Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas Republikas tiesību aktu sistēmā ir iekļauta apjomīga Šengenas acquis tiesību aktu grupa - Eiropas Savienības tiesību aktu kopums, kas regulē iekšējo un ārējo robežu drošības nodrošināšanas pasākumu kompleksu, kā arī ar migrācijas jomu saistītos pasākumus Eiropas Savienības līmenī. Viens no svarīgākiem dalības nosacījumiem Eiropas Savienībā ir Latvijas Republikas gatavība pilnā apjomā piemērot Šengenas acquis noteikumus.

Saskaņā ar Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmuma Nr. 2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (turpmāk – Lēmums Nr. 2007/801/EK) nosacījumiem Latvijas Republika kopš 2007. gada 21. decembra pilnā apjomā piemēro Šengenas acquis noteikumus, kas reglamentē personu pārbaudes atcelšanu pie iekšējām sauszemes un jūras robežām. Savukārt minētos noteikumus attiecībā uz robežām lidostās piemēro kopš 2008. gada 30. marta.

Svarīgākās izmaiņas, kas izriet no Lēmuma Nr. 2007/801/EK nosacījumiem ir tādas, ka Latvijas Republika pilnā apmērā piemēro Šengenas acquis noteikumus. Lēmuma Nr. 2007/801/EK pielikumā minētie tiesību akti papildina tos tiesību aktus, kurus Latvijas Republikas piemēro kopš 2004. gada 1. maija atbilstoši akta „Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā” I pielikumam „Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās (minēti Pievienošanas akta 3.pantā)”.

Šengenas acquis noteikumi būtiski ietekmē Latvijas Republikas valsts robežas (turpmāk – valsts robeža) šķērsošanas jautājumus, kā arī robežšķērsojošās plūsmas kontroles jautājumus uz valsts robežas.

2006. gada 15. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr.562/2006 ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss), kas stājās spēkā 2006. gada 13. oktobrī, [publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstnesī 2006. gada 13. aprīlī L 105]. Šengenas Robežu kodekss ir tieši piemērojams Eiropas Kopienas dalībvalstīs, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosacījumus. Šengenas Robežu kodekss paredz vienotus iekšējās un ārējās robežas drošības nodrošināšanas pasākumus un uz robežām nepieciešamo kontroles pasākumu apjomu, kas ir saistoši Šengenas acquis izpildē iesaistītajām valstīm.

Šengenas robežu kodekss paredz, ka Šengenas dalībvalstu iekšējās robežas (turpmāk – iekšējā robeža) (Latvijas Republikā sakrīt ar valsts robežu ar Igaunijas Republiku un ar valsts robežu ar Lietuvas Republiku) var šķērsot jebkurā vietā, un personām, neatkarīgi no viņu valstiskas piederības, nepiemēro robežpārbaudes. Savukārt īpaši rūpīgas robežpārbaudes tiek īstenotas uz Šengenas dalībvalstu ārējām robežam (turpmāk – ārējā robeža) (Latvijas Republikā sakrīt ar valsts robežu ar Baltkrievijas Republiku un ar valsts robežu ar Krievijas Federāciju).

Pamata valsts robežas tiesisko regulējumu veido Latvijas Republikas valsts robežas likums, uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi un Ministru kabineta instrukcija. Latvijas Republikas valsts robežas likums nosaka valsts robežas noteikšanas un atrašanās dabā pamatnosacījumus, valsts robežas režīma būtību un ar valsts robežas režīma uzturēšanu saistītos pasākumus, valsts robežas šķērsošanas un robežkontroles pamatnosacījumus, robežkontroles punktu režīmu, pierobežas un pierobežas joslas režīma pamatnosacījumus. Papildus Latvijas Republikas valsts robežas likums nosaka valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju pilnvaras valsts robežas apsardzības jomā.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums, kas saistīts ar valsts robežas, robežas joslas un pierobežas joslas noteikšanu, ierīkošanu dabā un uzturēšanu, kā arī kompetences sadalījumu minētajā jomā ir nepilnīgs. Nepieciešams precīzi noteikt, kura institūcija un kādā kārtībā veic valsts robežas un robežas joslas ierīkošanu, kā arī pierobežas joslas un pierobežas noteikšanu un iezīmēšanu, valsts robežas punktu koordinātu noteikšanu un informācijas uzturēšanu.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta jauktās demarkācijas komisijas izveidošanas kārtība un atbildīgā institūcija, kas nodrošina jauktās demarkācijas komisijas Latvijas Republikas pārstāvju un ekspertu darbu. Turklāt nav noteikti gadījumi un rīcība, kad tās darbību nepieciešams atjaunot valsts robežas līnijas fragmentārai atjaunošanai dabas katastrofu, ūdenstilpju vai ūdensteču tilpnes vai krasta noskalojumu rezultātā u.tml.

