Frakciju viedokļi 2014.gada 18.decembrī

(29.12.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 18.decembra sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, tūlīt deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Un pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Artim Rasmanim. Lūdzu!

A.Rasmanis (ZZS).

Labdien! Gribu pateikt milzīgu paldies pozīcijai un tam ieguldītajam darbam, kas ir veikts pēdējās divās dienās. Vakardien pusdeviņos vakarā mēs pieņēmām vienu no galvenajiem dokumentiem – budžetu. Kā jau daudzas puses izteicās, dokuments bija sabalansēts, racionāls un tika arī atzīts no Eiropas Savienības puses. Tā ka liels prieks par kopā paveikto darbu.

Šodien arī bija daudz svarīgu jautājumu. Viens no tiem bija jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību. Kā redzējām, tas jautājums neguva virzību.

Tas, ko gribu pateikt pilnīgi noteikti, tuvojoties Ziemassvētkiem: paldies visai Latvijas sabiedrībai! Veiksmīgi aizvadīt atlikušās šī gada dienas! Priecīgi sagaidīt Ziemassvētkus un tos veiksmīgi nosvinēt!

Vadītāja. Paldies deputātam Artim Rasmanim.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien visiem Latvijā! Pirmām kārtām jau pirms runas gribu novēlēt mierīgas domas un Ziemassvētku noskaņojumu.

Bet nu, tā kā mēs vēl esam tādos emocionālos iespaidos gan par šodienas, gan par vakardienas sēdē notikušo, īsumā pastāstīšu, kāds ir mūsu, Latvijas Reģionu apvienības, viedoklis par to.

Pats būtiskākais bija vakardienas balsojums par Latvijas valsts 2015.gada budžeta pieņemšanu. Mūsu frakcija... mēs to neatbalstījām. Un iemesli, kāpēc neatbalstījām, ir sekojoši.

Pirmkārt. Šim budžetam mēs neredzējām tādu kā vīziju, kā uzstādījumu – kas būs tieši tas, uz ko Latvija virzās. Bija daudz dažādu uzstādījumu, bet tie tiešā veidā neatspoguļojās pavadošajos likumprojektos. Tie bija vērsti daudzos dažādos virzienos, bet bez vienota mērķa. Ejot bez mērķa, arī kuģis apmaldās jūrā. Tāpēc mūsu viedoklis bija tāds: tomēr vajadzēja vienoties, ko mēs gribam izdarīt, – attīstīt lauksaimniecību, nodarboties ar IT specialitāti, banku sektoru vai ražošanu; kas tad ir tās mūsu prioritātes. Mēs tādas prioritātes nepamanījām.

Otrkārt. Tā steiga, kādā tika pieņemts šis likumprojekts, mums ir neierasta, nepieņemama. Mēs uzskatām, ka likumdošanas normatīvo bāzi nevar kvalitatīvi izveidot un pieņemt šādā steigā. Un tāpēc arī nevaram atbalstīt daudzus šos pavadošos dokumentus. Mūsuprāt, vismaz divi no tiem ir apstrīdami Satversmes tiesā par to, ka šādā veidā virzīti. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas lietošanas likumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurā tika uzlikti jauni ierobežojumi valdes locekļiem. Mēs noteikti izskatīsim iespēju, kā nepieļaut šo likumprojektu pieņemšanu un šādu likumu stāšanos spēkā.

Un trešais iemesls, kāpēc mēs bijām pret: tāpēc, ka mēs neredzējām, kur ir, teiksim tā, mūsu interešu pārstāvība reģionālās sabalansētības... attīstības sabalansētības jautājumu risināšanā. Mēs reģionu jautājumus redzējām saistībā tikai ar to, ka viņi dalīja šos 2 miljonus eiro. Tur bija reģionālā ziņā paredzēti līdzekļi baznīcām un bērnu rotaļu laukumiem, bet būtībā tādu reģionālo politiku mēs šinī budžetā neredzējām. Un tam es jau pieskāros, kas mums ir pilnīgi nepieņemami, kāpēc mēs... Paskaidrošu visiem vēlētājiem un radioklausītājiem, kāpēc lielāko daļu... gandrīz 99 procentos... Latvijas Reģionu apvienības frakcija vispār nepiedalījās balsojumā, kad tika dalīti šie līdzekļi: jo mēs uzskatām to par amorālu veidu, kā tērēt tautas sapelnīto naudu. Un šādu naudas novirzīšanu baznīcām, bērnu rotaļu laukumiem un citam varēja izvēlēties darīt arī pēc kaut kādiem noteiktiem kritērijiem, lai mums ir saprotams, kāpēc dot vai nedot.

