Rīgā

 

 

Rīgā

 

 

02.06.2009.                            Nr.90/TA-1673, TA-1677, TA-1690,

TA-1764, TA-1708, TA-1709,

TA-1717, TA-1711, TA-1712,

TA-1710, TA-1721, TA-1724,

TA-1726, TA-1695, TA-1681,

TA-1643, TA-1728, TA-1836,

TA-1686, TA-1786, TA-1754,

TA-1621, TA-1596, TA-1636,

TA-1762, TA-1696, TA-1746,

TA-1858, TA-1765, TA-1694,

TA-1835, TA-1748

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 27.maija, 29.maija un 1.jūnija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Dundurs 67036931, Zigmunds.Dundurs@tm.gov.lv).

likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Papsujevičs 67021128, Mihails.Papsujevics@vpd.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Novožilova 67162697, Linda.Novozilova@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Ozola 67026518, Dace.Ozola@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Depkovska 67047945, Anita.Depkovska@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ingiļāvičute 67027661, Biruta.Ingilavicute@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Plūmiņa 67223131, signe.plumina@dvi.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Avota 67083954, aiva.avota@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", kuru izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Osvalde 67082971, rudite.osvalde@mk.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Beļskis 67013113, Edmunds.Belskis@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095622, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Orlovskis 67027370, Andris.Orlovskis@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnis 67047910, edgars.grinis@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā am atpersona - Jaunzeme 67770464, kristine.jaunzeme@raplm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Pastare 67027029, Inese.Pastare@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rudzīte 67028984, Agnese.Rudzite@vid.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Girucka 67028381, iveta.girucka@sam.gov.lv);

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" uz 1 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" anotācija uz 5 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 8.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" uz 1 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" anotācija uz 4 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 9.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" uz 2 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" anotācija uz

6 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 11.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" uz 3 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" anotācija uz 4 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 12.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" anotācija uz 6 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 15.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" anotācija uz 9 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 16.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" uz 3 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" anotācija uz 13 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 17.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" uz

3 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācija uz 10 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 18.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" anotācija uz 10 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 19.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" uz 2 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" anotācija uz 17 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 20.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Par likuma "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 4 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 21.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" uz 4 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" anotācija uz 26 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 22.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" uz

1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 23.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" uz 3 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" anotācija uz 12 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 27.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 7 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 13.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" uz 4 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" anotācija uz 8 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 29.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" anotācija uz 9 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 66.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" uz 2 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" anotācija uz 10 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 32.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" uz 4 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotācija uz 8 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 6.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" uz 2 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" anotācija uz 11 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 81.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" uz 6 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" anotācija uz 7 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 70.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" uz 1 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" anotācija
uz 7 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 1.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" uz 2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" anotācija uz 5 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 18.§ izraksts uz 2 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" uz 2 lp.

71. Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 5.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 10.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" uz 3 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" anotācija uz 14 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 25.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" uz 1 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" anotācija uz 7 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 42.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" anotācija uz 4 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 7.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" anotācija uz 7 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 74.§ izraksts uz 2 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" uz 4 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" anotācija uz 8 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35  7.§ izraksts uz 1 lp.

91. Likumprojekts "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

92. Likumprojekta "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 12 lpp.

93. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36  1.§ izraksts uz 1 lp.

94. Likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

95. Likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" anotācija uz 7 lpp.

96. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 2.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes

un sabiedrības integrācijas lietu ministrs                      V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Milenberga 67082895

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

1.     Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”.

2.     39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt trešo daļu.

3.     Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu „divas ” ar vārdu „četras”.

4.     Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

 „41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa – arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēru priekšraksta par sodu sastādīšanas brīdī un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz simts Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu tiesa un prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras aresta dienas, taču ne vairāk par trīs mēnešiem aresta; ja naudas sods noteikts virs trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.”.

5.     45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„ Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas kontrole izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku” ar vārdiem „divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu”.

6.     Izteikt 52.panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

„3) divām policijas kontroles dienām.”.

7.     Papildināt 58.1panta ceturto daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31) informēt par dzīvesvietas maiņu;”.

