Rīgā
17.06.2009. Nr.90/TA-1982
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu
izlīdzināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cibuļskis 67770367,
aigars.cibulskis@raplm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8
lp.
2. Likumprojekta anotācija uz 22
lp.
3.
Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.40
17.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījumi
likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu
Izdarīt likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 22.nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: Likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. 2. Aizstāt visā likumā vārdu finansu ar vārdu finanšu. 3. 1.pantā: 7.punktu izteikt šādā redakcijā7) pašvaldību grupa grupa, kurā ietilpst viena veida pašvaldības. Ir divas pašvaldību grupas republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa. izteikt 10.punktu šādā redakcijā:10) izdevumus raksturojošie demogrāfiskie kritēriji no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķinā; izslēgt 12.punkta d) un e) apakšpunktus; izteikt 13.punktu šādā redakcijā: 13) pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība izlīdzināšanas aprēķiniem izmantojams lielums. 4. Izslēgt 5.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus ja nepieciešams. 5. Izslēgt 6.panta pirmajā daļā vārdus Labklājības ministrijas dati par bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros.
6.
Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:
(5)
Nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts
zemes dienesta datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma
kadastrālo vērtību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar
attiecīgo pašvaldību un pielietojot šai kadastrālajai vērtībai zemāko likumā
atļauto nodokļa likmi.
7. 9.pantā:izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:1) pašvaldību grupa (republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa); izslēgt otrās daļas 6. un 7.punktu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Ja nav pieņemts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, tad 2012. gada
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem Finanšu ministrija aprēķina un
Ministru kabinets izdod noteikumus par jauniem kritēriju īpatsvariem (relatīvo
vērtību). Finanšu ministrija kritēriju īpatsvarus aprēķina saskaņā ar
pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli (1.pielikums), ņemot
vērā pašvaldību budžetu izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta
sagatavošanas gada.;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:(4) Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem. Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika noteikta 2.pielikumā.. 8. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1)
Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir
zemāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu
nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas vienāds ar 95
procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības..
9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:
12.pants.
Pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo
apakšējo robežu un mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo
robežu, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no
izlīdzināšanas fonda..
10. Aizstāt 14.panta trešajā daļā vārdus rajonu, pilsētu un pagastu ar vārdu pašvaldību. 11. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus pierakstītie ar vārdu deklarētie. 12. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:17.pants. Ministru kabinets ik gadu izdod noteikumus par speciālu mērķdotāciju pašvaldību bērnunamiem un pansionātiem par iemītniekiem, kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim. Mērķdotācijas apjoma aprēķini pamatojoties uz ministrijas, kas atbildīga par sociālās aprūpes jautājumiem, datiem par bērnu skaitu pašvaldību bērnunamos un iemītnieku skaitu pašvaldību pansionātos, kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, un Ministru kabineta noteiktiem normatīviem par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā. Nosakot plānojamā budžeta gadā nepieciešamo finansējumu par bērniem bērnunamā un iemītniekiem pansionātā, Ministru kabinets ņem vērā, ka mērķdotācijas apjoms uz vienu iemītnieku nevar būt mazāks kā atbildīgās ministrijas vai tās iestādes budžeta sagatavošanas gadā publicētā informācija par iepriekšējā perioda vidējiem izdevumiem Latvijā uz vienu bērnu bērnunamā vai iemītnieku pansionātā, kas ir palielināts par plānojamā budžeta gadā prognozēto inflācijas līmeni.. 13. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. 14. Izteikt likuma pielikumu šādā redakcijā: LikumaPar pašvaldību finanšuizlīdzināšanu 1.pielikums
Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomiskais
modelis
Pašvaldību izdevumu demogrāfisko kritēriju īpatsvarus nosaka
summējot visu pašvaldību izdevumus pa visiem budžeta posteņiem ar tabulā
ietvertajiem attiecināšanas koeficientiem un šo summu dalot ar visu pašvaldību
izdevumu kopsummu. Izdevumu kritēriju īpatsvari raksturo, kādus kopējo budžeta
izdevumu proporciju pašvaldības vidēji izmanto ar kritēriju raksturojamās iedzīvotāju
grupas interesēs.
