Gallery
Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus varam runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm. Tas teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par Eiropas programmu migrācijas jomā, kuru piektdien, 12.jūnijā, ar virkni labojumu apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.
Viens no būtiskākajiem pamatojumiem mūsu valsts negatīvajai nostājai pret obligātas bēgļu kvotas ieviešanu ir Eiropas lietu komisijas Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļautais fakts, ka Padomju okupācijas laikā Latvija piedzīvoja masveida imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām, kā rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija - latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Turklāt uz stāvokļa nopietnību tolaik norādīja virkne starptautisko institūciju, piemēram, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja un Baltijas padome.
Komisija arī uzsver, ka šobrīd Latvijā pamattautas - latviešu - īpatsvars ir tikai 62 procenti no valsts iedzīvotāju kopskaita, turklāt galvaspilsētā latviešu ir mazāk par pusi un ieceļotāju lielais īpatsvars joprojām apgrūtina Latvijas spēju integrēt sabiedrību.
„Mūsu valsts ne praktiski, ne emocionāli nav gatava uzņemt vairāk nekā 700 patvēruma meklētājus, kā tas piedāvāts Eiropas programmas migrācijas jomā projektā. Taču mēs apzināmies, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām dalībvalstīm, kuras netiek galā ar milzīgo migrantu plūsmu, un brīvprātības kārtā jāuzņem daļa patvēruma meklētāju,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, akcentējot, ka īpaši būtiski tas ir Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā dēļ. „Proti, situācija šīs Austrumu partnerības valsts austrumos ir trausla, un mēs nevaram prognozēt, vai un kad patvērumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, varētu meklēt ukraiņi. Ja šāds scenārijs īstenotos, vienīgais, kam mūsu valsts varētu lūgt solidaritāti, ir citas dalībvalstis, kā to Vidusjūras bēgļu krīzes dēļ lūdz Itālija un Grieķija,” skaidro L.Čigāne.
Eiropas Komisijas piedāvātajā Eiropas programmas migrācijas jomā projektā paredzēts, ka tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanas gadījumā uz Latviju būtu jāpārvieto 310 personas no Itālijas, 207 personas no Grieķijas un 220 patvēruma meklētāji, kuri patlaban atrodas trešajās valstīs un kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, atzīmējot, ka aprēķina formulā ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, kā arī līdzšinējā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā. Latvijā līdz šim bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 127 personām.
Vienlaikus Latvija atbalsta citus instrumentus cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai (FRONTEX) īstenoto operāciju Vidusjūrā kapacitātes celšanu un informācijas centra Nigērā izveidošanu. Tas nodarbotos ar potenciālo nelegālo imigrantu informēšanu par iespējamajiem riskiem.
Par šo jautājumu ES līmenī sākotnējā diskusija notiks 15. un 16.jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē, informēja IeM parlamentārā sekretāre, akcentējot – šajā sanāksmē lēmums netiks pieņemts.
Saeimas Preses dienests