8.     65.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt piecus gadus, par sevišķi smagiem noziegumiem – desmit gadus, bet par smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt divus gadus. Par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu brīvības atņemšanas sods nav piemērojams.”;

papildināt ar otro1 daļu šādā redakcijā:

„(21) Ja persona līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.”.

9.      Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un skaitļus „2010.gada 1.jūnijā” ar vārdiem un skaitļiem „2013.gada 1.janvārī”.

10.  Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7. Šā likuma 58.1 panta ceturtās daļas 2.1 un 3.punktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.”.

Pārejas noteikums

Grozījums šā likuma 65.panta otrajā daļā attiecas uz nepilngadīgajiem, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījuši pēc šā likuma spēkā stāšanās.

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

Tieslietu ministrs                                                                       M.Segliņš

Vīza:
valsts sekretārs                                                                         M.Lazdovskis

 

11.05.2009 15:22

709

I.Gratkovska

67036961; Indra.Gratkovska@tm.gov.lv


Likumprojekta “­ Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa sēdes protokola Nr. 28, 3.§ 7. punkts.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Ņemot vērā valstī esošo finansiālo situāciju, līdzekļu taupības nolūkā ir pārskatīts normatīvais regulējums, kas šobrīd prasa ievērojamus budžeta resursus, tomēr no kā, neapdraudot sabiedrisko drošību, valsts varētu atteikties vai būtiski samazināt apjomu.

 

Nepieciešams grozīt Krimināllikuma spēkā esošajā redakcijā noteikto sodu aizstāšanas kārtību, tādejādi novēršot nesamērīgu sodu aizstāšanu. Būtiski atcerēties, ka netiek piemērots jauns sods, tādēļ aizstāšanai jābūt samērīgai ar sākotnējo sodu.

Krimināllikuma 40. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja persona, kurai piemērots piespiedu darbs, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, neizciestais sods tiek aizstāts ar arestu, divas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu. Šādas aizstāšanas kārtības rezultātā pēc pašreizējā aprēķina maksimālais paredzētais piespiedu darba ilgums - divsimt astoņdesmit stundas (kas ir ekvivalentas 35 astoņu stundu ilgām darba dienām) tiek pielīdzināts 140 aresta dienām (aptuveni 4 ar pusi mēneši). Tādejādi tiek noteikts brīvības atņemšanai pielīdzināms soda termiņš, kas ir nesamērīgi bargs sods, ņemot vērā sākotnēji piespriesto sodu. Tādēļ, lai aizstāšanu padarītu samērīgāku ir nepieciešams vienlaikus grozīt arī 39.panta otrajā daļā noteikto aresta maksimālo ilgumu.

 

Krimināllikuma 39.pantā papildus otrajā daļā noteiktajam aresta maksimālajam ilgumam, problēma saskatāma arī panta otrajā un trešajā daļā. Tajās atrunātās iespējas arestu noteikt uz laiku līdz vienam gadam, ja ar to tiek aizstāts naudas sods, un aresta laikā personu iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā ir pretrunā ar pirmajā daļā ietverto aresta, kā personas īslaicīgas piespiedu turēšanas ieslodzījumā, definējumu.

Soda mērķi nepieciešams sasniegt tādā veidā, ka sodu aizstāšanas gadījumā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais aresta laiks. Savukārt trešajā daļā noteiktie papildus pienākumi pēc būtības atbilst Krimināllikuma 40.pantā atrunātajam pamatsodam – piespiedu darbs, kuru notiesātajam var piemērot tikai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, turklāt atbilstoši Krimināllikuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajam, personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, piespriežams tikai viens no pamatsodiem, tātad persona nevar tikt sodīta gan ar arestu, gan piespiedu darbu.

 

Sodu aizstāšanas kārtība noteikta arī Krimināllikuma 41.panta ceturtajā daļā, kurā atrunāts, ka, ja naudas sodu nevar piedzīt, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz 40 minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā 10 aresta dienas, taču ne vairāk par vienu gadu aresta, savukārt, ja tas noteikts vairāk kā 40 minimālo mēnešalgu apmērā, sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā 10 brīvības atņemšanas dienas. Pēc pašreizējās aprēķina kārtības maksimālais paredzētais naudas sods – divsimt minimālās mēnešalgas tiek pielīdzinātas 2000 brīvības atņemšanas dienām (gandrīz pieciem ar pusi gadiem), kas ir pielīdzināms sodam, ko var piespriest par smagu noziedzīgu nodarījumu. Tas ir nesamērīgi ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu.

