Frakciju viedokļi 2015.gada 29.janvārī

(02.02.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Artim Rasmanim. Lūdzu!

A.Rasmanis (ZZS).

Labdien! Šodien kārtējā Saeimas sēdē tika skatīti vairāki jautājumi.

Kā zinām, viens no svarīgākajiem un faktiski kutelīgākajiem jautājumiem bija iesniegtie likumprojekti par pieciem nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jūrmalā un Kandavā, to skaitā likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Manuprāt, šis jautājums ir ārkārtīgi sensitīvs, ņemot vērā saspīlēto situāciju Austrumukrainā, ņemot vērā genocīdu pret ebreju tautu un Aušvicas koncentrācijas nometnē notikušā 70.gadadienas piemiņas pasākumiem šajā nedēļā. Tas, ka šis jautājums atkal tiek skatīts Latvijas Republikas Saeimā, ir labas gribas žests no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Protams, saprotu, ka šis jautājums radīs vairākus citus ar to saistītus jautājumus par īpašumu atgūšanu, un tāpēc domāju: kāpēc to tagad nedarīt? Ja kāda īpašuma atdošana palīdzētu sakārtot konkrēto īpašumu vai radītu reālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, tad tagad būtu īstais brīdis to darīt. Domāju, ka katrs no šiem jautājumiem varētu arī ņemt sev līdzi kaut kādas lietas, kas būtu saistītas ar likumdošanas izmaiņām.

Paralēli tam gribu piebilst, ka turpinājās darbs pie likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kā arī “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tāpat nedēļas garumā notika darbs komisijās.

Un gribu piebilst, ka, man darbojoties Sporta apakškomisijā, šinī nedēļā tikāmies ar Latvijas Paraolimpisko komiteju un iezīmējās vesela virkne jautājumu, kas bija aktuāli tieši šai sporta biedrībai. Viņi norādīja uz to, ka, lai gan ir daudzas sporta būves, kas pēc 2008.gada nodotas ekspluatācijā, tās joprojām nav pietiekoši pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Turklāt trūkst dialoga: pašvaldībās attiecīgo sporta būvju apsaimniekotājiem nav izpratnes, un viņi nespēj ar šiem cilvēkiem vienoties par treniņu laikiem un nesaprot nepieciešamību invalīdiem trenēties un vienkārši aktīvi dzīvot un būt sabiedrībā.

Viņi pieminēja arī to, ka faktiski ir nepietiekošs finanšu apjoms, lai paraolimpieši varētu gatavoties nākošajām olimpiskajām spēlēm. Turklāt iezīmējās arī situācija, ka faktiski paraolimpiešiem ir 17 federācijas; tas rosina domāt arī par to, ka citu valstu praksē situācija ir tāda, ka paraolimpiskā kustība ir piederoša pie jau esošām federācijām, nevis pastāv kā atsevišķas federācijas.

Tā ka visi šie jautājumi skatāmi arī nākotnē un mēs noteikti pie tā visa strādāsim.

Tāpat arī gribu piebilst par precedenta gadījumu par mūsu frakcijas deputāta Jura Vectirāna nostādni. Neskatoties uz to, ka komisija bija nolēmusi viņu neizdot administratīvai sodīšanai, viņš tomēr lūdza novirzīt šo jautājumu skatīšanai. Domāju, ka tas parāda deputāta stāju. Tas ir apsveicami!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Artim Rasmanim.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām visu cieņu Vectirāna kungam, kurš tieši no Saeimas tribīnes aicināja deputātus pieņemt šo lēmumu par viņa izdošanu, attiecīgi vērtējot viņa administratīvo atbildību!

Taču bez šī jautājuma Saeima skatīja vēl vairākus būtiskus darba kārtības jautājumus.

