Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Atbilstoši Deklarācijai par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Valdībai jāturpina īstenot pretinflācijas programma, ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu.

Deklarācijā ir noteikts, ka viena no Valdības prioritātēm ir panākt pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā, īstenojot virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieaugumu tempu rādītāju samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā.

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķu sasniegšanai.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”” izstrādāts ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību izvirzītās prasības, Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktos pamatuzdevumus, Valdības izvirzītos neatliekamos uzdevumus, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un Valdības pieņemto pasākumu plānu inflācijas mazināšanai, kurā tika norādīts, ka būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.

Lai realizētu definēto fiskālās politikas mērķi, likumprojektā „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”” paredzēts 2008.gadā sasniegt budžetā pārpalikumu 0.05% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts budžeta ieņēmumu izpildē un atbilstoši precizējot to prognozes, noteiktā pārpalikuma sasniegšanai nepieciešams būtiski samazināt valsts budžeta izdevumus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts budžeta ieņēmumu izpildē un atbilstoši precizējot to prognozes, noteiktā pārpalikuma sasniegšanai nepieciešams būtiski samazināt arī valsts budžeta izdevumus.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Ņemot vērā, ka likumprojektā „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”” paredzēts būtisks izdevumu samazinājums, likumprojekts jāpieņem nekavējoši, lai savlaicīgi nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada precizēto pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”” paredzēti šādi grozījumi:

ņemot vērā budžeta ieņēmumu izpildi š.g. sešos mēnešos, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām);

veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī starp atsevišķiem izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un tiem atbilstoši izdevumi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2008.gada 1.janvāri;

atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2008.gada 1.janvāri;

precizēti ministriju savstarpējie transferti;

paredzēts valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais samazinājums 169,4 milj. latu apmērā;

palielināti valsts speciālā budžeta izdevumi 86,9 milj. latu apmērā;

palielināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Likumprojekts nodrošina sabalansētas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumu samazinājumu atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošināja rūpīgu esošās apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 5 263,9 milj. latu, bet izdevumi – 5 255,6 milj. latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3 813,9 milj. latu un izdevumi noteikti 4 051,6 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar apstiprināto plānu ir 169,4 milj. latu jeb par 4,0 procentiem. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1 466,8 milj. latu un 1 220,8 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret apstiprināto plānu ir 86,9 milj. latu jeb par 7,7 procentiem.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam. Pieejamais finansējums veicina tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām, izmantojot Eiropas Savienības politiku instrumentu sniegto finansiālo atbalstu.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Lai arī kopējie valsts budžeta izdevumi tiek samazināti, netiek samazināts finansējums sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānots izdevumu palielinājums pret likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” apstiprināto izdevumu plānu 86,9 milj. latu apmērā, galvenokārt saistībā ar pensiju indeksācijām plānots izdevumu palielinājums vecuma pensiju nodrošināšanai 39,2 milj. latu apmērā un invaliditātes pensiju nodrošināšanai 5,8 milj. latu apmērā, kā arī saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu vidējo apmēru un saņēmēju skaita palielināšanos plānots izdevumu palielinājums bezdarbnieku pabalstu nodrošināšanai 6,0 milj. latu apmērā, vecāku pabalstu nodrošināšanai 26,4 milj. latu apmērā, slimības pabalstu nodrošināšanai 5,3 milj. latu apmērā un maternitātes pabalstu nodrošināšanai 2,5 milj. latu apmērā. Veicot līdzekļu pārdali, palielināts finansējums sociālās aprūpes centru ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai 0,109 milj. latu apmērā, sociālā aprūpes centra ”Iļģi” ugunsgrēkā cietušās ēkas 1. un 2. stāva renovācijas pabeigšanai un aprīkojuma iegādei 0,369 milj. latu apmērā, līdzfinansējuma nodrošināšanai par uzturēšanos grupu mājās 2008.gadā klientiem izveidotajām papildus vietām 0,023 milj. latu apmērā, ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem līgumorganizācijās 0,145 milj. latu apmērā un Kuldīgas rajona Alsungas pagasta „Gudenieki” bijušā bērnudārza telpu renovācijai 0,5 milj. latu apmērā, lai izveidotu aprūpes iespējas 100 klientiem, tai skaitā nodrošinot sociālās aprūpes centra „Reģi” ugunsgrēkā cietušajiem klientiem piemērotus dzīves apstākļus, kā arī rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem novēršanai 1,252 milj. latu apmērā.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	10 milj. latu apmērā paredzēta papildu dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. 1 milj. latu apmērā paredzēts papildu finansējums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 13 milj. latu apmērā paredzēts finansējums akciju atpirkšanai no akciju sabiedrības "Pasažieru vilciens", vienlaikus palielinot valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumus no valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu. Dailes teātrim paredzēts finansējums 0,13 milj. latu apmērā pievienotās vērtības nodokļa parādu nomaksai, kas radies sakarā ar ēkas rekonstrukciju NATO samita laikā (atbilstoši palielinot valsts budžetā ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa). Ieslodzījumu vietu pārvaldei paredzēti 0,44 milj. latu, lai kompensētu ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi saistīto finansējuma samazinājumu. Paredzēts valsts galvojums 0,99 milj. latu apmērā Eiropas investīciju bankai kredītu izsniegšanai projektu līdzfinansēšanai Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās. Palielināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums 40 milj. latu apmērā, dodot pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un nodrošinot līdzfinansējuma iespējas investīciju projektu realizācijai.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		2008. gads	Turpmākie trīs gadi
			n+1	n+2	n+3
1		2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		-235 338,4 -314 582,9 79 296,4	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		-82 510,6 -169 446,4 86 935,8	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		-152 827,7 -145 188,3 -7 639,4	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai (aizņēmumi, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumi, ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi, valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumi)		152 827,7	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Ministru kabineta 2008.gada 1.jūlija sēdē (prot. Nr.45, 31.§) nolēma, ka ministrijām, kuras likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam"" paredzējušas savu budžetu ietvaros veikt līdzekļu pārdali, novirzot finansējumu citiem pasākumiem, 2009.–2011.gadā finansējumu šiem pasākumiem jānodrošina piešķirto līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” paketē netiek iekļauti citi normatīvie akti.
2. Cita informācija	Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Grozījumos netiek mainīts apjoms Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai. Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi. Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2000/597/EC, Euratom), Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr.1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, kā arī Padomes 2004. gada 16. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmums 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Nav attiecināms.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav attiecināms.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Ar masu mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par likumprojekta „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu komersantu un organizāciju - vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – lai arī Valdībai atbilstoši precizētajām valsts budžeta ieņēmumu prognozēm, apņemoties līdz gada beigām nodrošināt budžetā pārpalikumu, nācās samazināt valsts budžeta kopējos izdevumus, samazinājumam netika pakļautas sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, (Netiek samazināti izdevumi sociālajiem pabalstiem, pensijām). Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

Atbilstoši Deklarācijai par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Valdībai jāturpina īstenot pretinflācijas programma, ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu.

Finanšu ministrs A.Slakteris