Rīgā

 

18.06.2009.                Nr.90/TA-1834

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Labklājības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upīte 67021556, Inese.Upite@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 16 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34   37.§ izraksts uz 1 lp.

4. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  1.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

finanšu ministrs                                                          E.Repše

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”

 

 

Izdarīt likumā „Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005,13., 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 24.nr.;2008, 7., 10., 14; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 8.panta pirmo teikumu pēc vārda „piešķirama” ar vārdiem „pēc personas izvēles vai”.

 

2. Papildināt 11.panta ceturto daļu pēc vārdiem „pieprasīt vecuma pensiju” ar vārdiem „ar atvieglotiem noteikumiem”;

 

3. 16.pantā:

 

izteikt pirmās daļas 1.punktā apzīmējuma „Vi ” tekstu šādā redakcijā:

„Vi – apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par pēdējiem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas mēneša. Mēneši, kuros invaliditātes pensijas pieprasītājs nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, invaliditātes pensijas aprēķināšanai ņemami vērā kā pilni darba mēneši. Ja minētajā periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem”;

 

aizstāt trešajā daļā vārdus „piecus gadus” ar skaitļiem un vārdiem „36 mēnešus”.

 

4. Papildināt 32.pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

 „(10) Ja vecuma vai izdienas pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības  summu. Ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtā pabalsta summu.

 

(11) Pensijas saņēmējs, kas uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā. Gadījumā, kad pensijas saņēmējs vairs neuzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijās institūcijā, vai viņa nāves gadījumā, minētā iestāde mēneša laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu un pakalpojuma apmaksai neizmantoto summu.

 

(12) Invaliditātes pensijas izmaksu pārtrauc uz laiku, kad invaliditātes pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Invaliditātes pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas.”

 

 

5. izteikt 36.panta otrās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

„Invaliditātes pensijas izmaksājamais apmērs pēc ieturējumu veikšanas nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.”

 

6. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„1. Līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darbs (izņemot darbu, ko persona veikusi, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietā) un darbam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 2.apakšpunktā minētais bijušās PSRS teritorijā uzkrātais darbam pielīdzinātais periods, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:”;

 

izslēgt 1.punkta 1.apakšpunktā vārdus „obligātais aktīvais militārais dienests un”;

 

izteikt 1.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) aktīvais militārais dienests ne vairāk kā pieci gadi”;

 

papildināt 2.punkta ievaddaļas pirmo teikumu aiz vārdiem „darbs un tam pielīdzinātie periodi” ar vārdiem „Latvijas teritorijā”;

 

izslēgt 2.punkta 1.apakšpunktā vārdus „obligātais aktīvais militārais dienests un”;

 

izteikt 2.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) aktīvais militārais dienests”;

 

izslēgt 8.punktā vārdus un skaitļus „un 9. – 12.pantā”;

 

aizstāt 9.punktā skaitli un vārdu „8.punktā” ar skaitli un vārdu „48.punktā”;

 

izslēgt 10.punktu;

 

aizstāt 11.punktā skaitļus un vārdus „10.punkta 1.apakšpunktā” ar skaitli un vārdu „48.punktā”;

papildināt 11.punktu pēc vārdiem „piemērojami saraksti” ar vārdiem „kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173 un”.

 

papildināt 12.punkta trešās rindkopas otro teikumu pēc vārda „brīdim” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā tiesību normu vai regulas Nr. 1408/71 piemērošanu.”

 

papildināt 16.punktu ar 14. apakšpunktu šādā redakcijā:

„14) piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks miris līdz 1995.gada 31.decembrim, piemērojama šā punkta 1.apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība, ņemot vērā 1995.gada decembrī pensijas aprēķināšanai piemēroto tautsaimniecībā noteikto darba algu. Veicot pensijas aprēķinu, ievēro šī punkta 6.apakšpunktu. ”

 

papildināt pārejas noteikumu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

„19.¹ Šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto attiecībā uz invaliditātes pensijas apmēra saglabāšanu, piešķirot vecuma pensiju, nepiemēro, ja tiesības uz vecuma pensiju iegūtas, pamatojoties tikai uz starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā vai regulas Nr. 1408/71 piemērošanu.”

 

aizstāt 29.1 punktā vārdus „ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt” ar vārdiem „kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem”;

izslēgt 29.1 punktā vārdus un skaitli „(ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu)”.