Valsts robežas statusu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav paredzēts zemes īpašumtiesību regulējums valsts robežas joslā, kas saistīts ar zemes statusa valsts robežas joslā noteikšanu un atbildīgās institūcijas, kā arī kārtība privātīpašuma atsavināšanai vai tiesību aprobežojumu noteikšanai.

Šobrīd Latvijas Republikas tiesību aktos nav nostiprināta Šengenas Robežu kodeksā minēto definīciju „iekšējās robežas” un „ārējās robežas” sasaiste ar valsts robežu, kā arī tiek lietota atšķirīga terminoloģija nekā Šengenas Robežu kodeksā. Piemērām, termina „robežkontrole” saturs un apjoms Šengenas robežu kodeksa izpratnē ir pilnīgi citāds, nekā tas pats termins Latvijas Republikas valsts robežas likuma izpratnē, bet termiņi „robežpārbaude” un „robežuzraudzība” Latvijas Republikas valsts robežas likumā vai citos normatīvajos aktos nav lietoti. Minētie fakti rada papildu problēmas normatīvā regulējuma piemērotājam un indivīdam normatīvā regulējuma uztveršanā, ievērošanā un piemērošanā.

Latvijas Republikas valsts robežas likuma normas, kas regulē valsts robežas šķērsošanas jautājumus, kā arī uz valsts robežas veicamo pārbaužu apjoms ir pretrunā ar Šengenas Robežu kodeksa prasībām. Kā jau ir minēts iepriekš iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, kā arī robežpārbaudes uz iekšējām robežām neveic, savukārt, Latvijas Republikas valsts robežas likums nepieļauj valsts robežas šķērsošanu ārpus Ministru kabineta saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem noteiktajām robežšķērsošanas vietām. Turklāt, Ministru kabineta 1996. gada 2. jūlija noteikumi Nr.246 „Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas” (izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8. un 11. pantu) nosaka robežkontroles punktu (Šengenas Robežu kodeksa izpratnē – robežšķērsošanas vieta) izvietojumu uz valsts robežas, taču kopš Lēmuma Nr. 2007/801/EK spēkā stāšanās uz iekšējām robežām robežkontroles punktu vairs nav.

Latvijas Republikas valsts robežas likums neizdala atsevišķus valsts robežas šķērsošanas režī mus, proti, iekšējo un ārējo robežu šķērsošanas režīmus, jo līdz Lēmuma Nr. 2007/801/EK spēkā stāšanās valsts robežas šķērsošana notika pēc vienādiem principiem. Līdz ar to valsts robežas režīma būtība Latvijas Republikas valsts robežas likuma izpratnē ir nesaderīga ar Šengenas Robežu kodeksā paredzēto robežu šķērsošanas režīmu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 12. panta trešās daļas nosacījumiem kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, nosaka Ministru kabinets. Minēto kārtību nosaka Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 310 „Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu” (turpmāk – Noteikumi – Nr. 310) (izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 12. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta otro daļu). Noteikumi Nr. 310 regulē valsts robežas šķērsošanas nosacījumus, nosaka valsts robežu šķērsojošo personu tiesības un pienākumus, kā arī regulē bērnu valsts robežas šķērsošanas īpašos nosacījumus. Noteikumu Nr. 310 normas, kas regulē valsts robežas šķērsošanas pamatnosacījumus dublē Imigrācijas likuma normas (Imigrācijas likuma 4.pants) un Šengenas Robežu kodeksa normas (Šengenas Robežu kodeksa 4. un 5. pants), kā arī ir pretrunā ar Šengenas Robežu kodeksa nosacījumiem, attiecībā uz iekšējo robežu šķērsošanu. Noteikumi Nr. 310 nosaka valsts robežu šķērsojošo personu tiesības un pienākumus, kas pēc būtības atbilst cita līmeņa dokumenta saturam, proti, likumam.