|
Klasifi-kācijas kods |
Izdevumu posteņa nosaukums |
Attiecināšana uz kritērijiem |
|||
|
Iedzī-votāju skaits |
Bērnu skaits vecumā līdz 6
gadiem |
Bērnu un jauniešu skaits vecumā
no 7 līdz 18 gadiem |
Darbspējas vecumu pārsniegušo
iedzīvotāju skaits |
||
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
|
|
II. Izdevumi kopā |
|
|
|
|
|
01.000 |
Vispārējie valdības dienesti - |
0,85 |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|
02.000 |
Aizsardzība |
0,85 |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|
03.000 |
Sabiedriskā kārtība un drošība |
|
|
|
|
|
03.100 |
Policija
(arī robežsardze, pilsonības un migrācijas lietas) |
0,75 |
0,05 |
0,15 |
0,05 |
|
03.200 |
Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un
civilās drošības dienesti |
0,85 |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|
03.300 |
Tiesa un prokuratūras iestādes |
0,1 |
0,3 |
0,6 |
0 |
|
03.400 |
Ieslodzījumu
vietas |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
03.500 |
Sabiedriskās
kārtības un drošības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
03.600 |
Pārējie
iepriekš neklasificētie sabiedriskās kārtības un drošības pakalpojumi |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.000 |
Ekonomiskā darbība |
|
|
|
|
|
04.100 |
Vispārēja ekonomiska, komerciāla un
nodarbinātības darbība |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.200 |
Lauksaimniecība (zemkopība), mežsaimniecība
(mežkopība), zivsaimniecība (zvejniecība) un medniecība |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.300 |
Kurināmais
un enerģētika |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.400 |
Kalnrūpniecība,
rūpniecība un būvniecība |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.500 |
Transports |
0,2 |
0,1 |
0,4 |
0,3 |
|
04.600 |
Sakari |
0,5 |
0 |
0,5 |
0 |
|
04.700 |
Citas
nozares |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.800 |
Ekonomiskās darbības lietišķie pētījumi un
eksperimentālās izstrādnes |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
04.900 |
Pārējā citur neklasificēta ekonomiskā darbība |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
05.000 |
Vides aizsardzība |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
06.000 |
Pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana |
|
|
|
|
|
06.100 |
Mājokļu
attīstība |
0,5 |
0 |
0 |
0,5 |
|
06.200 |
Teritoriju attīstība |
0,85 |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|
06.300 |
Ūdensapgāde |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
06.400 |
Ielu apgaismošana |
0,85 |
0,00 |
0,00 |
0,15 |
|
06.500 |
Pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas
lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
06.600 |
Pārējā citur neklasificētā pašvaldību teritoriju
un mājokļu apsaimniekošanas darbība - 21.3.9.4. Ieņēmumi par dzīvokļu
un komunālajiem pakalpojumiem |
0,5 |
0 |
0 |
0,5 |
|
07.000 |
Veselība |
0,3 |
0,1 |
0,1 |
0,5 |
|
08.000 |
Atpūta, kultūra un reliģija |
|
|
|
|
|
08.100 |
Atpūtas
un sporta iestādes un pasākumi |
0,5 |
0,1 |
0,3 |
0,1 |
|
08.200 |
Kultūra
- 18.6.2.2. Mērķdotācijas kultūras pasākumiem |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
08.300 |
Apraides
un izdevniecības pakalpojumi |
0,5 |
0 |
0 |
0,5 |
|
08.400 |
Reliģisko
organizāciju un citu biedrību un nodibinājumu pakalpojumi |
0,5 |
0 |
0 |
0,5 |
|
08.500 |
Atpūtas,
kultūras un reliģijas lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
08.600 |
Pārējie
citur neklasificētie sporta, atpūtas, kultūras un reliģijas pakalpojumi |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
09.000 |
Izglītība |
|
|
|
|
|
09.100 |
Pirmskolas
izglītība ( ISCED-97 0.līmenis) - 18.6.2.5. Mērķdotācijas pašvaldību
izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba
samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām |
0 |
1 |
0 |
0 |
|
09.200 |
Pamatizglītība, vispārējā un profesionālā
izglītība (ISCED-97 1., 2. un 3. līmenis) - 18.6.2.1. Mērķdotācijas
izglītības pasākumiem; 18.6.2.4. Mērķdotācijas pašvaldību pamatizglītības,
vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības
iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un
valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; Maksa par izglītības
pakalpojumiem |
0,1 |
0 |
0,9 |
0 |
|
09.400 |
Augstākā ( terciārā) izglītība (ISCED-97 5. un 6.