 

papildināt 29.2 punktu pēc vārdiem „pieprasīt vecuma pensiju” ar vārdiem „ar atvieglotiem noteikumiem”;

 

aizstāt 34.punktā vārdus „Līdz 2009.gada 31.decembrim” ar vārdiem „Līdz 2011.gada 31.decembrim”;

 

izteikt 41.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā: 

„41. Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem līdz 2011.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Piemaksa nav vecuma vai invaliditātes pensijas sastāvdaļa”.

 

 

izslēgt 48.punktā vārdus un skaitli „(ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu)”.

 

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

 

 

Labklājības ministrs                                                         U.Augulis

 

Vīza: valsts sekretārs                                                       R.Beinarovičs

 

 

 

 

2009.05.27. 14:16

795

I.Upīte, tālr.67021556, fakss 67021560

Inese.Upite@lm.gov.lv

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

     Likumprojekts ”Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts saistībā ar:

1) 2008.gada 12.decembrī Saeimā pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu sniegtajām iespējām;

2) Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.sadaļas „Labklājība” 12.2.1.apakšpunktu, kurā paredzēts saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, un 12.2.4. apakšpunktu, kurā paredzēts nepasliktināt esošo finansiālo situāciju pensionāriem;

 3) 2009.gada 24.februārī Ministru kabinets (turpmāk tekstā – MK) izskatīja Informatīvo ziņojumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju”. Saskaņā ar MK sēdē nolemto (protokols Nr.14, 73§ 6.punkts) Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ārlietu ministriju trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai MK likuma „Par valsts pensijām” grozījumi.

 4) 2009.gada 24.martā MK sēdē tika akceptēts informatīvais ziņojums „Latvijas Republikas nostājas projekts „Par Eiropas Komisijas 2009.gada 29.janvāra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2008/4619” (protokols Nr.21, 62§) un dots uzdevums Labklājības ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”;

5) 30.04.2009. Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu (protokols Nr.28, 3§, 7.punktu) – lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, ministrijām līdz 2009.gada 15.maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

1) Vairākas likuma „Par valsts pensijām” (turpmāk – Likums) normas ar nelielām atšķirībām  regulē vienus un tos pašus jautājumus, kas vērsti uz iespēju pieprasīt vecuma pensiju no agrāka vecuma, nekā tas noteikts vispārējā gadījumā. Praktiski tās ir normas, kas, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, ir pārmantotas no iepriekšējās pensiju sistēmas un kuras laika gaitā vēl paplašinātas. Līdz ar to radīta zināma normu dublēšanās, kas topošajiem pensionāriem apgrūtina izpratni par tām. Lai izslēgtu dublējošās likuma normas, kā arī lai noteiktu vienotu kārtību, kādā atsevišķas personas var pieprasīt vecuma pensiju no agrāka vecuma (bet ne ātrāk kā piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma) nepieciešams noteikt vienotus kritērijus iespējai doties pensijā ātrāk šādām pensionāru kategorijām -   personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecākiem, kuriem ir pieci vai vairāk bērni vai bērns invalīds, kā arī Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekiem.

2) Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumiem liliputi, punduri, invalīdi uz mūžu un neredzīgie var pieprasīt vecuma pensiju no daudz agrāka vecuma nekā vispārējā gadījumā, t.i. līdz 01.07.2009 pat no 47 gadiem sievietes un 52 gadiem vīrieši. Šai iedzīvotāju kategorijai pensionēšanās vecums no minētā likuma spēkā stāšanās dienas (01.01.1996.) tiek pakāpeniski paaugstināts, bet joprojām tas ir ļoti zems. Pieprasot vecuma pensiju 10 un vairāk gadus ātrāk, tās apmērs ir neliels, salīdzinot, ja pensiju pieprasītu 62 gadu vecumā. Pie tam jāņem vērā, ka arī apdrošināšanas stāžs ir mazāks, kas arī ietekmē pensijas apmēru.  Ievērojot minēto gan attiecībā uz vecuma pensijas apmēru, gan arī to, ka  minētās personas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai invaliditātes laikā saņem invaliditātes pensiju, tad nepieciešams pārskatīt minēto personu vecuma pensijas pieprasīšanas kārtību.

   3) Saskaņā ar Likumu pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Sakarā ar iespēju pensiju pieprasīt par iepriekšējo periodu, par kuru persona, kura pilda aizbildņa pienākumus, jau ir saņēmusi pabalstu par bērna uzturēšanu, rodas situācija, ka aizbildnis par vienu un to pašu periodu var saņemt pilnā apmērā gan pabalstu par bērna uzturēšanu, gan apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāda pati situācija ir arī tajā gadījumā, ja persona pirms vecuma vai izdienas pensijas pieprasīšanas saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību. Lai šādas situācijas neveidotos, nepieciešams veikt grozījumus Likumā.