Latvijas Republikas valsts robežas likums nosaka pierobežu un pierobežas joslu, kā arī attiecīgo režīmu noteikšanas kārtību. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19.panta pirmo un otro daļu ir pieņemti Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumi Nr. 499 „Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”, kas paredz, ka pierobežas un pierobežas joslas režīms ir tādu pasākumu komplekss, kas vērsti pret fizisko personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem, kā arī pret fizisko personu rīcībā esošo preču un citu priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus Ministru kabineta noteiktajām valsts robežas šķērsošanas vietām, un kārtība, kas ietver valsts robežas drošības interesēs noteiktus personu pienākumus un tiesības. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 20. pantu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām – neatkarīgi no viņu valstiskās piederības – nepiemēro robežpārbaudes pierobežas un pierobežas režīma noteikšanas būtība vairs neatbilst mūsdienu situācijai pie iekšējām robežām, turklāt personu pienākumiem un tiesībām jābūt nostiprinātām likuma līmenī.

Latvijas Republikas valsts robežas likums tika pieņemts 1994. gada 27. oktobrī, tajā ir trīsdesmit astoņi panti un pieci pārejas noteikumi. Līdz šim brīdim Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir izdarīti desmit grozījumi un ir izslēgti vienpadsmit panti, tajā skaitā viena nodaļa.

Uz Latvijas Republikas valsts robežas likumā iekļautā deleģējuma pamata ir izdoti divpadsmit Ministru kabineta noteikumi un viena Ministru kabineta instrukcija.

Spēkā esošais Latvijas Republikas valsts robežas likums šobrīd nav elastīgs attiecībā uz jaunu Šengenas acquis noteikumu piemērošanu, līdz ar to ir apgrūtināta Šengenas acquis noteikumu pilnvērtīga un efektīva ieviešana, kā arī praktiskā izpilde.

Normatīvā akta projekta mērķis ir noteikt valsts robežu, robežapsardzības sistēmu un nodrošināt Latvijas Republikas teritorijas apsardzību, lai novērstu nelikumīgu personu robežšķērsošanu, kā arī mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Jaunā normatīvā akta izdošana likumā statusā palīdzēs sakārtot un atrisināt anotācijas I sadaļas 2. punktā minētos problemātiskos jautājumus, kā arī veicinās ar valsts robežu saistītās tiesiskās bāzes pārjaunošanu, jo būs nepieciešams pārjaunot, izstrādājot no jauna vairākus pakārtotus normatīvus aktus.

Normatīvā akta projekts paredz valsts robežas noteikšanas un iezīmēšanas dabā pamatnosacījumus, nosakot, ka valsts sauszemes robežu dabā iezīmē ar robežzīmēm saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu, kā arī paredz iespēju papildus ierīkot robežgrāvjus un robežstigas.

Ir paredzēti valsts robežas uzturēšanas nepieciešamie pasākumi, kas sevī iekļauj robežzīmju un ierīkoto robežgrāvju un robežstigu apskati (atrašanās vietas apvidū pārbaude, vizuālā stāvokļa analīze, trūkumu vai bojājumu konstatēšana, turpmākās rīcības trūkumu vai bojājumu novēršanai noteikšana) un atjaunošanu (apskates rezultātā konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršana), kā arī ūdenstilpju un ūdensteču krastu, pa kuriem ir noteikta valsts sauszemes robeža, nostiprināšanu.

