Frakciju viedokļi 2015.gada 15.janvārī

(16.01.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā notika šī gada ziemas sesijas pirmā sēde, un par sēdes darba kārtības jautājumiem, kā arī sēdē pieņemtajiem lēmumiem turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmaņa kungs. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Laikam pirmā tikšanās šogad ēterā. Tātad visiem laimīgu Jauno gadu! Veiksmi, izturību, veselību un darba sparu!

Šis Saeimas sasaukums sāk savu otro sesiju, un jāsaka, ka darba ir gana daudz. Atbildīgi darbi, kas stāv priekšā tuvākajā laikā, neapšaubāmi, ir veselas virknes augstu valsts amatpersonu ievēlēšana. Jāievēl būs, protams, gan Valsts prezidents, gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, gan Augstākās tiesas tiesnesis, ģenerālprokurors... Tā ka daudz darba būs, un iesaiste šeit būs nepieciešama.

Runājot par tādām globālākām lietām, protams, mūsu ministri... Strādā pie jautājumiem, kas skar valsts drošību un aizsardzību, Raimonds Vējonis. Jautājumi, mēs redzam, aktuāli ir veselības jomā, un, manuprāt, diezgan enerģiski šos jautājumus ir uzsācis risināt Guntis Belēvičs. Nu, un tā šo jautājumu loku varētu turpināt.

Tā ka gribu novēlēt šajā jaunajā sasaukumā mums visiem veiksmi darbā un izturību. Lai veicas!

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Lai gan vēl nav iestājies tas īstais datums, kad februārī mēs varēsim atzīmēt, ka mums ir Kazas gads, novēlu visiem labu, labu cīņas sparu un labu noskaņojumu Kazas gadā.

Šodien bija ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, mēs uzsākam darbu. Ko es gribētu atzīmēt kā būtisku? Frakcija “No sirds Latvijai” par būtisku pirmām kārtām uzskata izdevušos mēģinājumu uzsākt Saeimas namā diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir visai pilnīgs pamats domāt, ka februārī šāda diskusija uzsāksies, jo pirmām kārtām runa ir par to, ka izstrādāt pilnīgi perfektu likumprojektu, kas apmierinātu dažādas politiskās partijas, faktiski nav iespējams. Un parastā diskusija, kas vienmēr raisījās par šo jautājumu, bija diskusija par pilnvarām. Šobrīd mēs nedaudz citādāk šim jautājumam pieejam. Mēs sākam diskusiju par to, vai vispār ir neieciešams tautas vēlēts Valsts prezidents un vai mēs šādu lietu varētu atbalstīt. Manuprāt, teiksim, šādas diskusijas varētu raisīties vai nu kādā apakškomisijā, vai darba grupā, un tās varētu risināties līdzīgi, kā mēs iesākām Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, – ar tiešraidēm, lai tauta tiešā veidā iesaistās, lai redz, lai līdzdarbojas un sūta savus viedokļus.

Es jau te ieminējos par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Šogad ir notikusi pirmā mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Tiem, kas vēl nezina: šīs sēdes ir iespējams noskatīties tiešraidē Saeimas mājaslapā un ziņu portālā “Delfi”, kā arī ir iespējams noklausīties šo sēžu ierakstus. Tuvākajā laikā būs arī mājaslapa. Tā pašreiz tiek veidota, un tajā būs iespējams ne tikai noskatīties šos videoierakstus, bet arī iepazīties ar visu to dokumentu klāstu, kādi tiek iesniegti un izskatīti šajā komisijā. Par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju es varu pateikt, ka tās pēdējā sēdē, kas bija faktiski pirmdien, ieradās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, bija arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Pūce. Un, protams, tas, ko mēs secinājām, no kā mēs nevarējām nekā novirzīties, – ka publiskajā būvniecības sektorā faktiski korupcija kā tāda pastāv. Cits jautājums – vai parlamentārās izmeklēšanas komisija ies tik dziļi, jo uzstādījums tai faktiski ir cits – aplūkot tos jautājumus, kas saistās ar traģēdijas cēloņiem. Un pašreizējā brīdī mēs jau redzam, ka ir notikuši pirmie soļi pozitīvā virzienā. Procesa virzītājs – policija – ir uzsācis jau arestus. Mums ir pamats domāt, ka šādi aresti būs arī turpmāk, jo faktiski tas, kas mūs uztrauc, ir ļoti, ļoti lēnā rīcība no policijas puses. Un, protams, mēs gribam ticēt, ka taisnīgums tiks atjaunots.

Paldies. Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu sākt ar līdzjūtības izteikšanu Ukrainai saistībā ar civiliedzīvotāju bojāeju, kad Doņeckas apkārtnē kaujinieku raidīta raķete trāpīja pasažieru autobusam. Diemžēl šie notikumi vēlreiz atgādina, cik saspīlēts un dziļš ir kļuvis Krievijas un Ukrainas konflikts un cik svarīgs ir darbs, lai sekmētu šī reģiona drošību.

