Rīgā

 

Rīgā

 

 

 

10.07.2009.                   Nr.90/TA-1607

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ruseniece 67099134, inguna.ruseniece@mna.gov.lv).

 

 

 

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija sēdes protokola Nr.47  14.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

 

 

Ministru prezidents                   V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Komercķīlas likumā

 

Izdarīt Komercķīlas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1998, 24.nr.; 2000, 3.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 15.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) komercķīlas devējam netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process;".

 

2. Izteikt 17.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) komercķīlas devējam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process (izņemot gadījumu, kad ieķīlāšana paredzēta tiesas apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā) vai komercķīlas devējam ir pasludināts maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad ieķīlāšanu izdara administrators);".

 

3. Izteikt 36.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja komercķīlas devējam tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

M.Segliņš

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā”

anotācija

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

   Saskaņā ar 2008.gada 30.septembra Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (Protokols Nr.70, 5.§) Tieslietu ministrijai uzdots līdz 2009.gada 1.februārim izstrādāt un iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Komercķīlas likumā.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

2008.gada 1.janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums. Ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos ir izveidots gan jauns tiesību institūts - tiesiskās aizsardzības process, gan ieviesta jauna terminoloģija attiecībā uz maksātnespējas procesu. Šobrīd Komercķīlas likuma terminoloģija nav saskaņota ar Maksātnespējas likumu.

Maksātnespējas likuma 33.panta pirmās daļas 4.punktā kā viena no tiesiskās aizsardzības procesa metodēm noteikta mantas apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditora prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditora prasījuma apmierināšanu. Pašreiz spēkā esošais Komercķīlas likuma regulējums nenosaka pienākumu komercķīlas reģistra turētājam, izskatot komercķīlas reģistrācijas pieteikumu, pārliecināties, vai attiecībā uz komercķīlas devēju netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktu pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodrošinātajam kreditoram ir aizliegts prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu. Savukārt Komercķīlas likuma 36.pants nosaka komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot ķīlas tiesību. Šobrīd Komercķīlas likumā nav noteikts ierobežojums komercķīlas ņēmējam – nodrošinātajam kreditoram, izlietot ķīlas tiesību atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam aizliegumam.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Komercķīlas likumā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

   Likumprojekts nodrošinās vienotas terminoloģijas lietošanu Komercķīlas likumā un Maksātnespējas likumā attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

Likumprojektā paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka gadījumā, kad komercķīlas devējam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Likumprojekts nodrošinās komercķīlu darījumu drošumu, aizsargājot gan ķīlas ņēmēja – kreditora, gan ķīlas devēja – parādnieka intereses tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā. Paaugstinot komercķīlu darījumu drošumu, tiek uzlabota komercdarbības vide, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību un kā rezultātā arī sabiedrības intereses. 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Maksātnespējas likums paredz jaunu tiesību institūtu – tiesiskās aizsardzības procesu, kurā kā viena no attiecīgā procesa metodēm noteikta ir mantas apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kreditoru kopuma interešu aizsardzību, maksimāli samazinot ieķīlātās mantas atsavināšanas risku tiesiskās aizsardzības procesā, tādejādi radot drošāku komercdarbības vidi.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 

 2009

2010

2011

 2012

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav

attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav

attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

 6. Cita informācija 

 Nav attiecināms

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms

Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojektā „Grozījumi Komercķīlas likumā” ir ietverti grozījumi, kas attiecas uz normatīvā regulējuma sakārtošanu, t.i., lai Komercķīlas likumā regulētie tiesību institūti atbilstu Maksātnespējas likumam.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Konsultācijas nav notikušas

 5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiek radītas. Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra esošo funkciju ietvaros.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un tiesību aktu portālā www.likumi.lv, kā arī Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neparedz ierobežot personu tiesības.

 4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                 M.Segliņš

 

      Vīza: Valsts sekretārs                                                                                            M.Lazdovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.04.2009 10:23

1154

I.Ruseniece

67099134, inguna.ruseniece@mna.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.47

2009.gada 7.jūlijā

 

 

14.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā"

     TA-1607

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-47-0707-#14.doc

1