   4) Saskaņā ar Likumu I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķina, ņemot vērā apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Lai vienkāršotu pensijas aprēķinu, nepieciešams pārskatīt invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību.

    5) Likumā nav noteikta kārtība, kādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA)  pensijas saņēmēja pensiju, ja viņš vairs institūcijā neuzturas, vai viņa nāves gadījumā.

    6) Likuma pārejas noteikumu 11.punktā nav precīzi norādīti, kādi saraksti piemērojami, nosakot tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.

   7) Gadījumos, kad personas apdrošināšanas stāžs saskaņā ar Likumu ir mazāks par 10 gadiem un persona tiesības uz vecuma pensiju iegūst, piemērojot tikai starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk – Padomes Regula Nr.1408/71), normas, tiek piešķirta vecuma pensija par Latvijā nostrādātajiem gadiem. Šādos gadījumos, ja vecuma pensija ir mazāka par līdz vecuma pensijas piešķiršanai saņemto izdienas vai invaliditātes pensiju, nebūtu jāsaglabā vecuma pensija iepriekš saņemtās izdienas vai invaliditātes pensijas apmērā. Ņemot vērā to apstākli, ka par citās valstīs nostrādātajiem gadiem persona var pieprasīt vecuma pensiju saskaņā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai Padomes Regulu Nr. 1408/71.

   8) Pamatojoties uz Valsts kontroles ziņojumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-7/2008 „,Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”, Likumā jānosaka, kuros no Likumā noteiktajiem gadījumiem, kad persona pieprasa un saņem vecuma pensiju pirms 62 gadu vecuma sasniegšanas, ir uzskatāms, ka persona saņem „valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem”.

   9) Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 34. punktu, līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti attiecīgi koeficienti atkarībā no personas apdrošināšanas stāža ilguma. Šobrīd ekonomiskās krīzes apstākļos pagarinām esošo minimālo vecuma pensijas apmēru noteikšanas kārtību.

 10) Likums šobrīd nosaka, ka nevar vienlaicīgi saņemt izdienas pensiju vai vecuma pensiju, kas piešķirta pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, un bezdarbnieka pabalstu. Savukārt nav noteikti gadījumi, ka nevar vienlaicīgi saņemt invaliditātes pensiju un bezdarbnieka pabalstu. Invaliditātes pensijas mērķis ir sniegt ienākumu atvietojumu personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt. Invaliditātes peniju saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” izmaksā katru mēnesi. Tātad personai ir nodrošināts daļējs ienākumu atvietojums katru mēnesi. Savukārt bezdarbnieka pabalsta mērķis ir, iestājoties bezdarba sociālajam riskam, garantēt bezdarbniekam noteikto iepriekšējo ienākumu atvietojumu un sociāli nodrošināt viņu darba meklēšanas procesā. Invaliditātes pensijas saņēmējs, zaudējot darbu, nepaliek bez iztikas līdzekļiem, jo personai tiek nodrošināta invaliditātes pensijas izmaksa.

  11) 2009.gada 18.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju”, atzīstot, ka atteikums piešķirt iesniedzējai pensiju par PSRS vissavienības uzņēmumā nostrādāto laiku, pamatojoties uz to, ka viņa nav Latvijas pilsone, pārkāpj Eiropas Cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14.pantu (diskriminācijas aizliegums) kopā ar Konvencijas 1.protokola 1.pantu (tiesības uz īpašumu). Tiesa uzskatīja, ka Likuma pārejas noteikumu 1.punkts nepamatoti  paredz atšķirīgu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības.

     Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1.punktu līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā un bijušajā PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus. Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā uzkrāto darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā (piemēram, mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, obligātais aktīvais militārais dienests).

     Valstīm tiek piešķirta liela rīcības brīvība, izlemjot jautājumu par to, kādā veidā tiek izpildīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums. Šī prakse ļauj ņemt vērā ne tikai Tiesas secinājumus, bet arī ievērot valstu suverenās intereses. Lai, nosakot apdrošināšanas stāžu, novērstu diskrimināciju pēc pilsonības Latvijas Republikai (turpmāk tekstā – LR) ir divi iespējamie risinājumi - pensijas aprēķināšanai:

1) ņemt vērā līdz 1990.gada 31.decembrim bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu visām personām neatkarīgi no pilsonības;

2) neņemt vērā minēto laika periodu nevienam.