Krimināllikumā atrunāta arī papildsoda policijas kontroles aizstāšanas kārtība noteikumu ļaunprātīga pārkāpuma gadījumā (45.panta piektā daļa) un sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaitīšanas vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem gadījumā (52.panta pirmās daļas trešais punkts), nosakot, ka policijas kontroles viena diena atbilst vienai brīvības atņemšanas soda dienai, kas ir nesamērīgi.

 

Papildus jau minētajai soda aizstāšanas proporcijas nesamērībai Krimināllikuma 45.panta piektajā daļā saskatāma vēl viena problēma - atbilstoši spēkā esošajai redakcijai personu, ja tai noteikts papildsods – policijas kontrole, pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes uzrauga Valsts policija. Tomēr gadījumā, ja persona no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvota nosacīti pirms termiņa, tad tā atbilstoši likumā noteiktajam atrodas arī Valsts probācijas dienesta uzraudzībā. Tādejādi, izveidojas situācija, ka notiesāto vienlaikus uzrauga divas valsts institūcijas, kas nav racionāli valsts budžeta līdzekļu taupības apstākļos.

Bez tam, personai pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas, būtu jāmeklē darbs, jāstrādā vai jāmācas, tomēr to nav iespējams pilnvērtīgi izdarīt, jo ir regulāri jādodas uz divām kontroles iestādēm, kā arī jāpiedalās to noteiktajās aktivitātēs. Ņemot vērā Valsts policijas un Valsts probācijas dienesta uzraudzības būtību, nepieciešams noteikt, ka Valsts policija kontrolē personu pēc tam, kad tā atbrīvota pēc pilna brīvības atņemšanas soda izciešanas vai pēc uzraudzības perioda beigām Valsts probācijas dienestā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

 

Nepieciešams grozīt arī naudas soda izpildes kārtību.

Krimināllikuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka naudas sods ir naudas piedziņa. Tātad šobrīd personai ir liegta iespēja pašai brīvprātīgi samaksāt tai piemēroto naudas sodu, jo soda izpildē tiek piesaistīti tiesu izpildītāji. Tādēļ nepieciešams grozīt šā panta daļu, nosakot, ka naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā.

Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts naudas soda minimālais un maksimālais apmērs – no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, negradējot naudas soda kā pamatsoda un naudas soda kā papildsoda apmērus. Tādejādi papildsods tiek pielīdzināts pamatsodam, tomēr tas kā vieglāks sods nedrīkstētu būt vienlīdz smags ar pamatsodu.

Spēkā esošajā 41.panta redakcijā netiek precizēts arī naudas soda samaksas termiņš un vainīgā mantiskā stāvokļa novērtēšanas kritēriji. Netiek atrunāta situācija, kad vainīgais nevar samaksāt naudas sodu nekavējoties, tomēr pēc noteikta laika paredzami ienākumi, līdz ar to šobrīd noteikta netaisnīga soda piemērošanas kārtība, kurā personai, kurai sprieduma vai priekšraksta par sodu taisīšanas brīdi nav atbilstošu ienākumu, tiek piemērots smagāks sods kā personai par tādu pašu nodarījumu, bet ar ienākumiem, kas sniedz iespēju samaksāt naudas sodu.

 

Krimināllikuma 65.panta otrajā daļā noteikti īpaši nosacījumi attiecībā uz pieļaujamo maksimālo robežu brīvības atņemšanas sodam nepilngadīgajiem. Šobrīd brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus, savukārt par sevišķi smagiem noziegumiem – piecpadsmit gadus, bet par mazāk smagiem un smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

Tiesiskajām sekām nepilngadīgajam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu jābūt tādām, lai veicinātu bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā, kā arī sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā, tādēļ šie termiņi ir nesamērīgi augsti. Turklāt nav ņemts vērā, ka Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijās mēdz būt noteikta arī brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, par kuru šajā pantā nekas nav atrunāts - 65.pants nosaka atvieglojumus tikai attiecībā uz soda maksimālo robežu. Tomēr arī panta sankcijā noteiktais brīvības atņemšanas soda minimālais laiks nepilngadīgajam var būt nesamērīgi bargs.

