Frakciju viedokļi 2015.gada 19.februārī

(23.02.2015.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Man prieks par to, ka pirmais numurs ir man, jo man ir iespēja runāt par, manuprāt, valstij svarīgākajiem jautājumiem, kuri tika skatīti šodienas sēdē.

Es uzskatu, ka mūsu izvirzītais jautājums par samazinātas nodokļa likmes piemērošanu veselīgai pārtikai, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai, attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā. Tas būtu atbalsts visai lauksaimniecībai un lauksaimniecības produktu ražotājiem. Diemžēl mani pārsteidza īpatnējais balsojums... tas, kā balsoja cilvēki, kuriem vajadzētu cīnīties par to, ka ir jārealizē Valdības deklarācija, kurā paredzēts samazināt PVN noteiktām pārtikas produktu grupām, tādējādi veicinot veselīga un pilnvērtīga uztura pieejamību. Tā ir frāze Valdības deklarācijas sadaļā par veselību, taču tas tika ar balsu vairākumu noraidīts! Man tiešām izraisīja izbrīnu tas, ka pret tādu lietu kā veselīga pārtika balsoja, piemēram, cīnītājs par sieviešu tiesībām Imants Parādnieks, lai gan arī viņa partijas politikā ir paredzēts šis jautājums.

Veselības ministrija virza labojumus Sabiedrības veselības likumā. Šo likumprojektu gatavo iesniegšanai Saeimā, un tas būtu ļoti būtisks – jau ļoti būtisks! – solis virzienā uz mūsu sabiedrības veselīga dzīvesveida pilnveidošanu.

Un likās pat nedaudz cinisks VIENOTĪBAS runasvīra Šadurska teiktais, ka badā mirstošam cilvēkam arī hamburgers būs veselīga barība. Man faktiski ir nepieņemama šāda nostādne, bet diemžēl mēs saskaramies ar to, ka deklarācijās un citās pirmsvēlēšanu platformās izteiktajām domām netiek sekots.

Tālāk bija divi citi jautājumi. Viens no tiem bija par nolikto atslēgu principu, un virkne mūsu frakcijas deputātu atturējās, jo mēs uzskatām, ka šis jautājums jāskata kontekstā ar jautājumu par ātrajiem kredītiem, jo pasaules zinātnieki... piemēram, Hārvarda universitātes pētījumi ir pierādījuši, ka ātro kredītu pieejamība ir iemesls palielinātai piespiedu... kontu aizvēršanai, ka ātro kredītu pieejamība pati par sevi pasliktina mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ka tie ir toksiski sabiedrībai un tautsaimniecībai. Diemžēl mēs skatām to atrauti un neveicinām ātro kredītu iznīdēšanu Latvijā, un rezultātā arī bankām ir savas problēmas.

Un trešais bija it kā morālas un ētiskas dabas balsojums – par kažokādām. Jā, tas būtu bijis kažokzvēru audzēšanas nozares iznīcināšanas balsojums! Jo nedrīkst iznīcināt Latvijā normāli attīstošos nozari un iet to pašu ceļu, kādu ir gājušas likvidētās cukurfabrikas, sagrieztie kuģi, iztirgotās bankas un tamlīdzīgi. Ja deputāti šodien būtu pieņēmuši likumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, tad tā būtu vēl vienas tautsaimniecības nozares iznīcināšana.

Tie ir mūsu pamatjautājumi, kas mani šodien satrauca kā deputātu jeb tautas pārstāvi Saeimā un kā cilvēku.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem likumiem – par grozījumiem Maksātnespējas likumā un par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem tā dēvētais nolikto atslēgu princips būs it kā izvēles iespēja ikvienam kredīta ņēmējam. Ar nolikto atslēgu principu saistītie likumprojekti šodien tika atbalstīti steidzamības kārtā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi it kā paredz ieviest nolikto atslēgu principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu... tā, kā tas noteikts līdz šim. Likumā noteikts, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu.

Paredzēts, ka bankām būs klientam jāpiedāvā divi līguma projekti: viens – ar nolikto atslēgu principu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Līdz ar to kredīta ņēmējs it kā varēs izvēlēties – vai nu izmantot nolikto atslēgu principu un veikt lielāku pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam, un problēmu gadījumā saistības ar banku nokārtot, atdodot īpašumu, vai arī iztikt bez nolikto atslēgu principa un maksāt mazāku pirmo iemaksu, bet uzņemties pilnu atbildību par kredīta atmaksu.