Normatīvā akta projekts izskaidro valsts robežas drošības un robežapsardzības sistēmas būtību un to nodrošinošo pasākumu apjomu.

Normatīvā akta projekts nosaka valsts robežas režīma nodrošināšanas pasākumus, valsts robežas šķērsošanas kārtību, kā arī robežšķērsošanas vietās veicamo pasākumu kompleksu. Izstrādātais normatīvā akta projekts nosaka robežšķērsojošo personu tiesības un pienākumus, šķērsojot valsts robežu un uzturoties robežšķērsošanas vietās.

Normatīvā akta projekts izskaidro pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas režīma būtību, personu tiesības, pienākumus un atbildību uzturoties vai veicot darbības teritorijās, kur ir spēkā pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas režīms. Atbilstoši normatīvā akta projekta nosacījumiem Latvijas Republikas teritorijas apsardzībai nepieciešamo apstākļu un robežuzraudzības nodrošināšanai ārējai sauszemes robežai pieguļošajā teritorijā Ministru kabinets nosaka pierobežas joslu ne platāku par 2 kilometriem, sākot no valsts robežas, savukārt gar ārējo sauszemes robežu nosaka pierobežu ne šaurāku par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu pierobežu ne šaurāku par 15 kilometriem, sākot no valsts robežas.

Normatīvā akta projekts paredz īpašus nosacījumus, kurus jāievēro personām uzturoties pierobežas joslā (caurlaižu režīms), kā arī izmantojot kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus, zvejojot, makšķerējot, peldoties, kā arī veicot citas darbības iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā sauszemes robeža.

Normatīvā akta projekts nosaka procedūru robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējās robežas, paredzot, ka lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas, robežkontroles pagaidu atjaunošanas termiņa pagarināšanu vai robežkontroles pagaidu atjaunošanas atcelšanu pieņem Ministru kabinets. Īpaši steidzamos un pamatotos gadījumos lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas varēs pieņem iekšlietu ministrs, par pieņemto lēmumu nekavējoties informējot Ministru kabinetu.

Normatīvā akta projekts paredz valsts robežas drošības nodrošināšanā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu kompetences sadalījumu un pilnvaras.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

Normatīvā akta projekts paredz noteikt, ka komercdarbības veikšana pierobežas joslā notiek saskaņā ar komercdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecīgi plānots izdarīt grozījumus Komerclikumā paredzot pienākumu saskaņot ar Valsts robežsardzi komercdarbības uzsākšanu pierobežas joslā. Normatīvā akta projekts neparedz ieviest jaunās prasības, bet tikai pilnveidos un precizēs esošās.

Normatīvā akta projekts paredz noteikt pienākumu Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kurš nav deklarējis dzīvesvietu attiecīgajā pagastā vai pilsētā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, uzturoties pierobežas joslā, pēc Robežsardzes amatpersonas pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu (personai, kas ir sasniegusi normatīvajos aktos noteikto vecumu, kad personu apliecinošā dokumenta saņemšana ir obligāta) vai valsts pārvaldes iestādes amatpersonas (darbinieka) dienesta (darba) apliecību (personai, kas pilda dienesta pienākumus pierobežas joslā, un nav nepārprotami apliecinājusi savu statusu ar formas tērpu, dienesta žetonu, dienesta atšķirības zīmi vai citā veidā) un speciālo caurlaidi, lai uzturētos pierobežas joslā, izņemot likumā minētajos gadījumos.

Līdz ar to normatīvā akta projekts atcels spēkā esošās prasības, jo minētos dokumentus būs nepieciešams nesāt tikai pierobežas joslā, savukārt pierobežas josla tiks noteikta tikai gar ārējo sauszemes robežu.

Normatīvā akta projekts paredz noteikt pienākumu ārzemniekam, uzturoties pierobežā nesāt līdzi derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī dokumentu (dokumentus), kas apliecina ārzemnieka uzturēšanās statusu Latvijas Republikā.