līmenis) |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
09.500 |
Līmeņos
nedefinēta izglītība |
0,2 |
0,1 |
0,7 |
0 |
|
09.600 |
Izglītības papildu pakalpojumi |
0 |
0,2 |
0,8 |
0 |
|
09.800 |
Pārējā citur neklasificētā izglītība |
0,2 |
0,2 |
0,6 |
0 |
|
10.000 |
Sociālā aizsardzība |
|
|
|
|
|
10.100 |
Sociālā aizsardzība darbnespējas gadījumā |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
10.200 |
Atbalsts gados veciem cilvēkiem |
0 |
0 |
0 |
1 |
|
10.300 |
Atbalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā |
0,1 |
0,3 |
0,6 |
0 |
|
10.400 |
Atbalsts ģimenēm ar bērniem |
0 |
0,5 |
0,5 |
0 |
|
10.500 |
Atbalsts bezdarba gadījumā |
1 |
0 |
0 |
0 |
|
10.600 |
Mājokļa atbalsts - 18.6.2.8. Mērķdotācijas
sociālās nodrošināšanas pasākumiem |
0,4 |
0 |
0 |
0,6 |
|
10.800 |
Sociālās
aizsardzības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes |
0,4 |
0 |
0 |
0,6 |
|
10.900 |
Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība |
0,2 |
0,2 |
0,3 |
0,3 |
. 15. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:LikumaPar pašvaldību finanšuizlīdzināšanu 2.pielikums
Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika
un pašvaldību
izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība)
1. Pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību K=K1+K2 sadala: 1) republikas pilsētu pašvaldību grupai kopā: K1=0,47 x K; 2) novadu pašvaldību grupai kopā: K2=0,53 x K.
2. Pašvaldību
finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamie kritēriju īpatsvari, kuru
kopsumma vienāda ar 1, ir koeficienti katram polinoma loceklim šajā pielikumā
dotajā formulā.
3. Republikas
pilsētu pašvaldībām finanšu nepieciešamības koeficientu k1i aprēķina pēc
formulas:
k1i = L (ai/A1)
+ M (bi/B1) + N (ci/C1) + P (di/D1),
Novadu pašvaldībām
finanšu nepieciešamības koeficientu k2i aprēķina pēc formulas:
k2i = L
(ai/A2) + M (bi/B2) + N (ci/C2) + P (di/D2),
kur
i
konkrētās pašvaldības indekss grupā,
ai - iedzīvotāju
skaits pašvaldībā, A1 - kopējais iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās,
A2 - kopējais iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;
bi - bērnu
skaits vecumā līdz 6 gadiem pašvaldībā, B1 - kopējais bērnu skaits šādā vecumā
republikas pilsētu pašvaldībās, B2 - kopējais bērnu skaits šādā vecumā novadu
pašvaldībās;
ci - jauniešu
skaits vecumā no 7 gadiem līdz 18 gadiem pašvaldībā, C1 - kopējais jauniešu
skaits šādā vecumā republikas pilsētu pašvaldībās; C2 - kopējais jauniešu
skaits šādā vecumā novadu pašvaldībās;
di - darbaspējas
vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits pašvaldībā D1 - kopējais darbaspējas
vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās, D2 -
kopējais darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;
L kritērija iedzīvotāju skaits īpatsvars,
kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto Pašvaldību budžetu
izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada aprēķiniem
L=0,47542264;
M kritērija bērnu skaits vecumā līdz 6
gadiem īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto
Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada
aprēķiniem M=0,13895868;
N kritērija bērnu un jauniešu skaits vecumā
no 7 līdz 18 gadiem īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā
doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada
aprēķiniem N=0,25686492;
P kritērija darbaspējas vecumu pārsniegušo
iedzīvotāju skaits īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā
doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada
aprēķiniem P=0,12875376..
4.Republikas pilsētas pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K1i aprēķina pēc šādas formulas: K1i= k1i x K1 = k1i x 0,47 K. Novada pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K2i aprēķina pēc šādas formulas: K2i= k2i x K2 = k2i x 0,53 K.
Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
Vīza: Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma
05.06.2009. 15:44
1599
A.Cibuļskis
67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv
Likumprojekta Grozījumi likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par
Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem
dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
1998.gadā pieņemtais likums
Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu nosaka finanšu izlīdzināšanas kārtību
pašvaldību sistēmai, ko veido vairāk kā pieci simti vietējo pašvaldību un 26
rajonu pašvaldības. Saskaņā ar 2008.gada 18.decembrī pieņemto Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām
2009.gada jūnijā vairs nebūs rajona pašvaldību, bet vietējo pašvaldību skaits
pēc apvienošanās ievērojami samazināsies un kā vietējās pašvaldības būs tikai
deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Lai nodrošinātu finanšu
izlīdzināšanas piemērošanu pašvaldībām pēc reformas, esošajā sistēmā
nepieciešams veikt izmaiņas atbilstoši jaunai pašvaldību sistēmai.
Ņemot vērā pašvaldību
apvienošanās gaitu un 2009.gada 11.marta valdības deklarācijā Deklarācija
par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību doto uzdevumu
sagatavot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma grozījumus, nodrošinot
jauno novadu finansējuma pietiekamību, Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu Grozījumi likumā Par
pašvaldību finansu izlīdzināšanu (turpmāk likumprojekts).
|
|
2. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Latvijā kopš 1995.gada tiek īstenota
pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Kopš 1998.gada pašvaldību finanšu
izlīdzināšana notiek saskaņā ar likumu Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu.
