Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trešā sēde
2015.gada 29.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”, ko lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Jānis Dombrava un Ilmārs Latkovskis lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 13. Tātad likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Līdz ar to nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Priekšsēdētājas kundze, vai es drīkstu runāt par visiem pieciem... visiem sešiem?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā!”) Deputāti piekrīt.

Lūdzu!

A.Lejiņš. Man ir sakāmas tikai trīs lietas. Sākšu ar senu latviešu tautas gudrību: “Sveša manta laimi nenes.”

Numur viens. Terezīnas deklarācija, kas pieņemta 2009.gadā Čehijā. Tā ir par ebreju īpašumu restitūciju, un tā bija vajadzīga tāpēc, ka ir ļoti neordināra situācija, ka kopienas nevar pieprasīt savus īpašumus atpakaļ tāpēc, ka kopienas vairs nav. Nekad Eiropā nav bijis tā, ka pazūd veselas kopienas... gandrīz vai. Nu, varbūt varētu salīdzināt ar mēri viduslaikos, kad izzuda puse tautas vai divas trešdaļas tautas... Bet tā, kā ebrejiem bija, - ka 70, 80 vai 90 procenti - tā bija neparasta situācija. Nu, un tad tur tika pieņemtas dažādas vadlīnijas, kā to darīt, - dibināt fondus, veikt pētījumus un tā tālāk... Jo tā ir ļoti sarežģīta situācija, to neviens nenoliedz. Eiropā ir dažādi veidi, kā šo jautājumu risināt, un labā ziņa ir tā, ka Latvija jau agrāk sāka to darīt. Mēs atdevām atpakaļ trīs īpašumus - un nevienam gabals nenokrita! -, ieskaitot vienu slimnīcu, kas ir tā dēvētajā Maskavas forštatē un kas ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Sliktā ziņa ir tā, ka 2006.gadā viss beidzās ar fiasko, jo Saeima pat nerunāja, nediskutēja par to un vienkārši noraidīja. Nu, un otrais fiasko bija 2012.gadā, kad Valdis Dombrovskis dibināja darba grupu. Nu, un mēs zinām, kā tas beidzās: viens ministrs atkāpās, un viss! Ar to viss beidzās! Nezinu, kā to vērtēs nākamās paaudzes. Es tiešām nezinu. Bet ar to mums nav ko lepoties. Ir angļiem tāds ļoti labs vārds - closed, kas nozīmē “slēgts uz visiem laikiem, neatgriezeniski”. Un pagaidām ir tikai divas Centrāleiropas... Austrumeiropas valstis, kas to ir panākušas, un tās ir Igaunija un Lietuva.

Otrā lieta, ko gribu pateikt, - par stereotipiem, kādus veidojušas mūsu apziņā abas okupācijas varas. Tās mūs gribēja iznīcināt, bet tām tas neizdevās, kā mēs labi zinām. Nu, runāsim par 1941.gada 14.jūnija deportācijām. Mēs trimdā zinājām, ka vislielākā... proporcionāli vislielākais skaits no tiem, kas 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti, bija ebreji. Mēs to trimdā zinājām, bet Latvijā nezināja. Kāpēc nezināja Latvijā? Un arī par 1905.gada revolūciju... Kas vadīja 1905.gada revolūciju? Kas Rīgā (Starpsauciens no zāles.)... vadīja revolūciju Rīgā, ka pat cara armijai bija bail iziet ārā no kazarmām divus mēnešus?... Notika skolotāju konference... no visas Latvijas... pagastveču konference, kas lika pamatus neatkarīgas Latvijas dibināšanai dažus gadus vēlāk.

Es jums ļaušu pašiem to atminēt. Jo tas, ko padomju laikā rakstīja vēstures grāmatās, un tas, ko mēs paši īstenībā zinājām, ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Numur trīs. Trešais. Ir angļiem tāds vārds - statesmanship. Tā ir... latviski sakot, būtu: valstsvīra vai valstsievas cienīga rīcība par spīti sabiedriskajai domai, kas tanī laikā to neatbalsta.

Un kā bija pirms gandrīz 100 gadiem? Nacionālais teātris tad nemaz nesaucās par Nacionālo teātri, un pēc Otrā pasaules kara arī tas nesaucās par Nacionālo teātri. Ja mūsu politiskā elite nebūtu proklamējusi Latviju, kas tad būtu noticis? Jo, ja “Sastrēgumstunda” būtu bijusi tanī laikā un ja cilvēki varētu piezvanīt un pateikt savus uzskatus, cik - kā jūs domājat? - lielu atbalstu rīdzinieki būtu devuši Ulmaņa pagaidu valdībai? Cik? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pieci procenti!”) Nu, varbūt 10!

Bet kas notika gadu vēlāk, to jūs redzat filmā “Rīgas sargi”. Nu labi, stilizēta filma, bet pamatā pareiza! Redziet, es domāju, ka jūs, kas tagad spiedīsiet pogas šodien, padomājiet par to - par statesmanship! Atvainojiet, ka es beidzu ar angļu vārdu! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nav!”, dep. I.Sudraba: “Balsojam!”) Ir iebildumi? Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 9, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Pret” pieteicies... atvainojos, “pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Mani ārkārtīgi vakar aizvainoja televīzijā dzirdētais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja apgalvotais melīgais teiciens (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.), ka Latvija ir vienīgā valsts, kas neko nav darījusi pēdējos gados ar ebreju īpašumiem. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pēdējos gados jau arī nebija!”)

Atļaujiet man drusciņ uzskaitīt! Tātad man bija jāpiedalās savā laikā grupā, kas nodarbojās ar šo īpašumu atdošanu. Tad bija Latvijas Ebreju kultūras biedrība - bija Latvijas ebreji, nevis atbraukušie no Padomju Savienības! -, kas piedalījās šajās sarunās, - Rapiņas kundze un rabīns Barkāns.

Es uzskaitīšu ātri, jo Lejiņa kungam arī galvā ir tikai trīs īpašumi... Pierakstiet! Tā ir tikai daļa, godājamie kolēģi! Skolas ielā 6, Daugavpilī, tika atdotas trīs ēkas, Liepājā - pirmskara ēka Kungu ielā. 1992.gadā tika pieņemts lēmums atdot un veicināt ebreju kultūras un sabiedrisko darbību: medicīniskās aprūpes biedrībai Bikur Holim tiek atdota slimnīca, tās filiālei “Žēlsirdīgās māsas” tiek atdota ebreju bijusī sieviešu slimnīcas ēka ar visiem īpašumiem. Valsts uzņēmās atbalstīt un finansēt ebreju izglītības un kultūras iestādes - Šimona Dubnova vidusskolu valsts finansē.

1995.gadā hasīdu reliģiskā virziena Habad Ļubavič pamatskola tiek nodibināta Latvijā ar pilnu valsts finansējumu. Citām reliģiskajām kopienām nav šādas reliģiskās pamatskolas.

1998.gadā valsts uzņēmās finansēt Latvijas Universitātē Jūdaistikas centru. 2001.gadā tiek akreditēts muzejs “Ebreji Latvijā”, un tas pāriet valsts finansējumā. Tātad šis valsts finansējums tiek maksāts gan šīm skolām, gan šiem muzejiem, piemēram, “Ebreji Latvijā” un pārējiem.

Svītra tika pavilkta 1995.gadā, kad Latvijas Ebreju kultūras biedrība pateica, ka tiek pielikts punkts un ka vairāk nekādas prasības šajā jautājumā netiks uzstādītas. Tajā pašā laikā tika piedāvātas arī sinagogas gan Kuldīgā, gan šajā pašā Kandavā, bet kultūras biedrība atteicās. Tā teica: “Mums ir dārgi uzturēt, mēs negribam. Lai valsts šīs ēkas uztur!”

Kur ir problēma? Problēma radās - pagāja 10 gadi, un tika izveidota absolūti cita organizācija - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Deviņdesmito gadu vidū, kā liecina 1996.gadā veiktās tautskaites dati, tikai 45 procenti Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, tātad vairākums šīs organizācijas biedru ir iebraukuši no bijušajām padomju republikām un nekādā ziņā nevar pārmantot Latvijas pilsoņu īpašumus.

Kur ir atšķirība no Viļņas un no Lietuvas? Daudzi to nesaprot. Es atgādināšu - pirmskara Viļņā bija viena centralizēta organizācija... Un mani ārkārtīgi izbrīna, ka mūsu ārlietu ministrs nespēj izskaidrot, piemēram, ASV diplomātiem... piemēram, īpašajam sūtnim holokausta jautājumos, ka Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nebija vienas centralizētas organizācijas, bet bija dažādas savstarpēji naidīgas organizācijas, kas pašas savā starpā karoja. (No zāles dep. V.Spolītis: “Viļņa bija Polijas teritorijā!”) Jā, Viļņā... Un tāpēc Viļņā tika atdots vairāk kā... Lielākā daļa zemes īpašumu piederēja šai vienai centralizētajai organizācijai, un Lietuvas valdība pieņēma lēmumu: šādā gadījumā, ja organizācija tiek atjaunota, šo zemes īpašumu atdod.

Latvijā bija labēji konservatīvā AGUDAD Israel (liela organizācija), cionistiem bija Mizrahi, jauniešu organizācija bija “Cionas jaunatne”, markstistiem bija “Bunds”, komunistiem bija arodbiedrība Arbeterheim. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsauciens.) Bija divas skolotāju apvienības - Idiš un Ivrit -, kas savstarpēji bija ne visai draudzīgas... Tātad nevar atņemt jeb atdot Ivrit skolas īpašumu (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsauciens.), teiksim, tiem, kas mācās krievu valodā, un nevar atdot cionistu īpašumu, teiksim, Idiš īpašumu, Ivrit skolai. Saprotiet! Respektīvi, te ir pēctecība.

Jāmaina ir Satversme. Kāda problēma tātad ir tieši ar šo likumprojektu, kurš attiecas uz nekustamo īpašumu Rīgā, Abrenes ielā 2, kā arī ar iepriekšējo? Ir jāmaina apmēram 30 likumi, kurus ir pieņēmusi Augstākā padome un Saeima un kuri ir par zemes privatizāciju... par lauku un pilsētu zemes privatizāciju, par rūpniecības uzņēmumiem, bankām un tā tālāk. Ir jāmaina Satversme un Civillikums. Civillikumā ir jāieraksta, ka īpašumus var atdot pēc etniskās piederības; Satversmē ir jāieraksta, ka visi ir vienlīdzīgi, izņemot dažus, kas ir vienlīdzīgāki par citiem.