Minētais nosacījums pastiprina ārzemnieku kontroles procedūras un uzliek papildus pienākumu ārzemniekam, kas uzturas Latvijas Republikā, taču minētais nosacījums nepasliktina un neierobežo ārzemnieka tiesības, tā kā:

1) saskaņā ar Imigrācijas likuma 5. panta trešās daļas nosacījumiem ārzemniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pieradīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi:

2) saskaņā ar Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas nosacījumiem ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus ir derīgs ceļošanas dokuments; ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai — ārzemniekam, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, — iepriekšējais ceļošanas dokuments ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā; ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības gadījumā; ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

3) saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumiem Nr. 586 „Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” 12. punktu savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz 90 dienām, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

Normatīvā akta projekts paredz, ka ikvienai personai no 15 gadu vecuma uzturoties pierobežas joslā jābūt klāt Valsts robežsardzes izsniegtai speciālajai caurlaidei, izņemot gadījumus, kad:

1) persona ir deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā pagastā vai pilsētā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā;

2) persona pārvietojas pa valsts autoceļu, kas šķērso pierobežas joslu;

3) valsts pārvaldes iestādes amatpersona (darbinieks) pilda dienesta (amata) pienākumus pierobežas joslā un tai ir klāt dienesta apliecība, ja tā ir paredzēta saskaņā ar attiecīgās iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Salīdzinājumā ar esošo situāciju minētais nosacījums neievieš jaunās un nemaina esošās procedūras, jo atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumu Nr. 499 „Latvijas Republikas pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikumi” 21. punktu pierobežas joslas režīma papildu kārtība nosaka, ka personām, kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu, uzturoties šo noteikumu pierobežas joslas teritorijā, kā arī amatpersonām (darbiniekiem) papildus personu apliecinošam dokumentam ir nepieciešama speciālā caurlaide (atļauja). Turklāt, normatīvā akta projektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt speciālo caurlaižu izsniegšanas kārtību un to paraugus.

Normatīvā akta projekts paredz ievērojamus ierobežojumus attiecībā uz uzturēšanos un darbu veikšanu valsts robežas joslā, proti, personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot gadījumos, kad tas ir saistīts ar:

1) robežuzraudzības veikšanu;

2) valsts robežas joslas uzturēšanu;

3) valsts robežu šķērsojošo komunikāciju (cauruļvadu, sakaru līniju, elektrolīniju un citu), autoceļu un dzelzceļu uzturēšanas darbiem, saskaņojot tos ar Valsts robežsardzi;

4) katastrofu seku likvidācijas darbiem, informējot Valsts robežsardzi.

Minētais nosacījums tikai atvieglos normatīvā regulējuma uztveršanu un pareizu piemērošanu, jo saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 7. panta otro daļu valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Normatīvā akta projekts paredz, ka iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā sauszemes robeža, būs atļauta tikai tādu kuģošanas līdzekļu un transportlīdzekļu izmantošana, kas ir reģistrēti:

1) valsts reģistros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts robežsardzē (kuģošanas līdzekļi un transportlīdzekļi, kas nav pakļauti obligātai reģistrācijai valsts reģistros).

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Jautājumu par likumprojekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu skatīt vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā ar gadu, kad tiks uzsākta valsts robežas demarkācija. Nepieciešamais finansējums:

1 Pēc normatīvā akta projekta spēkā stāšanās nepieciešams pieņemt šādus normatīvo aktu projektus (turklāt nepieciešams nodrošināt turpmāk minēto normatīvo aktu projektu izstrādāšanu un spēkā stāšanos astoņu mēnešu laikā pēc likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” spēkā stāšanās):

1) Ministru kabineta noteikumi par bāzes līnijas koordinātām Baltijas jūrā, nosakot bāzes līnijas precīzu atrašanas vietu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija;