Runājot par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, vēlos uzsvērt vairākus punktus.

Pirmām kārtām jāteic, ka opozīcija ir iesniegusi priekšlikumus veikt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, nosakot papildu kritērijus jeb papildu prasības Valsts prezidenta amata kandidātam. Nacionālā apvienība uzskata, ka kvalitatīvi priekšlikumi joprojām nav iesniegti un ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā. Turklāt opozīcija līdz šim ir virzījusi arī Satversmes grozījumus jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Esam pārliecināti, ka tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveide izraisītu fundamentālas izmaiņas Latvijas politiskajā iekārtā. Tāpēc ir ārkārtīgi būtiska visas sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedokļa noskaidrošana, turklāt diskutējot, vai šis ir piemērots laiks, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šādas idejas īstenošanai. Lēmums par tautas vēlētu Valsts prezidentu nedrīkst tikt pieņemts tikai Saeimas gaiteņos. Tieši tāpēc Nacionālā apvienība ir uzsākusi viedokļa noskaidrošanu savā iekšienē, mūsu partijas nodaļās, un aicinām to darīt arī citas politiskās partijas. Rosinām arī veidot ekspertu un sabiedrības diskusijas gan par līdzšinējās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, gan par prezidenta kvalitātes kritērijiem, vienalga, vai tas būtu tautas vēlēts vai parlamenta vēlēts prezidents. Šis ir piemērots laiks, lai sabiedrība iesaistītos un pateiktu, kādas kvalitātes un ko kopumā tā sagaida no Latvijas Valsts prezidenta.

Debates, protams, ir jāturpina arī Saeimā, tāpēc atbalstām, ka diskusijas par tautas vēlētu Valsts prezidentu notiks Nacionālās drošības komisijas apakškomisijā.

Vēl viens svarīgs jautājums šīsdienas sēdē bija par mikrouzņēmumu nodokli, kuru Nacionālā apvienība solīja sakārtot. Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka Nacionālās apvienības vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ietilpstošo deputātu vairākumam sakrīt viedoklis par pagarinājumu līdzšinējai likmei 9 procentu apmērā saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados, vēlāk šo likmi palielinot uz 12 procentiem. Šis ir signāls uzņēmējiem, ka mums ir svarīgs viņu viedoklis un mēs iestājamies par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. Galalēmums ir jāpieņem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuru vada VIENOTĪBA, un beigās – Saeimai.

Jaunnedēļ Saeima skatīs priekšlikumus saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Nacionālās apvienības iesniegtais un Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz Ukrainas notikumu kontekstā un valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pret nekustamā īpašuma iegādi. Šonedēļ šo jautājumu izskatīja Koalīcijas padomē un vienojās, ka valdībai būtu tiesības šādu ierobežojumu noteikt. Esam pārliecināti, ka nedrīkst ļaut ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā palielināt Krievijas kapitālu un ietekmi. Šī pieeja ir īstermiņa risinājums, kas atsevišķiem politiskajiem spēkiem kļuvis par šķietami labu recepti ekonomisko jautājumu risināšanai. Masveidīga termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijas ekonomiku silda tikai īslaicīgi, nerēķinoties ar tālejošām sekām. Nacionālā apvienība bija paredzējusi kādā no nākamajām koalīcijas sēdēm piedāvāt kādu no alternatīviem veidiem, kā sekmēt izaugsmi tieši būvniecības nozarē, galvenokārt koncentrējoties uz vietējā tirgus attīstību.

Jaunnedēļ gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitiku. Ņemot vērā pasaules notikumu kontekstu – gan Ukrainas un Krievijas konfliktu, gan terorisma draudu palielināšanos Eiropā un visā pasaulē –, tās būs būtisks notikums. Protams, arī tāpēc, ka esam Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Un visbeidzot. Šonedēļ visur Latvijā atceramies barikāžu laiku. Arī Nacionālā apvienība piedalījās pasākumos 13.janvārī un aicina to darīt ikvienu līdz pat 27.janvārim, pieminot tālaika notikumus, atceroties Latvijas tautas vienotību un saliedētību, no tālaika atmiņām smeļoties garīgo spēku šodienai. Aicinām visus iesaistīties barikāžu atceres pasākumos un dot savu artavu izglītojošās aktivitātēs, iesaistot jauno paaudzi, lai tā nestu Latvijas vēsturi tālāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien! Liekas, ka šodien viena no svarīgākajām lietām bija pieņemtie grozījumi speciālajā likumprojektā par īpašas maģistra studiju programmas izveidošanu un realizēšanu Latvijā – Rēzeknes Augstskolā Latgalē. Tas ir saistīts ar Eiropas Savienības ārējo robežu, ar speciālu aģentūru, kas ir izveidota priekš visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, – FRONTEX.