Kā pirmo es vēlētos minēt Nacionālās apvienības deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Mēs aicinājām šodien šo jautājumu iekļaut darba kārtībā. Jānorāda, ka mūsu iniciatīva ir vērsta uz to, lai turpmāk Valsts prezidentu ievēlē deputāti, atklāti balsojot. Mēs zinām, ka Valsts prezidents ir faktiski vienīgā augstā amatpersona, kuras ievēlēšana joprojām, saskaņā ar Satversmi, notiek aizklātā procedūrā. Jānorāda, ka šis likumprojekts, mūsuprāt, ir būtisks arī tā iemesla dēļ, ka tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas un, mūsuprāt, vēlētājiem tas būtu ļoti būtiski – zināt, kā deputāti balso, kādu izvēli viņi izdara. Droši vien prasa arī pamatojumu... Mēs ļoti ceram, ka, neraugoties uz to, ka šodien vairākums neatbalstīja šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, nākamajā sēdē šis likumprojekts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli būs Saeimas darba kārtībā, un mēs ļoti ceram, ka šis likumprojekts tiks nodots arī izskatīšanai komisijā.

Vēlētos arī norādīt uz to, ka Saeimas sēdē bija diskusijas par jau minētajiem likumprojektiem, kas paredz nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Nacionālā apvienība vakar šo jautājumu frakcijā pārrunāja, un mūsu viedoklis ir, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies. Un arī šodien lielākā daļa Nacionālās apvienības frakcijas deputātu balsoja “pret” šo likumprojektu nodošanu komisijām. Atsevišķiem deputātiem bija viedoklis par to, ka būtu iespējams diskutēt par dažu īpašumu nodošanu, un tāda kārtība Saeimā ir bijusi... ka, varbūt šajā gadījumā nevērtējot, vai tas būtu kādai konkrētai kopienai... Bet mēs runājam vairāk par sabiedriskajām organizācijām un celtnēm, kuras varētu nodot varbūt konkrētai sabiedriskajai organizācijai ar konkrētu mērķi. Atsevišķi deputāti arī atsevišķus likumprojektus atbalstīja, tomēr vēlētos norādīt, ka Nacionālās apvienības pozīcija šajā jautājumā kopumā nav mainījusies. Un šeit, protams, mēs arī zinām, ka no sabiedrības daļas... puses ir bijuši viedokļi, kā tad rīkoties situācijās, ja tālāk šie likumprojekti tiks atbalstīti, un ko, piemēram, darīt tiem, kuriem šī vēsturiskā netaisnība ir nodarīta un vēsturiskais taisnīgums joprojām nav atjaunots. Nu, droši vien tad arī Saeimā par to būs jādiskutē un jāmeklē risinājumi, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu ne tikai varbūt, kā šajā gadījumā, vienai kopienai, bet jau skatītu šo jautājumu daudz plašāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tātad, no Latvijas Reģionu apvienības skatpunkta, šodien svarīgākais jautājums bija par izmaiņām Satversmē saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanas atklātumu. Arī Latvijas Reģionu apvienība bija sagatavojusi šo jautājumu iesniegšanai šodienas sēdē, bet, redzot, kā gāja mūsu kolēģiem no Nacionālās apvienības, arī mēs, teiksim, uzturēsim savu balsojumu nākošajā sēdē. Piebildīšu, ka mēs gan papildināsim vēl ar citiem likuma punktiem... citu likumu punktiem, kuri arī šajā sakarā būtu jāmaina. Un pilnībā atbalstām un redzam pozitīvu virzību pamazām uz to, ka šis jautājums varētu būt arī pozitīvi... būt atbalstīts. Vienīgais, kas mūs nedaudz satrauc, – ka šādu, tik svarīgu, jautājumu mēs nekādi nevaram izlemt vienas sēdes laikā, bet kaut kādu iekšējo intrigu rezultātā pozīcijas partijas savā starpā konkurē jau tagad: kurš būs pirmais, kurš to atbalstīs, kurš – ne. Nelemj pēc būtības, bet, teiksim, spēlē kaut kādas taktiskas spēles.