Šo likumprojektu varētu izskatīt komisijā, bet diemžēl iesniedzējiem tas jāpaņem atpakaļ, jo Latvijā ir tāda kārtība, kādu mēs paši esam pieņēmuši: ja parādās finansiāli izdevumi, tad ir jāuzrāda, no kurienes šī nauda tiek paņemta. Šeit ir rakstīts: 487 tūkstoši 513 eiro (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Uz pirmo lasījumu!”) - kadastrālā vērtība. Te nav uzrādīts, kas to finansēs. Te ir teikts, ka Ministru kabinets atmaksā Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai... Iepriekšējā likumprojektā bija teikts - vairāk nekā 700 tūkstoši... Tātad Ministru kabinets atkal kompensē skolai...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Jā, pēdējais teikums... (Starpsaucieni no zāles. Dep. I.Viņķele: “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atļauj? (Starpsaucieni no zāles. No frakcijas SASKAŅA: “Lai runā!”)

A.Kiršteins. Nobalsosim! Vienu minūti!... Pēdējo teikumu, kolēģi!...

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, mums ir jābalso par papildu laika piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika - 1 minūtes - piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas - 2. Tātad papildu laiks - 1 minūte - tiek piešķirts.

A.Kiršteins. Tātad iesniedzēji paredz nemaksāt no savas kabatas šos 400 tūkstošus, bet piedāvā, ka vajadzētu, piemēram, Latvijas pilsonim, nacionālajam partizānam Supem, kurš, starp citu, nosēdējis ir desmitiem gadu urāna rūdas raktuvēs un palicis dzīvs, no saviem nodokļiem finansēt šī īpašuma atdošanu! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Katrai Latvijā dzīvojošai tautai jārēķinās ar zināmiem vēsturiskiem zaudējumiem. Vislielākie zaudējumi ir latviešiem (No zāles dep. V.Spolītis: “Ooo!”) - vairāki desmiti tūkstošu īpašumu. Nav atdoti īpašumi Ķuzem, piemēram, “17.jūnijs”... Kolēģi, vai mēs neēdam viņu saldējumus? Kas tagad ir... ? Atcerieties... “Ķegums” - bija tāda akciju sabiedrība...

Tātad par iznīcinātajām grupām nav taisnība. Pilnībā ir iznīcinātas tādas etniskās grupas kā karaīmi, kuriem piederēja un kuriem nav atdots Maikapara nams, un ir likvidēta vislielākā grupa - vācbaltieši, kuriem ir acīmredzot Latvijas nācijas izveidē un kultūrā vislielākie nopelni...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, diemžēl jums piešķirtais papildu laiks - 1 minūte - arī ir beidzies. Paldies.

A.Kiršteins. Paldies.

Līdz ar to desmitiem tūkstoši īpašumu nav atdoti.

Paldies.

Aicinu atdot šo likumprojektu atpakaļ un pārstrādāt to!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 6. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.

Vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim ziņojuma nolasīšanai par balsošanas motīviem par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”... par nodošanu komisijām.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Partijas “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā par šo un analogiem likumprojektiem atturējās vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmkārt. Jā, okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, veica iedzīvotāju masveida deportācijas, citas represijas, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus, taču tas bija citas valsts īstenotais okupācijas režīms, kas jau ir vērtēts Saeimas dokumentos. Satversmes tiesa 2003.gada 25.marta spriedumā, norādot vairākus argumentus, secināja: Latvijas valsts nav atbildīga par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā.

Otrkārt. Īpašuma nodošana un atdošana bijušajiem īpašniekiem Latvijā sākās ar 1991.gadu, kad tika pieņemts likums “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Taču denacionalizācijas likumi netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Kā viens no argumentiem - iespēja nodibināt fiktīvu sabiedrisko organizāciju, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci, un iegūt citām personām piederējušu īpašumu. Denacionalizācijas procesā nevienai etniskajai grupai vai tautībai netika radīta kāda priekšrocība vai izņēmums. Šie likumi nebalstījās uz principu “latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem - nedot”.

Tomēr denacionalizācijas process Latvijā jau ir noslēdzies un Latvijai vajadzētu sekot principam - “viens likums - viena taisnība visiem”. Likumprojekts maina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā un paredz piešķirt atšķirīgu pieeju pēc etniskā principa. Tā ir denacionalizācijas procesa atjaunošana vismaz attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām.

Savu konsekvento pozīciju un cieņu pret tiesiskās sistēmas stabilitāti Saeima pauda arī 2006.gada 23.novembrī, kad bez debatēm tika noraidīts likumprojekts, kas citastarp paredzēja ebreju kopienai bez atlīdzības nodot vairākus nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Treškārt. Latvija 2009.gadā ir atbalstījusi Terezīnas deklarāciju, taču deklarācija nerada juridiskas saistības (tā nav ratificēta Saeimā), tai ir politiska nozīme. Katra valsts ir apsolījusies veikt dažādus pasākumus, tomēr valstij ir tiesības šos pasākumus veikt savu iespēju robežās un izvērtējot konkrētos vēsturiskos apstākļus, tostarp arī okupētās valsts statusu. Latvijas valsts ir veikusi ļoti plašu īpašumu denacionalizācijas procesu - ir atjaunotas tiesības uz īpašumu gan fiziskajām personām, viņu mantiniekiem, gan reliģiskajām organizācijām. Un nebūtu korekti teikt, ka Latvija pārāk maz īstenojusi deklarācijā minētos pasākumus, jo tāpat ir sniegts atbalsts ebreju sabiedriskajām organizācijām gan ar ēku nodošanu, gan ar finansējumu izglītības un medicīnas iestādēm. Tas, protams, neliedz Saeimai arī turpmāk katrā atsevišķā gadījumā un ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskajai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Taču tad tam ir jābūt saprātīgi pamatotam.

Ceturtkārt. Un pēdējais - par šo likumprojektu pamatojumu. Mēs atbalstām vēsturisko taisnīgumu, tomēr nav atbalstāms šāds likumprojekta virzības veids. Mēs nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Mēs neredzam nopietnu izvērtējumu un piedāvājumu, kā risināt šo jautājumu. Mūsuprāt, izskatot sabiedrībai tik jutīgu jautājumu kā īpašuma jautājumi, ir svarīgi, ka tie tiek nopietni apspriesti un sabiedrībai izskaidroti. Mūsu pienākums ir pieņemt lēmumu, kurš ir saprotams vai vismaz mēs to spētu izskaidrot. Vissāpīgāk ir sunim asti cirst vairākas reizes. Būsim godīgi un drosmīgi - ja reiz risinām šo jautājumu, tad nevis atmetot dažus īpašumus, bet izvērtējot visus iespējamos rīcības veidus. Vai tiešām kādam no klātesošajiem, atdodot šos īpašumus, sāks likties, ka mēs esam atjaunojuši vēsturisko taisnīgumu un mazinājuši holokausta sekas? Frakcija “No sirds Latvijai” nenoliedz nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu, bet mēs atturamies balsojumā par šiem likumprojektiem tieši tāpēc, ka mēs neatbalstām šādu veidu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”)

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Brīvers. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Godātie Saeimas deputāti! Vakar frakcijas sēdē mums nebija daudz diskusiju par to - atbalstīt vai neatbalstīt šo un citus piedāvātos likumprojektus par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas ebreju kopienai. Arī es pievienojos viedoklim “par”, jo noraidīt šī jautājuma izskatīšanu būtu tas pats, kas paslaucīt netīrumus zem gultas.

Es īsumā papētīju man pieejamo informāciju par pieciem piedāvātajiem objektiem un secināju, ka tie galvenokārt ir bez īsta saimnieka un to nonākšana gādīgās rokās būtu labums visai sabiedrībai. Tomēr galīga lēmuma pieņemšanai šāda informācija man šķiet nepietiekama, tāpēc mēs vienojāmies par papildu ziņu iegūšanu tuvākās nedēļas laikā.

Es nebūtu kāpis šajā tribīnē, ja vakar nebūtu uzklausījis deputātu viedokļus diskusijā Latvijas televīzijā. Tā man lika nopietni padomāt. Izrādās, mēs šodien balsosim nevis par jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai, bet gan jau faktiski pieņemsim lēmumu par īpašumu atdošanu. Jo, ja jau tādi likumprojekti tiekot virzīti, tad to virzītājiem jau esot skaidrs, kāds būs galīgais lēmums... Izrādās, šāds lēmums esot jāpieņem tāpēc, ka dažiem ir, bet citiem nav ietekmīgu draugu. Tāpēc, ka visas Latvijā dzīvojošās tautas ir vienlīdzīgas, bet dažas ir vienlīdzīgākas par citām. Tas man nav pieņemami. Brīžiem rodas iespaids, ka ir spēki, kas cenšas sanaidot Latvijā dzīvojošos cilvēkus pēc etniskā principa, pēc seksuālās orientācijas un tamlīdzīgi, nostādot kādas grupas cilvēkus augstāk par citiem.

Latvijā ebreji devuši lielu ieguldījumu dažādās dzīves jomās. Lai atceramies Mihailu Tālu, Mavriku Vulfsonu, Rutu Marjašu! Un tā varētu ilgi turpināt. Un Latvijas sabiedrība viņu ieguldījumu ir augstu novērtējusi.

Vēl šodien atceros, kā tad, kad biju mazs zēns, mana māte un pārējās ar mums kopā esošās sievietes toreizējā Spilves lidostā dedzīgi metās aizstāvēt jaunu ebreju puisi, ko apvainoja kāds iereibis pilsonis. Es tagad runāju savā vārdā. Vēlos precizēt: attiecībā uz darba kārtības 6.-11.jautājumu es jau balsoju “par” un balsošu “par”, taču - nevis par likumprojektos minēto objektu atdošanu, bet gan par jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai; neizslēdzu, ka tās rezultātā mans balsojums attiecībā uz to vai citu objektu atdošanu jeb restitūciju varētu būt “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Riharda Kola, Arta Rasmaņa un Solvitas Āboltiņas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No VL-TB/LNNK frakcijas un NSL frakcijas: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 9, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs jūs informē, ka deputāts Andris Buiķis ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 22.janvāra līdz 26.janvārim. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Tāpat deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Deputāts Jānis Ādamsons ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Adriju Buliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Sniķeri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam nebalsojot.