Taču laikam gandrīz jebkurš, kas daudzmaz saskāries ar banku mārketingu, zinu, ka bankas atradīs desmitiem paņēmienu, kā atbaidīt klientus no tām neizdevīgā, bet ar šo likumu tām uzspiestā kreditēšanas veida.

Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos arī atgādināt, ka Saeimas deputāti 11.Saeimas laikā paši iepriekš noteica, ka nolikto atslēgu principam jābūt obligātam, savukārt tagad deputātu vairākums maina savu nostāju. Mēs uzskatām, ka, ja princips būs izvēles iespēja, regulējums vienkārši nedarbosies. Šādas likuma izmaiņas nenodrošinās patērētājam nekādas izvēles iespējas. Tās tikai ļaus bankām īstenot tām izdevīgu kredītpolitiku.

Galīgajā lasījumā tika atbalstīti arī vairāki citi ar šo jautājumu saistīti likumu grozījumi, tostarp grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri paredz izslēgt nolikto atslēgu principu un precizēt fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu: atkarībā no atlikušo saistību apmēra – līdz 30 tūkstošiem, līdz 150 tūkstošiem eiro vai vairāk – saistības jānokārto viena, divu vai trīs gadu laikā.

Pēc grozījumu pieņemšanas... Līdz šim bankas palielināja nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, un kreditēšanas apmēri atsevišķām bankām sarukuši pat par 50 procentiem. Tāpat komercbankas nepiedalās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Domāju, ka Saeimas deputātu daļa pakļaujas zināmā mērā šiem šantāžas elementiem no banku puses.

Mēs uzskatām, ka šodien pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar sabiedrības ilgtermiņa attīstības vajadzībām, un tāpēc mēs neatbalstām grozījumus Maksātnespējas likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan interesanta Saeimas sēde ar diezgan plašu jautājumu loku.

Mums un droši vien arī radioklausītājiem aktuālākais jautājums droši vien ir nolikto atslēgu princips, grozījumi četros likumos – tā sauktā likumprojektu četrpaka.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šos likumprojektus atbalstīja, jo uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā. Ko šobrīd mēs redzam? Ekonomika sāk stagnēt, attīstības tempi samazinās, un mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos kreditēšana.

Teiksim, citas frakcijas, iepriekš runājušās, uzskata to par šantāžu vai lobiju, taču tas tā nav. Mēs uzskatām, ka tas ir solis pareizajā virzienā, – ar tādu domu, ka bankas pēc sešiem mēnešiem nāks un atskaitīsies mums par sešu mēnešu laikā izdarīto, jo mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos tautsaimniecības kreditēšana, bankas neturpinātu aizvērt filiāles reģionos, būtu pieejami bankomātu tīkli un līdzīgas aktivitātes. Protams, bez bankām mums ir arī pašiem savi darbi, kas jāveic, – krājaizdevu sabiedrību stiprināšana, iespējamais pūļa finansējums, eksporta garantiju sniegšana eksportspējīgiem uzņēmumiem un citas lietas.

Izskanēja varbūt pārmetums no Šica kunga par tā sauktajiem SMS kredītiem jeb ātrajiem kredītiem... Tā nav taisnība! Šo jautājumu risina cits likumprojekts, kas arī šobrīd ir aktuāls Saeimā, – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kurš, kā mums presē pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Naudiņa kungs, tiks skatīti vai nu nākamajā, vai aiznākamajā nedēļā. Un tur ir paredzēta virkne būtisku grozījumu.

Pēdējā aktuālākā lieta šodien bija jautājums par kažokzvēru audzēšanas ierobežošanu, kažokzvēru audzēšanas nozares ierobežošanu... vai par tās atstāšanu tā, kā līdz šim tas ir bijis. Frakcija šo nozari redz kā atbalstu reģioniem, jo faktiski visas šīs kažokzvēru fermas ir reģionos, tās dod iedzīvotājiem algas, darba vietas. Reģioni līdz ar to aug, attīstās, tās ir vairāk nekā 30 miljonu investīcijas pēdējos gados. Un ir jāskatās ne tikai uz ētiskiem apsvērumiem, bet arī uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Tas arī īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija daudz dažādu jautājumu, no kuriem es vēlētos izcelt divus būtiskākos.