     Pirmais risinājuma variants nav atbalstāms, jo, pirmkārt, tādejādi LR nonāktu pretrunā ar līdz šim pausto pozīciju, ka tā nav bijušās PSRS pēctece un tā neuzņemas nekādas bijušās PSRS saistības. LR ir uzņēmusies saistības par jebkuru tās pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu, neatkarīgi no personas pilsonības. Otrkārt, nāktos pārrēķināt pensijas visiem nepilsoņiem, kuri līdz 1990.gada 31.decembrim ir uzkrājuši apdrošināšanas stāžu bijušās PSRS teritorijā, izņemot Latvijas PSR (turpmāk – LPSR), un kuru pensijas ir piešķirtas pēc 1996.gada 1.janvāra.  Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šādu personu varētu būt apmēram 25,1 tūkst. (pieņemot, ka no visām laikā no 1996.gada līdz 2008.gadam piešķirtajām pensijām 16% tiek piešķirtas nepilsoņiem, no kuriem 70% ir apdrošināšanas stāžs bijušajās PSRS republikās). Līdz ar to, pieņemot, ka vidējais apdrošināšanas stāžs bijušajā PSRS, izņemot LPSR, teritorijā nepilsoņiem ir 10 gadi, tad 2010.gadā un katrā turpmākajā gadā papildus būtu nepieciešami apmēram 13 819,4 tūkst. lati.

    Izvēloties otro risinājuma variantu, tiktu ievērota konsekvence, ka Latvija nav PSRS pēctece un tā neuzņemas nekādas bijušās PSRS saistības, izņemot LPSR. Jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto apdrošināšanas stāžu tiktu risināts ar starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā palīdzību.

   2009.gada 24.februārī Ministru kabinetā izskatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu  Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrējeva pret Latviju”, kurā bija atspoguļoti augstāk minētie risinājuma varianti,  un Ministru kabinets vienojās atbalstīt otro piedāvāto risinājuma variantu (protokols Nr.14, 73§, 6.punkts), uzdodot Labklājības ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju izstrādāt attiecīgus grozījumus Likumā.

  Starpvalstu līgumi sociālās drošības jomā šobrīd jau ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Kanādu. Līgumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir ratificēti un tie stāsies spēkā, kad valstis būs izpildījušas līgumos atrunātās noslēguma procedūras. 2009.gada aprīļa sākumā Maskavā norisinājās LR un Krievijas Federācijas (KF) institūciju ekspertu tikšanās par Vienošanās projektu, kas nosaka LR un KF Līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību (turpmāk - Vienošanās). Līdz š.g. 30. aprīlim KF pusei bija jāprecizē 2 atvērtie jautājumi, bet š.g. 15.maijā no KF vēl nav saņemta atbilde. Saskaņā ar noteikto tikšanās protokolā, gala Vienošanās teksts tiks saskaņots rakstiskā formā. Pušu starpā nav domstarpību, kas kavē Vienošanās izstrādi.

     Vienošanās, kas nosaka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās), arī ir izstrādes stadijā. 2008.gada 22.decembrī Latvijas puse nosūtīja komentārus par Vienošanās tekstu. 2009.gada 29.janvārī no Baltkrievijas puses tika saņemta vēstule ar norādi, ka atbilde par Latvijas puses komentāriem un priekšlikumiem vēl tiek gatavota. Š.g. 15.maijā no Baltkrievijas Republikas vēl nav saņemta atbilde.

12) LR pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ir saņēmusi Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu Nr.2008/4619 par Padomes Regula 1408/71 nosacījumu pārkāpumu.

    No 2006.gada 1.janvāra, lai uzlabotu pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālo nodrošinājumu, tika ieviesta piemaksa pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

   Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 41. punktu piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķir tikai Latvijā dzīvojošām personām.  Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1024 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” nosaka, ka piemaksa nav vecuma vai invaliditātes pensijas sastāvdaļa. Saskaņā ar augstāk minēto personai, izbraucot uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, piemaksas pie vecuma vai invaliditātes pensijas izmaksa tiek pārtraukta, un tādējādi tiek pārkāpts  Padomes Regulas 1408/71 10.pants, kas nosaka, ka „invaliditātes, vecuma pabalstus vai naudas pabalstus apgādnieka zaudējuma gadījumā, pensijas par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstus, kas iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, nevar nekādā veidā samazināt, pārveidot, apturēt, atsaukt vai konfiscēt tāda iemesla dēļ, ka to saņēmējs dzīvo citā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas institūcija, kas ir atbildīga par to maksāšanu”.