Juridiskās komisijas vārdā es vēlos izklāstīt komisijas deputātu motīvus lēmumam neatbalstīt Augstākās tiesas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Ervīna Kušķa un Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā.

Saeimas Juridiskajai komisijai, arī atkārtoti izskatot jautājumu par Augstākās tiesas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Jāņa Tiltiņa un Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā, neradās pārliecība par to, ka šo tiesnešu pārcelšanas procedūra ir notikusi atbilstoši Satversmes un likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 67. un 75.punkta prasībām.

Tiesnešu pārcelšana darbā citā tiesā - šāda Saeimas lēmuma pieņemšanas gaitā Saeimai jāgūst pārliecība par tiesiskuma un atklātības principa ievērošanu, kā arī par to, ka tiesnešu neatkarības princips tiek ievērots arī no pašas tiesu varas pārstāvju puses.

Saskaņā ar Satversmes 91. un 101.pantu visiem Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem bija vienlīdzīgas tiesības turpināt darbu Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kas bija kompetenta vērtēt šo tiesnešu piemērotību darbam Krimināllietu departamentā, atzinusi, ka visi šie tiesneši ir bijuši piemēroti turpināt darbu Krimināllietu departamentā. Tādēļ nav saprotams, kādēļ situācijā, kad Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā ir divas vakantas tiesneša amata vietas un tās bija iespējams aizpildīt, ieceļot departamenta tiesneša amatā vismaz divus no minētajiem tiesnešiem, ir paredzēts šos tiesnešus pārcelt darbā Rīgas apgabaltiesā.

Juridiskā komisija noskaidroja, ka tiesneši pamatojumu lēmumam par savu neiecelšanu amatā Krimināllietu departamentā saņēma gandrīz divus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas un tikai tad, kad lēmuma projekts par tiesnešu pārcelšanu tika pirmo reizi izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Turklāt tiesnešiem nav bijušas nodrošinātas iespējas saskaņā ar Satversmes 92.pantu īstenot tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, proti, pārsūdzēt viņiem nelabvēlīgo lēmumu.

Ievērojot šos apsvērumus, Juridiskā komisija uzskata, ka nav pietiekoši caurskatāmi un procesuālā taisnīguma principam atbilstoši izvērtētas attiecīgo tiesnešu tiesības turpināt darbu Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša amatā.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 11, atturas - 61. Likumprojekts nav pieņemts... es atvainojos, lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam balsojot “pret”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 10, atturas - 63. Tātad lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam balsojot “pret”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa” pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 10, atturas - 66. Tātad lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas Nr.107/Lp12). Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, un šie priekšlikumi precizē procedūru, kādā veidā notiek informācijas nodošana, kā arī tehniski precizē likuma numerāciju.

Un 1.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Arī 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Un deputāti... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Lūdzu atbalstīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (reģistrācijas Nr.108/Lp12). Arī šeit ir saņemti divi priekšlikumi, kas tāpat precizē informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus.

1.priekšlikumu finanšu ministra vietā ir iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Arī 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.19/Lp12) - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā... Es gribu atgādināt, ka runa ir par Eiropas aizsardzības rīkojumu ieviešanu Latvijas Kriminālprocesa likumā. Mēs saņēmām 17 priekšlikumus, un visi priekšlikumi savā būtībā ir redakcionāli.

Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē 86.nodaļas nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. 907.pantā iepriekš tika paredzēts, ka viens no Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamatiem ir pats rīkojums. Nu, tas nav visai korekti no valodas viedokļa, un tāpēc šeit ir veikts precizējums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. 908.panta 10.punktā skaitlis “3” aizstāts ar skaitli “2”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. 908.panta otrajā daļā vārds “izdevusi” aizstāts ar vārdu “pieņēmusi”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 6. ir analogs 4.priekšlikumam. Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz veidot 910.pantam jaunu redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu “veidlapa” ar vārdiem “īpašas formas dokuments”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt 911.panta nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas jaunu redakciju piedāvā 912.panta otrajai daļai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot to 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Un pēdējais ir 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajā lasījumā.

Kopumā ir iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. arī ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Ir atbalstīts arī 3. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”.

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukuma precizēšanu. Komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir komisijas atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi gribu uzsvērt, ka šādas kopīgas maģistra programmas izveide un īstenošana tieši Rēzeknes Augstskolā ir ļoti apsveicams solis, tomēr gluži kā saucēja balss tuksnesī vēlreiz atkārtošu: deputāti kā likumdevēji nedrīkstētu radīt praksi likuma apiešanai ar līkumu. Tas neatbilst labas pārvaldības principiem.

Šoreiz negribu pieminēt to, ka likumprojektam uz katru lasījumu ir jauns nosaukums, bet vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 3.pantu, kurā apgalvots, ka par kopīgās studiju programmas apguvi piešķirtais maģistra grāds atbilst Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 7.līmenim.

Likumdevējs pašreiz, neiedziļinoties programmas saturā un sasniedzamajos rezultātos, apgalvo, ka ar krietni mazāku kredītpunktu skaitu un īsākā laikā nekā citās maģistra studiju programmās šīs programmas beidzēji būs sasnieguši atbilstošo līmeni. Protams, šo argumentu varētu mēģināt atspēkot ar 2.pantā atrunāto, ka nepieciešama vismaz trīs gadu ilga pieredze robežapsardzībā, bet, salīdzinot ietvarstruktūras aprakstā norādīto un līgumā par šīs programmas īstenošanu norādītajiem programmas rezultātiem, diemžēl nācās secināt, ka maģistra programmas rezultāti pilnībā nesasniedz Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmeni. Piemēram, ietvarstruktūrā norādīts, ka 7.līmeni sasniegušajiem ir jāapgūst ļoti specifiskas zināšanas, kuras ir pamats oriģinālai domāšanai un izpētei. Savukārt maģistra studiju programmā piedāvātajā netiek prasīta šī oriģinālās domāšanas kvalitāte un specifiskās zināšanas robežapsardzes jomā, bet tikai spēja kritiski novērtēt organizācijas attīstības potenciālu vadības principu kontekstā un šo principu pielietojumu robežu pārvaldībā. Tas vairāk atbilst 5., labākajā gadījumā - tikai 6.līmenim.

Tāpat ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstīgs mācīšanās rezultāts ir jaunu zināšanu un procedūru radīšana, kā arī sarežģītu un neprognozējamu darba apstākļu vadīšana un pārveidošana, kas prasa jaunas stratēģiskas pieejas. Bet programmā nekas tamlīdzīgs netiek paredzēts. Tajā aprobežojas ar prasmi izstrādāt uz pierādījumiem pamatotas rekomendācijas nolūkā uzlabot robežu drošību un nodrošināt uz izlūkošanas datiem balstītu stratēģisku pieeju Eiropas robežu kontroles pārvaldībā.

Jaunas stratēģiskas pieejas un stratēģiska pieeja nav gluži viens un tas pats. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka pilnībā atbalstu valsts kvalitatīvu aizsardzību un Latgales attīstību, bet aicinu deputātus neuzņemties Dieva lomu un likumā neapgalvot to, kas, spriežot pēc pārējiem pieejamiem dokumentiem, pilnīgi noteikti netiks sasniegts.

Un varu tikai vēl kopumā piebilst, ka ir sešas augstskolas, kas noslēgušas šo līgumu. Latvija ir vienīgā, kura nav pārstāvēta ar universitāti vai vismaz aizsardzības akadēmiju. Turpretim pārējās ir Igaunijas Aizsardzības akadēmija, Nīderlandes Drošības akadēmijas Militāro zinātņu fakultāte...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jums ir jārunā par 5.priekšlikumu!

A.Platpers. ...Spānijas Valsts tālmācības universitāte. Es vienkārši uzskaitu, lai deputāti zinātu, ka mēs... ka mums Latvijā...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, šobrīd notiek debates par 5.priekšlikumu! Es aicinu runāt par 5.priekšlikumu.

A.Platpers. Jā, es par to arī pasaku, ka es apšaubu, vai Rēzeknes Augstskola varēs ar saviem mācībspēkiem šīs specifiskās zināšanas iemācīt un izsniegt diplomu, kas atbilst šai kvalifikācijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Jautājumi, par kuriem runāja deputāts Platpers, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ir diskutēti. Jāteic, ka Platpera kungs ne visās tajās sēdēs, kur mēs par to detalizēti runājām, bija klāt.

Bet, neskatoties uz to, tātad galvenais pārmetums, kas tika izteikts, ir par to, ka šī programma varētu neatbilst kvalitātes ziņā tam līmenim, kas ir paredzēts Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā kā 7.līmenis. Lai novērstu šīs šaubas par Latvijas un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru atbilstību, es informēju jūs, ka šobrīd Saeimā atvērtajā Izglītības likumā tiek iestrādāti grozījumi, kuri definēs, kādi ir Latvijas izglītības kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņi, un līdz ar to mēs varēsim par šīm ietvarstruktūrām runāt ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Latvijas līmenī un nevajadzēs mums turpmāk likumprojektos atsaukties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Šeit tas ir darīts tikai tāpēc, ka šo likumprojektu tiešām vajadzēja virzīt paātrinātā kārtībā, un Latvijas likumdošanā tas jautājums nebija sakārtots. Bet tātad, kā jau es teicu, es paredzu, ka Latvijas likumdošanā tuvāko divu mēnešu laikā šī lieta būs pilnībā sakārtota.

Kas attiecas uz zināšanu apjomu, lai tas atbilstu maģistra grādam, Platpera kunga jau pieminētie trīs gadi kā prakse atbilstošajā jomā... ir pārvēršami kredītpunktos arī pēc šobrīd spēkā esošās izglītības likumdošanas, un tur, manā skatījumā, nekādu pretrunu nav. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pareizi!”)

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut ko vēl vēlaties piebilst? Tātad piebilžu nav. Lūdzu zvanu!...

J.Vucāns. Par šo - nē. Bet vēl ir sestais...

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, mēs vēl pēc tam darba kārtībā tiksim līdz 6.priekšlikumam...

J.Vucāns. Jā. Par 5.priekšlikumu - nē...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas vārdā nav piebilžu par 5.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 7. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es tikai īsumā atgādināšu - informācijai -, ka šis likumprojekts ir saistīts ar vēl vairākiem likumiem un attiecas uz Iekšējās drošības biroja darbību Iekšlietu ministrijas sistēmā. Attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz šim birojam tiesības veikt izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti, īsāk sakot, speciālo dienestu amatpersonu darbībā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izvērtējusi savā sēdē 21.janvārī un nolēmusi konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un lūgt Saeimu virzīt to tālāk - Saeimā atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Komisija ierosina noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 27.februārim. (No frakcijas SASKAŅA: “Kura gada?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir atvieglot dzīvi tiem skolēniem, kas kārto starptautiski atzītus svešvalodas eksāmenus, atļaujot tad nekārtot centralizēto svešvalodas eksāmenu. Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē terminu, un tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti 1.priekšlikumu atbalsta.

