1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdes protokollēmuma Nr.22 56.§ un Ministru kabineta 2009.gada 30.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.28 3.§ 7.punktu.

2. Zemes politikas pamatnostādņu 2008. – 2014.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.613 „Par zemes politikas pamatnostādnēm 2008.-2014.gadam”) 9.nodaļas „Turpmākais rīcības plāns” 14.punktu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas likums) 25.panta 2.¹daļa nosaka, ka zeme, uz kuru persona nav izlietojusi zemes nomas pirmtiesības pēc zemes lietošanas tiesību izbeigšanās, ir nododama zemes reformas pabeigšanai. No likuma 25.panta pirmās daļas izriet, ka zemes lietošanas tiesības, vēlākais, beidzas 2009.gada 30.decembrī, līdz ar to pašvaldības lēmums par šīs zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai būtu jāpieņem līdz 2010.gada 30.decembrim.

Zemes reformas pabeigšanai paredzētā zeme lauku apvidos saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16. panta otrās daļas 2. punktu izmantojama to lauku apvidus bijušo zemes īpašnieku zemes īpašuma tiesību atjaunošanai, kuriem nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības uz bijušo īpašumu vai par to nav piešķirti kompensācijas sertifikāti.

Uz šo brīdi ir konstatēts, ka zemes reformas pabeigšanai ieskaitītā zeme ir vairāk kā pietiekama, lai apmierinātu bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumus līdzvērtīgas zemes piešķiršanai lauku apvidos. Lai novērstu situāciju, ka zemes reformas pabeigšanai tiek ieskaitīta zeme vēl līdz 2010.gada beigām, bet tā nebūs izmantojama tiem mērķiem, kādiem tā tika noteikta, likumprojekts paredz pēc 2009.gada 30.decembra zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi ieskaitīt rezerves zemes fondā.

2. Privatizācijas likuma 23.pantā ir noteikts, ka Valsts zemes dienests bez personas zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma iekļauj Lauku zemes izpirkšanas reģistrā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam pastāvīgā lietošanā piešķirto zemesgabala platību, kas ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas. Tādējādi platība, kas ir lielāka par to, uz kuru ir atjaunotas īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem (mantiniekiem) ir jāizpērk par privatizācijas sertifikātiem vai latos, noslēdzot zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Privatizācijas likumā ir noteikts, ka līdz 2009.gada 31.augustam Valsts zemes dienestam jāiesniedz zemes robežu plāns. Kā arī šajā likumā un likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” ir noteikts, ka zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka” jānoslēdz līdz 2009.gada 30.decembrim. Ņemot vērā to, ka zemes reformas likumos nav paredzēts termiņš, līdz kuram bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam ir jāuzmēra un zemesgrāmatā jāieraksta zeme, minētos termiņus zemes robežu plāna iesniegšanai un zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanai nevar attiecināt uz bijušajiem zemes īpašniekiem mantiniekiem.

3. Privatizācijas likuma 37.pants nosaka gadījumus, kad sakarā ar uzsākto tiesvedību par kompetento institūciju pieņemtajiem lēmumiem zemes reformas jomā persona likumā paredzētās atlikušās darbības var izpildīt gada laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās. Kompetento institūciju pieņemto lēmumu uzskaitījumu nepieciešams papildināt, kā arī ir nepieciešams atrisināt situāciju, ja tiesa ir atcēlusi kompetentās institūcijas lēmumu un uzlikusi tai pienākumu izdot jaunu lēmumu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai tikai līdz 2009.gada 30.decembrim, bet pēc šī datuma – lēmumu par zemes ieskaitīšanu rezerves zemes fondā. Ar rezerves zemes fondu saprot zemes vienību kopumu, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrētas kā rezerves zeme. Par rezerves zemes fondā esošās zemes izmantošanu ir paredzēts pieņemt atsevišķu likumu, pamatojoties uz Zemes politikas pamatnostādņu 2008. – 2014.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.613 „Par zemes politikas pamatnostādnēm 2008.-2014.gadam”) 9.nodaļas „Turpmākais rīcības plāns” 14.punktu.

Minētais ir saskaņots ar likumprojektā „Grozījumi Likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās noteiktajam” paredzēto, ka lēmums par zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai tiek pieņemts līdz 2009.gada 30.decembrim.

2. Lai bijušie zemes īpašnieki (mantinieki) nezaudētu savas likumiskās tiesības uz viņiem atjaunoto vai piešķirto līdzvērtīgo zemi, ja šīs zemes platība ir lielāka par mantojamās zemes platību un attiecīgi šī papildus zemes platība ir jāizpērk, likumprojektā ir iekļauta atruna, ka uz papildus zemes platības izpirkšanu bijušajiem zemes īpašniekiem (mantiniekiem) Privatizācijas likumā noteiktie zemes izpirkšanas termiņi neattiecas.

3. Likumprojekts paredz precizēt un papildināt Privatizācijas likuma 37.pantā minēto darbību uzskaitījumu. Tāpat, lai persona varētu realizēt savas likumiskās tiesības uz izpērkamo zemi un ja tiesa ir atcēlusi kompetentās institūcijas lēmumu un uzlikusi tai pienākumu izdot jaunu lēmumu, 37.pantā ir iekļauta norma, kas paredz, ka viena gada termiņš atlikušo darbību veikšanai skaitāms no šī lēmuma izdošanas dienas.

4. Cita informācija 

Likumprojekts jāpieņem vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, jo likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to ierakstīšanu zemesgrāmatās” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir noteikta kārtība, kāda zemi ieskaita zemes reformas pabeigšanai un rezerves zemju fondā, kā arī ir noteikti savstarpēji saistīti termiņi institūciju rīcībai. Savukārt likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā institūcijām ir noteikti savstarpēji saistīti termiņi informācijas apmaiņai par noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem.

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts precizē nosacījumus zemes reformas pabeigšanai, kas nodrošinās sekmīgu tās pabeigšanu.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Likumprojekts atstās pozitīvu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nodrošinot skaidras privātpersonas tiesības zemes reformas pabeigšanas procesā.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts pieļaus fizisko personu (zemes īpašnieku vai viņu mantinieku) tiesību paplašināšanu, lai veiksmīgi nodrošinātu zemes reformas pabeigšanas procesu.

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav.

7. Cita ietekme

Nav.

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2009.

 Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

2012.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

6. Cita informācija 

Normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem skatīt likumprojektā „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Priekšlikumus par izdevumu samazināšanu iekļaut grozījumos likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, kā arī ņemt vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu izstrādē.

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts virzāms vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””.

2. Cita informācija

Nav.

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms.

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Nav.

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo normatīvā akta projekta izstrāde ir steidzama.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši, jo normatīvā akta projekta izstrāde ir steidzama.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ar citu institūciju ekspertiem nav notikušas, jo normatīvā akta projekta izstrāde ir steidzama.

5. Cita informācija

Nav.

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots VSIA „Latvijas Vēstnesis” izveidotajā un uzturētajā ārējo normatīvo aktu elektroniskajā krājumā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

4. Cita informācija

Nav.