Saskaņā ar aprēķiniem 2009.gadam vietējo
pašvaldību vērtētie ieņēmumi (nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumi) uz vienu iedzīvotāju ir robežās no 71 Ls
(Goliševas pagasts) līdz 609 Ls (Garkalnes novads), savukārt pēc finanšu
izlīdzināšanas vietējo pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi ir robežās no 194 Ls
līdz 461 Ls uz vienu iedzīvotāju, bet rajonu pašvaldības saņem dotāciju no
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (turpmāk PFIF) robežās no 26 Ls uz
vienu iedzīvotāju (Gulbenes rajons) līdz 68 Ls uz vienu iedzīvotāju (Madonas
rajons). Kopējais PFIF apjoms 2009.gadā ir 84,06 miljoni
Ls no kuriem 7,2 miljoni Ls jeb 8,5 procenti ir valsts budžeta dotācija, bet
pārējās iemaksas fondā 91,5 procentu apmērā veic pašvaldības. Iemaksas
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic 56 pašvaldības, 65 pašvaldības
neveic iemaksas un nesaņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fonda, bet pārējās vietējās pašvaldības un visas rajonu pašvaldības saņem
dotācijas no PFIF. 2009.gadā 48,48 miljoni Ls jeb 57,7 procenti no PFIF ir
dotācijas rajonu pašvaldībām. Pašvaldību sistēmas stabilitātei ir svarīgi,
ka šāda finanšu izlīdzināšanas sistēma ir noteikta likumā, tomēr tai ir arī
atsevišķi trūkumi, kas ar katru gadu saasinās. Kā būtiskākie no tiem: 1.
vienā sistēmā
ir savietota vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšana un rajonu pašvaldību
finansēšana; 2.
divi
izlīdzināšanas kritēriji bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz
1998.gadam un iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam,
kuriem likums nosaka nemainīgu īpatsvaru, rada aprēķinu daļas neobjektivitāti; 3.
valsts budžeta
dotācijas apjoms PFIF kopš 2001.gada ir nemainīgs, līdz ar to fonda apjomam
palielinoties valsts finansējuma apjoms fondā samazinās. Savukārt pēdējos
gados veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību daļas palielināšana
palielina atšķirības starp pašvaldību ieņēmumiem gan pirms, gan pēc
izlīdzināšanas; 4.
sistēmā par
maz vērības atvēlēts tās uzraudzībai un izvērtēšanai. Veiktās prognozes
netiek salīdzinātas ar faktu, netiek veikta regulāra sistēmas analīze. Valstī notiek vietējā administratīvi teritoriālā
reforma, kuras rezultātā 2009.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām būs tikai
vietējās pašvaldības republikas pilsētas un novadi - starp kurām joprojām
būs būtiskas nodokļu ieņēmumu atšķirības. Lai pielāgotu esošo pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas sistēmu situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas
īstenošanas, nepieciešams veikt grozījumus likumā Par pašvaldību finansu
izlīdzināšanu. |
|
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts izstrādāts, lai pielāgotu esošo
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību situācijai pēc vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Tomēr jāatzīmē, ka
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanai nepieciešams jauns
modelis. Tāpēc šis likumprojekts uzskatāms kā pagaidu risinājums periodam ne
ilgākam par diviem gadiem. Likumprojekts paredz grozīt esošo pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas sistēmu, piemērojot to vietējām pašvaldībām republikas
pilsētām un novadiem. Ja Latvijā pēc vietējo pašvaldību administratīvi
teritoriālās reformas tiks izveidotas arī reģionālās pašvaldības (apriņķi),
tām būs nepieciešama atsevišķa apriņķa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
sistēma. Likumprojekts paredz: 1)
saglabāt divas
pašvaldību grupas republikas pilsētu pašvaldību grupa, novadu pašvaldību
grupa. Mainīt finanšu nepieciešamības sadalījumu starp grupām, paredzot, ka
republikas pilsētu grupas daļa kopējā pašvaldību finanšu nepieciešamībā ir
47%, novadu grupas daļa 53%; 2)
;
katras
pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai visām pašvaldībām izmantot
tikai četrus demogrāfiskos kritērijus; 3)
kritēriju
īpatsvarus, kas noteikti, balstoties uz 2007.gada pašvaldību budžetu datiem.