I.Viņķele. Jā, paldies.

2. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas definē, ko, šī likuma izpratnē, mēs saprotam ar starptautisku testēšanas institūciju. Un šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Viņķele. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA). (Ietur pauzi. No zāles starpsaucieni: “Laiks!”)

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Likumprojekts, kas primāri sagatavots Ministru kabinetā... precīzāk, kāds tas ir šobrīd, nodala funkcijas, kas jāveic CSDD un Valsts ieņēmumu dienestam.

Tāpat tas redakcionāli precizē arī vairākas likumā ietvertās normas. Un likumprojektā redakcionāli precizēti vairāki atvieglojumu veidi. Piemēram, attiecībā uz personām, kuru apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu, ir precizēts, ka atvieglojumus piešķir par vieglo automašīnu, nevis kravas automašīnu, kā bija līdz šim.

Vēl likumā noteikts atbrīvojums no ekspluatācijas nodokļa maksāšanas par transportlīdzekli, kam jau ir vai tiek reģistrēts operatīvā transportlīdzekļa, vēsturiskā spēkrata, taksometra vai sporta transportlīdzekļa statuss. Līdz šim personām ar invaliditāti, kurām bija piešķirta III invaliditātes grupa, lai saņemtu atvieglojumu nodokļa maksāšanā, bija jābūt speciāli aprīkotai automašīnai, kas pielāgota personai ar invaliditāti. Tas radīja nevajadzīgu nosacījumu un administratīvo slogu. Turpmāk šāda pārbūve vairs nebūs nepieciešama.

Vienlaikus, komisijā izskatot šo likumprojektu, CSDD pārstāvim tika uzdots arī jautājums par to, kad pienāks brīdis, kad no automašīnām ar Igaunijas un Lietuvas numura zīmēm nekāps laukā Latvijas iedzīvotāji. (Starpsauciens no zāles: “A kāpēc .... ?”) Uz to saņēmām skaidru atbildi, ka tas ir likumdevēju ziņā - nākt klajā ar priekšlikumiem (No zāles dep. J.Ādamsons: “Aizliedzam leišu mašīnas!”), kas izlīdzina šo nevienlīdzību. Tā ka pie viena aicinu padomāt arī šajā virzienā.

Kolēģi, lūdzu izskatāmo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas... lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

M.Bondars. Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt divas nedēļas jeb šā gada 12.februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 149/Lp12). Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir izstrādāts pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas, un grozījumi attiecas uz jūrniecības nozari. Likumprojektā paredzēti vairāki pārkāpumu veidi, par kuriem paredzēta administratīvā atbildība.

115.1 panta, kas paredz administratīvo atbildību par atsevišķu kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, jaunajā redakcijā tiek paplašināti ziņošanas pienākumi kuģniecībā, ieskaitot arī pienākumu, kas paredz sniegt korektu informāciju nacionālajā SSN sistēmā. SSN sistēma nozīmē Sea Safety Net jeb “Jūras drošības tīkls”.

Bez tam attiecībā uz kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu grozījumi paredz samazināt minimālo administratīvā soda sankciju, un tas nepieciešams, lai sankcijas padarītu samērīgas, proti, lai būtu iespējams piemērot samērīgu naudas sodu nelieliem vietējā kuģošanā iesaistītiem kuģiem un zvejas laivām. Komisija saņēma arī apņēmīgu solījumu no likumprojekta iesniedzējiem, ka uz nākošo lasījumu šīs sankcijas varētu tikt gradētas atkarībā no kuģošanas līdzekļa lieluma. Grozījumos paredzēta arī norma, kas nodrošinās to, ka pārkāpējiem nebūs iespējams izslēgt kuģi no Latvijas Kuģu reģistra vai pārreģistrēt kuģi, pirms nav nokārtots šis administratīvais sods.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Daudze. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 27.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Lai jūs orientētos visos grozījumos, kuri attiecas uz vienu un to pašu likumu, informēšu, ka šis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir ar reģistrācijas numuru 145/Lp12. Šos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets, un tie attiecas uz ostas policiju... Pareizāk sakot, šie grozījumi paredz, ka ostas policijas amatpersonām tiktu piešķirtas pilnvaras izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu savā sēdē, nolēma neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Galvenais arguments ir tas, ka līdz šim administratīvos sodus piemēroja tomēr valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas. Ja osta kā uzņēmums vai kā kapitālsabiedrība... vienalga, kāda veida osta tā varētu būt... tad tas nozīmē, ka šā uzņēmuma amatpersonām, tā darbiniekiem tiek piešķirtas tiesības piemērot administratīvos sodus, bet tas neatbilst Latvijas līdz šim pieņemtajai tiesību sistēmai, tiesībsargājošajai sistēmai.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 59, atturas - 3. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas iekļauj mūsu diplomātu laulāto sociālo apdrošināšanu par laiku, kamēr viņi uzturas ārzemēs un nestrādā, un tādējādi par viņiem netiek veiktas šīs obligātās iemaksas.

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums radās ne frakcijā “SASKAŅA”, bet mēs tikai noformējām to viedokli, kurš visu laiku pausts Labklājības ministrijā. Es gribētu paskaidrot viņa būtību.

Septembrī, pagājušā gada septembrī, labklājības ministrs Augulis paziņoja publiski aģentūrā LETA, ka sociālās iemaksas griestu noteikšana veicina nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka šodien mums ir elitāri 5 tūkstoši strādājošo, kuri saņem vairāk par 4 tūkstošiem eiro mēnesī, bet nemaksā sociālo nodokli no pilnas summas. Tas nozīmē, ka mēs šodien, pēc Finanšu ministrijas aprēķina, zaudējam 33 ar pusi miljonus.

Es uzskatu, ka mēs šodien to nevaram atļauties un ka mums vajag šos griestus atcelt, lai mums nepastāvētu regresīva sociālo nodokļu sistēma. Mēs pirms vēlēšanām visi solījām, ka tuvākajā laikā ievedīsim progresīvu nodokļu aplikšanu, lai trūcīgi cilvēki, kuri saņem mazāk, varētu realizēt savas iespējas un saņemt vairāk. Bet neviens no tiem politiskajiem spēkiem, kuri piedalījās publiskajā debatē, nesolīja, ka bagātie cilvēki dzīvos labāk un ka viņiem būs iespēja nesamaksāt nodokļus no visas summas. Es gribu pateikt, ka, pieņemsim, Leonīds Loginovs ietaupa no savas algas katru mēnesi 1000 eiro. Es uzskatu, ka tas nav godīgi. Ja mēs nevaram atļauties šodien no sociālā budžeta ieviest normālu indeksāciju, tad mēs nevaram to tikai tāpēc, ka nav līdzekļu sociālajā budžetā.

Pieci tūkstoši cilvēku... Masu mediji un, es domāju, vēl jo vairāk mūsu iedzīvotāji uzskata, ka tā ir priviliģēta grupa, kura no 2015.gada 1.janvāra izbauda šo prieku.

Es gribu pateikt, ka griesti bija ieviesti 1997.gadā, divpadsmit gadu viņi pastāvēja, un tam bija ekonomisks, pamatots arī skaidrojums no Finanšu ministrijas un no Labklājības ministrijas. Pēc tam, 2009.gadā, viņi bija atcelti, un uzskatu, ka no tā tikai vinnēja gan budžets, gan mūsu, Latvijas Republikas, iedzīvotāji.

Sakarā ar to, lai izpildītu, ko solīja ZZS, ko solīja Augulis, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka šodien ir tāda situācija Labklājības ministrijā, ka mūsu ministrs “aizmiga”. Visus savus solījumus, kurus viņš solīja pirmsvēlēšanu etapā... pārbaudīt indeksāciju, vai viņa ir atkarīga vai nav atkarīga no darba stāža... viņš solīja iesniegt priekšlikumus. Viņi nav vēl iesniegti komisijā. Solīja ombudsmenam un mūsu frakcijai, ka tuvākajā laikā izmaksās 90 tūkstošus kompensācijām cilvēkiem, kurus ietekmē pensiju negatīvais koeficients. Algas, kā jūs atceraties, tiem... trīs gadus cilvēki saņēma par 20-30 procentiem mazākas pensijas nekā viņu kolēģi, kuri iznāca pensijā ātrāk.

Es neredzu jau sen kaut kādas aktīvas darbības par to, lai ieviestu kārtību DEĀK. Mēs ļoti labi saprotam, ka šodien uz janvāri Rīgas reģionā vairāki simti cilvēku stāv rindā un nevar saņemt pārrēķinu pensijām. Tā nav normāla prakse, ka labklājības ministrs var atļauties paņemt pauzi un jau pusgadu nenāk pie mums ar kaut kādiem priekšlikumiem.

Es gribu brīdināt viņu: ja turpinās tādā pašā stilā, mēs pārskatīsim to režīmu, ko dod viņam Sociālo un darba lietu komisija... Šodien es kā opozīcijas deputāts runāju... un sāksim daudz aktīvāk viņam atgādināt par tiem solījumiem pirms vēlēšanām. Un tas ir viens no tiem solījumiem, ko viņš mums solīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par šo te principu, ka sociālo iemaksu griesti nav nosakāmi, un par to mēs iestājāmies, pieņemot 2014.gada budžetu, jo īpaši 2015.gada budžetu. Un tas, ko mēs panācām ar koalīcijas partneriem, ir vienošanās, ka gada sākumā, jau šī gada sākumā, mēs veiksim attiecīgas izmaiņas. Pirmām kārtām diskutēsim, (bet - konceptuāli!), pieņemot šādu lēmumu, veicot attiecīgās izmaiņas, lai ar 2016.gadu šie iemaksu griesti tiktu atcelti, jo, kā arī Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā speciālisti ir atzinuši, sociālo iemaksu griestu noteikšana nav nesusi tos gaidītos rezultātus, nav tā pozitīvā ieguvuma, kāds sākotnēji bijis plānots attiecībā arī uz izmaksām, un ir citi mehānismi, kā to var nodrošināt.

