Rīgā
06.07.2009. Nr.90/TA-1486
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Pakalna 67357462, kanceleja@midd.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 2 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 7 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēdes
protokola Nr.45 67.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījums Valsts drošības
iestāžu likumā
Izdarīt
Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.;
1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.;
2006, 14.nr.; 2007, 9., 16.nr.; 2009, 2.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt ceturto nodaļu ar 23.1
pantu šādā redakcijā:
"23.1
pants. Pabalsti, kompensācijas un piemaksa valsts drošības iestāžu
amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts
(1) Laikā, kad valsts drošības iestādes
amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts (izņemot
gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro
dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais
eksperts vai atrodas komandējumā), viņam papildus amatalgai ir tiesības saņemt:
1) algas pabalstu
par dienestu ārvalstī;
2) pabalstu par laulātā
uzturēšanos ārvalstī;
3) pabalstu par
bērnu uzturēšanos ārvalstī;
4) pabalstu
mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;
5) pabalstu
dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;
6) kompensāciju
dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem
izdevumiem un komunālajiem izdevumiem;
7) bērnu skolas un
pirmsskolas izdevumu kompensāciju;
8) pilnu
kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un
atgriežoties no tās;
9) kompensāciju par
valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu
izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;
10) pilnu
kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi
gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.
(2) Valsts drošības
iestādes amatpersonām un darbiniekiem, kuri nosūtīti dienestam
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības institūcijās un
šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz
iepriekš minēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām
operācijām, ir tiesības saņemt piemaksu un tiem saglabājas tiesības, kas
noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par
dienestu ārvalstī. Ja valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka
ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras valsts drošības iestādes amatpersona
vai darbinieks šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko
operāciju, valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam ir tiesības
saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz 50 procentiem.
(3) Šā panta
pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību
atbilstoši
ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, kā arī šā panta
otrajā daļā minētās piemaksas noteikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru
kabinets.
(4) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar
likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem."
Aizsardzības ministrs
I.V.Lieģis
Likumprojekta
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
||
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Nav attiecināms |
|
2. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Tā kā Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā, valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo funkciju realizēšanai. Šobrīd spēkā esošie tiesību akti nereglamentē valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, bet nepilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, nav norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālie eksperti vai neatrodas komandējumā, izmaksājamo pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidus, apmērus un izmaksas kārtību. |
|
3. Normatīvā akta projekta būtība
|
Likumprojekts paredz grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā, papildinot to ar 23.1pantu, kurš nosaka, ka laikā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais eksperts vai atrodas komandējumā, tam atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem papildus amatalgai ir tiesības saņemt šajā pantā uzskaitītos pabalstus, kompensācijas un piemaksu, kuru apmērus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Konkrētie likumprojektā minētie pabalsti un kompensācijas saskaņoti ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Prokuratūras likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Militārā dienesta likumā u.c. attiecīgos likumos noteiktajiem pabalstiem, jo valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki, uzturoties ārpus Latvijas dienesta pienākumu veikšanai, atrodas vienlīdzīgos apstākļos ar personām, uz kurām attiecas nosauktie likumi. Likumprojektā līdzīgi kā Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu pared zētas tiesības saņemt piemaksu. Šāda likuma grozījuma ieviešana atrisinātu pagaidām ar tiesību aktiem nereglamentēto jautājumu par pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidiem, to izmaksas apmēru un kārtību valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts. Likumprojektā nosauktie izņēmumi izslēdz tajā uzskaitīto pabalstu, kompensāciju un piemaksas izmaksu valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, kad tie pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās kā nacionālie eksperti vai atrodas komandējumā, jo pabalstu un kompensāciju veidus, to izmaksas kārtību un apmērus šajos gadījumos reglamentē speciāli tiesību akti. Likumprojektā paredzētā Valsts drošības iestāžu likuma 23.1 panta otrā daļa nosaka, ka valsts drošības iestādes amatpersonām un darbiniekiem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības institūcijās un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, ir tiesības saņemt piemaksu, un tiem saglabājas tiesības, kas noteiktas šī panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Savukārt paredzamā likuma 23.1 panta otrā daļa atbilstoši Militārā dienesta likuma 50.panta pirmajai prim daļai nosaka, ka, ja valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz piecdesmit procentiem. Likumprojektā analoģiski Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 23.pantā, Prokuratūras likuma 58.4panta trešajā daļā, Militārā dienesta likuma 50.panta trešajā daļā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 43.panta sestajā daļā, likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 20.1panta piektajā daļā paredzētajam noteikts, ka pantā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem. |
|
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
||
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms |
|
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
|
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
|
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
|
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms |
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
|
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
|
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|||||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||||
Rādītāji |
2009.gads |
Turpmākie trīs gadi |
|||||||
2010. |
2011. |
2012. |
|||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||
6. Cita informācija |
Likumprojekta ieviešana neatstās ietekmi uz valsts budžetu, jo līdz ar tā ieviešanu tiks precīzi reglamentēti valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izmaksājamo pabalstu, kompensāciju un piemaksu veidi, apmēri un izmaksas kārtība, bet nemainīsies faktiski izmaksājamais apmērs naudas izteiksmē. |
||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Sešu mēnešu laikā jāizstrādā un jāapstiprina Ministru kabineta instrukcija saskaņā ar likumprojektā paredzēto Valsts drošības iestāžu likuma 23.1 pantu. Tā kā izstrādājamajā Ministru kabineta instrukcijā, nosakot atsevišķu pabalstu apmērus un izmaksas kārtību, tiks norādīts valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojums, kā arī, definējot atsevišķu pabalstu un kompensāciju veidus un nosakot piemaksas apmēru, var tikt atklāta valsts drošības iestāžu darbības specifika, minētajai instrukcijai piešķirams valsts noslēpuma statuss un tā klasificējama kā slepena saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 Valsts noslēpuma objektu saraksts 2.5.1.punktu. Par instrukcijas izstrādi ir atbildīgas valsts drošības iestādes. Grozījumi citos tiesību aktos nav jāizdara, un līdz ar likumprojekta pieņemšanu citi tiesību akti spēku nezaudē. |
||||||||
2. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Nav attiecināms |
||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||||||||
4. Atbilstības izvērtējums |
|||||||||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
||||||||
|
|||||||||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Nav attiecināms |
|||||||
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||||||
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
||||||||
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
|||||||||
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Notikušas konsultācijas ar Drošības
policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjiem likumprojekta
izstrādei izveidotas darba grupas ietvaros. |
||||||||
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji ir piedalījušies likumprojekta izstrādē un atbalsta to. |
||||||||
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Nav attiecināms |
||||||||
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Nav attiecināms |
||||||||
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|||||||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros. |
||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība par normatīvā
akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis,
izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, kā arī,
ievietojot to informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas normatīvo aktu datu
bāzē www.likumi.lv. |
||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Ja normatīvais akts ierobežos indivīdu, tas savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
||||||||
4. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
||||||||
Aizsardzības ministrs I.Lieģis
Aizsardzības ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
I.Lieģis |
J.Sārts |
R.Raudzeps |
I.Kalna |
L.Pakalna |
2009.05.07. 15:17
1518
L.Pakalna
67357462,
kanceleja@midd.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.45 |
2009.gada 30.jūnijā |
67.§
Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā"
TA-1486
___________________________________________________________
(I.V.Lieģis, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
2. Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
3. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.
4. Iesaistītajām
institūcijām nodrošināt likumprojekta īstenošanu piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros.
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-45-3006-#67.doc
1