Pirmais. Mēs lēmām par tautas iniciatīvu saistībā ar kažokzvēru audzēšanu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija virzīja uz Saeimas sēdi šo jautājumu – neapstiprināt... tātad balsot par to, ka mēs neatbalstām šo iniciatīvu. Un tas tika arī Saeimas debatēs pamatots ar to, ka šis aicinājums bija likvidēt kažokzvēru audzēšanu nozari Latvijā pavisam. Šis, protams, ir ļoti sensitīvs jautājums, un Pārtikas un veterinārais dienests šo nozari arī ļoti rūpīgi uzrauga. Protams, ir dažādi gadījumi, tiek konstatēti, iespējams, arī pārkāpumi, bet Saeimas deputāti šodien nebija gatavi lemt par nozares, kuras eksporta apjoms ir 30 miljoni eiro gadā, absolūtu likvidēšanu.

Protams, otrs jautājums, par ko runāja arī iepriekš mani kolēģi, ir saistīts ar Maksātnespējas likumu un nolikto atslēgu principu. Šeit gan jāatgriežas mazliet tā hronoloģiski... Manuprāt, būtu jāpastāsta, kā tas ir bijis līdz šim. Līdz krīzei bija diezgan agresīva kreditēšana. Un, kā norādījis arī Latvijas Bankas prezidents, tur līdzvainīgas ir visas trīs puses – gan bankas, kuras veica šo agresīvo mārketingu un agresīvo kreditēšanu, gan tābrīža politiķi, kuri laikus neierobežoja to visu, gan arī sabiedrība, kurai, iespējams, nebija izskaidrotas tās sekas. Cilvēki varbūt arī cerēja, ka viņi spēs šīs saistības pildīt, taču viņi šīs saistības... daļa no viņiem nespēja nākotnē tās izpildīt, un šie kredīti bija paņemti pārāk lieli.

Kad iestājās krīze, tad tika pieņemti ļoti smagi, ierobežojoši noteikumi –ka kredīta aizdevumi... ka tā summa nevar būt lielāka par 80 procentiem no īpašuma vērtības, kredīta maksājums mēnesī nedrīkst būt lielāks par 40 procentiem no konkrētā aizņēmēja legālajiem ienākumiem jeb... nu, darba algas. Un arī dažādi citi noteikumi, kas faktiski tajā brīdi ļoti nopietni ierobežoja kreditēšanu. Bet šie noteikumi panāca to, ka kreditēšana kļuva daudz atbildīgāka. Tad Saeimā sākās diskusijas par šo tā saukto nolikto atslēgu principu, un nolikto atslēgu princips tika ielikts Maksātnespējas likumā. Saeima pirms vēlēšanām... arī par šo principu vairākums nobalsoja, bija arī deputāti, kas neatbalstīja šo principu.

Virspusēji raugoties, vizuāli šis princips izskatās ļoti simpātisks, jo tas nozīmē to, ka no kredītsaistībām varētu atbrīvoties tie, kuri paņēmuši kredītus un kuri šobrīd nevar tos atmaksāt. Ar šo ķīlu, ar kuru viņi garantējuši šo kredītu, viņi tātad pilnībā segtu šo kredītu un atbrīvotos no saistībām. Taču realitātē, manuprāt... Spriežot pēc tām vēstulēm un tiem jautājumiem, ko es esmu saņēmis kā deputāts, es secinu, ka sabiedrībā viena daļa ir pilnīgi, nu, ačgārni sapratusi to būtību jeb to patiesību par to, kas reāli tika pieņemts Saeimas sēdē. Proti, spriežot pēc vēstulēm no cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši ļoti lielās parādsaistībās un šobrīd ir ļoti lielās finansiālās grūtībās, var secināt, ka šie cilvēki bija sapratuši, ka tas viņu problēmu atrisinās; ka viņi, tie, kas ņēmuši kredītus vairākus gadus iepriekš, pirms krīzes, varētu šādā veidā no šīm kredītsaistībām atbrīvoties.