Tāpēc Nacionālā apvienība līdz šim konceptuāli atbalstīja un atbalstīs arī turpmāk... un, es ceru, arī pieņemsim šādu lēmumu. Taču ir vajadzīgas vairākas normatīvo aktu izmaiņas. Un tāpēc šobrīd balsojumā mēs atturēsimies no šo priekšlikumu atbalstīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ražuka kungs, vai komisijas vārdā ko vēlaties piebilst?

R.Ražuks. Diskusija tika uzsākta. Šī likumprojekta mērķis bija sociālās apdrošināšanas sistēmā iekļaut diplomātiskajā dienestā strādājošā laulāto pēc atgriešanās no darba ārzemēs.

Diskusija par brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas griestu atcelšanu komisijā secīgi nav notikusi. Pašreiz sociālās apdrošināšanas jomā mēs darbojamies noteiktas fiskālās telpas apmēros. Kāda būtu ietekme, atceļot brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas griestus, uz speciālajiem budžetiem un valsts budžetu - tas nav izskatīts. Tāpēc komisija uzskata, ka pašreizējā brīdī šis deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 29, atturas - 25. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Komisija ierosina noteikt 2015.gada 13.februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.164/Lp12), izskatām to pirmajā lasījumā. Vēlos informēt, ka likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 9.nodaļu ar trim jauniem pantiem.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Latvijas valstspiederīgie prettiesiski neiesaistītos un netiktu iesaistīti ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai kā citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesībām, kā arī lai ierobežotu bruņotu konfliktu finansēšanu, informācijas kampaņas vai cita veida atbalstu personām, kas piedalās ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā.

Ar šo jautājumu mēs sākām strādāt 11.Saeimā, un toreiz Iekšlietu ministrija sagatavoja priekšlikumus likuma grozīšanai. Mēs strādājām apakškomisijā un komisijā. Bija uzdoti vairāki jautājumi, un, ņemot vērā, ka nebija pietiekami skaidrs šis jautājums, mēs nolēmām toreiz neatbalstīt un pieaicināt lietpratējus, ekspertus, veikt precizējumus un tad pārstrādāt iesniegto projektu.

Tagad ir pārstrādātais likumprojekts mūsu rokās. Vakar komisijā mēs diskutējām par attiecīgo jautājumu un vienprātīgi atbalstījām likumprojekta pieņemšanu. Saskaņā ar grozījumiem ir paredzēts noteikt atbildību par personas piedalīšanos, prettiesisku piedalīšanos, bruņotos konfliktos ārpus Latvijas teritorijas. Tāpat ir paredzēts turpmāk sodīt par bruņota konflikta finansēšanu. Pie tam es vēlos pievērst uzmanību, ka finansēšana - tā nav tikai naudas pārskaitīšana, bet arī, teiksim... jo ne tikai naudā, bet arī graudā to var izdarīt, sniedzot materiālu atbalstu.

Un vēl viens pants paredz atbildību par cilvēku vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.

Tātad, ņemot vērā, ka jautājums ir ļoti aktuāls, komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.

A.Judins. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 3.februārim, bet otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim 12.februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12.februārī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza komisiju ierosināt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam. Izskatot šo priekšlikumu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu līdz šā gada 2.aprīlim un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 28.janvārī komisijas sēdē izskatīja Valsts policijas iesniegumu par Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanu pie administratīvās atbildības par 2014.gada 8.maijā notikušo Ceļu satiksmes noteikumu 18.punkta pārkāpumu. Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, tika secināts, ka konkrētā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā pieļautie procesuālie pārkāpumi var būt par pamatu lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu prettiesiskumam. Nelūdzot un nesaņemot Saeimas piekrišanu deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības, 2014.gada 23.septembrī ticis pieņemts lēmums par deputāta Jura Vectirāna administratīvo sodīšanu. Savukārt, izskatot lietu pēc deputāta Jura Vectirāna sūdzības un uzzinot, ka viņš ir Saeimas deputāts, uzliktais administratīvais sods ticis atcelts un administratīvā pārkāpuma lieta - izbeigta.

Vienlaikus par šo pašu 2014.gada 8.maijā notikušo pārkāpumu 2014.gada 14.novembrī ticis sastādīts jauns administratīvā pārkāpuma protokols, kam pievienoti visi izbeigtās administratīvā pārkāpuma lietas materiāli. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šādu rīcību nepieļauj.

Komisija sagatavoja un vienbalsīgi neatbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Komisija lūdz neatbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs uzsākam debates, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Šadurska, Āboltiņas, Loskutova un Ainara Latkovska - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 29.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad sēdi turpināsim bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, ko tieši Vectirāna kungs mums pastāstīs pēc divām vai trim minūtēm, bet es gribu teikt: mani ļoti pārsteidza lēmums, ko vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņēma.

Es saprotu, ka dažiem deputātiem šķiet, ka viņi var balsot “par” vai “pret” atkarībā no tā, kā viņiem sirds liek darīt. Bet ir gadījumi, kad ir jāpieņem lēmums, kas atbilst Satversmei. Un mums ir dotas tiesības lemt - izdot cilvēku sodīšanai vai neizdot. Bet šis mūsu lēmums, mūsu balsojums nevar būt patvaļīgs. Proti, ja jums ir zināms, ka... ir iespējams, ka visa tā sodīšana ir inspirēta, lai nodarītu cilvēkam, teiksim, kaitējumu par viņa politisko darbību... Ja tā ir atriebība vai ir kaut kādi citi līdzīgi faktori, tad, protams, var neizdot cilvēku sodīšanai. Bet mēs neesam tiesneši.

Es brīnos, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mūs šodien informē, ka viņi izvērtēja situāciju un viņiem šķiet, ka tur ir prettiesiski... (No zāles dep. J.Ādamsons: “Judinu par tiesnesi!”) Es atvainojos, bet, manuprāt, ir pareizi ļaut speciālistiem strādāt. Un šajā gadījumā runa ir par ceļu satiksmi. Tas nozīmē, ka sākumā pirmo lēmumu pieņems policija. Un, ja tur ir kaut kādi pārkāpumi, tad iesaistītajām pusēm ir tiesības iesniegt sūdzību pirmās instances tiesā. Un tad tiesa izvērtēs - ir vai nav pārkāpums. Ja tas lēmums neapmierinās, tad ir iespēja iesniegt apelācijas sūdzību, un tad apgabaltiesa strādās ar attiecīgo jautājumu, bet Saeimai nevajadzētu iejaukties un nevajadzētu lemt jautājumu pēc būtības.

Līdz ar to es nevaru pievienoties viedoklim, ko pauda Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, un es aicinu ļaut policijai strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS). (No zāles: “Tikai taisnību runā!” Starpsaucieni.)

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es neapšaubu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma juridisko korektumu. Lūdzu neatbalstīt šīs komisijas lēmumu un balsot “par” manis, Jura Vectirāna, izdošanu administratīvai sodīšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais deputāt Judin!

Protams, šī lēmuma pieņemšanā piedalījās ne tikai komisijas deputāti. Bija aicināts Juridiskais birojs... Juridiskā biroja vadītāja, kura mums vienkārši, skatot lietu, norādīja uz tiem... nu, negribu teikt, ka pārkāpumiem, bet uz tiem nejuridiskajiem momentiem, uz kuru pamata mēs nevarējām izdot. Bet tas viss sākās tikai tāpēc, ka deputāts Vectirāns nenorādīja to, ka viņš ir Saeimas deputāts, tad, kad tika sastādīts pirmais protokols. Un... Nē! Tas ir, es vienkārši konstatēju faktu. Un varbūt tikai tāpēc policija nevarēja savlaicīgi sagatavot dokumentu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, ļoti īsi! Pirmām kārtām esmu priecīgs, ka mums ir Juridiskais birojs, kas pieņem lēmumus un liek mums strādāt tādā vai citā veidā. Ļoti labi, ka šie cilvēki glābj mūsu darbu. Tas ir viens.

Un otra lieta. Paldies Vectirāna kungam! Man ir prieks, ka pats cilvēks saprot, ka, ja tas notika, tad varam šo jautājumu uzticēt policijai. Bet runa ir par fakta būtību. Taisnība, ka ir divi protokola veidi! Un, ja jūs kādreiz aizturēs Ceļu policija, jums jāpasaka tieši, ka jūs esat deputāts vai ka es esmu Saeimas deputāts. Pretējā gadījumā policija aizpildīs vienu veidlapu, pēc tam tā nebūs pareiza un būs jāaizpilda cita veidlapa.

Es aicinu pieņemt pareizo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka par šo jautājumu es varētu izteikties viskompetentāk. Ar to... (Starpsaucieni no zāles.) Jā, jā, jā, jā... Runājiet, jā! (Starpsaucieni no zāles.)

Tad situācija ir tāda. Kad es tiku pirmo reizi izsaukts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju par to, kāpēc es esmu savu vārdu norādījis policijas... paskaidrojumā policijai, tad par to es dabūju no Orlova kunga aizrādījumu - kādā sakarā es drīkstot tā rakstīt? Savukārt man likās, tāpat kā Judina kungs teica, ka ir jāpasaka, ka tu esi Saeimas deputāts. Tagad izrādās, ka Vectirāna kungs to nav norādījis... pēc tam ir norādījis. Tā ka jūs, Orlova kungs, tieciet skaidrībā par to, kas ir jānorāda vai kas nav jānorāda.

Tad es vienkārši... Un punkts divi. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka... Par ko mēs te runājam tik ilgu laiku? Jo Vectirāna kungs jau pateica: “Lūdzu, izdodiet!” Tad izdosim! Viens likums - viena taisnība visiem!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie deputāti! Paldies Vectirāna kungam par savu pozīciju! Bet pavisam bezkaislīgi nedaudz pastāstīšu šajā situācijā, jo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nav vērtējusi pārkāpumu pēc būtības.