Par šodienu. Protams, pats aktuālākais jautājums bija saistīts ar tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu. Mēs esam gandarīti par to, ka vismaz vienā gadījumā... Kopīgi ar kolēģiem Saeimā mums izdevās atbalstīt šī jautājuma virzīšanu tālāk izskatīšanai komisijā – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir nedaudz, nedaudz sarūgtinājums, ka tomēr neiet tik raiti ar šo lēmuma pieņemšanu, ko varēja šodien izdarīt, – vienoties, ka nākamo mūsu tautas prezidentu mēs vēlētu šeit, Saeimā, atklātā balsojumā. Mūsuprāt, tas bija racionāls piedāvājums un nevajag ilgu laiku, lai to izprastu. Jo, kā teica Šadurska kungs, ar to lielo budžeta “ķīpu” mums vajadzēja iepazīties 15–20 minūtēs, jo tas liecinot par profesionalitāti. Diemžēl šodien Šadurska kungam pietrūka divu stundu, lai iepazītos ar vienu teikumu.

Es negribu šobrīd jūs, cienījamie radioklausītāji, noslogot ar daudziem un dažādiem cipariem un dažādām sarežģītām lietām. Lai jums tiešām gaišas un skaistas brīvdienas šajos Ziemassvētkos! Dienu būs daudz, esiet uzmanīgi un gatavojieties jaunajam cēlienam!

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien noslēdzas Saeimas rudens sesija, un tā noslēdzās ļoti spraigi. Rudens sesijā šī Saeima strādāja ļoti īsu laiku – tikai novembra sākumā 12.Saeima sanāca, un tad arī tika apstiprināta valdība. Līdz ar to arī darbs pie budžeta bija ļoti spraigs, un mēs, deputāti, varam tikai vēlēties, lai mums būtu bijis vairāk laika, lai mēs būtu vēl kvalitatīvāk spējuši pie šiem jautājumiem strādāt, taču tajos gados, kad ir Saeimas vēlēšanas, tā nu tas Latvijā ir, jo vēlēšanas ir rudenī. Lai ar 1.janvāri mēs varētu gadu uzsākt ar jaunu budžetu, lai būtu sakārtoti šie finansiālie jautājumi, lai ministri, kas ir tikko apstiprināti amatā, varētu arī tiešām budžetu sagatavot, Saeimai ir ļoti, ļoti spraigi jāstrādā. Un, manuprāt, deputātiem nevajadzētu kurnēt, ka ir jāstrādā ilgas stundas, jāstrādā vakaros. Tas ir mūsu darbs, un to mēs arī darām, un tas ir mūsu pienākums.

Vakardien tātad budžets tika pieņemts. Valdība šobrīd ir stabila, un Laimdotas Straujumas vadītā valdība šo budžetu ir apstiprinājusi un arī saskaņojusi ar mūsu kolēģiem Eiropas Savienībā. Jo, protams, ir svarīgi, ka mēs kopīgi strādājam pie tā, lai tiešām tādā spraigā laikā, kad mēs redzam, kas notiek Krievijā, kad mēs redzam, kas notiek ar Ukrainas ekonomiku, mēs spētu šeit, Latvijā, nodrošināt stabilitāti. Līdz ar to no 1.janvāra šis budžets ir tiešām sabalansēts, un mēs esam atzinīgus vārdus par šo budžetu dzirdējuši arī no Eiropas Komisijas.

Vēl bez tam šajos divos mēnešos Saeima ir sākusi darbu pie jauniem likumprojektiem, taču esam pārņēmuši arī virkni likumprojektu, pie kuriem 11.Saeima darbu nepabeidza. Tas, ka darbs pie likumprojekta ir iesākts vienā Saeimā, nozīmē, ka jaunajai Saeimai ir īpaši jālemj par tā pārņemšanu. To mēs arī šodien darījām, lai iesāktie darbi vienkārši nepazustu un tiktu turpināti.