    LR valdībai ir jānodrošina Padomes Regulas 1408/71) nosacījumu ievērošana, pretējā gadījumā Eiropas Kopienu Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 226.pantu  var griezties Eiropas Kopienu Tiesā.

   2009.gada 24.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts informatīvais ziņojums „Latvijas Republikas nostājas projekts „Par Eiropas Komisijas 2009.gada 29.janvāra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2008/4619”” (protokols Nr.21, 62§) un dots uzdevums Labklājības ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus Likumā, novēršot Padomes Regulas 1408/71 nosacījumu pārkāpumu.

13) Pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas 4.līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bija līdz 1996.gadam.  Nosacīti 4.līmenis tika ieviests tikai 2006.gadā un no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem - ar 2006.gada 1.janvāri tika noteikta piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim -, lai uzlabotu pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un nelielām pensijām materiālo nodrošinājumu. Piemaksa tika piešķirta tām personām, kuru vecuma pensija nepārsniedza 105 Ls un ja kopējais apdrošināšanas stāžs nebija mazāks par 30 gadiem. Par vienu gadu piemaksa pie vecuma pensijas bija 19 santīmi. Līdz 2009.gada 1.janvārim tika paplašināts piemaksu saņēmēju loks (saņem visi vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēji) un palielināts apmērs līdz 70 santīmiem.

   Ieviešot piemaksas 2006.gadā, piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim piešķiršana bija paredzēta tikai uz laiku, t.i. līdz 2009.gada 31.decembrim. 2008.gada 10.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām” (stājās spēkā 2008.gada 1.jūnijā), kuri atcēla termiņu, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas.

   Ņemot vērā, ka piemaksas pie pensijām tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros (33.09%), tad raugoties no sistēmas stabilitātes ilgtermiņā, ierosinām piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas piešķirt līdz 2011.gada 31.decembrim.

   Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka līdz 1996.gadam uzkrātā apdrošināšanas stāža ietekme pensijas apmēra noteikšanā ar katru gadu samazinās (piemēram, līdz 2012.gadam persona būs piedalījusies jaunajā pensiju sistēmā jau 15 gadus (par 5 gadiem vairāk kā likuma 11.pantā noteiktais minimālais 10 gadu apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai)) un tādējādi nozīmīgi būs palielinājusies veikto valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu nozīme pensijas apmēra noteikšanā, nepieciešams veikt grozījumus Likumā. 

3.   Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu sniegtajām iespējām.

Likumprojekts nosaka:

1) pirms 62 gadu vecuma sasniegšanas piecus gadus ātrāk vecuma pensiju var pieprasīt personas, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecāki, kuriem ir pieci vai vairāk bērni vai bērns invalīds, kā arī Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieki (grozījumi Likuma  pārejas noteikumu 29.¹ punktā);

2) vecuma pensiju vispārējā kārtībā var pieprasīt liliputi, punduri, invalīdi uz mūžu un neredzīgie (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 10.punktā);

3) samazināt pensiju par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu vai apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja to izmaksas periodi sakrīt grozījumi Likuma 32.pantā);

     4) invaliditātes pensiju aprēķināt no personas pēdējo trīs gadu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas (grozījumi Likuma 16.pantā);

     5) atmaksāt VSAA pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu un pakalpojuma apmaksai neizmantoto summu, ja pensijas saņēmējs vairs neuzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī viņa nāves gadījumā (grozījumi Likuma 32.pantā);

    6) nosakot tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, piemērojami saraksti, kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173 (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 11.punktā);

   7) vecuma pensijas apmērs netiek saglabāts invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, ja tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā tiesību normu vai regulas Nr. 1408/71 piemērošanu(grozījumi Likuma pārejas noteikumu12.punktā);

    8) gadījumus, kuri uzskatāmi, ka persona saņem „valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem”, t.i. ja pensija piešķirta personai, kurai ir 5 vai vairāk bērni vai bērns invalīds, Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekam vai politiski represētajai personai (grozījumi Likuma 11.pantā);

    9) pagarināt esošo kārtību minimālo vecuma pensiju apmēru noteikšanā līdz 2011.gada 31.decembrim (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 29.² punktā);

    10) invaliditātes pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu (grozījumi Likuma 32.pantā);  

    11) vienādu pieeju LR pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības, apdrošināšanas stāža noteikšanā, ieskaitot līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā, tai skaitā, aktīvā militārā dienesta ieskaitīšanai personas apdrošināšanas stāžā. Aktīvai militārais dienests ietver gan obligāto aktīvo militāro dienestu, gan virsdienestu (ne ilgāk par 5 gadiem), ja dienēts Latvijas vai bijušās PSRS teritorijā (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 1.punktā);

    12) izmaksāt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim,  arī tām personām, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Eiropas Ekonomikas Zonas teritorijā (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 41.punktā);

    13) piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķirt līdz 2011.gada 31.decembrim (grozījumi Likuma pārejas noteikumu 41.punktā).