Nē, mums nav jāvērtē pārkāpums pēc būtības! Mums ir jāvērtē tas, kāda ir bijusi procedūra. Ja administratīvā lietvedība ir uzsākta maija mēnesī, ja nemaldos, un ja līdz oktobra mēnesim policijai nebija izdevies noskaidrot, ka Vectirāna kungs ir Saeimas deputāts, tad cik mēnešus...? Tad izbeidziet lietvedību, administratīvo lietvedību, nevis apturot, bet izbeidzot lietvedību, lai paspētu iekļauties sešu mēnešu laikā, pēc kāda atjauno... uzsāk administratīvo lietvedību no jauna par to pašu administratīvo pārkāpumu, par to pašu protokolu, lai sāktos noilguma termiņš. Un tā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierakstītā noilguma termiņa mākslīga pagarināšana. Piedodiet, lūdzu! Ja šādā veidā nav iespējams sešu mēnešu laikā atrast un sodīt personu par administratīvo pārkāpumu, tad diez vai tas būtu pareizākais variants, ka mēs akceptētu likumu prasmīgu apiešanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mani ļoti pārsteidz viss notiekošais, bet jo īpaši pēdējā uzstāšanās, kad cilvēks, kas ieņēma ļoti, ļoti, ļoti augstu amatu tiesu sistēmā, pilnīgi ignorē šeit... Ļoti vienkāršiem vārdiem ir pateikts: mēs neesam tiesa! (Starpsauciens no zāles: “Tieši tā!”) Un es nesaprotu, kāpēc Kūtra kungs tieši tagad mums uzstājās kā tiesas sēdē. Mēs neesam tiesa, mēs nevaram spriest tiesu! Mēs varam ļaut tiesai veikt savu darbu, bet tikai tad, ja kāds tiesā vērsīsies. Pieņemsim lēmumu par izdošanu... sodīšanu! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Kolēģiem vēlos atgādināt, ka Saeimas lēmuma projekts saucas “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Es vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem un par jautājumu un atbilžu sēdi, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00.

Attiecībā uz deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem” ministrs informē, ka rakstveida atbilde tiks sniegta pēc atgriešanās no komandējuma un ka šodien viņš nevar ierasties.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu” ministrs informē, ka rakstveida atbilde tiks iesniegta pēc atgriešanās no komandējuma un ka šodien viņš nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Urbanoviča, Raimonda Rubika un Tutina jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Ņikonova, Ribakova, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par situāciju Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā”. Jautājums ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam, un ministrs informē, ka rakstveida atbilde tiks sniegta pēc viņa atgriešanās no komandējuma un ka šodien viņš nevar ierasties.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu” ir saņemta rakstveida atbilde, kurā Ministru prezidente informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” ir saņemta rakstveida atbilde, ka Ministru prezidente nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Klementjeva, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz ir saņemta rakstveida atbilde, kurā Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājumu labklājības ministram Ulgim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem” ir saņemta rakstveida atbilde, kurā ministrs informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un mutvārdu atbildes sniegšana ir pārceļama uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Ir saņemts deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”, kas tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Šimfa, Meija, Platpers, Kūtris un Balodis, - “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai EXPO izstādē”, ko nododam Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs, - “Par World Expo 2015, ko arī nododam Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Vārds paziņojumam deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs uz īsu sēdi tūlīt tepat blakus - Dzeltenajā zālē -, lai dibinātu deputātu grupu sadarbībai ar Īrijas parlamentu, kā arī deputātu grupu sadarbībai ar Islandes parlamentu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Jūlija Stepaņenko un Mārtiņš Šics... (No zāles dep. M.Šics: “Ir!”) ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2015.gada 29.janvārī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 163/Lp12)
(Dok. Nr. 365, 365A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 166/Lp12)
(Dok. Nr. 368, 368A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 165/Lp12)
(Dok. Nr. 367, 367A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 167/Lp12)
(Dok. Nr. 369, 369A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 168/Lp12)
(Dok. Nr. 370, 370A)
   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” (Nr. 171/Lp12)
(Dok. Nr. 392, 392A)
   
Priekšlikums - dep. A.Lejiņš (par)
   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” (Nr. 172/Lp12)
(Dok. Nr. 393, 393A)
   
Priekšlikums - dep. A.Kiršteins (pret)
   
Par frakcijas “No sirds Latvijai” balsošanas motīviem par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-

Upīša ielā 12 nodošanu”

 

 

- dep. G.Kūtris

   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” (Nr. 173/Lp12)
(Dok. Nr. 394, 394A)
   
Priekšlikums - dep. I.Brīvers (par)
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”” (Nr. 174/Lp12)
(Dok. Nr. 395, 395A)
   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” (Nr. 175/Lp12)
(Dok. Nr. 396, 396A)
   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” (Nr. 176/Lp12)
(Dok. Nr. 397, 397A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Buiķim no šā gada 22. janvāra līdz 26. janvārim
(Dok. Nr. 398)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam šā gada 22. janvārī
(Dok. Nr. 399)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 22. janvārī
(Dok. Nr. 400)
   
Lēmuma projekts “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 99/Lm12)
(Dok. Nr. 378)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 100/Lm12)
(Dok. Nr. 379)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā” (Nr. 101/Lm12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 386)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā” (Nr. 102/Lm12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 387)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā” (Nr. 103/Lm12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 388)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 107/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 241B)
   
Ziņo - dep. I.Sudraba
   
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 108/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 242B)
   
Ziņo - dep. I.Sudraba
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 19/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 377)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 21/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 380)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu” (Nr. 45/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 382)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. A.Platpērs
  - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 135/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 294, 376)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 44/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 381)
   
Ziņo - dep. I.Viņķele
   
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 146/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 316, 383)
   
Ziņo - dep. M.Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 149/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 319, 384)
   
Ziņo - dep. G.Daudze
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 145/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 315, 385)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 4/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 389)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. A.Klementjevs
  - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 164/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 366, 404)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam” (Nr. 106/Lm12)
(Dok. Nr. 412)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 107/Lm12)
(Dok. Nr. 416)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. A.Judins
  - dep. J.Vectirāns
  - dep. V.Orlovs
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Kaimiņš
  - dep. G.Kūtris
  - dep. A.Loskutovs
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, A.Meijas, A.Platpera, R.Baloža un G.Kūtra jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam” (Nr. 22/J12)
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, A.Meijas, A.Platpera, G.Kūtra un R.Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai EXPO izstādē” (Nr. 23/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņš, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par World Expo 2015” (Nr. 24/J12)
   
Paziņojums
  - dep. I.Pimenovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 29.01.2015 09:03:41 bal001
Par - 24, pret - 44, atturas - 13. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (177/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.01.2015 09:11:37 bal002
Par - 67, pret - 9, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu (171/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:18:14 bal003
Par - 55, pret - 12, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: par runas laiku. Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu (172/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:19:51 bal004
Par - 66, pret - 9, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu (172/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:28:30 bal005
Par - 69, pret - 10, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu (173/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:29:22 bal006
Par - 69, pret - 11, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena” (174/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:30:09 bal007
Par - 76, pret - 1, atturas - 7. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu (175/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:30:54 bal008
Par - 68, pret - 9, atturas - 7. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu (176/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.01.2015 09:32:57 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (99/Lm12)

Datums: 29.01.2015 09:33:53 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (100/Lm12)

Datums: 29.01.2015 09:37:56 bal011
Par - 2, pret - 11, atturas - 61. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā (101/Lm12)

Datums: 29.01.2015 09:38:55 bal012
Par - 0, pret - 10, atturas - 63. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā (102/Lm12)

Datums: 29.01.2015 09:39:54 bal013
Par - 0, pret - 10, atturas - 66. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā (103/Lm12)

Datums: 29.01.2015 09:41:18 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (107/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.01.2015 09:42:25 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (108/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.01.2015 09:45:52 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (19/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.01.2015 09:47:46 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (21/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.01.2015 09:56:19 bal018
Par - 72, pret - 1, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu (45/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.01.2015 09:56:59 bal019
Par - 76, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu (45/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.01.2015 09:58:23 bal020
Par - 79, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (135/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:00:19 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (44/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:03:42 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:06:09 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (149/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:08:18 bal024
Par - 22, pret - 59, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (145/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:15:57 bal025
Par - 29, pret - 29, atturas - 25. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (4/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:16:26 bal026
Par - 29, pret - 30, atturas - 27. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (4/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:17:19 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (4/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:20:23 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Krimināllikumā (164/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:20:46 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (164/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.01.2015 10:22:33 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam (106/Lm12)

Datums: 29.01.2015 10:33:37 bal031
Par - 81, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības (107/Lm12)




 

Frakciju viedokļi
2015.gada 29.janvārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Artim Rasmanim. Lūdzu!

A.Rasmanis (ZZS).

 

Labdien! Šodien kārtējā Saeimas sēdē tika skatīti vairāki jautājumi.

Kā zinām, viens no svarīgākajiem un faktiski kutelīgākajiem jautājumiem bija iesniegtie likumprojekti par pieciem nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jūrmalā un Kandavā, to skaitā likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Manuprāt, šis jautājums ir ārkārtīgi sensitīvs, ņemot vērā saspīlēto situāciju Austrumukrainā, ņemot vērā genocīdu pret ebreju tautu un Aušvicas koncentrācijas nometnē notikušā 70.gadadienas piemiņas pasākumiem šajā nedēļā. Tas, ka šis jautājums atkal tiek skatīts Latvijas Republikas Saeimā, ir labas gribas žests no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Protams, saprotu, ka šis jautājums radīs vairākus citus ar to saistītus jautājumus par īpašumu atgūšanu, un tāpēc domāju: kāpēc to tagad nedarīt? Ja kāda īpašuma atdošana palīdzētu sakārtot konkrēto īpašumu vai radītu reālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, tad tagad būtu īstais brīdis to darīt. Domāju, ka katrs no šiem jautājumiem varētu arī ņemt sev līdzi kaut kādas lietas, kas būtu saistītas ar likumdošanas izmaiņām.

Paralēli tam gribu piebilst, ka turpinājās darbs pie likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kā arī “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tāpat nedēļas garumā notika darbs komisijās.

Un gribu piebilst, ka, man darbojoties Sporta apakškomisijā, šinī nedēļā tikāmies ar Latvijas Paraolimpisko komiteju un iezīmējās vesela virkne jautājumu, kas bija aktuāli tieši šai sporta biedrībai. Viņi norādīja uz to, ka, lai gan ir daudzas sporta būves, kas pēc 2008.gada nodotas ekspluatācijā, tās joprojām nav pietiekoši pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Turklāt trūkst dialoga: pašvaldībās attiecīgo sporta būvju apsaimniekotājiem nav izpratnes, un viņi nespēj ar šiem cilvēkiem vienoties par treniņu laikiem un nesaprot nepieciešamību invalīdiem trenēties un vienkārši aktīvi dzīvot un būt sabiedrībā.

