Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķim.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” paredzēti šādi grozījumi:

Ÿ        ņemot vērā budžeta ieņēmumu izpildi š.g. janvārī - jūlijā, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

Ÿ        paredzēti papildu izdevumi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un aizņēmuma limita palielinājums pašvaldībām 153,7 milj. latu apmērā;

Ÿ        veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām);

Ÿ        veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

Ÿ        izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2005.gada 1.janvāri;

Ÿ        atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2005.gada 1.janvāri.

2.Tiesību akta projekta būtība

 

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” jāpieņem savlaicīgi, jo valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

3.Cita informācija

 

 

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2005.gadam”” paredzēts papildināt likuma tekstu ar jauniem pantiem par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” saistību izpildi un pamatkapitāla palielināšanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma nodrošināšanai paredzēto līdzekļu no Latvijas Bankas maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un likuma “Par Latvijas Banku”18.1 pantā paredzētajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā uzkrāšanai, par atļauju finanšu ministram dzēst Pārtikas un veterinārā dienesta valsts aizdevumus likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas programmas „Atbalsts novadiem” apropriācijas izlietojumu.


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” izstrādāts ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību izvirzītās prasības, Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktos pamatuzdevumus, Valdības izvirzītos prioritāros attīstības virzienus, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem.

Valdība nodrošina, ka valsts budžeta fiskālais deficīts iekļaujas Māstrihtas kritērijos noteiktajās robežās un nepārsniegs 1,6% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 2 705,6 milj. latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus 2 846,8 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 1 984,3 milj. latu un izdevumi noteikti 2 175,7 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar apstiprināto plānu ir 119,4 milj. latu jeb par 6,6 procentiem.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 736,5 milj. latu un 688,0 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret apstiprināto plānu ir 19,1 milj. latu jeb par 2,9 procentiem.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, atbalsta Latvijas uzņēmumu eksportu un mazos un vidējos uzņēmumus, sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Nodrošināts finansējums pensiju indeksācijai un pabalstu izmaksām.

Nodrošināts finansējums bērna kopšanas pabalstu izmaksai atbilstoši likumam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Labvēlīgi sabiedrības sociālo stāvokli ietekmēs arī paredzētais papildu finansējums veselības jomā.

Sekmēta izglītības un zinātnes iestāžu infrastruktūras sakārtošana, kas veicinās zinātnes pētījumus un augsti kvalificētu speciālistu pieaugumu valstī.

Palielinātas iespējas bērniem un jauniešiem iesaistīties sporta nodarbībās un nodrošināta talantīgu sportistu un komandu piedalīšanās olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

 

Paredzēts papildu finansējums pašvaldību investīciju projektu un svarīgu pasākumu realizācijai, tā dodot iespējas pašvaldībām realizēt svarīgus investīciju projektus un sakārtot savu infrastruktūru.

Palielināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums, dodot pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un nodrošinot līdzfinansējuma iespējas ES projektu realizācijai.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2005

2006

2007

2008

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

130 144,3

 

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos (ieskaitot tīros aizdevumus)

136 827,5

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme

-6 683,2

 

 

 

 

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Deficīta finansēšanas avoti:

·        aizņēmumi, valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma izmaiņas u.c.

 

6 683,2

 

 

 

 

 

 

 

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

 

 

6.Cita informācija

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

Likumprojektā paredzēti papildu līdzekļi Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai.

Papildu līdzekļi nepieciešami, jo Eiropas Savienības 2005. gada budžeta grozījumu rezultātā Latvijas iemaksu apjoms palielinās par 10 miljoniem eiro. Iemaksu palielinājums saistīts ar makroekonomisko prognožu atjaunošanu, jo, veidojot Eiropas Savienības 2005. gada budžetu, Eiropas Komisija izmantoja 2004. gada pavasara prognozes.

Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                 1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5.Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

 

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formu- lējums to interesēs, neatbalsta)

Iespēju robežās ņemti vērā Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi.

 

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Ar masu mediju starpniecību sabiedrība informēta par likumprojekta „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005. gadam”” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.

4.Konsultācijas ar starptau- tiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu komersantu un organizāciju - vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts presē.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā jaunos, neatliekamos pasākumus.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Finanšu ministrs                                                     O.Spurdziņš