Otrs būtisks jautājums šodien, protams, bija šis ebreju īpašumu restitūcijas jautājums. Uzreiz pasakām, ka Latvijas Reģionu apvienības nostāja ir tāda: nevis runāt par sistēmu kā tādu, lai atdotu atpakaļ šādus īpašumus ebreju kopienām, bet gan par atsevišķiem gadījumiem. Un mēs šodien balsojām... nolēmām atbalstīt nosūtīšanu komisijām, nevis balsojām par galīgo lēmumu. Līdz ar to, vadoties pēc informācijas, kas tiks izskatīta komisijā, mēs arī tālāk lemsim par savu balsojumu.

Vēl par būtiskiem šodienas sēdē skatītiem jautājumiem, kas varbūt nebija tā uzsvērti. Jautājumi, mūsuprāt, bija sekojoši. Šodien bija vēlme no Ministru kabineta puses iedot atsevišķas pilnvaras speciāli ostas policijai vai ostu policijām, ja tādas tiktu izveidotas. Tas, mūsuprāt, ir ļoti bīstams precedents, jo rada situāciju, ka Valsts policijas pārstāvji nevarētu vienā noteiktā teritorijā valstī pildīt savus darba pienākumus, jo tur būtu ostas policija. Un tas noteikti no mūsu puses nav atbalstāms.

Tāpat mums šobrīd ir ļoti lielas diskusijas gan frakcijā, gan Saeimā par to lietderību, ka tiek veidots Iekšējās drošības birojs Valsts policijas ietvaros. Ir daudz jautājumu par to, ar ko nodarbojas Drošības policija un kāpēc šāds birojs ir vajadzīgs. Vai tā arī ir kārtējā spēka izrādīšana savā starpā.

Tāpēc, kamēr nebūs atbildēti visi šie jautājumi, mēs nevarēsim atbalstīt šo jautājumu tālāku virzīšanu.

Par Vectirāna kungu šodien. Arī es biju Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis, un arī es iepazinos ar tiem dokumentiem, kuru dēļ lika medijiem atstāt zāli... Un šī sēde no komisijas vadītāja puses pasludināta par slēgtu. Dokumenti atklāti parādīja to, ka Valsts policija savu darbu ir darījusi diezgan neprofesionāli un lēmums par to gadījumu tika pieņemts juridisks, nevis pēc būtības. Šodien viennozīmīgi Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja Vectirāna kunga izdošanu tālākai tiesāšanai, pirmkārt, tāpēc, ka viņš to pats vēlas, un, otrkārt, tāpēc, ka tas atbilst arī pareizai praksei kopumā.

Un visbeidzot varam minēt to, ka šī nedēļa bija aktīva arī komisijās. Un, lai informētu radioklausītājus, varu teikt, ka reģionu attīstībai ļoti būtiski jautājumi tiek skatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā skatīja, piemēram, jautājumu par tūrismu. Un šeit parādījās lielas lietas: skaidrs, ka valstī nav taktikas un nav mērķa, valstī nav plāna, kādā veidā tūrismu attīstīt. Uz tūrismu pēc būtības, pēc Ekonomikas ministrijas ierēdņu uzskata, vairāk balstās tikai Rīga un Jūrmala. Un šis ir ļoti nopietns jautājums, ko mēs turpmāk arī mēģināsim aktivizēt.

Un tāpēc arī Latvijas Reģionu apvienība šobrīd organizēs tikšanās kopā ar ietekmīgām valsts amatpersonām, tādām kā Valsts kontroles vadītāja, kā Valsts ieņēmumu dienesta... Mēs sauksim pie sevis arī ekonomikas ministri, jo tas, kas šobrīd, pēdējā laikā, notiek ar EXPO, ar tūrismu, nespēja sakārtot Latvijas dārzeņaudzētāju iespējas konkurēt vietējā tirgū, – tas rada bažas par to, ka nav viss kārtībā šobrīd Ekonomikas ministrijā.

Paldies. Tas pagaidām viss. Līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Nākamais runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem es vēlētos vērst uzmanību uz diviem, kas arī izraisīja varbūt lielākas diskusijas vai prasīja vairāk argumentācijas.