Es varu teikt, ka, atklāti sakot, šis princips, nolikto atslēgu princips, kas bija ierakstīts Maksātnespējas likumā, absolūti uz šādiem gadījumiem neattiecas, jo tam nebija... un tas nebija arī tam domāts, un tehniski likumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Līdz ar to, es domāju, daļa no sabiedrības tika maldināta šajā jautājumā. Taču iepretim... tas radīja ļoti lielus sarežģījumus ar kreditēšanu nākotnē, nākotnes kredītu ņēmējiem, jo, šādā veidā, iecenojot šo risku, palielinot šo risku caur Maksātnespējas likumu... Tas nozīmētu to, ka bankas, kā tas ir praksē redzēts, šo risku nevis novērtē, bet vienkārši ieceno cenā. Tas nozīmē, ka ir divi izvēles scenāriji, kuri nākotnē attiektos uz visiem kredītu ņēmējiem, tas ir, uz jaunajām ģimenēm vai tiem, kas vēlētos pārfinansēties: vai nu neizbēgami būtu pirmā iemaksa daudz lielāka, nekā tas ir šobrīd, kad cilvēki vienkārši nespēj to sakrāt, vai otrs variants, kā tas ir, piemēram, biznesa modelī ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem. Tur ir lieli procenti, un faktiski godīgo maksātāju – to, kuri kārtīgi veic savus mēneša maksājumus, – mēneša maksājumā ir iekļauti tie zaudējumi, kuri bankām ir radušies dēļ tiem, kas šos maksājumus neveic vai nekārto savas saistības. Šādā veidā bankas zaudējumus kompensētu uz to rēķina, kuri ir godīgi maksātāji.

Līdz ar to šis princips paredzēja tikai vienu iespēju – paņemt kredītu, zinot, ka šis nolikto atslēgu princips, kurš absolūti, nu, varbūt neatbilst pat tai definīcijai un nedarbojas ar atpakaļejošu spēku, – ka tas jau ir iekšā... Citas iespējas nebija. Mūsu ieskatā, daudz godīgāk un daudz pareizāk arī priekš Latvijas ekonomikas bija paredzēt šo izvēles principu, ka cilvēks pats, ejot uz banku, vērtē. Un bankai tātad ir pienākums divus – vismaz divus! – atšķirīgus kredīta līguma noteikumus piedāvāt. Pirmais no šiem scenārijiem paredzētu, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā. Tātad jūs, ejot uz banku un ņemot kredītu, zināt, ka šis īpašums jebkurā gadījumā nosegs jūsu saistības un ka jums vairs turpmāk atbildības nebūs, jo tiek uzskatīts, ka no tā brīža kredīts ir atdots.

Otrs scenārijs: jūs atbildat pilnā apmērā, kā tas visu laiku ir bijis līdz šim. Bet loģiski, ka risks tajā brīdī ir mazāks bankai un banka piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus. Tas vienkārši izriet no elementāras loģikas, un, saprotot finanšu sistēmu, to var izsecināt.