 .

4. Cita informācija

 

Atsevišķi grozījumi (Likuma pārejas noteikumu 1. un 41.punktā) saistībā ar Tiesas sprieduma „Andrejeva pret Latviju” izpildi un Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu Nr.2008/4619 tika uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē 16.04.2009. Šie grozījumi apvienoti ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, kas izstrādāti saistībā ar 30.04.2009. MK sēdē doto uzdevumu (protokols Nr.28, 3§, 7.punkts).

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

    Atceļot iespēju liliputiem, punduriem, neredzīgajiem un invalīdiem uz mūžu pieprasīt vecuma pensiju krietni agrāk kā vispārējā gadījumā, var izraisīt šo cilvēku neapmierinātību. Taču jāatzīmē, ka šie cilvēki nepaliek bez iztikas līdzekļiem, jo, ja viņiem ir noteikta invaliditāte, tad invaliditātes laikā viņi saņem invaliditātes pensiju.

Likumprojekts vērsts uz to invaliditātes pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Personai ir iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu – invaliditātes pensiju vai bezdarbnieka pabalstu.

     Latvijas pilsoņiem, kuriem ir uzkrātie darba periodi bijušajā PSRS teritorijā un kuri pieprasīs pensiju pēc šī likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas stāžā netiks ieskaitīts bijušajā PSRS, izņemot LPSR, teritorijā nostrādātais laiks. Paredzams, ka personu kopējais apdrošināšanas stāžs un pensijas apmērs nesamazināsies, jo spēkā būs stājušies līgumi sociālās drošības jomā ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Tām personām, kurām ir uzkrātie darba periodi tajās bijušajās PSRS valstīs, ar kurām Latvijas Republikai nav noslēgti līgumi sociālās drošības jomā, apdrošināšanas stāžā netiks ieskaitīts minētajā teritorijā nostrādātais laiks.

Piemēram, ja personai neieskaita apdrošināšanas stāžā 7 gadus, kas uzkrāti bijušajā PSRS teritorijā, izņemot LPSR, vecuma pensijas apmērs vidēji varētu būt mazāks par 2010.gadā – 36,28 Ls, 2011.gadā – 38,79 Ls, 2012.gadā – 38,79 Ls.

     Piešķirot un izmaksājot piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, arī tām personām, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Eiropas Ekonomikas Zonas teritorijā, paplašināsies minētās piemaksas saņēmēju loks.

Pēc VSAA datiem 2009.gada 1.martā valsts pensiju saņēmēju skaits bija 558 254 (vīrieši – 196 136, sievietes – 362 118). Piemaksas pie vecuma pensijas saņēmēju skaits bija 458 654, bet piemaksas pie invaliditātes pensijas saņēma 62 395 personas. Uz Eiropas Ekonomikas Zonas valstīm tika eksportētas 3542 pensijas.

     Piešķirot piemaksu pie pensijas tikai līdz 2011.gada 31.decembrim, personas,  kuras pensionēsies, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, vidēji nesaņems piemaksu     27,70 latu apmērā, bet to kompensēs uzkrātā pensijas kapitāla palielinājums.

     Likumprojekts nerada ietekmi uz darba tirgu.

     Likumprojekts izstrādāts, ievērojot dzimumu līdztiesības principu. Veiktie grozījumi attieksies vienādi gan uz sievietēm, gan vīriešiem.  

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 III Kāda var būt politikas dokumenta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2009

 Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” ieņēmumi valsts pensiju speciālajā budžetā – 903 883,1 un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 309 724,8 tūkst. latu.

0

0

0

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” izdevumi valsts pensiju speciālajā budžetā – 1 076 090,2 tūkst. latu un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 341 573,3 tūkst. latu.

- 3 007,2

- 3 105,5

- 6 906,9

3. Finansiālā ietekme speciālajā budžetā

Finansiālā bilance valsts pensiju speciālajā budžetā –

-172 207,1 tūkst. latu un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā –  -31 848,5 tūkst. latu.

+ 3 007,2

+ 3 105,5

+ 6 906,9

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” izdevumi vecuma pensijām (bez piemaksām) paredzēti 874 343,3 tūkst. Ls, invaliditātes pensijām (bez piemaksām)  – 96 482,9 tūkst. Ls, piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām – 143 102,9 tūkst. Ls,  atlīdzībām par apgādnieka zaudējumu- 110 437 lati.  (no darba negadījumu speciālā budžeta.).