 

Šobrīd prokurora lēmumu izpildi par personu nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības veic Valsts probācijas dienests. Galvenokārt šo nolēmumu izpildes nepieciešamība ir saistīta ar kontroli pār prokuroru uzliktajiem pienākumiem. Tomēr sakarā ar vispārējo taupības re žīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu šo Valsts probācijas dienesta funkciju realizēšanu nepieciešams atlikt, līdz tam piemērojot tikai Krimināllikuma 58.1panta ceturtajā daļā noteiktos pienākumus, kuru izpildes kontroli var nodrošināt pats prokurors.

 

Šī iemesla dēļ nepieciešams atlikt arī Krimināllikuma pārejas noteikumu 6.punktā noteikto termiņu, kurā atrunāts, ka grozījums Krimināllikuma 61.panta ceturtajā daļā par obligāto pienākumu piedalīties probācijas programmās stājas spēkā no 2010.gada 1.jūnija.

 

Turklāt, tā kā pienākums nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas uz laiku netiks piemērots, kriminālprocesa veiksmīgas norises interesēs nepieciešams šos prokurora kontrolētos pienākumus papildināt ar pienākumu informēt prokuroru par dzīvesvietas maiņu.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta 1.pantā paredzēts samazināt brīvības atņemšanas soda minimālo robežu no sešiem mēnešiem uz trim mēnešiem, tādejādi sekmējot soda individualizāciju un dodot tiesām plašākas iespējas izvēlēties noziedzīgam nodarījumam atbilstošu sodu.

 

Likumprojekta 2.pantā paredzēts:

samazināt aresta maksimālo robežu no sešiem mēnešiem uz trim mēnešiem, jo aresta maksimālais ilgums vienlaikus ir arī brīvības atņemšanas soda minimālais laiks;

izslēgt iespēju, aizstājot naudas sodu ar arestu, to noteikt uz laiku līdz vienam gadam;

izslēgt iespēju aresta laikā personu iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā, tādejādi nepiemērojot papildus pienākumus, kas saturiski atbilst likumā paredzētajam pamatsodam – piespiedu darbs.

 

Likumprojekta 3.pantā paredzēts noteikt citu pamatsoda - piespiedu darbs aizstāšanas proporciju, tādejādi nosakot samērīgu sodu aizstāšanas kārtību un nodrošinot arī to, ka, ņemot vērā likumprojekta 2.pantā grozīto aresta maksimālo ilgumu, netiks pārsniegts maksimāli pieļaujamais aresta izciešanas laiks. Un, tā kā personas brīvība tiks ierobežota uz īsāku laiku kā pašreiz, samazināsies kopējais personu skaits, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

 

Likumprojekta 4.pantā paredzēts:

noteikt, ka naudas sods ir naudas summa, ko valsts labā uzliek samaksāt tiesa vai prokurors, tādejādi nepiesaistot šā soda izpildei tiesu izpildītājus;

noteikt naudas soda samaksas termiņu – 30 dienas (tiek paredzēts, ka vainīgajai personai naudas sods jāsamaksā šādā termiņā, jo naudas soda izpilde ir brīvprātīga un vainīgajai personai, kurai piemērots naudas sods, ir iespēja lūgt procesa virzītājam naudas soda samaksāšanu atlikt vai sadalīt uz laiku līdz vienam gadam. Šāds laika termiņš ir pietiekošs, lai persona vai nu brīvprātīgi samaksātu piemēroto naudas sodu, vai arī, ja uzskata, ka 30 dienu laikā to nespēs izdarīt, vērstos pie procesa virzītāja ar lūgumu naudas soda samaksu atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam. Ja persona 30 dienu laikā naudas sodu nav samaksājusi un nav arī lūgusi tā izpildi atlikt vai sadalīt, tas norāda uz to, ka persona ļaunprātīgi izvairās no naudas soda izpildes, līdz ar to nepieciešams lemt par naudas soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu);

noteikt diferencētu naudas soda kā pamatsoda un naudas soda kā papildsoda apmēru, vienlaikus nosakot lielāku naudas soda kā pamatsoda minimālo apmēru;

izslēgt iespēju noteikt naudas sodu Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā;

noteikt, ka naudas sods piemērojams arī personām, kuras nevar sodu samaksāt nekavējoties, tomēr nākotnē paredzamas iespējas gūt ienākumus, kas nodrošinātu tām iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu;

noteikt citu soda aizstāšanas proporciju, tādejādi nosakot samērīgu sodu aizstāšanas kārtību un nodrošinot arī to, ka, ņemot vērā likumprojekta 2.pantā grozīto aresta maksimālo ilgumu, netiks pārsniegts maksimāli pieļaujamais aresta izciešanas laiks.

 

Likumprojekta 5.pantā paredzēts:

noteikt, ka gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas kontrole izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas, novēršot uzraudzības dublēšanos;

noteikt citu soda aizstāšanas kārtību, lai nodrošinātu samērīgu sodu aizstāšanu.

 

Likumprojekta 6.pantā paredzēts grozīt policijas kontroles soda aizstāšanas ar brīvības atņemšanas sodu kārtību, gadījumos, kad vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem tiek saskaitīts sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.

 

Likumprojekta 7.pantā paredzēts papildināt pienākumus, kurus var uzlikt prokurors personai nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumā, ar pienākumu informēt prokuroru par dzīvesvietas maiņu.

 

Likumprojekta 8.pantā paredzēts:

noteikt, ka nepilngadīgajiem par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu brīvības atņemšanas sods nav piemērojams;

noteikt zemākas nepilngadīgajiem maksimāli piemērojamās brīvības atņemšanas soda robežas;

piešķirt tiesai tiesības par noziegumiem, par kuriem šā likuma Sevišķās daļas panta sankcijās noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, vienlaikus nosakot, ka šīs tiesības tiesai ir arī gadījumos, ja nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.

 

Likumprojekta 9.pantā paredzēts atlikt grozījuma Krimināllikuma 61.panta ceturtajā daļā par obligāto pienākumu piedalīties probācijas programmās stāšanās termiņa laiku no 2010.gada 1.jūnija uz 2013.gada 1.janvāri.

 

Likumprojekta 10.pantā paredzēts vairāku pienākumu, ko realizē Valsts probācijas dienests, nepiemērošanu līdz 2012.gada 31.decembrim, līdz tam piemērojot tikai Krimināllikuma 58.1panta ceturtajā daļā noteiktos pienākumus, kuru izpildes kontroli var nodrošināt pats prokurors, kā arī likumprojekta 7.pantā paredzēto papildus pienākumu.

4. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Īstermiņā tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi atbilstoši anotācijas III sadaļā norādītajam.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Ilgtermiņā var palielināties jaunu noziedzīgu nodarījumu atkārtota izdarīšana no atsevišķu nosacīti atbrīvoto no kriminālatbildības personu puses, jo pārbaudes laikā netiks pievērsta uzmanība šo personu vajadzību risināšanai, kuras veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

7. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009.gads

Nākamie trīs gadi
2010
2011
2012

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

 

 

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

566,1

 

 

566,1

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:< /o:p>

 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

566,1

 

 

566,1

-51.5

 

 

-51.5

-51.5

 

 

-51.5

-51.5

 

 

-51.5

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

51.5

 

 

51.5

51.5

 

 

51.5

51.5

 

 

51.5

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā).

Izejas dati:

Ls 2,37 – kārtējie izdevumi (bez atlīdzības) uz vienu ieslodzīto dienā (Ls 6 786 317 / 7 845 ieslodzīto skaits / 365 dienas)

2009. gadā pirmā ceturkšņa faktiskais arestu dienu skaits 59 716

2009.gadā plānotais aresta dienu skaits 59 716 x 4 = 238 864

Ls 2,37 x 238 864 = 566 108 Ls

 

Izdevumu samazinājums 2009.gadā

arestu dienu skaita samazinājums 2009. gadā otrā pusgadā ir 17 190

17 190 x 2,37 = 40 740 lati

 

Izdevumu samazinājums 2010.gadā un turpmāk

arestu dienu skaita samazinājums 2010.gadā un turpmāk ir  21 722

21 722 x 2,37 = 51 481 lati

6. Cita informācija

 

Šī likumprojekta finansiālā ietekme (ietaupījums) izriet no izmaiņām KL attiecībā uz piespiedu darba vai naudas soda aizstāšanu ar arestu. Likumprojekta īstenošanas rezultātā tiek uz pusi samazināts maksimālais aresta termiņš, kas personai piemērojams soda aizstāšanas gadījumā, un tas veicinās šo notiesāto personu ātrāku „apriti” brīvības atņemšanas iestādēs. Tādejādi tiks novērstas problēmas, kas rodas no aizvien pieaugošā personu, kam piespiedu darbs un naudas sods aizstāts ar arestu, skaita samazināta pieejamā finansējuma apstākļos.

Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2009.gadā laikā vidēji par 50% ir pieaudzis personu skaits, kam piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar arestu un minētajā laikā posmā no ieslodzījuma vietām atbrīvota 91 persona. Grozījumu KL rezultātā budžeta izdevumi 2009.gadā samazināsies par 40 740 latiem.

Likumprojektā ietverto grozījumu attiecībā uz naudas sodu rezultātā iegūtie ietaupījumi atspoguļoti likumprojektā „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Likumprojektā ietverto grozījumu attiecībā uz Valsts probācijas dienesta funkcijām rezultātā iegūtie ietaupījumi atspoguļoti likumprojektā „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”.

Likumprojektā ietvertie grozījumi attiecībā uz papildsoda – policijas kontroles izpildes kārtību veidos ietekmi uz valsts izdevumiem kriminālsodu izpildes sistēmai kopumā, veidojot secīgu valsts budžeta līdzekļu piesaisti tai (divas valsts institūcijas vienlaikus netērēs valsts budžeta līdzekļus uzraugot notiesāto, kas nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, ja tam noteikts papildsods – policijas kontrole). Tomēr šos ietaupījumus nav iespējams novērtēt konkrētos skaitļos.

Likumprojektā ietvertie grozījumi attiecībā uz Krimināllikuma 65.pantā nepilngadīgajiem noteikto kriminālatbildības maksimālo apjomu atstās pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu (ietaupījumu) ilgtermiņā. Tomēr šos ietaupījumus nav iespējams novērtēt konkrētos skaitļos, jo minētais regulējums atteiksies uz noziedzīgiem nodarījumiem, ko notiesātie būs izdarījuši pēc likumprojekta spēkā stāšanās.

Priekšlikumus par izdevumu samazināšanu iekļaut grozījumos likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, kā arī ņemt vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu izstrādē”.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdara grozījumi:

1)     Kriminālprocesa likumā;

2)     Valsts probācijas dienesta likumā;

3)     Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Normatīvo aktu projekti ir sagatavoti un tiek virzīti vienotā paketē.

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                  1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organ izācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts tika nosūtīts elektroniskai izvērtēšanai pastāvīgajai Krimināllikuma darba grupai, kurā piedalās:

1)     Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedra;

2)     Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3)     Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedra;

4)     Rīgas apgabaltiesa

5)     Iekšlietu ministrijas Juridiskais departaments;

6)     Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļa;

7)     Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība;

8)     Saeimas Juridiskais birojs;

9)     Augstākā tiesa;

10)                        Tiesībsarga birojs;

11)                        Satversmes tiesa.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Par to, ka pret likumprojektu iebildumu nav, informējusi lielākā daļa pastāvīgās Krimināllikuma darba grupas locekļu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs                                                                                                            M.Segliņš

Vīza:

Valsts sekretārs                                                                                                M.Lazdovskis

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.35

2009.gada 29.maijā

 

 

19.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

     TA-1712

______________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore                                          G.Veismane