Tādēļ šodien tika pieņemti šādi grozījumi, izņemot šo iepriekš pielemto principu no Maksātnespējas likuma un to ieliekot kā izvēles principu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Manuprāt, tas ir novērsis šobrīd apdraudējumu... Nākotnē cilvēkiem, kuriem... jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu... viņiem pirmā iemaksa tiešām būs zemāka, nekā šobrīd tās bija uzlēkušas. Un otrām kārtām – lai mēs mēģinātu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši parādu jūgā, kuri ir paņēmuši aizdevumus uz lielākiem procentiem; lai viņiem būtu lielākas iespējas iet uz komercbankām, kur objektīvu iemeslu dēļ šie procenti ir mazāki, un viņi varētu pārfinansēties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms pievēršos Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka nedēļas sākumā Nacionālo apvienību pārsteidza divu VIENOTĪBAS deputātu – Ineša Boķa un Viļņa Ķirša – iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā (pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekiem jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro). Radikālākie no tiem – deputāta Ineša Boķa priekšlikumi – paredzētu, ka termiņuzturēšanās atļauju var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder līdz pat trim īpašumiem, kuru kopējā pirkuma summa nav mazāka par 180 000 eiro. Taču to kadastrālajai jeb reālajai vērtībai ir jābūt tikai 58 000 eiro. Tas nozīmē, ka prasības uzturēšanās atļaujas iegūšanai Rīgā vai Jūrmalā samazinātos 1,4 reizes. Tuvākajos novados ap Rīgu, kā arī Alojā, Pļaviņās un citur īpašumu pirkuma summai būtu jābūt 90 000 eiro, taču kadastrālajai vērtībai – tikai 28 000 eiro. Tātad saņemt uzturēšanās atļauju būtu 2,8 reizes lētāk nekā pašlaik. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā paredzēts, ka līdz pat trim īpašumiem var iegādāties kopsummā par 50 000 eiro, un to kadastrālajai vērtībai būtu kopsummā jābūt tikai 8000 eiro, kas principā būtu piecas reizes lētāk, nekā to var izdarīt šobrīd. Uzturēšanās atļaujas pieprasītājam principā būtu jāiegādājas divas garāžas – katra par 4000 eiro –, dokumentos norādot, ka to kopsumma ir 50 000 eiro, un uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, kā arī iespēja saņemt šīs atļaujas arī bērniem, sievai un apgādībā esošajai vecmāmiņai nāktu bonusā.

Tātad VIENOTĪBAS deputāta Ineša Boķa vēlme ir atvērt durvis trešo valstu pilsoņu ieceļošanai vēl plašāk, nekā savulaik tas izdevās Šleseram. Principā tā ir nevis vienkārši atgriešanās pie Šlesera ieviestajiem sliekšņiem, bet reālo īpašumu kadastrālās vērtības sliekšņu pazemināšana. Jāatzīmē, ka, piemēram, 2014.gada pavasarī Latvijā vidēji mēnesī ieceļoja 500 uzturēšanās atļauju pieprasītāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Arī Eiropas Savienības amatpersonas ir bijušas pārsteigtas, uzzinot, ka Latvija vēl pirms gada šādā veidā tirgoja uzturēšanās atļaujas Šengenas zonā un ka šie sliekšņi bija tik zemi.

Nacionālā apvienība pauž satraukumu par to, kādas intereses ar šo priekšlikumu virzīšanu patiesībā tiek lobētas. Te jāatgādina, ka savulaik Inesis Boķis Valmieras valsts ģimnāzijā svinīgi atklāja Krievijas ideoloģijas instrumenta Russkij mir jeb “Krievu pasaule” kabinetu.

Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana atstāj nopietnas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, un tās nebūt nevar saukt par pozitīvām sekām. Nekustamo īpašumu tirgošana mākslīgi palielina īpašumu cenas vietējiem iedzīvotājiem, bet atšķirībā no pašreizējā sliekšņa jaunais piedāvājums pilnīgi noteikti būtu tajā cenu kategorijā, kuru izvēlas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka liels skaits iedzīvotāju pirmo mājokli nevarētu iegādāties nekad un būtu spiesti ilgstoši īrēt sev mājvietu.

Pēc šo priekšlikumu nonākšanas Saeimā aizsardzības ministrs Vējonis ir paudis skaidras norādes par apdraudējumiem, kuri notiktu, ja Latvijā atkal atsāktu nekontrolēti tirgot uzturēšanās atļaujas. Jāatzīmē, ka 70 procentu no uzturēšanās atļauju pieprasītājiem nāk tieši no Krievijas. Kā rāda prakse, daļa no cilvēkiem, kas tās iegūst, kļūst par Krievijas tautiešu organizāciju finansētājiem un organizatoriem. Arī Drošības policija ir uzsvērusi, ka naidīgas valsts pilsoņu lielāka klātesamība Latvijā rada pastiprinātu apdraudējumu drošībai.

Krievija šobrīd ir naidīgi noskaņota valsts, kura pārkāpj starptautiskās tiesību normas un veic citu valstu teritoriju okupāciju. Kā redzam, šobrīd gandrīz pilnībā apsīcis termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits un samazinājušās nekustamo īpašumu cenas, kā arī nekustamo īpašumu kompānijas no Krievijas ir zaudējušas interesi par Latviju. Taču sekas no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas laikiem joprojām ir jūtamas.

Nacionālā apvienība iebilst pret šiem priekšlikumiem un aicina atturēties citus Saeimā pārstāvētos spēkus no tādu interešu lobēšanas, kas var radīt draudus Latvijas drošībai.

Un tagad es nonākšu pie Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem. Mani kolēģi ir iepriekš diezgan detalizēti izklāstījuši dažus no tiem, piemēram, nolikto atslēgu principu, tāpēc es varbūt atļaušos neiedziļināties tajā, bet es vēlētos vērst uzmanību uz jautājumu, kas saistīts ar elektronisko identifikāciju. Šodien Saeimas sēdē atbalstīja pavisam jauna likuma projektu, kuru izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, – “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums”. Likuma būtība paredz to, ka tiek ieviesta jauna personu identifikācijas sistēma.

Ikdienā savu identitāti elektroniskajā vidē apliecinām ar dažādu banku, pieņemsim, Swedbank vai SEB, piedāvāto identifikāciju, retāk – ar personas apliecību, autentifikācijas sertifikātu. Taču šobrīd nepastāv tiesiskais ietvars visu šo identifikācijas līdzekļu izmantošanai, ieskaitot tādas pamatlietas kā drošības prasības, attiecības starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju.

Pakalpojumiem attīstoties bez tiesiskā regulējuma, nākotnē varētu sākties problēmas ar drošību, pakalpojumu sadārdzināšanos un citas... citi problēmjautājumi. Iesniegtais likumprojekts paredz regulēt situāciju: bez pases vai personas apliecības fiziskā persona varēs izmantot arī uzticamu personas identifikācijas elektronisko analogu internetā.

Tas īsumā viss. Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi. Bet es vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par tā saukto nolikto atslēgu principu.

Mēs neatbalstījām grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri izslēdza normu par nolikto atslēgu principu, kā arī precizēja saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams. Mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība padevusies banku sektora prasībām un nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas pieņemtos lēmumus. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka nolikto atslēgu principa atcelšana nenodrošinās nepieciešamo ekonomikas izaugsmi un ka tas nav vienīgais kreditēšanas samazināšanās iemesls.

Tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos un būs pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi uzņemties papildu nākotnes saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai. Diemžēl tas tā nenotiek. Tā kā netika saglabāts nolikto atslēgu princips Maksātnespējas likumā, mēs atbalstījām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tas neatrisina problēmu, ka liela daļa iedzīvotāju atšķirīgās pirmās iemaksas lieluma dēļ nevarēs izvēlēties kreditēšanas nosacījumus ar nolikto atslēgu principu, bet vismaz dod teorētisku iespēju šādai iedzīvotāju izvēlei.

Otrs ļoti svarīgs jautājums, par ko gribēju informēt klausītājus, ir par pēdējā laikā vairākiem mums nepieņemamiem valdības lēmumiem, kuri tieši ietekmē Latvijas reģionālo un pat valsts ekonomisko attīstību: gan apvieno tālu esošas profesionālās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas ar Krāslavas, gan likvidē audzēkņu skaita ziņā mazākās iestādes, piemēram, Višķos, Jaungulbenē, Skrundā, gan arī slēdz valsts sociālās aprūpes centru filiāles Raunā un Kauguros. Mēs jau iepriekš aktīvi iestājāmies pret šo filiāļu neapdomīgu slēgšanu.

Šodien frakcija “No sirds Latvijai” rakstiskā veidā uzdeva deputātu jautājumus izglītības un zinātnes ministrei par profesionālo izglītības iestāžu reorganizācijām. Ir nepieņemami, ka daudzi cilvēki zaudēs darba vietas un samazināsies ekonomiskā aktivitāte konkrētos reģionos. Likumdevējam būtu jāpanāk, ka izpildvara rīkojas sistēmiski un sistemātiski, nevis skatās uz problēmām šauri – vienas ministrijas ietvaros.

Tas, ka ietaupa līdzekļus uz kādas ēkas apsaimniekošanu un darbinieku algām, pilnībā ignorējot un neizvērtējot situāciju, ilgtermiņā radīs negatīvas sekas attiecībā uz konkrēto reģionu attīstību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 18.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196