2) Ministru kabineta noteikumi par robežšķērsošanas vietu un muitas kontroles punktu noteikšanu un to izvietojumu uz valsts robežas, nosakot robežšķērsošanas vietu un muitas kontroles punktu izvietojumu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija, bet līdzatbildīga Finanšu ministrija;

3) Ministru kabineta noteikumi par ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu. Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikts ārpus kārtas transportējamo preču saraksts, iekļaujot preces, kas nav minētās 1970.gada 1.septembra Nolīguma par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP) 3.pielikumā, taču ir uzskatāmas par ātrbojīgām precēm (piemēram, svaigi augļi, dārzeņi, sulu koncentrāti un ziedi). Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Finanšu ministrija;

3) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no tiem, nosākot nepieciešamas saskaņošanas procedūras, lai ārvalstu karakuģis varētu ienākt un uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī uzturēšanās nosacījumus. Ar normatīvo aktu projektu paredzēts noteikt atbildīgo institūciju par atļaujas izsniegšanu ārvalstu karakuģim ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Aizsardzības ministrija, bet līdzatbildīga Ārlietu ministrija;

4) Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu, nosakot valsts robežas platumu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija;

5) Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas noteikšanu, nosakot valsts robežas platumu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija;

6) Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu, nosakot valsts robežas platumu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija;

7) Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu, nosakot valsts robežas platumu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija;

8) Ministru kabineta noteikumi par pierobežu un pierobežas joslu, nosakot pierobežas un pierobežas joslas noteikšanas kārtību, Latvijas Republikas administratīvās teritorijas vai minēto teritoriju daļas pa kuriem ir noteikta pierobeža un pierobežas josla, pierobežas un pierobežas joslas atrašanas vietas apvīdu iezīmēšanu. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija, bet līdzatbildīga Aizsardzības ministrija.

9) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Robežsardze reģistrē kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus, kurus izmanto iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā sauszemes robeža, nosakot kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus, kuri ir pakļauti reģistrācijai Valsts robežsardzē, reģistrācijas kārtību un termiņus, kā arī izsniedzamo, reģistrāciju apliecinošo dokumentu paraugus. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

10) Ministru kabineta noteikumi par speciālo caurlaižu izsniegšanas un anulēšanas kārtību un to paraugiem, nosakot pastāvīgo un terminēto caurlaižu izsniegšanas kārtību Valsts robežsardzē, caurlaides saņemšanai nepieciešamos dokumentus un caurlaižu izsniegšanas termiņus, kā arī tiks ieviesti pastāvīgo un terminēto caurlaižu paraugi. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

11) Ministru kabineta noteikumi par pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas iezīmēšanas norādījuma zīmes paraugiem un to uzstādīšanas kārtību, nosakot norādījuma zīmju veidu un aprakstu, kā arī uzstādīšanas kārtību pierobežā, pierobežas joslā un valsts robežas joslā. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

12) Ministru kabineta noteikumi par robežpārbaudes veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu, nosakot nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas robežpārbaužu veikšanai robežšķērsošanas vietās atbilstoši personu un transportlīdzekļu plūsmas intensitātei valsts robežšķērsošanas vietas aprīko ar robežpārbaudes iekārtām un tehnisko aprīkojumu tādā daudzumā, kas nodrošina nepieciešamo robežpārbaužu veikšanu robežšķērsošanas vietās. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

13) Ministru kabineta noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģošanas līdzekļu ieiešanu ostā un iziešanu no ostas, nosakot vispārējās ostas formalitātes, kas jāievēro, kuģim ienākot ostā un izejot no tās, ostas formalitāšu kārtošanai iesniedzamos dokumentus, kā arī ostas formalitātes īpašos gadījumos. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, bet līdzatbildīga Iekšlietu ministrija.