Abām pašvaldību grupām noteikt vienādus kritēriju īpatsvarus; 4)
izslēgt divus
daļēji subjektīvos kritērijus bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz
1998.gadam, un iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz
1998.gadam. Šo iemītnieku finansēšanai noteikt speciālu mērķdotāciju, kuras
apjomu katru gadu pēc likumā noteiktās kārtības nosaka Ministru kabinets; 5)
visām
pašvaldībām noteikt vienādu neizlīdzināmo apakšējo robežu (95 procenti no
finanšu nepieciešamības) pēc kuras aprēķina nepieciešamās dotācijas no
izlīdzināšanas fonda apjomu katrai pašvaldībai. Jāņem vērā, ka likumprojektā paredzētie sistēmas grozījumi ir pagaidu
risinājums tuvākajiem diviem gadiem pēc pašvaldību administratīvi
teritoriālās reformas. Šajā laikā jāvienojas par jaunas, objektīvas,
stabilas, uz Eiropas Padomes rekomendācijās ietvertiem principiem balstītas
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. |
|
5.
Cita
informācija |
Nav attiecināms |
|
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav
attiecināms |
|
2. Ekonomiskā
ietekme: 2.1. makroekonomiskā
vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstāka resursu
izmantošanas efektivitāte |
Nav
attiecināms |
|
3. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav
attiecināms |
|
4. Ietekme uz
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav
attiecināms |
|
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav
attiecināms |
|
6. Ietekme uz
vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie
atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši
aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši
aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms |
|
7. Cita ietekme |
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana vērtējama kā viens no
ietekmīgākajiem reģionālās attīstības atbalsta instrumentiem valstī, kas
nodrošina finansiāli vājāku pašvaldību atbalstu. Pie esošās nodokļu sistēmas,
kad 83 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (2009.gadā) nonāk
pašvaldībās, arī pie ļoti maza pašvaldību skaita Latvijā būs nepieciešama
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. |
|
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
||||
|
|
(tūkst. latu) |
|||
|
Rādītāji |
2009.gads |
Turpmākie trīs
gadi |
||
|
2010. |
2011. |
2012. |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais
budžets; 1.3. pašvaldību
budžets |
0 7 152,8 |
0 0 |
0 0 3 300,00 |
0 0 3 300,00 |
|
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos: 2.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi
no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais
budžets; 2.3. pašvaldību
budžets |
7 152,8 0 0 0 |
3 306,00 0 0 0 |
3 300,00 0 0 0 |
3 300,00 0 0 0 |
|
3. Finansiālā
ietekme: 3.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais
budžets; 3.3. pašvaldību
budžets |
- 7 152,8 0 + 7 152,8 |
-3 306,00 0 +3 306,00 |
- 3 300,00 0 + 3 300,00 |
- 3 300,00 0 +3 300,00 |
|
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
|
||
|
5. Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un
izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Ietekmes uz budžetiem prognoze noteikta, balstoties uz principa, ka
valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā paliek
nemainīga 7,2 miljonu latu apmērā. Likumprojekts nosaka ne tikai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
kārtību, bet paredz arī valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām par bērniem
bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam un iemītniekiem pansionātos, kas
ievietoti līdz 1998.gadam. Attiecīgi valsts budžeta izdevumu palielinājums un
atbilstošs pašvaldību budžetu ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar speciālo
mērķdotāciju pašvaldību bērnu namiem un pansionātiem par iemītniekiem, kas
ievietoti līdz 1998.gadam. Mērķdotācijas aprēķini veikti balstoties uz
attiecīgo iemītnieku skaitu bērnu namos un pansionātos, 2009.gadā, paredzot
6000 Ls finansējumu uz vienu bērnu un 3000 Ls finansējumu uz vienu pansionāta
iemītnieku. Jāņem vērā, ka bērnu skaits bērnu namos un iemītnieku skaits
pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam, ar katru gadu samazinās. Ņemot vērā iepriekšminētos pieņēmumus, saskaņā ar likumprojektu
prognozētais valsts budžeta izdevumu palielinājums ir šāds: 2010.gadā 3,31 miljoni Ls; 2011.gadā 3,30 miljoni Ls. 2012.gadā 3,30 miljoni Ls. Anotācijas 1.pielikumā atspoguļoti aprēķini
mērķdotācijai pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos,
kas tajos ievietoti līdz 1998.gadam, balstoties uz 2009.gada izlīdzināšanas
datiem par šo iemītnieku skaitu un izdevumu normatīviem. |
|||
|
6.Cita informācija |
Anotācijas 2.pielikumā kā piemērs pievienoti aprēķinu rezultāti, kas
veikti saskaņā ar šajā likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem, 118 pašvaldībām,
balstoties uz 2009.gada sākotnējiem izlīdzināšanas pamatdatiem (iedzīvotāju
skaits, vērtētie ieņēmumi). |
|||
|
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi)
papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī
ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks
kārtību, kādā tiek veikta nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības saskaņošana
ar vietējām pašvaldībām tiks sagatavots trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta
spēkā stāšanās atbildīgā institūcija - Tieslietu ministrija. Ministru kabineta noteikumu projekts par
mērķdotāciju pašvaldību bērnu namiem un pansionātiem tiks sagatavots katru
gadu reizē ar Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas aprēķiniem atbildīgā institūcija - Labklājības ministrija. |
|
|||
|
2. Cita
informācija |
Nav
attiecināms |
|
|||
|
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|||||
|
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Nav
attiecināms |
||||
|
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Latvijas Republika ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Eiropas Padomes
1985.gadā pieņemtajā Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9.pantā ir norādīts uz
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ieviešanas nepieciešamību. |
||||
|
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Latvijas Republikas Saeima 1996.gadā
ratificēja Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kuras 9.pantā ietverti punkti
par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. |
||||
|
4.
Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||
|
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācija
Rec(2005) dalībvalstīm par vietējo un reģionālo pašvaldību finanšu līdzekļiem
(apstiprināta 2005.gada 19.janvārī) ietver arī finanšu izlīdzināšanas
vadlīnijas. Tikai neliela daļa no rekomendācijā ietvertajām
vadlīnijām ir ievērotas šajā likumprojektā. |
||||
|
2.tabula |
|||||
|
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas
pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|||
|
Nav attiecināms |
Nav
attiecināms |
Nav attiecināms |
|||
|
5. Saistības
sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts
atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
||||
|
6. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
||||
|
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
|
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru
organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Iepriekšējos gadus (2007.-2008.gadā), RAPLM vadībā
gatavojot jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kāds būtu
piemērojams pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, gan darba
grupā, gan dažādos semināros piedalījās Latvijas Pašvaldību savienība
(turpmāk LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Pilsētu savienība,
Pagastu apvienība, Novadu apvienība.
Pašvaldības sagatavoto jauno modeli noraidīja. 2009.gada martā, aprīlī notika RAPLM konsultācijas
ar pašvaldībām par grozījumiem likumā Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu,
kur bija paredzēta papildu kompensācija pašvaldībām, kurām pēc grozījumiem
nosacīti samazinās dotācijas apjoms. Šis likumprojekts paredz grozījumus, kuros nav
paredzēta kompensācija. Par šo grozījumu daļu konsultācijas nav bijušas. |
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru
organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to
iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
LPS un citas pašvaldību apvienības atbalsta to, ka vispār ir nepieciešams
veikt grozījumus spēkā esošajā likumā Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Konkrētās pašvaldību prasības ir ietvertas LPS 18.kongresā (2008.gada
16.maijā) pieņemtajā rezolūcijā Par pašvaldību funkciju finansējuma un
atbildības par to izpildi samērojamību. Neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī, kas negatīvi
ietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus, pašvaldības
neatkāpjas no savām prasībām. Būtiskākās LPS prasības attiecībā uz pašvaldību finanšu
nepieciešamības aprēķināšanu kā konkrētu daļu no kopbudžeta nodokļu
ieņēmumiem un uz valsts budžeta iemaksu palielināšanu fondā, šajā
likumprojektā nav ņemtas vērā. Likumprojektā iekļauta LPS sagatavotā pašvaldību raksturojošo kritēriju īpatsvaru sākotnējās vērtības un to aprēķināšanas metodika. |
|
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi
ir izmantoti |
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumiem tika
veltīta darba sekcija forumā Reģioni Latvijas attīstība 2007.gada 10.,
11.maijā Rīgā, Ķīpsalā. 2007., 2008.gadā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumiem ir diskutēts gan dažādās pašvaldību grupās, gan Latvijas Pašvaldību savienības valdē, finanšu un ekonomikas komitejā, konferencē par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzlabošanu 2007.gada 31.oktobrī, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un pašvaldību pārstāvju sanāksmēs. |
|
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Likumprojekta sagatavošanas gaitā (2007.-2009.g.)