Tāpat mēs šodien daudz runājām par Valsts prezidenta ievēlēšanu, jo nākamais gads iezīmēsies ar to, ka ir jāvēlē Valsts prezidents. Šobrīd Satversme noteic, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima un ka tas ir aizklāts, tātad slepens, balsojums. Frakcija VIENOTĪBA vairākkārt ir uzsvērusi, ka šādam balsojumam būtu jābūt atklātam. Šodien mēs pavisam nedaudz par to sākām debatēt, un nākamās Saeimas darba kārtībā jau būs likumprojekts par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Tāpat mēs šodien runājām par to, vai Valsts prezidentu būtu jāvēlē tautai, un bija debates par to, vai parlamentārā valstī Valsts prezidentam būtu jābūt plašākām pilnvarām vai šaurākām pilnvarām. Diemžēl tie iesniegtie priekšlikumi bija tikai par ievēlēšanas kārtības maiņu. Ievēlē tauta, bet nekas tajās prezidenta pilnvarās nemainās. Un, mūsuprāt, ne jau tā ievēlēšanas kārtība ir tā noteicošā. Noteicošais tomēr ir Valsts prezidenta pilnvaru apjoms. Bet, protams, tad, kad mēs atsāksim darbu janvārī, mēs pie šī jautājuma arī turpināsim strādāt.

Un, tā kā tuvojas Ziemassvētki – un tie ir ģimenes svētki, un tie ir svētki, kuros mēs arī pārdomājam, kas ir bijis un kas ir vēl tikai iecerēts –, es jums visiem tiešām novēlu gaišus šos Ziemassvētkus, sirdssiltus šos Ziemassvētkus un lai jums būtu iespēja tos pavadīt kopā ar saviem mīļajiem un tuvajiem!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Un tagad pie mikrofona partijas SASKAŅA frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies pēdējā Saeimas rudens sesijas sēde, līdz ar to ir pamats SASKAŅAS atskaitei par paveikto gan šīs sesijas laikā, gan šīs Saeimas sēdes laikā.

Kopš šā gada 4.novembra, kad no partijas SASKAŅA Saeimā ievēlētie deputāti uzsāka savu darbu parlamentā, pagājis, protams, neilgs laika periods. Tomēr jāatzīmē, ka aktīvs deputātu darbs sācies jau no pirmajām darba dienām Saeimā. Jau nākamajā dienā pēc pilnvaru apstiprināšanas mūsu deputāti rosināja Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izveidotu divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas – par bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un par valsts rīcību saistībā ar 2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju Zolitūdē. Mums izdevās savākt nepieciešamos 34 deputātu parakstus, un minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir izveidotas, un tajās notiek aktīvs mūsu frakcijas deputātu darbs.

Neskatoties uz to, ka SASKAŅA arī šajā Saeimā ir opozīcijā, tiek izmantotas visas iespējas, lai īstenotu vēlētajiem dotos solījumus un partijas programmā nospraustos mērķus, lai noskaidrotu valdības darbošanos dažādu jautājumu risināšanā. Mēneša laikā pēc 12.Saeimas darbības sākuma mēs esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši valdības ministriem jau 13 deputātu jautājumu blokus par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem – gan par Rail Baltica projekta īstenošanu, gan par medicīnas darbinieku darba samaksu, gan par bankas “Citadele” akciju patiesiem ieguvējiem, gan arī par citiem jautājumiem.

Kā uzvaru varam noteikti minēt to, ka tika nodots komisijām frakcijas sagatavotais likumprojekts jautājumā par Ziemassvētku, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, noteikšanu par svētku dienu. Mums ir izdevies panākt, ka ir sperts pirmais solis pretī un parādīta cieņa nozīmīgai Latvijas iedzīvotāju daļai, tās tradīcijām un kultūrai. Tas, mūsuprāt, ir būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā un novēlota dialoga sākums.

Nozīmīgs darbs paveikts, arī iesniedzot daudzus priekšlikumus Saeimā skatāmiem likumprojektiem gan autopārvadājumu regulējuma, gan mazumtirdzniecības, gan maksātnespējas, gan izglītības, gan elektronisku plašsaziņas līdzekļu darbības jomā.

Pēdējās nedēļas ir pagājušas, gatavojot priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem. Lai neļautu koalīcijai iegrimt pašapmierinātībā un uzsāktu diskusiju par vairākkārt piemānīto pedagogu un medicīnas darbinieku algām, nepietiekamu finansējumu kompensējamiem medikamentiem un pacientu līdzmaksājumu samazinājumiem, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu negodīgu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, tika iesniegti attiecīgi priekšlikumi likumprojektam “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Turklāt mūsu frakcija rosināja noteikt progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nelielu algu saņēmēji maksātu zemāku šī nodokļa likmi. Savukārt lielu ienākumu saņēmējiem šī nodokļa likme būtu lielāka par pašreizējo.

SASKAŅAS deputāti uzklausīja arī savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju vēlmes un iesniedza attiecīgus priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālu jautājumu risināšanai, palīdzības sniegšanai pašvaldībām, atsevišķu projektu īstenošanai, kā arī sporta organizācijām.

Kopumā tika sagatavoti un iesniegti 38 priekšlikumi, kuru lielāko vairumu koalīcijas deputāti draudzīgi noraidīja.

Neskatoties uz to, mūsu sniegtā argumentācija ir plaši izskanējusi, un mēs gatavojamies aktīvi turpināt savu darbu arī nākamajās sesijās.

Kad egles zaros sveces degs

Un teiksmains sapnis zemi segs,

Tad acīs lai jums laime mirdz

Un visu rūgto aizmirst sirds.

Frakcijas SASKAŅA vārdā novēlu visiem priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un stabilu, veiksmīgu jauno gadu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK)

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka pēc saspringta valdības un Saeimas darba ir pieņemts 2015.gada budžets, kas ir sociālais un drošības budžets. Tā pieņemšana bija viens no pirmajiem jaunās valdības un Saeimas izaicinājumiem, apzinoties, cik izšķirošā brīdī atrodas Latvija. Jau mazāk nekā pēc mēneša uzņemsimies Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas, tāpēc darāmā ir daudz un kavēšanās nav pieļaujama.

Saeimas 18.decembra sēdē tika lemts par vairākiem būtiskiem jautājumiem, un es vēlos pievērsties dažiem no tiem.

Par mikrouzņēmumu nodokli. Vienmēr esam iestājušies par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi un visu risku izvērtēšanu pirms jaunu normu stāšanās spēkā. Mikrouzņēmumu nodoklis ir veicinājis plašas diskusijas, ekspertiem analizējot gan nodokļa lietderību, gan arī izvērtējot gadījumus, kad tas nereti ir izmantots ļaunprātīgi, lai optimizētu nodokļus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tika sāktas diskusijas, vai nav nepieciešamas pārmaiņas.

Nacionālā apvienība atbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus – saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9 procentu apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados, bet vēlāk likmi palielināt uz 12 procentiem. Tā kā aprēķini liecina, ka atbalsta pasākumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veicina šī biznesa sektora iznākšanu no pelēkās zonas, kā arī tiek palielinātas sociālās iemaksas, lielākai nodokļa palielināšanai šobrīd neredzam pamatojumu.

Otrs būtisks jautājums, ko šodien... kas tika skatīts Saeimā, bija par Valsts prezidenta iesniegtajām iniciatīvām, un Nacionālā apvienība pirmām kārtām pozitīvi raugās uz Valsts prezidenta izstrādāto iniciatīvu paketi. Ir vairāki jautājumi, kuriem piekrītam, bet vēl ir arī tādi, par kuriem gaidām turpmākas diskusijas.

Ar Valsts prezidenta iniciatīvām ir saistīti arī vairāki grozījumi, un nu par katru no tiem atsevišķi.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu”. Nacionālā apvienība atbalsta Valsts prezidenta Saeimai nodoto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz pilnveidot pašreizējo politisko partiju finansēšanas kārtību, nosakot nodokļa atlaides mazo summu ziedotājiem, bet ne vairāk kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Piekrītam, ka šāda kārtība veicinās sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos, kā arī sekmēs Politisko partiju finansēšanas caurspīdīgumu.

Otrs grozījumu priekšlikums... otra iniciatīva saistīta ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Atbalstām saskaņā ar Latvijas prezidenta izveidotās ekspertu grupas secinājumiem virzīto priekšlikumu – palielināt politisko partiju dibinātāju biedru skaitu no pašreizējiem 200 uz 500 biedriem, kā arī noteikt normu, ka partijai, kura plāno startēt Saeimas vēlēšanās, ir jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Stingrāku nosacījumu ieviešana palīdzēs stiprināt Latvijas politisko vidi, izvairoties no partiju dibināšanas kā vienreizēja vēlēšanu projekta. Diemžēl atsevišķi piemēri rāda, ka šāda taktika nereti tiek izmantota arī politisko mērķu īstenošanai, saskaldot vēlētāju elektorātu.

Uzskatām, ka politisko partiju stabilitāte ir arī viens no galvenajiem veidiem, kā pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Savukārt partijas spēja pulcēt ap sevi ne mazāk kā 500 biedrus liecina, ka partijas paustajām idejām un politiskajiem uzstādījumiem ir pietiekami liels atbalsts sabiedrībā.

Un trešais grozījums ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumu. Nacionālā apvienība jau iepriekš, jau 2011.gadā, ir aktualizējusi jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, piedāvājot arī prezidentam konkrētas pilnvaras, piemēram, tiesnešu iecelšanu. Tomēr toreiz Saeima minēto likumprojektu komisijām nenodeva.

Neraugoties uz to, šī jautājuma aktualitāte nav zudusi. Ņemot vērā sabiedrības daļas vēlmi ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, Nacionālās apvienības iepriekš pausto nostāju un esošo ģeopolitisko situāciju, Nacionālā apvienība uzskata, ka, pirmkārt, sabiedrībā ir nepieciešama plaša diskusija par tautas vēlēta Valsts prezidenta ieviešanas mērķiem, izvērtējot visus “par” un “pret” argumentus, kā arī ieviešanas laiku. Šāda diskusija ir īpaši svarīga situācijā, kurā kaimiņvalsts Krievija īsteno agresiju pret Ukrainu. Esošajā situācijā jebkura neizsvērta rīcība var ietekmēt gan Latvijas valsts drošību, gan nākotni.

Otrkārt, neviens no piedāvātajiem likumprojektiem neparedz Valsts prezidenta amata kandidāta priekšvēlēšanu finansēšanas kārtību. Minētās kārtības trūkums, it īpaši patlaban, ir pretrunā ar naudas varas mazināšanas principu politikā. Neesot skaidram un sabiedrībai saprotamam regulējumam, pastāv iespēja, ka Valsts prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā tiktu iesaistīti naudas līdzekļi, kuru izcelsme meklējama Latvijai naidīgās valstīs ar mērķiem, kas neapšaubāmi ir pretēji Latvijas interesēm.

Un, treškārt, nav pieļaujama situācija, kurā viens no Latvijas valsts pamatakmeņiem – Valsts prezidenta institūts – tiek pārveidots steigā un par katru cenu. Šāds secinājums rodas, vērtējot atsevišķu Saeimas deputātu vēlmi nodot komisijām nekvalitatīvus likumprojektus, pat nenovēršot tajos iestrādātās pretrunas. Savā ziņā to var uzskatīt par huligānismu pret Satversmi. Līdz ar to nav izprotama arī atsevišķu deputātu rīcība, kuru vidū, cita starpā, ir arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti. Pamatojoties uz iepriekš teikto, Nacionālā apvienība neatbalsta likumprojekta nodošanu komisijām, bet no nākamā gada uzsāks diskusijas par Valsts prezidenta institūta nākotni.

Noslēgumā gribu piebilst, ka Nacionālā apvienība tikko kā aizvadītajā kongresā ir izvirzījusi uzdevumu par savas pārstāvības palielināšanu nākamajā Saeimā. Ir ievēlēta jauna valde, un mēs turpmāk mērķtiecīgi strādāsim, pārstāvot savu vēlētāju intereses un stiprinot latvisku Latviju. Tāpat par vienu no saviem mērķiem esam izvirzījuši Latgali, stiprinot to nacionālajā un ekonomiskajā līmenī.

Un visbeidzot vēlu visiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu pirms ļoti atbildīga un saspringta darba cēliena jau pavisam drīz –2015.gadā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēgs partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No divu dienu darba kārtībā skatīto jautājumu klāsta es gribētu minēt tikai trīs punktus.

Pirmais punkts. Par vakar Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu paketi, kas attiecas uz Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam un ar to saistītajiem dokumentiem, jāsaka paldies, jo ir izdarīts liels darbs, ko valdība ir izdarījusi godam. Vienīgi jāatzīst, ka naudas ir tik daudz, cik tās ir. Bet pats problemātiskākais moments, kas mūsos iekšēji... mūsu sirdī atstāja tādu nelielu rūgtumu, bija paša budžeta projekta izskatīšanas kārtība, tātad koalīcijas vairākuma attieksme pret opozīcijā esošiem kvalitatīviem priekšlikumiem. Un jāteic: ja klausītāji un Latvijas iedzīvotāji paskatīsies balsojumu rezultātus, par kādām summām deputāti šeit, Saeimā, balsoja, tad liekas, ka apmēram viens miljons eiro, ko deputāti sadalīja sīkās vienībās dažādiem mērķiem, pēc būtības izskatījās, ka tā ir attiecīgo valdošo koalīciju partiju privātā naudiņa, ko tās var sadalīt krēslu iegādei vai kādam citam jautājumam. Ja šie jautājumi, pēc šo partiju uzskata, ir tik prioritāri, tad šī nauda būtu jāiedala valsts budžetā un tad no valsts budžeta ar attiecīgo ministriju starpniecību būtu jādala konkrētajam virzienam. Tā drīzāk izskatījās kā tāda neliela Ziemassvētku dāvaniņa vai, visdrīzāk, deputātiem iedota naudiņa, par ko viņi var papriecāties un justies gandarīti, balsojot pēc tam par miljoniem tā, kā liek partiju vadība.

Otrs jautājums bija saistīts ar šodienas sēdē izskatītajiem vairākiem likumiem jeb likumprojektu paketi, kas attiecas uz Valsts prezidenta priekšlikumiem stiprināt partiju atbalstu sabiedrībā un sabiedrības uzticību partijām. Tad jāatzīst, ka mūsu partija, lai gan mēs saprotam, ka partijām ir nepieciešams sabiedrības atbalsts... mūsu partija “No sirds Latvijai” tomēr neuzskata, ka valsts budžeta finansējuma paaugstināšana partijām ir šī atbalsta sekmēšana. Mēs uzskatām, ka sabiedrības atbalsts partijām rodas nevis no tā, ka ar likumu nosaka lielāku to biedru skaitu vai dibināšanas laiku, bet īstenībā atbalsts rodas no tā, kā partijas strādā un kā realizē savu programmu jeb vēlētajiem dotos solījumus.

Savukārt trešais jautājums ir saistīts tieši ar to, kā mūsu partijas pilda savus solījumus vēlētājiem. Mēs šīsdienas sēdes darba kārtībā redzējām, kā deputāti, lai gan ar lielām mokām, tomēr akceptēja mūsu partijas virzīto priekšlikumu – grozīt Satversmē pantus, kas attiecas uz Valsts prezidenta vēlēšanām. Jāteic, ka mēs apzināti piedāvājām ļoti nelielus grozījumus tikai attiecībā uz to, lai noteiktu, ka Valsts prezidents būs tautas vēlēts prezidents. Diskusijās partiju pārstāvji izteica dažādas domas, un no sešām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai viena pirms vēlēšanām iebilda pret šo priekšlikumu. Šodien balsošanas rezultāti rāda, ka arī daudzas citas partijas, pretēji savam iepriekš solītajam, ka cīnīsies par šo ideju, balsoja pret to vai atturējās. Un tad ir jāsaka tā, ka šeit parādās partiju divkosība. Mēģinot ievilināt sabiedrību garās diskusijās par Valsts prezidenta pilnvaru maiņu, šīs diskusijas ilgst vairāk kā 15 gadus, un mēs atkal gribam sākt vēlreiz diskutēt par to, līdz ar to attālinot šo jautājumu risināšanu.

Partija “No sirds Latvijai” piedāvā vienkārši: izlemsim jautājumu par to, vai tauta balso vai Saeima balso par Valsts prezidentu, un šī balsojuma rezultāti un šī likumprojekta apspriešana parādīs katras partijas attieksmi. Un šeit aizbildināšanās ar pārejošu ģeopolitisko problēmu vai... tas nozīmē, ka netiek runāts par valsts attīstību nākotnē. Šībrīža runāšana par to, ka finanses ietekmēs šī jautājuma izlemšanu, nozīmē aizmirst to, ka likumā par Valsts prezidenta ievēlēšanu var iestrādāt tādu kārtību, ka nevis nauda ir noteicošā.

Un visbeidzot. Protams, Saeima šīgada sesiju ir pabeigusi, un mēs sāksim strādāt jaunajā gadā, bet daudzi cilvēki vēl nākamnedēļ un aiznākamnedēļ strādās, tāpēc es visiem savā un arī mūsu partijas “No sirds Latvijai” vārdā novēlu izdarīt vēl neizdarītos darbus, sagaidīt Ziemassvētkus ar labi padarīta darba sajūtu, lai svētki ir kā svētki – kluss Ziemassvētku vakars, skaists, jautrs Jaunais gads, un lai mēs sāktu jauno gadu ar labām domām un spēku! Lai visiem pietiek veselības un spēka!

Priecīgu jums Jauno gadu!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos jau nākamgad!

Svētdien, 18.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196