14) Ministru kabineta noteikumi par robežšķērsošanas vietas režīmu, nosakot režīma īpatnības atkarībā no robežšķērsošanas vietas ēkas, būves un teritorijas funkcionālās nozīmes, kā arī kārtību, kādā veicamas nepieciešamās darbības robežšķērsošanas vietā, kas saistītas ar personu ārējās robežas šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri ārējai robežai. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

15) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā apstrādā, uzglabā un izmanto ar Valsts robežsardzes uzstādīto elektronisko sakaru tehnisko iekārtu, video, foto un skaņas informācijas fiksēšanas tehnisko iekārtu palīdzību iegūto informāciju. Par normatīvā akta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

Iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrāde nav uzsākta. Normatīvajā akta projekta Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi plānots nodrošināt astoņu mēnešu laikā pēc normatīvā akta projekta spēkā stāšanās.

2. Papildus ir nepieciešams nodrošināt šādu normatīvo aktu projektu pieņemšanu (ar minēto normatīvo aktu projektu nosacījumiem paredzēts precizēt spēkā esošo regulējumu ar detalizētāko kārtību, savukārt spēkā esošās redakcijas nav pretrunā ar normatīvā akta projekta normām, līdz ar to nav nepieciešams nodrošināt turpmāk minēto normatīvo aktu projektu vienlaicīgu pieņemšanu):

1) likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”, paredzot Valsts robežsardzes pārstāvja obligātu uzaicināšanu uz iesnieguma izskatīšanu, ja publisku pasākumu ir plānots organizēt pierobežas joslā, pienākumu publiskā pasākuma organizatoram pārtraukt to pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma, kā arī gadījumus, kad sakarā ar valsts robežas drošību vai robežkontroles īstenošanu var atteikt publiska pasākuma organizēšanu. Par likumprojekta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. (likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru 2008.gada 3.jūlija sanāksmē (prot.nr.26, 5.§)VSS-1153);

2) likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, paredzot komercdarbības uzsākšanas un veikšanas saskaņošanu ar Valsts robežsardzi, ja komercdarbību plānots uzsākt un veikt pierobežas joslā. Par likumprojekta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. (likumprojekts nav izstrādāts). Plānots nodrošināt likumprojekta izstrādi un iesniegšanu Saeima pēc likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā;

3) Ministru kabineta noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumos Nr. 760 „Medību noteikumi””, precizējot medību pieteikšanas kārtību, ja medības plānots organizēt pierobežas joslā, kā arī gadījumus, kad sakarā ar valsts robežas drošību vai robežkontroles īstenošanu var atteikt medību organizēšanu attiecīgajā teritorijā. Par Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. (Ministru kabineta noteikumu projekts atrodas Iekšlietu ministrijas iekšējās saskaņošanas stadijā). Plānots nodrošināt Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi (izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē) pēc likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā.

5) Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, nosakot bērnu robežšķērsošanas kārtību, īpašos nosacījumus un nepieciešamos papildu dokumentus. Par Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju (Ministru kabineta noteikumu projekts nav izstrādāts. Ir nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanos astoņu mēnešu laikā pēc Latvijas Republikas valsts robežas likuma spēkā stāšanās). Plānots nodrošināt Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi (izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē) pēc likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” spēkā stāšanās.

3. Nepieciešams nodrošināt, lai vienlaicīgi ar normatīvā akta projekta spēkā stāšanos, stājas spēkā Ministru kabineta instrukcija par valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību valsts robežas drošības nodrošināšanas jautājumos. Par Ministru kabineta instrukcijas projekta sagatavošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Ministru kabineta instrukcijas projekts nav izstrādāts. Plānots nodrošināt Ministru kabineta instrukcijas projekta izstrādi (izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē) pēc likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā.

4. Ar normatīvā akta projekta spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas valsts robežas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 24.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 22.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 7.nr., 21.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 2.nr.).

