Rīgā, 2009.gada 3. jūlijā
9/4- 2-47-(9/09)
Saeimas Prezidijs
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut 2009.gada 16.jūlija Saeimas plenārsēdes
darba kārtībā likumprojektu Grozījums Reliģisko organizāciju likumā un
izskatīt šajā sēdē 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 3 lapām.
Ar cieņu
komisijas priekšsēdētāja
Ingrīda Circene
Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1996, 15.nr.;
1997, 7.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 20.nr.; 2009,3.nr.) šādu
grozījumu:
Izslēgt 10. panta trešās daļas trešo teikumu.
Grozījums Reliģisko organizāciju likumā
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
2009. gada 19. jūnijā
Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2009-13-0106 par Reliģisko
organizāciju likuma 10. panta trešās daļas trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
99. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijas 9. pantam.
Reliģisko
organizāciju likuma 10. panta trešā daļa paredz, ka ja draudze atzīst savu
piederību pie kādas no valsts teritorijā pastāvošajām konfesijām, tas jānorāda
draudzes iesniegumā, ko apstiprina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas)
vadība vai tās uzdevumā - diecēzes vadība. Ja draudze nevēlas iekļauties kādā
no jau esošajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), tas jānorāda statūtos
(satversmē, nolikumā) ar piebildi, ka draudze darbojas autonomi. Šis
noteikums neattiecas uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj
autonomu draudžu darbību.
Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pants paredz, ka Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas
brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai
ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem,
publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas
ceremonijas un sludinot mācību. Brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai var ierobežot
tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā
sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, aizsargātu sabiedrisko
kārtību, veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un
brīvība.
Likumprojekts
nepieciešams, lai novērstu šaubas par šajā normā ietvertā ierobežojuma
atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu Metropolitan Church of Bessarabia and Others
v. Moldova).
Likumprojekts sagatavots ņemot vērā Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Tiks novērstas šaubas par tiesību normu pretrunu ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Tiks novērsta šaubas par iespējamu tiesību normu pretrunu ar Latvijas starptautiskajām saistībām.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" un laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.