Iepriekšējā Saeimā vairāku gadu garumā nevarēja tikt atrasts kompromiss, lai iedarbinātu šo maģistrantūras programmu.

Kāpēc tā ir svarīga?

Pirmām kārtām tiek dota iespēja Latvijai realizēt šādu programmu. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši no tām, kuras atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, šeit ierastos vidējā un augstākā līmeņa virsnieki, kas strādā robežaizsardzības jomā, un iegūtu maģistra grādu pie mums, Latvijā, – ne Rīgā, bet tieši Rēzeknē, Latgalē. Tas dotu iespēju attīstīt mūsu mācībspēkus reģionos, kā arī piesaistītu zināmas naudas summas Latgales reģionam.

Pateicoties jaunajam komisijas vadītājam Vucāna kungam un arī komisijas deputātiem, šoreiz šāds kompromiss tiks sasniegts un tika arī otrajā lasījumā atbalstīts šis likumprojekts, kas paver iespējas augsta līmeņa – ļoti augsta līmeņa! – studiju programmu izveidot tieši Latvijā. Vēlreiz atkārtošu: nekur citur, kā vien tikai Rēzeknē.

Otra lieta, ko šodien darījām. Ar to gan īpaši lepoties nevarētu. Bija paredzēts, ka no 1.februāra Latvijā sāksies elektroniskā uzraudzība un tātad tiks pielietotas elektroniskās sprādzes priekšlaicīgi no cietuma atbrīvoto ieslodzīto uzraudzībai, bet sakarā ar problēmām iepirkumos šis datums tagad tika pārcelts uz 1.jūliju. Tātad tikai no 1.jūlija šī programma sāks strādāt.

Vēl viena lieta, ko gribu teikt: arī opozīcijai bieži vien ir ļoti labi priekšlikumi. Šodien Latvijas Reģionu apvienība iesniedza priekšlikumu sakarā ar tuvojošamies Valsts prezidenta vēlēšanām – padarīt šīs vēlēšanas Saeimā atklātas. Diemžēl, protams, balsu, lai grozītu mūsu Satversmi, pietrūka, to atbalstīja tikai pati Latvijas Reģionu apvienības frakcija un VIENOTĪBAS frakcijas deputāti. Es domāju, priekš sabiedrības tas būtu ļoti svarīgi – zināt, kā deputāti balso par Latvijas augstāko amatpersonu.

Ceru, ka iespējams, ka sabiedrības spiediena rezultātā mēs varbūt pavasarī vēlreiz atgriezīsimies pie šī jautājuma, bet iepriekšējā pieredze, arī pašam parakstot iepriekš šādus priekšlikumus, rāda to, ka ne visas politiskās partijas ir gatavas atklāti balsot par Latvijas Valsts prezidentu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, klausītāji! Pirmām kārtām gribu novēlēt jums šajā gadā mieru un saticību jūsu ģimenēs un veselību! Un tā sarkastiski: varbūt mazāk domāt par politiku, vairāk par ģimenes lietām!

Bet, tā kā mēs tomēr bez politikas iztikt nevaram, tad īsumā pastāstīšu par Latvijas Reģionu apvienības frakcijas redzējumu par Saeimas šodienas sēdi – un ne tikai.

Sākšu ar to, ka šodien bija trīs likumprojektu ierosinājumi no Latvijas Reģionu apvienības puses, kuri visi diemžēl tika noraidīti. Mēs neko vairāk neierosinājām, kā tikai atklāt diskusijas, nosūtot šos ierosinājumus uz komisijām. Un tādā veidā jautājums par to, lai tautas nobalsošanai saglabātu esošo kārtību ( ir runa par 30 000 parakstiem) netika novirzīts, lai to izdiskutētu komisijās un tad Saeimā pieņemtu lēmumu galīgajā lasījumā, nedz arī jautājums par to, lai Saeimā balsojums par Valsts prezidentu notiktu atklāti un lai “par” nobalsotu vismaz 51 Saeimas deputāts, nedz arī mūsu konkrētā prasība iekļaut normu, ka Valsts prezidenta kandidātam vajag būt ar augstāko izglītību un augstākās kategorijas jeb pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumiem.

Tas ir sevišķi būtiski, jo, mūsuprāt, šobrīd mēs ierosinājām diskusiju, nevis uzreiz galalēmumus. Un VIENOTĪBAS deputāta Šadurska aizrādījums, ka šī augstākā izglītība neesot augstākā izglītība, bet ka tā esot pielīdzināma koledžas vai tehnikuma izglītībai... Mūsuprāt, arī tas norāda, ka mēs šeit bieži vien lemjam nevis par būtisko, bet sākam pieķerties kaut kādiem formulējumiem. Un... Nu, tā ir katra deputāta politiskā atbildība.

Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Mēs tomēr uzskatām, ka šie jautājumi bija jānosūta tālāk. Tāpat kā par šo pielaidi augstākās kategorijas valsts noslēpumiem... Šobrīd tika no tribīnes oficiāli pateikts, ka šobrīd kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu var būt tikai cilvēks, kurš ir strādājis vai strādā valsts pārvaldē un kuram jau eksistē šāda veida pielaide. Tas, mūsuprāt, nozīmē ļoti lielus ierobežojumus kandidātiem un no tautas izvirzīts kandidāts nemaz nevar kļūt par Valsts prezidentu. Tas ir pilnībā nepieņemami.

Jebkurā gadījumā arī šī Nacionālās apvienības kolēģa... runājot par to, ka viņš prasa plašāku diskusiju par šāda veida jautājumiem... Tas neiet kopā ar balsojumu... jo diskusijas būtu notikušas komisijās, kur to visu varētu izskatīt, bet mēs nemaz līdz diskusijām nenonācām.

Tāpat arī bija minēts, ka vajagot dažām partijām noskaidrot savu vēlētāju attieksmi pret šo institūciju un pret ievēlēšanas kārtību. Jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienība, jau ejot uz vēlēšanām, noskaidroja savu vēlētāju attieksmi pret šo jautājumu. Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji viennozīmīgi saka, ka viņi vēlas tautas vēlētu Valsts prezidentu un ka viņi atbalsta atklātu balsošanu Saeimā.

Vēl. Šodien mēs arī atbalstījām robežsargu apmācību Rēzeknes Augstskolā. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba lieta. Mēs atbalstījām arī vēl citas pragmatiskas lietas, kas šodien tika steidzamības kārtā virzītas, lai gan jāsaka godīgi, ka ir gadījumi... šoreiz laikam tomēr ir ierēdniecības vaina, ka mums jautājumi, kas tika pieņemti steidzamības kārtā... nebija vis konkursa apstrīdēšanas gadījumā, bet tāpēc, ka... ierēdņu nolaidības dēļ. Bet mēs saprotam, ka ir jādara, lai, tā teikt, lietas kustētos uz priekšu...

Un visbeidzot. Šeit jau pieminētais mikrouzņēmumu nodoklis tika izskatīts vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un jāsaka godīgi, ka Latvijas Reģionu apvienība vienmēr iestājusies par to, ka 9 procenti ir noteiktais līmenis... iemaksu līmenis. Šobrīd gan izskatās, ka pārējās politiskās partijas ir nobijušās no tām sekām, kas varētu būt, jo rezultāts ir acīm redzams. Ieņēmumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem pieaug, nodarbināto skaits pieaug. Un arī bezdarbnieki... Tādu, kuri ir iekļāvušies šinī darbā, oficiālajā darbā, skaits ir milzīgs – vairāki desmiti tūkstošu... Tāpēc šībrīža mūsu piedāvājums – nedot Finanšu ministrijai tiesības lemt par šiem jautājumiem... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... Tas bija pamatots tieši ar to, ka Finanšu ministrija ļoti atklāti lobē mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu, pēc būtības lielu bezdarba palielināšanos un cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm. Tāpēc mēs piekritām... ierosinājām to tomēr skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura vairāk rūpējas par stratēģiju, pēc kādas valstij attīstīties.

Kopumā ņemot, šī bija pragmatiska diena, un es aicinu visus ieklausīties tajā būtiskajā, nevis pieķerties komatam.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti kārtējie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē.

Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Un ļoti labi zināms, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs mūsu valsti. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais likumprojekts, neskatoties uz atsevišķu autoru dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem idejai par tautas vēlētu Valsts prezidentu, paredzēja izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā: “Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.” Proti, likumprojekta autori, mūsuprāt, pēkšņi aicināja atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās.

Mēs, SASKAŅA, esam pārliecināti, ka diskusijas par Satversmes grozījumiem nevar kļūt par gadījumu, kad process ir pat nozīmīgāks par rezultātu. Un, ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai tomēr ir jāatbild uz citu jautājumu: vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai? Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku – autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti.

Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, un tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Tāpēc ir absolūti nepareizi tagad atvērt diskusiju par to, vai Valsts prezidents jāvēl, atklāti balsojot Saeimā.

Šī diskusija, pēc SASKAŅAS domām, varētu būt ļoti interesanta, bet pašlaik tā ir vienkārši nevietā. Un tāpēc šie grozījumi šodien tika noraidīti.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Piektdien, 23.augustā
10:00  Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītie svinīgie pasākumi
10:00  Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Prezidija, Baltijas Asamblejas Prezidija un Baltijas valstu ministru prezidentu sasveicināšanās
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Baltijas ceļa zāles svinīgā atklāšana
15:00  Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītais svinīgais sarīkojums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196