5 Ne ilgāk kā pēc astoņiem mēnešiem, bet ja attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti un stāsies spēkā ātrāk, ar to spēkā stāšanas brīdī, spēku zaudē šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1996. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 246 „Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

2) Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 6 „Noteikumi par valsts robežzīmi”;

3) Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 503 „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas noteikšanu” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

4) Ministru kabineta 1999. gada 2. marta noteikumi Nr. 74 „Noteikumi par bāzes līniju punktu koordinātām” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

5) Ministru kabineta 2001. gada 16. janvāra noteikumi Nr. 21 „Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, un izbrauc no tiem” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

6) Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra noteikumi Nr. 43 „Noteikumi par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

7) Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.310 „Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā daļā, kas attiecas uz bērnu robežšķērsošanas nosacījumiem);

8) Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 126 „Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

9) Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumi Nr. 195 „Noteikumi par robežkontroles veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

10) Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 296 „Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu” (Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti no jaunā, precizējot redakciju atbilstoši normatīvā akta projekta būtībai);

11) Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumi Nr. 499 „Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regula Nr. 562/2006 ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)

Pēc rīcībā esošās informācijas Eiropas Komisijas novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regulai Nr. 562/2006 ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) nav veikts.

4. Atbilstības izvērtējums

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Normatīvā akta projektā lietotā termina „robežkontrole”, „robežpārbaude” un „robežuzraudzība” saturs un apjoms atbilst Šengenas Robežu kodeksā lietotām definīcijām „robežkontrole” (Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 9. punkts), „robežpārbaudes” (Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 10. punkts) un „robežuzraudzība” (Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 11. punkts).

Normatīvā akta projektā lietotais termins „manta” un „prece” atbilst normatīvajos aktos muitas jomā lietotajai terminoloģijai, proti, termins “prece” tiek lietots Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 66.pantā dotā skaidrojuma izpratnē, saskaņā ar kuru preces ir gan materiāli, (jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa, utt., ko izmanto produkta ražošanai) gan produkti (saražotais produkts, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas darbībā).

1) mājsaimniecības priekšmeti,

2) velosipēdi un motocikli, privāti mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, dzīvojamās piekabes, izpriecu kuģi un privātas lidmašīnas.

Personiskā manta ir arī mājsaimniecības preču krājumi ģimenes dienišķām vajadzībām, mājdzīvnieki un jājamdzīvnieki, kā arī pārnēsājami lietišķās mākslas vai brīvo mākslu darbarīki, kas attiecīgai personai vajadzīgi tās arodam vai profesijai. “Personiskā manta” ne īpašību, ne daudzuma ziņā nedrīkst liecināt par ievešanu komerciāliem nolūkiem.

Normatīvā akta projekts satur atsauces normas uz starptautiskajiem dokumentiem un paredz to normu tiešu piemērošanu noteiktajās situācijās:

1. 1982. gada 10.decembra ANO Jūras tiesību konvencija;

Normatīvā akta projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2008.gada 3.aprīlī (prot.nr.14, 23.§). 2008.gada 3.aprīlī ievietots Ministru kabineta mājas lāpā (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2007-07-16&dateTo=2008-07-15&text=VSS-629&org=0&area=0&type=0).

Citi pasākumi lai informētu sabiedrību par normatīvā akta projekta sagatavošanu un izskaidrotu normatīvā akta projekta nepieciešamību nav veikti.

2008.gada 1.jūlija notika sanāksme (darba grupa), kura piedalījās Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts robežsardzes pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apspriestas un iekļautas normatīvā akta projektā normas, kas attiecas uz valsts robežas demarkācijas, ierīkošanas un uzturēšanas jautājumiem.

Normatīvā akta izpildē tieši vai pastarpināti ir iesaistītas visas ministrijas. Normatīvā akta izpildi tieši nodrošinās Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Vides ministrija, Ārlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija.

Normatīvā akta projekta izpildei jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē, Satversmes tiesas likumā, likumā „Par tiesu varu”, Ministru kabineta iekārtas likumā, , Administratīvā procesa likuma, Iesniegumu likumā, Civilprocesa likumā, Muitas likumā, Imigrācijas likumā, Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas mehānismi, kā arī personas, pie kurām jāvēršas, lai aizsargātu savas tiesības, ir noteiktas katru nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.