Pirmais no jautājumiem. Tie ir vairāki likumprojekti par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas ebreju kopienai. Mūsu frakcijas deputāti šajā balsojumā... pārsvarā atturējās no šo likumprojektu atbalstīšanas un nodošanas tālākai apspriešanai, jo bija vairāki juridiski un arī morāli ētiskas dabas argumenti.

Viens no juridiskajiem argumentiem ir tas, ka īpašumu atdošana bijušajiem īpašniekiem Latvijā sākās jau 1991.gadā. Un toreiz tika nolemts īpašumus atdot likumīgajiem īpašniekiem, tas ir, fiziskajām personām un reliģiskajām organizācijām. Denacionalizācijas likumi toreiz netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Un viens no argumentiem bija tas, ka sabiedriskā organizācija var tikt dibināta fiktīvi, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci, un līdz ar to saņemt īpašumus, kas īstenībā nepiederēja ne šai organizācijai, ne pat viņu... saistībā ar šīs organizācijas darbību... nesaskaņojot...

Denacionalizācijas procesi Latvijā netika organizēti kādai etniskai grupai vai tautībai labāk vai sliktāk. “Viens likums – viena taisnība visiem” –tas bija princips, uz ko balstījās tābrīža likumi. Šie likumprojekti, kas paredz nodot šos nekustamos īpašumus, pēc būtības maina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā. Un, mūsuprāt, šajā gadījumā denacionalizācijas process ir atjaunojams vismaz attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām, kam ir šobrīd tādas pašas tiesības prasīt... vai arī dibināt varbūt jaunas organizācijas, kas teiktu, ka ir tiesības saņemt kaut kādas citas sabiedriskās organizācijas īpašumu.

Otrs moments, kas bija mūsu balsojuma pamatojumā, bija arī tas, ka mēs šobrīd nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši konkrētie īpašumi tiek nodoti. Kas ir šie par īpašumiem? Kādai sabiedriskās organizācijas funkcijas nodrošināšanai īpašumi ir vajadzīgi? Vai šo īpašumu atdošana tiešām mazinās vēsturisko netaisnību, novērsīs, atjaunos kaut ko? Mūsuprāt, šie jautājumi tad būtu jāizdiskutē un būtu jāpiedāvā risinājums attiecībā uz visiem 200 īpašuma objektiem, nevis tikai palēnītēm, ik pēc kāda laika atkal kārtējo reizi kaut ko atsviest. Līdz ar to mēs balsojām atturoties.

Otrs jautājums, par ko es gribētu pavisam īsi ieminēties, ir par triju Augstākās tiesas tiesnešu... lēmumu projekti par triju Augstākās tiesas tiesnešu pārcelšanu darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Es gribētu uzsvērt, ka šī nav konfliktsituācija starp tiesu varu un likumdevēju. Likumdevējs Juridiskajā komisijā sniedza argumentāciju, un šodien arī deputāti Juridiskās komisijas argumentiem piekrita viena apsvēruma dēļ. Šie cilvēki, kuri savulaik ar Saeimas lēmumu tika apstiprināti par Augstākās tiesas tiesnešiem, šobrīd ar tiesnešu profesionālās... Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējumu ir atzīti par derīgiem strādāt Augstākās tiesas departamentā – Krimināllietu departamentā. Un, ja ir šāda situācija un Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā ir divas vakantas vietas, tad mums šobrīd nebija skaidrs šis process, kāpēc konkrētie trīs tiesneši, pastāvot vakantām vietām Augstākajā tiesā, tomēr tiek pārcelti darbā uz apgabaltiesu. Tāpēc šeit jautājums vēl ir risināms, sadarbojoties, protams, gan likumdevējiem, gan tiesu varas pārstāvjiem.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šī nedēļa ir bijusi spraiga, tāda bija arī šodienas sēde, un šie jautājumi, kas tika izskatīti, ir bijuši aktuāli. Tomēr es neatkārtošu to, ko teica kolēģi.