 

1)      grozījumi Likuma pārejas noteikumu 10.punktā.

Pēc VSAA datiem 2008.gadā piešķirtas vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem liliputiem, punduriem, neredzīgajiem - 8, invalīdiem uz mūžu - 904. Kopā - 912 personas. Pieņem, ka turpmākajos gados skaits nemainās.

     Minētajām personām vidējais svērtais piešķirtais vecuma pensijas apmērs ir 178,86Ls. Vidējais invaliditātes pensijas apmērs ir 104,63 Ls. Tātad pensijas palielinājums būs 74,23 Ls (atceļot iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem, minētajām personām pagarināsies invaliditātes pensijas saņemšanas periods. Invaliditātes pensijas apmērs ir zemāks par iespējamo vecuma pensijas apmēru). Tiek pieņemts, ka apmērs nemainīsies.

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā:

2010.-2012.gadā: 912 x 74,23 x 12 = - 812 373 Ls.

 

2)      grozījumi Likuma pārejas noteikumu 10.punktā.

Pēc VSAA datiem 2008.gadā piešķirtas 1545 vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos. Pieņem, ka 70% no tiem pieprasījuši pensiju ātrāk par 5 gadiem kā vispārējais pensionēšanās vecums, t.i. 1082 personas. Pieņem, ka turpmākajos gados skaits nemainītos.

Minētajām personām vidējais svērtais piešķirtais pensijas apmērs ir 174,39 Ls. Tiek pieņemts, ka apmērs nemainīsies.

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā:

2010.-2012.gadā: 1082 x 174,39 x 12 = - 2 264 280 Ls.

 

3)       grozījumi Likuma pārejas noteikumu 1.punktā.

Plānotais jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits 2009.gadā – 2480 personas vidēji mēnesī, 2010.gadā – 2580, 2011.gadā – 2680, 2012.gadā – 2780.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.07.2008. Latvijā bija 81,8% pilsoņu, ko pielīdzina pensiju saņēmēju skaitam. Pieņem, ka 15 % no tiem ir bijis 7 gadu darba stāžs bijušās PSRS teritorijā.

Plānotais vecuma pensijas apmērs bez piemaksas pie vidējā apdrošināšanas  stāža 34 gadi 2009.gadā ir 155,69 Ls, 2010.gadā – 176,23 Ls, 2011.gadā – 188,41 Ls, 2012.gadā – 188,41 Ls. Rezultātā vidējais pensijas apmērs pie 7 gadu apdrošināšanas stāža 2009.gadā – 32,05 Ls, 2010.gadā – 36,28 Ls, 2011.gadā – 38,79 Ls, 2012.gadā – 38,79 Ls.

Vidējais mēnešu izmaksas laiks ir 6,5 mēneši (tiem, kam piešķir pensiju janvārī, izmaksas laiks būs 12 mēneši, bet tiem, kam piešķirs novembrī – izmaksas laiks būs 2 mēneši).

Izdevumu samazinājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā:

2010.gadā: 317 x 12 x 36,28 x  6,5 = - 897 059 Ls

2011.gadā: 329 x 12 x 38,79 x 6,5 = - 995 429 Ls

2012.gadā: 341 x 12 x 38,79 x 6,5 = - 1 031 736 Ls.

 

4)      grozījumi Likuma pārejas noteikumu 41.punktā.

Plānotais jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits 2012.gadā – 2780 personas un jaunpiešķirto invaliditātes pensiju skaits – 730 personas. 88 % no 2009.gada janvārī piešķirtajām vecuma pensijām un 89 % no piešķirtajām invaliditātes pensijām tika piešķirta piemaksa pie pensijas.

 Vidējais piešķirtais piemaksas apmērs vecuma pensijām – 19,68 lati, invaliditātes pensijām – 10,86 lati (par vienu apdrošināšanas stāža gadu – 0,70 lati).  2009.gada janvārī vidējais stāžs, par kuru tika piešķirta piemaksa, vecuma pensijām bija aptuveni 28 gadi, invaliditātes pensijām – 15 gadi. Ņemot vērā, ka ir vērojama  līdz 1996.gadam  uzkrāto stāža gadu skaita samazināšanās ik gadu par 1 gadu, tiek pieņemts, ka 2012.gadā vidējais stāžs, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, vecuma pensijām būtu 25 gadi un invaliditātes pensijām – 12 gadi.