Viņi pieminēja arī to, ka faktiski ir nepietiekošs finanšu apjoms, lai paraolimpieši varētu gatavoties nākošajām olimpiskajām spēlēm. Turklāt iezīmējās arī situācija, ka faktiski paraolimpiešiem ir 17 federācijas; tas rosina domāt arī par to, ka citu valstu praksē situācija ir tāda, ka paraolimpiskā kustība ir piederoša pie jau esošām federācijām, nevis pastāv kā atsevišķas federācijas.

Tā ka visi šie jautājumi skatāmi arī nākotnē un mēs noteikti pie tā visa strādāsim.

Tāpat arī gribu piebilst par precedenta gadījumu par mūsu frakcijas deputāta Jura Vectirāna nostādni. Neskatoties uz to, ka komisija bija nolēmusi viņu neizdot administratīvai sodīšanai, viņš tomēr lūdza novirzīt šo jautājumu skatīšanai. Domāju, ka tas parāda deputāta stāju. Tas ir apsveicami!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Artim Rasmanim.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām visu cieņu Vectirāna kungam, kurš tieši no Saeimas tribīnes aicināja deputātus pieņemt šo lēmumu par viņa izdošanu, attiecīgi vērtējot viņa administratīvo atbildību!

Taču bez šī jautājuma Saeima skatīja vēl vairākus būtiskus darba kārtības jautājumus.

Kā pirmo es vēlētos minēt Nacionālās apvienības deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Mēs aicinājām šodien šo jautājumu iekļaut darba kārtībā. Jānorāda, ka mūsu iniciatīva ir vērsta uz to, lai turpmāk Valsts prezidentu ievēlē deputāti, atklāti balsojot. Mēs zinām, ka Valsts prezidents ir faktiski vienīgā augstā amatpersona, kuras ievēlēšana joprojām, saskaņā ar Satversmi, notiek aizklātā procedūrā. Jānorāda, ka šis likumprojekts, mūsuprāt, ir būtisks arī tā iemesla dēļ, ka tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas un, mūsuprāt, vēlētājiem tas būtu ļoti būtiski – zināt, kā deputāti balso, kādu izvēli viņi izdara. Droši vien prasa arī pamatojumu... Mēs ļoti ceram, ka, neraugoties uz to, ka šodien vairākums neatbalstīja šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, nākamajā sēdē šis likumprojekts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli būs Saeimas darba kārtībā, un mēs ļoti ceram, ka šis likumprojekts tiks nodots arī izskatīšanai komisijā.

Vēlētos arī norādīt uz to, ka Saeimas sēdē bija diskusijas par jau minētajiem likumprojektiem, kas paredz nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Nacionālā apvienība vakar šo jautājumu frakcijā pārrunāja, un mūsu viedoklis ir, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies. Un arī šodien lielākā daļa Nacionālās apvienības frakcijas deputātu balsoja “pret” šo likumprojektu nodošanu komisijām. Atsevišķiem deputātiem bija viedoklis par to, ka būtu iespējams diskutēt par dažu īpašumu nodošanu, un tāda kārtība Saeimā ir bijusi... ka, varbūt šajā gadījumā nevērtējot, vai tas būtu kādai konkrētai kopienai... Bet mēs runājam vairāk par sabiedriskajām organizācijām un celtnēm, kuras varētu nodot varbūt konkrētai sabiedriskajai organizācijai ar konkrētu mērķi. Atsevišķi deputāti arī atsevišķus likumprojektus atbalstīja, tomēr vēlētos norādīt, ka Nacionālās apvienības pozīcija šajā jautājumā kopumā nav mainījusies. Un šeit, protams, mēs arī zinām, ka no sabiedrības daļas... puses ir bijuši viedokļi, kā tad rīkoties situācijās, ja tālāk šie likumprojekti tiks atbalstīti, un ko, piemēram, darīt tiem, kuriem šī vēsturiskā netaisnība ir nodarīta un vēsturiskais taisnīgums joprojām nav atjaunots. Nu, droši vien tad arī Saeimā par to būs jādiskutē un jāmeklē risinājumi, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu ne tikai varbūt, kā šajā gadījumā, vienai kopienai, bet jau skatītu šo jautājumu daudz plašāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tātad, no Latvijas Reģionu apvienības skatpunkta, šodien svarīgākais jautājums bija par izmaiņām Satversmē saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanas atklātumu. Arī Latvijas Reģionu apvienība bija sagatavojusi šo jautājumu iesniegšanai šodienas sēdē, bet, redzot, kā gāja mūsu kolēģiem no Nacionālās apvienības, arī mēs, teiksim, uzturēsim savu balsojumu nākošajā sēdē. Piebildīšu, ka mēs gan papildināsim vēl ar citiem likuma punktiem... citu likumu punktiem, kuri arī šajā sakarā būtu jāmaina. Un pilnībā atbalstām un redzam pozitīvu virzību pamazām uz to, ka šis jautājums varētu būt arī pozitīvi... būt atbalstīts. Vienīgais, kas mūs nedaudz satrauc, – ka šādu, tik svarīgu, jautājumu mēs nekādi nevaram izlemt vienas sēdes laikā, bet kaut kādu iekšējo intrigu rezultātā pozīcijas partijas savā starpā konkurē jau tagad: kurš būs pirmais, kurš to atbalstīs, kurš – ne. Nelemj pēc būtības, bet, teiksim, spēlē kaut kādas taktiskas spēles.

Otrs būtisks jautājums šodien, protams, bija šis ebreju īpašumu restitūcijas jautājums. Uzreiz pasakām, ka Latvijas Reģionu apvienības nostāja ir tāda: nevis runāt par sistēmu kā tādu, lai atdotu atpakaļ šādus īpašumus ebreju kopienām, bet gan par atsevišķiem gadījumiem. Un mēs šodien balsojām... nolēmām atbalstīt nosūtīšanu komisijām, nevis balsojām par galīgo lēmumu. Līdz ar to, vadoties pēc informācijas, kas tiks izskatīta komisijā, mēs arī tālāk lemsim par savu balsojumu.

Vēl par būtiskiem šodienas sēdē skatītiem jautājumiem, kas varbūt nebija tā uzsvērti. Jautājumi, mūsuprāt, bija sekojoši. Šodien bija vēlme no Ministru kabineta puses iedot atsevišķas pilnvaras speciāli ostas policijai vai ostu policijām, ja tādas tiktu izveidotas. Tas, mūsuprāt, ir ļoti bīstams precedents, jo rada situāciju, ka Valsts policijas pārstāvji nevarētu vienā noteiktā teritorijā valstī pildīt savus darba pienākumus, jo tur būtu ostas policija. Un tas noteikti no mūsu puses nav atbalstāms.

Tāpat mums šobrīd ir ļoti lielas diskusijas gan frakcijā, gan Saeimā par to lietderību, ka tiek veidots Iekšējās drošības birojs Valsts policijas ietvaros. Ir daudz jautājumu par to, ar ko nodarbojas Drošības policija un kāpēc šāds birojs ir vajadzīgs. Vai tā arī ir kārtējā spēka izrādīšana savā starpā.

Tāpēc, kamēr nebūs atbildēti visi šie jautājumi, mēs nevarēsim atbalstīt šo jautājumu tālāku virzīšanu.

Par Vectirāna kungu šodien. Arī es biju Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis, un arī es iepazinos ar tiem dokumentiem, kuru dēļ lika medijiem atstāt zāli... Un šī sēde no komisijas vadītāja puses pasludināta par slēgtu. Dokumenti atklāti parādīja to, ka Valsts policija savu darbu ir darījusi diezgan neprofesionāli un lēmums par to gadījumu tika pieņemts juridisks, nevis pēc būtības. Šodien viennozīmīgi Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja Vectirāna kunga izdošanu tālākai tiesāšanai, pirmkārt, tāpēc, ka viņš to pats vēlas, un, otrkārt, tāpēc, ka tas atbilst arī pareizai praksei kopumā.

Un visbeidzot varam minēt to, ka šī nedēļa bija aktīva arī komisijās. Un, lai informētu radioklausītājus, varu teikt, ka reģionu attīstībai ļoti būtiski jautājumi tiek skatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā skatīja, piemēram, jautājumu par tūrismu. Un šeit parādījās lielas lietas: skaidrs, ka valstī nav taktikas un nav mērķa, valstī nav plāna, kādā veidā tūrismu attīstīt. Uz tūrismu pēc būtības, pēc Ekonomikas ministrijas ierēdņu uzskata, vairāk balstās tikai Rīga un Jūrmala. Un šis ir ļoti nopietns jautājums, ko mēs turpmāk arī mēģināsim aktivizēt.

Un tāpēc arī Latvijas Reģionu apvienība šobrīd organizēs tikšanās kopā ar ietekmīgām valsts amatpersonām, tādām kā Valsts kontroles vadītāja, kā Valsts ieņēmumu dienesta... Mēs sauksim pie sevis arī ekonomikas ministri, jo tas, kas šobrīd, pēdējā laikā, notiek ar EXPO, ar tūrismu, nespēja sakārtot Latvijas dārzeņaudzētāju iespējas konkurēt vietējā tirgū, – tas rada bažas par to, ka nav viss kārtībā šobrīd Ekonomikas ministrijā.

Paldies. Tas pagaidām viss. Līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Nākamais runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem es vēlētos vērst uzmanību uz diviem, kas arī izraisīja varbūt lielākas diskusijas vai prasīja vairāk argumentācijas.

Pirmais no jautājumiem. Tie ir vairāki likumprojekti par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas ebreju kopienai. Mūsu frakcijas deputāti šajā balsojumā... pārsvarā atturējās no šo likumprojektu atbalstīšanas un nodošanas tālākai apspriešanai, jo bija vairāki juridiski un arī morāli ētiskas dabas argumenti.

Viens no juridiskajiem argumentiem ir tas, ka īpašumu atdošana bijušajiem īpašniekiem Latvijā sākās jau 1991.gadā. Un toreiz tika nolemts īpašumus atdot likumīgajiem īpašniekiem, tas ir, fiziskajām personām un reliģiskajām organizācijām. Denacionalizācijas likumi toreiz netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Un viens no argumentiem bija tas, ka sabiedriskā organizācija var tikt dibināta fiktīvi, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci, un līdz ar to saņemt īpašumus, kas īstenībā nepiederēja ne šai organizācijai, ne pat viņu... saistībā ar šīs organizācijas darbību... nesaskaņojot...