Es pievērsīšos vienam citam jautājumam, kurš ir tieši pēdējās nedēļās ļoti aktuāls, proti, tā ir šī “Rīgas Satiksmes” un Rīgas domes politika... šī sabiedriskā transporta politika. Un tātad šonedēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē tika izveidota Pašvaldību lietu apakškomisija, kurā mēs skatījām arī šo jautājumu. Uz komisiju bija uzaicinātas visas iesaistītās puses. Diemžēl uzaicinātā Rīgas dome neuzskatīja par vajadzīgu ierasties un arī atsūtīt jebkādu informāciju, lai pamatotu savu pozīciju. Tāpat arī “Rīgas Satiksme”... Nu, dīvainā kārtā bija tās vadību skārusi gripas epidēmija, tādēļ viņi neieradās. Bet citas iesaistītās puses ieradās, un sēdē mēs... nu, faktiski guvām daudz jaunas svarīgas informācijas.

Un viena no tādām, manuprāt, svarīgākajām lietām, ko mēs noskaidrojām, ir tātad... Faktiski Rīgas dome un Rīgas mērs pārmet valdībai un Saeimai, ka iepriekš, 2008. un 2009.gadā, tika no valsts budžeta apmaksāta nerīdzinieku pārvadāšana Rīgas sabiedriskajā transportā.

Uzklausot Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, mēs konstatējām, ka šī nauda, kas iepriekš tika dota no valsts budžeta, nekādā gadījumā nebija saistīta ar nerīdzinieku pārvadāšanu; vienkārši šīs grupas, ko bija iespējams atbalstīt kādreiz no valsts budžeta, bija plašākas, bet tad, atnākot valstī krīzei un iestājoties taupības politikai, šīs grupas, protams, tika, tā teikt, samazinātas, vienlaikus ļaujot pašvaldībai to izvērtēt – savu iespēju robežās atbalstīt kādas no šīm grupām.

Tāpat arī uzklausījām Valsts kontroli, no kuras ziņojuma secinājām par ļoti daudzām lietām, par nesaimnieciskumu un tā tālāk, kas valda “Rīgas Satiksmē”. Tāpat arī VARAM pārstāvji minēja veselu virkni lietu, kas tātad būtu jāveic pašai “Rīgas Satiksmei”, – to skaitā šo “zaķu” ķeršana, to skaitā šo te nelegālo pārvadātāju ierobežošana. Tas dotu ieņēmumus “Rīgas Satiksmei”, un nemaz nebūtu nepieciešams meklēt naudu kaut kur citur. Tātad faktiski pašai no sākuma ir jāpaskatās uz sevi, jāveic vesela virkne mājasdarbu, lai pēc tam tad ietu pie... vispār pie valdības un risinātu vai domātu, vai tas ir pareizi vai nav pareizi – visiem valsts iedzīvotājiem tātad maksāt par... par rīdzinieku vadāšanu tajā skaitā.

Un vēl viena lieta, kas šonedēļ ir izskanējusi, – “Rīgas Satiksmes” apmaksātās reklāmas, kurās tiek vainota valdība un tiek teikts, ka valdība absolūti negrib iesaistīties pārvadāšanā. Virkne deputātu gan no VIENOTĪBAS, gan no Nacionālās apvienības, gan no Zaļo un Zemnieku savienības tomēr uzskatīja, ka tā nav taisnība, jo valsts jau šobrīd Rīgas domei apmaksā invalīdu pārvadāšanu, tāpat arī kompensē tos maršrutus, kuri izved ārpus Rīgas. Tātad faktiski šī reklāma... nu, es pat teiktu, klaji melo vai maldina Latvijas iedzīvotājus.

Tāpēc mēs ar vēstuli vērsāmies NEPLP, tātad Nacionālajā sabiedrisko... elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lai tā izvērtē šo reklāmu. Un mēs arī lūdzām, lai tā faktiski pārtrauc šo maldinošo reklāmu raidīšanu medijos.

Tāpat es pats uzrakstīju vēstuli KNAB, kurā tātad argumentēju, ka, manuprāt, šīs reklāmas faktiski ir partijas “SASKAŅA” Rīgas domes politiskā reklāma, kurā tā pauž savu politisko viedokli. Un tātad es lūdzu šo reklāmu uzskatīt pirmām kārtām par administratīvo resursu izmantošanu politiskās partijas labā. Tāpat arī uzskatu, ka šie līdzekļi no partijas “SASKAŅA” budžeta būtu arī jāatmaksā faktiski “Rīgas Satiksmei” valsts budžetā.

Diemžēl šajā gadījumā Saeima... Saeimai nav tiesību pārāk iejaukties Rīgas domes darbā, jo Rīgas dome tomēr ir atsevišķi vēlēta institūcija. Tāpat ir vēlētāji, kas par viņu balsojuši, un vienai vēlētāju varai ir ierobežotas iespējas iejaukties otrā vēlētāju varā, taču, skatoties uz nesaimnieciskumu, kas valda Rīgas domē un “Rīgas Satiksmē”, frakcija “VIENOTĪBA” tātad ir lēmusi tomēr spert soļus šīs kaut kādas patvaļas ierobežošanai, un mēs tuvākajā laikā iesniegsim grozījumus – tātad likumprojektu, kurā būs paredzēts, ka “Rīgas Satiksmes” šo te tarifu politiku vērtē regulators. Proti, regulatoram būs tiesības izmest no tarifa ārā tādus izdevumus kā ziedojumus arodbiedrībai LABA vai, piemēram, šīs te pašas dārgās mašīnas, par ko ir runa. Ir vēl vesela virkne tātad citu šo nesaimniecisko izdevumu, kas absolūti nav attiecināmi uz tarifos iztērēto naudu. Tātad tas faktiski ierobežos Rīgas domei iespēju šos tarifus uzpūst un iekļaut tajos nezin ko.

Paldies radioklausītājiem par uzmanību. Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsism.

Raidījumu šodien noslēdz partijas “SASKAŅA” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei mērķis, kā teikts anotācijā, ir sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai nacistiskās Vācijas veiktā holokausta rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, nododot Latvijas ebreju kopienas īpašumā tos piecus nekustamos īpašumus, kuri pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kuros atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes. Likumprojekti risina šo mērķi, autoruprāt, attiecībā uz pieciem nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jūrmalā un Kandavā.

“SASKAŅAS” nostāja ir šāda. Mēs gribam zināt, vai šie likumprojekti ir labākais iespējamais risinājums, līdz ar to nodošanu komisijām mēs atbalstījām, lai atvērtu diskusiju par šo tēmu, un Saeimas komisiju sēžu laikā mēs gribam sagaidīt no iesniedzējiem, no koalīcijas, paskaidrojumus par šo tematu.

Otrām kārtām par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums”, kurš paredz Iekšējās drošības biroja tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus un biroja amatpersonu kompetenci.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka Iekšējās drošības biroja funkcija ir izmeklēt, atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kā arī tiek noteikts, ka Iekšējās drošības biroja kompetenci noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā nosaka Kriminālprocesa likums. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot Iekšējās drošības biroja kompetenci noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Iekšējās drošības biroja amatpersonas atklās, izmeklēs un novērsīs noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījušas amatpersonas un darbinieki, kuri ir profesionāli sagatavoti un ar atbilstošu pieredzi tiesībaizsardzības jomā.

Līdz ar to Iekšējās drošības biroja amatpersonām būtu jānosaka atbilstoša tiesiskā aizsardzība. Tādējādi likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek paredzēts, ka līdzīgi, kā tas ir noteikts attiecībā uz valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšējās drošības biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un Iekšējās drošības biroja priekšnieks. Saeima turpinās darbu pie šiem grozījumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 26.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196