veiktas konsultācijas ar LPS pārstāvjiem A.Jaunsleini, M.Pūķi, L.Ūbeli, ar
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas
vadītāju J.Plūmi, kā arī ar eksperti
pašvaldību jautājumos Latvijas Universitātes docenti I.Vilku. Taču par
konkrēto likumprojekta redakciju, kas sagatavota, ņemot vērā 2009.gada sākumā
aktuālās tendences valsts budžeta izpildē un prognozēs, nav veiktas plašas
konsultācijas. |
|
5. Cita informācija |
Nav
attiecināms |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas
valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas amata vietas saistībā ar likumprojekta
izpildi valsts iestādēs netiks radītas. Ņemot vērā, ka likumprojekts saistīts
ar pašvaldību finanšu jautājumiem, tad likumprojekta izpildi esošo funkciju
un darbinieku ietvaros nodrošinās Finanšu ministrija, Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija, LPS un pašvaldības. Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas un netiek
paplašinātas esošo institūciju funkcijas. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par
normatīvā akta ieviešanu |
Likumprojekts
pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un
periodiskajā izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta
Ziņotājs, iekļauts normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā (www.raplm.gov.lv) un Latvijas Pašvaldību savienības mājas
lapā (www.lps.lv). |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas
tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts attiecas uz valsts un
pašvaldību finanšu jomu un neskar indivīda tiesības. |
|
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
pašvaldību
lietu ministrs E.Zalāns
Vīza:
Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma
05.06.2009. 15:47
2285
A.Cibuļskis
67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv
Likumprojekta Grozījumi likumā Par pašvaldību
finanšu izlīdzināšanu
anotācijas 1.pielikums
Speciālā mērķdotācija pašvaldībām
par bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos, kas tajos ievietoti līdz
1998.gadam
|
Nr. p. k. |
Pašvaldības nosaukums |
Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti
līdz 1998.gadam |
Iemītnieku skaits
pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam |
Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls
|
|
1 |
Daugavpils |
9 |
35 |
159 000 |
|
2 |
Jēkabpils |
|
|
- |
|
3 |
Jelgava |
19 |
|
114 000 |
|
4 |
Jūrmala |
28 |
22 |
234 000 |
|
5 |
Liepāja |
5 |
|
30 000 |
|
6 |
Rēzekne |
5 |
22 |
96 000 |
|
7 |
Rīga |
12 |
63 |
261 000 |
|
8 |
Valmiera |
2 |
15 |
57 000 |
|
9 |
Ventspils |
11 |
22 |
132 000 |
|
Republikas pilsētās kopā |
91 |
179 |
1 083 000 |
|
|
1 |
Aglonas novads |
0 |
8 |
24 000 |
|
2 |
Aizkraukles novads |
0 |
- |
- |
|
3 |
Aizputes novads |
0 |
18 |
54 000 |
|
4 |
Aknīstes novads |
0 |
- |
- |
|
5 |
Alojas novads |
4 |
13 |
63 000 |
|
6 |
Alsungas novads |
5 |
- |
30 000 |
|
7 |
Alūksnes novads |
0 |
9 |
27 000 |
|
8 |
Amatas novads |
0 |
- |
- |
|
9 |
Apes novads |
0 |
3 |
9 000 |
|
10 |
Auces novads |
0 |
- |
- |
|
11 |
Ādažu novads |
0 |
- |
- |
|
12 |
Babītes novads |
0 |
- |
- |
|
13 |
Baldones novads |
2 |
- |
12 000 |
|
14 |
Baltinavas novads |
0 |
- |
- |
|
15 |
Balvu novads |
0 |
24 |
72 000 |
|
16 |
Bauskas novads |
14 |
12 |
120 000 |
|
17 |
Beverīnas novads |
0 |
- |
- |
|
18 |
Brocēnu novads |
0 |
8 |
24 000 |
|
19 |
Burtnieku novads |
0 |
- |
- |
|
20 |
Carnikavas novads |
0 |
- |
- |
|
21 |
Cēsu novads |
0 |
23 |
69 000 |
|
22 |
Cesvaines novads |
16 |
3 |
105 000 |
|
23 |
Ciblas novads |
0 |
- |
- |
|
24 |
Dagdas novads |
0 |
3 |
9 000 |
|
Nr. p. k. |
Pašvaldības nosaukums |
Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti
līdz 1998.gadam |
Iemītnieku skaits
pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam |
Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls
|
|
25 |
Daugavpils novads |
10 |
7 |
81 000 |
|
26 |
Dobeles novads |
6 |
- |
36 000 |
|
27 |
Dundagas novads |
0 |
- |
- |
|
28 |
Durbes novads |
0 |
- |
- |
|
29 |
Engures novads |
0 |
44 |
132 000 |
|
30 |
Ērgļu novads |
8 |
12 |
84 000 |
|
31 |
Garkalnes novads |
0 |
- |
- |
|
32 |
Grobiņas novads |
0 |
- |
- |
|
33 |
Gulbenes novads |
0 |
- |
- |
|
34 |
Iecavas novads |
0 |
- |
- |
|
35 |
Ikšķiles novads |
0 |
- |
- |
|
36 |
Inčukalna novads |
2 |
4 |
24 000 |
|
37 |
Ilūkstes novads |
0 |
- |
- |
|
38 |
Jaunjelgavas novads |
0 |
- |
- |
|
39 |
Jaunpiebalgas novads |
0 |
- |
- |
|
40 |
Jaunpils novads |
0 |
- |
- |
|
41 |
Jēkabpils novads |
0 |
- |
- |
|
42 |
Jelgavas novads |
6 |
- |
36 000 |
|
43 |
Kandavas novads |
0 |
- |
- |
|
44 |
Kārsavas novads |
0 |
- |
- |
|
45 |
Kokneses novads |
15 |
- |
90 000 |
|
46 |
Krāslavas novads |
4 |
3 |
33 000 |
|
47 |
Krimuldas novads |
3 |
- |
18 000 |
|
48 |
Krustpil s novads |
0 |
47 |
141 000 |
|
49 |
Kuldīgas novads |
0 |
6 |
18 000 |
|
50 |
Ķeguma novads |
0 |
- |
- |
|
51 |
Ķekavas novads |
0 |
- |
- |
|
52 |
Lielvārdes novads |
0 |
- |
- |
|
53 |
Līgatnes novads |
0 |
- |
- |
|
54 |
Limbažu novads |
8 |
4 |
60 000 |
|
55 |
Līvānu novads |
0 |
- |
- |
|
56 |
Lubānas novads |
0 |
- |
- |
|
57 |
Ludzas novads |
7 |
12 |
78 000 |
|
58 |
Madonas novads |
3 |
9 |
45 000 |
|
59 |
Mālpils novads |
0 |
2 |
6 000 |
|
60 |
Mārupes novads |
0 |
- |
- |
|
61 |
Mazsalacas novads |
0 |
- |
- |
|
62 |
Naukšēnu novads |
0 |
- |
- |
|
63 |
Neretas novads |
0 |
- |
- |
|
64 |
Nīcas novads |
0 |
- |
- |
|
|
Pašvaldības nosaukums |
Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti
līdz 1998.gadam |
Iemītnieku skaits
pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam |
Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls
|
|
65 |
Ogres novads |
8 |
12 |
84 000 |
|
66 |
Olaines novads |
0 |
2 |
6 000 |
|
67 |
Ozolnieku novads |
0 |
26 |
78 000 |
|
68 |
Pārgaujas novads |
0 |
- |
- |
|
69 |
Pāvilostas novads |
0 |
- |
- |
|
70 |
Pļaviņu novads |
0 |
- |
- |
|
71 |
Preiļu novads |
0 |
- |
- |
|
72 |
Priekules novads |
0 |
- |
- |
|
73 |
Priekuļu novads |
0 |
- |
- |
|
74 |
Raunas novads |
0 |
7 |
21 000 |
|
75 |
Rēzeknes novads |
7 |
8 |
66 000 |
|
76 |
Riebiņu novads |
0 |
- |
- |
|
77 |
Rojas novads |
0 |
- |
- |
|
78 |
Ropažu novads |
0 |
- |
- |
|
79 |
Rucavas novads |
0 |
- |
- |
|
80 |
Rugāju novads |
0 |
- |
- |
|
81 |
Rundāles novads |
0 |
- |
- |
|
82 |
Rūjienas novads |
0 |
- |
- |
|
83 |
Salacgrīvas novads |
0 |
1 |
3 000 |
|
84 |
Salas novads |
4 |
- |
24 000 |
|
85 |
Salaspils novads |
0 |
- |
- |
|
86 |
Saldus novads |
8 |
9 |
75 000 |
|
87 |
Saulkrastu novads |
0 |
- |
- |
|
88 |
Sējas novads |
0 |
- |
- |
|
89 |
Siguldas novads |
0 |
- |
- |
|
90 |
Skrīveru novads |
0 |
12 |
36 000 |
|
91 |
Skrundas novads |
0 |
11 |
33 000 |
|
92 |
Smiltenes novads |
0 |
- |
- |
|
93 |
Stopiņu novads |
0 |
- |
- |
|
94 |
Strenču novads |
0 |
5 |
15 000 |
|
95 |
Talsu novads |
4 |
31 |
117 000 |
|
96 |
Tērvetes novads |
3 |
11 |
51 000 |
|
97 |
Tukuma novads |
9 |
- |
54 000 |
|
98 |
Vaiņodes novads |
0 |
- |
- |
|
99 |
Valkas novads |
3 |
- |
18 000 |
|
100 |
Valmieras novads |
0 |
- |
- |
|
101 |
Varakļānu novads |
0 |
- |
- |
|
102 |
Vārkavas novads |
0 |
- |
- |
|
103 |
Vecpiebalgas novads |
0 |
- |
- |
|
104 |
Vecumnieku novads |
0 |
8 |
24 000 |
|
|
Pašvaldības nosaukums |
Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti
līdz 1998.gadam |
Iemītnieku skaits
pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam |
Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls
|
|
105 |
Ventspils novads |
3 |
- |
18 000 |
|
106 |
Viesītes novads |
0 |
- |
- |
|
107 |
Viļakas novads |
0 |
- |
- |
|
108 |
Viļānu novads |
0 |
- |
- |
|
109 |
Zilupes novads |
0 |
- |
- |
|
Novados kopā |
162 |
417 |
2 223 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Republikā kopā |
253 |
596 |
3 306 000 |
|
Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
Vīza: Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma
05.06.2009. 15:48
914
A.Cibuļskis
67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv