsmes personām, kuras izveidojušas sev saikni ar Latviju, te pastāvīgi uzturēdamās, un dokumentāri apliecinājušas savu latvisko izcelsmi un valsts valodas zināšanas. Tādā veidā tiks arī atvieglota iespēja ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi reģistrēt savu Latvijas pilsonību.

Šodien tika skatīti arī Elektronisko sakaru likuma grozījumi, kas, starp citu, noteiks pienākumu telefonu operatoriem turpmāk operatīvi nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotās īsziņas Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs par rīcību krīzes situācijās, tādējādi palīdzot rūpēties par Latvijas valstspiederīgo interesēm un drošību, tiem ārvalstīs atrodoties krīzes situācijā.

Grozījumi Izglītības likumā savukārt palīdzēs aktualizēt un sakārtot valsts izglītības iestāžu reģistru un veicinās izglītības kvalitātes standartu uzturēšanu, nosakot kārtību pedagoga sertifikāta iegūšanai, atjaunošanai un anulēšanai.

Un kolēģis jau minēja par grozījumiem Sporta likumā un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Šis grozījumu komplekss, kā jau minēja, nodrošinās daudz lielāku drošību sporta pasākumu apmeklētājiem, kā arī noteiks striktāku kārtību organizatoriem un līdz ar to padarīs vidi sporta pasākumos daudz drošāku tieši apmeklētājiem.

Tas šonedēļ no Nacionālās apvienības puses viss.

Novēlu jums patīkamu nedēļas nogali. Un uz tikšanos jaunnedēļ!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Trešdien, 12.decembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196