Vidējais mēnešu izmaksas laiks ir 6,5 mēneši (tiem, kam piešķirtu piemaksu janvārī, izmaksas laiks būs 12 mēneši, bet tiem, kam piešķirtu novembrī – izmaksas laiks būs 2 mēneši).

Izdevumu samazinājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2012.gadā:

((2780 x 12 x 88% x 25)+ (730 x 12 x 89% x 12 ))x 0,70 Ls x 6,5 =

= - 3 765 019 Ls.

 

5) grozījumi Likuma pārejas noteikumu 41.punktā.

2009.gada janvārī uz Eiropas Savienības valstīm tika eksportētas 3542 pensijas. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām kopējais vidējais apmērs bija (Ls 0,70 par vienu apdrošināšanas stāža gadu) Ls 22,74.

Izdevumu palielinājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā:

2010.-2012.gadā: 3542 x 22,74 x 12  = + 966 541 Ls.

 

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā kopā:

2010.gadā: - 812 373 - 2 264 280 - 897 059 + 966 541  =  - 3 007 171Ls

2011.gadā: - 812 373 - 2 264 280 - 995 429 + 966 541 = - 3 105 541 Ls

2012.gadā: - 812 373 - 2 264 280 - 1 031 736 - 3 765 019 + 966 541 =

= - 6 906 867 Ls.

 

Attiecība uz likumprojekta 1.pantu un 5.pantu, kas papildina likuma 32.pantu aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav informācijas par personām, kuras atrodas vairāk nekā vienā sociāli apdrošinātas personas statusā, par kuru veicamas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem.

 

Likumprojekta 7.punkts nerada ietekmi uz speciālo budžetu 2010.gadā un 2011.gadā.saskaņā ar Likuma 12.pantu pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo vecuma pensiju. Likumprojekta 7.punkts pagarina termiņu, līdz kuram minimālais vecuma pensijas apmērs tiek noteikt saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību.

 6. Cita informācija 

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājums 2009.gadā tiks iekļauts likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” un izdevumu samazinājums turpmākajiem gadiem tiks ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

     Likumprojekta izpildes nodrošināšanai būs jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumos Nr. 1024 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas”, lai noteiktu piemaksas nodrošināšanas kārtību personām, kuras izbrauc uz dzīvi Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.

     Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija.

   Grozījumi Ministru kabineta noteikumos tiks  sagatavoti trīs mēnešu laikā pēc likuma  pieņemšanas.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumi likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.punktā tiek veikti, lai nodrošinātu Padomes Regulā 1408/71. noteikto prasību izpildi, kuras pašreiz netiek ievērotas. 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

27.06.1997. Latvijas Republika ratificēja  Eiropas Padomes Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants un Konvencijas 1.protokola 1.pants, kā tos interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2009.gada 18.februāra spriedumā lietā „Andrejeva pret Latviju”.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav notikušas.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normat īvā akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), VSAA mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

Labklājības ministrs                                                                          U.Augulis

 

Vīza: valsts sekretārs                                                                                        R.Beinarovičs

 

2009.05.27. 10:53

4719

I.Upīte, tālr.67021556, fakss 67021560 Inese.Upite@lm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Ārkārtas sēde

 

Rīgā

Nr.34

2009.gada 27.maijā

 

 

37.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

     TA-1551

___________________________________________________________

(U.Augulis, I.Bergmane, I.Gailīte, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Labklājības ministrijai sadalīt likumprojektu divos likumprojektos, atsevišķi paredzot to normu, kas attiecas uz valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketi, un iesniegt tos Valsts kancelejā līdz š.g. 28.maijam plkst.12.00.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

     5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.32 74.§) "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""".

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

  

D.Vaivare

 

 

 

2009-MK-PROT-34-2705-#37.doc

2

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Ārkārtas sēde

 

 

Rīgā

Nr.41

2009.gada 14.jūnijā

 

 

1.§

 

Priekšlikumi likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā

     TA-1963

______________________________________________________

(E.Repše, J.Šints, I.Alliks, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopoto 3.priekšlikumu likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā un Labklājības ministrijas iesniegtos Ministru kabineta papildu priekšlikumus.

     Valsts kancelejai nosūtīt šo protokollēmumu un papildu priekšlikumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

     2. Valsts kancelejai sagatavot Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdē (prot. Nr.34  37.§) atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (neattiecas uz valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketi) iesniegšanai Saeimā.

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

Finanšu ministrs                                                         E.Repše

 

 

Valsts kancelejas direktore                                          G.Veismane