Denacionalizācijas procesi Latvijā netika organizēti kādai etniskai grupai vai tautībai labāk vai sliktāk. “Viens likums – viena taisnība visiem” –tas bija princips, uz ko balstījās tābrīža likumi. Šie likumprojekti, kas paredz nodot šos nekustamos īpašumus, pēc būtības maina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā. Un, mūsuprāt, šajā gadījumā denacionalizācijas process ir atjaunojams vismaz attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām, kam ir šobrīd tādas pašas tiesības prasīt... vai arī dibināt varbūt jaunas organizācijas, kas teiktu, ka ir tiesības saņemt kaut kādas citas sabiedriskās organizācijas īpašumu.

Otrs moments, kas bija mūsu balsojuma pamatojumā, bija arī tas, ka mēs šobrīd nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši konkrētie īpašumi tiek nodoti. Kas ir šie par īpašumiem? Kādai sabiedriskās organizācijas funkcijas nodrošināšanai īpašumi ir vajadzīgi? Vai šo īpašumu atdošana tiešām mazinās vēsturisko netaisnību, novērsīs, atjaunos kaut ko? Mūsuprāt, šie jautājumi tad būtu jāizdiskutē un būtu jāpiedāvā risinājums attiecībā uz visiem 200 īpašuma objektiem, nevis tikai palēnītēm, ik pēc kāda laika atkal kārtējo reizi kaut ko atsviest. Līdz ar to mēs balsojām atturoties.

Otrs jautājums, par ko es gribētu pavisam īsi ieminēties, ir par triju Augstākās tiesas tiesnešu... lēmumu projekti par triju Augstākās tiesas tiesnešu pārcelšanu darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Es gribētu uzsvērt, ka šī nav konfliktsituācija starp tiesu varu un likumdevēju. Likumdevējs Juridiskajā komisijā sniedza argumentāciju, un šodien arī deputāti Juridiskās komisijas argumentiem piekrita viena apsvēruma dēļ. Šie cilvēki, kuri savulaik ar Saeimas lēmumu tika apstiprināti par Augstākās tiesas tiesnešiem, šobrīd ar tiesnešu profesionālās... Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējumu ir atzīti par derīgiem strādāt Augstākās tiesas departamentā – Krimināllietu departamentā. Un, ja ir šāda situācija un Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā ir divas vakantas vietas, tad mums šobrīd nebija skaidrs šis process, kāpēc konkrētie trīs tiesneši, pastāvot vakantām vietām Augstākajā tiesā, tomēr tiek pārcelti darbā uz apgabaltiesu. Tāpēc šeit jautājums vēl ir risināms, sadarbojoties, protams, gan likumdevējiem, gan tiesu varas pārstāvjiem.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šī nedēļa ir bijusi spraiga, tāda bija arī šodienas sēde, un šie jautājumi, kas tika izskatīti, ir bijuši aktuāli. Tomēr es neatkārtošu to, ko teica kolēģi.

Es pievērsīšos vienam citam jautājumam, kurš ir tieši pēdējās nedēļās ļoti aktuāls, proti, tā ir šī “Rīgas Satiksmes” un Rīgas domes politika... šī sabiedriskā transporta politika. Un tātad šonedēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē tika izveidota Pašvaldību lietu apakškomisija, kurā mēs skatījām arī šo jautājumu. Uz komisiju bija uzaicinātas visas iesaistītās puses. Diemžēl uzaicinātā Rīgas dome neuzskatīja par vajadzīgu ierasties un arī atsūtīt jebkādu informāciju, lai pamatotu savu pozīciju. Tāpat arī “Rīgas Satiksme”... Nu, dīvainā kārtā bija tās vadību skārusi gripas epidēmija, tādēļ viņi neieradās. Bet citas iesaistītās puses ieradās, un sēdē mēs... nu, faktiski guvām daudz jaunas svarīgas informācijas.

Un viena no tādām, manuprāt, svarīgākajām lietām, ko mēs noskaidrojām, ir tātad... Faktiski Rīgas dome un Rīgas mērs pārmet valdībai un Saeimai, ka iepriekš, 2008. un 2009.gadā, tika no valsts budžeta apmaksāta nerīdzinieku pārvadāšana Rīgas sabiedriskajā transportā.

Uzklausot Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, mēs konstatējām, ka šī nauda, kas iepriekš tika dota no valsts budžeta, nekādā gadījumā nebija saistīta ar nerīdzinieku pārvadāšanu; vienkārši šīs grupas, ko bija iespējams atbalstīt kādreiz no valsts budžeta, bija plašākas, bet tad, atnākot valstī krīzei un iestājoties taupības politikai, šīs grupas, protams, tika, tā teikt, samazinātas, vienlaikus ļaujot pašvaldībai to izvērtēt – savu iespēju robežās atbalstīt kādas no šīm grupām.

Tāpat arī uzklausījām Valsts kontroli, no kuras ziņojuma secinājām par ļoti daudzām lietām, par nesaimnieciskumu un tā tālāk, kas valda “Rīgas Satiksmē”. Tāpat arī VARAM pārstāvji minēja veselu virkni lietu, kas tātad būtu jāveic pašai “Rīgas Satiksmei”, – to skaitā šo “zaķu” ķeršana, to skaitā šo te nelegālo pārvadātāju ierobežošana. Tas dotu ieņēmumus “Rīgas Satiksmei”, un nemaz nebūtu nepieciešams meklēt naudu kaut kur citur. Tātad faktiski pašai no sākuma ir jāpaskatās uz sevi, jāveic vesela virkne mājasdarbu, lai pēc tam tad ietu pie... vispār pie valdības un risinātu vai domātu, vai tas ir pareizi vai nav pareizi – visiem valsts iedzīvotājiem tātad maksāt par... par rīdzinieku vadāšanu tajā skaitā.

Un vēl viena lieta, kas šonedēļ ir izskanējusi, – “Rīgas Satiksmes” apmaksātās reklāmas, kurās tiek vainota valdība un tiek teikts, ka valdība absolūti negrib iesaistīties pārvadāšanā. Virkne deputātu gan no VIENOTĪBAS, gan no Nacionālās apvienības, gan no Zaļo un Zemnieku savienības tomēr uzskatīja, ka tā nav taisnība, jo valsts jau šobrīd Rīgas domei apmaksā invalīdu pārvadāšanu, tāpat arī kompensē tos maršrutus, kuri izved ārpus Rīgas. Tātad faktiski šī reklāma... nu, es pat teiktu, klaji melo vai maldina Latvijas iedzīvotājus.

Tāpēc mēs ar vēstuli vērsāmies NEPLP, tātad Nacionālajā sabiedrisko... elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lai tā izvērtē šo reklāmu. Un mēs arī lūdzām, lai tā faktiski pārtrauc šo maldinošo reklāmu raidīšanu medijos.

Tāpat es pats uzrakstīju vēstuli KNAB, kurā tātad argumentēju, ka, manuprāt, šīs reklāmas faktiski ir partijas “SASKAŅA” Rīgas domes politiskā reklāma, kurā tā pauž savu politisko viedokli. Un tātad es lūdzu šo reklāmu uzskatīt pirmām kārtām par administratīvo resursu izmantošanu politiskās partijas labā. Tāpat arī uzskatu, ka šie līdzekļi no partijas “SASKAŅA” budžeta būtu arī jāatmaksā faktiski “Rīgas Satiksmei” valsts budžetā.

Diemžēl šajā gadījumā Saeima... Saeimai nav tiesību pārāk iejaukties Rīgas domes darbā, jo Rīgas dome tomēr ir atsevišķi vēlēta institūcija. Tāpat ir vēlētāji, kas par viņu balsojuši, un vienai vēlētāju varai ir ierobežotas iespējas iejaukties otrā vēlētāju varā, taču, skatoties uz nesaimnieciskumu, kas valda Rīgas domē un “Rīgas Satiksmē”, frakcija “VIENOTĪBA” tātad ir lēmusi tomēr spert soļus šīs kaut kādas patvaļas ierobežošanai, un mēs tuvākajā laikā iesniegsim grozījumus – tātad likumprojektu, kurā būs paredzēts, ka “Rīgas Satiksmes” šo te tarifu politiku vērtē regulators. Proti, regulatoram būs tiesības izmest no tarifa ārā tādus izdevumus kā ziedojumus arodbiedrībai LABA vai, piemēram, šīs te pašas dārgās mašīnas, par ko ir runa. Ir vēl vesela virkne tātad citu šo nesaimniecisko izdevumu, kas absolūti nav attiecināmi uz tarifos iztērēto naudu. Tātad tas faktiski ierobežos Rīgas domei iespēju šos tarifus uzpūst un iekļaut tajos nezin ko.

Paldies radioklausītājiem par uzmanību. Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsism.

Raidījumu šodien noslēdz partijas “SASKAŅA” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei mērķis, kā teikts anotācijā, ir sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai nacistiskās Vācijas veiktā holokausta rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, nododot Latvijas ebreju kopienas īpašumā tos piecus nekustamos īpašumus, kuri pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kuros atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes. Likumprojekti risina šo mērķi, autoruprāt, attiecībā uz pieciem nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jūrmalā un Kandavā.

“SASKAŅAS” nostāja ir šāda. Mēs gribam zināt, vai šie likumprojekti ir labākais iespējamais risinājums, līdz ar to nodošanu komisijām mēs atbalstījām, lai atvērtu diskusiju par šo tēmu, un Saeimas komisiju sēžu laikā mēs gribam sagaidīt no iesniedzējiem, no koalīcijas, paskaidrojumus par šo tematu.

Otrām kārtām par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums”, kurš paredz Iekšējās drošības biroja tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus un biroja amatpersonu kompetenci.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka Iekšējās drošības biroja funkcija ir izmeklēt, atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kā arī tiek noteikts, ka Iekšējās drošības biroja kompetenci noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā nosaka Kriminālprocesa likums. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot Iekšējās drošības biroja kompetenci noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Iekšējās drošības biroja amatpersonas atklās, izmeklēs un novērsīs noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījušas amatpersonas un darbinieki, kuri ir profesionāli sagatavoti un ar atbilstošu pieredzi tiesībaizsardzības jomā.

Līdz ar to Iekšējās drošības biroja amatpersonām būtu jānosaka atbilstoša tiesiskā aizsardzība. Tādējādi likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek paredzēts, ka līdzīgi, kā tas ir noteikts attiecībā uz valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšējās drošības biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un Iekšējās drošības biroja priekšnieks. Saeima turpinās darbu pie šiem grozījumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 16.aprīlī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
09:40  Saeimas Prezidija sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas kopsēde
12:00  Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde