Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 – 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1302/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 G.Bērziņš


Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr.1302/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 8 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

7

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

3) tiesu izpildītāji –– naudas sodu un mantas konfiskāciju;

4) (. . .)

(. . .)

 

 

 

1. Izslēgt 5.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „naudas sodu un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izslēgt 5.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „naudas sodu un”.

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

(. . .)

Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts.

(. . .)

2. Izteikt 41.panta septīto daļu izteikt šādā redakcijā:

„Notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts. Notiesāto sarakste tiek pārbaudīta to izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.”

 

 

 

 

 

2. Izteikt 41.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts. Notiesāto sarakste tiek pārbaudīta, to izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.”

43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.

(. . .)

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 43.panta pirmajā daļā vārdus „par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 43.panta pirmajā daļā vārdus “par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu”.

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, komisijas locekļi — šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

 

 

4. 50.9 pantā:

Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ir šādi balsstiesīgie locekļi:

1) priekšsēdētājs – Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2) priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

3) komisijas locekļi — brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību, kas atbild par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību un drošību, priekšnieki, Valsts probācijas dienesta pārstāvis un pašvaldības pārstāvis.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem”;

 

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.”

 

 

 

 

 

4. 50.9 pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ir šādi balsstiesīgie locekļi:

1) priekšsēdētājs — Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2) priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

3) komisijas locekļi — par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību un drošību atbildīgo brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību priekšnieki, Valsts probācijas dienesta pārstāvis un pašvaldības pārstāvis.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.”

 

50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes

(. . .)

Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi.

(. . .)

 

 

 

5. Izslēgt 50.12 panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izslēgt 50.12 panta trešo daļu.

 

50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

6. Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, tad šī lieta no jauna izskatāma nākošajā administratīvās komisijas sēdē.”

 

 

 

 

 

6. Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, tad šī lieta no jauna izskatāma nākamajā administratīvās komisijas sēdē.”

 

55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(Otrā daļa izslēgta ar 13.12.2007. likumu).

Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli darba pienākumu pildīšanas laikam.

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

7. Papildināt 55.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

Ja notiesātajam noteikts papildsods – naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no notiesātā darba samaksas pārskaita līdzekļus šī soda samaksai paredzētā Valsts kases kontā.

 

 

 

 

 

7. Papildināt 55.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātajam noteikts papildsods — naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no notiesātā darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.”

 

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

Notiesātos var iesaistīt bez darba samaksas vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Mi nētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā 2 stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

8. 56.pantā:

papildināt pirmajā daļā aiz vārdiem „brīvības atņemšanas vietu” ar vārdiem „uzturēšanā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā ciparu „2” ar ciparu „4”.

 

 

 

 

 

8. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “brīvības atņemšanas vietu” ar vārdu “uzturēšanā”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā skaitli  “2” ar skaitli “4”.

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

Notiesātos, kas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījuši, ka viņi labojušies, likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt nosacītai atbrīvošanai pirms termiņa.

9. 68.pantā:

Aizstāt pirmajā daļā vārdus „darbu un mācībām” ar vārdiem „darbu vai mācībām”.

 

Aizstāt otrajā daļā vārdus „darbu un mācībām” ar vārdiem „darbu vai mācībām”.

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 68.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “darbu un mācībām” ar vārdiem “darbu vai mācībām”.

 

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

(. . .)

Notiesātais viena mēneša laikā var pārsūdzēt viņam uzlikto sodu augstākai amatpersonai. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi sodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var sodu mīkstināt, kā arī var to atcelt tad, ja amatpersona, kas sodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi sodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu. Ja notiesātajam gada laikā pēc soda uzlikšanas nav uzlikts jauns sods, tas uzskatāms par dzēstu.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.

 

 

10. 71. pantā:

Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams, izņemot, ja ir pārsūdzēts šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un sestās daļas 3. punktā paredzētais sods. Tādā gadījumā tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. ”

 

Izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„Šā likuma 70. panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 10. pantā piedāvāto 71. panta piekto daļu šādā redakcijā:

„Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā un sestās daļas 1. un 2. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un sestās daļas 3. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 10. pantā piedāvātajā 71. panta sestajā daļā vārdus „un termiņā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

10. Izteikt 71.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un sestās daļas 3.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

11. 112.pantā:

Svītrot ceturtajā daļā vārdus „kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svītrot sestajā daļā vārdus „Valsts probācijas dienestu un”.

 

 

 

 

11. 112.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā”;

izslēgt sestajā daļā vārdus “Valsts probācijas dienestu un”.

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Valsts probācijas dienestu

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tās Valsts probācijas dienesta struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

12. Svītrot 117.pantu.

 

 

 

 

 

12. Izslēgt 117.pantu.

 

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

(. . .)

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus.

 

13. Papildināt 133.panta trešo daļu pēc vārdiem „transporta izdevumus” ar vārdiem „ja notiesātais ir nepilngadīgs, notiesātajam ir piešķirts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.”

 

 

 

 

 

13. Papildināt 133.panta trešo daļu ar vārdiem “ja notiesātais ir nepilngadīgs, notiesātajam piešķirts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss”.

 

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

(. . .)

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) (. . .)

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar cita veida sodu;

9) (. . .)

 

 

 

 

 

 

14. Izteikt 134.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu – piespiedu darbu – ar arestu.”

 

 

 

 

 

14. Izteikt 134.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto
sodu — piespiedu darbu — ar arestu.”

 

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

(. . .)

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš:

Aizstāt 138.panta otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „iesniegumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Aizstāt 138.panta otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

Divdesmit piektā nodaļa
Naudas soda izpildes kārtība

139.pants. Izpildu dokumenti par naudas sodu

Naudas sodu krimināllietās neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu, kas izdots saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesātās personas krimināllietā.

Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura notiesātajam piespriedusi naudas sodu.

Izpildrakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu)

140.pants. Naudas soda piedziņas kārtība

Pēc izpildraksta saņemšanas tiesu izpildītājs nosūta notiesātajam uz izpildrakstā norādīto dzīvesvietu vai izsniedz viņam pret parakstu priekšlikumu par pienākumu 10 dienu laikā samaksāt izpildrakstā norādīto naudas summu un sprieduma izpildes izdevumus vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

Notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu par naudas soda samaksāšanu vai paziņo viņam, ka iesniedzis tiesai lūgumu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi.

Ja notiesātais noteiktajā 10 dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav paziņojis tiesu izpildītājam par to, ka iesniedzis tiesai lūgumu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

 (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā)

141.pants. Naudas soda kā papildsoda piedziņas kārtība

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

 

16. Izslēgt 25.nodaļu.

 

 

 

 

 

 

 

16. Izslēgt divdesmit piekto nodaļu.

 

Pārejas noteikumi

1. (. . .)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

3. (. . .)

16. Pārejas noteikumos:

Aizstāt 2.punktā vārdu „zemākajā” ar vārdu „vidējā”.

 

Papildināt ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„10. Grozījumi šā likuma 50.9 panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

11. Grozījumi šā likuma 71. panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu apstrīdēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu, attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.”

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 16. pantā piedāvātajā pārejas noteikumu 11. punktā vārdu „apstrīdēšanu” ar vārdu „pārsūdzēšanu”;

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 16. pantā piedāvātajā pārejas noteikumu 11. punktā vārdus „līdz šā likuma” ar vārdiem „līdz šo grozījumu”;

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš:

Aizstāt likumprojekta 16.pantā skaitļus 10., 11. un 12. ar skaitļiem 11., 12. un 13.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 16. pantā skaitļus „10”, „11” un „12” attiecīgi ar skaitļiem „11”, „12” un „13”;

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.7

 

 

 

 

Atbalstīt

17. Pārejas noteikumos:

aizstāt 2.punktā vārdu “zemākajā” ar vārdu “vidējā”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 50.9 panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.”

 

 

Likums stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

8

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt norādi par likumprojekta spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā vienlaikus ar 2009. gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.