Rīgā
29.05.2009. Nr.90/TA-1549,
TA-1546, TA-1558,
TA-1559, TA-1561, TA-1562,
TA-1521, TA-1542, TA-1719,
TA-1633,
TA-1616, TA-1637,
TA-1639,
TA-1640, TA-1674,
TA-1676,
TA-1597, TA-1569,
TA-1667,
TA-1731, TA-1732,
TA-1552, TA-1556, TA-1706,
TA-1723,
TA-1727, TA-1745,
TA-1758, TA-1760, TA-1543
Saeimas Prezidijam
Nosūtām
izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 19.maija, š.g. 26.maija un
š.g. 27.maija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts
budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:
likumprojektu
"Grozījumi Militārā dienesta likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības
ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027,
Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un
kodoldrošību"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā
amatpersona - Šatrovska 67026521,
dace.satrovska@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā
amatpersona - Vilkaste 67026504,
daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kuru izstrādāja
Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
fondiem"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis
67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā", kuru
izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498,
raivis.cablis@fm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas
teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā", kuru izstrādāja
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona -
Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā", kuru izstrādāja
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona -
Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā
amatpersona - Baranovska 67021558,
Inara.Baranovska@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095662, Inga.Osina@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vesere 67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Strode 67219602, Alda.Strode@iem.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mačivka 67095493, sandra.macivka@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Augstmane 67162607, marite.augstmane@tm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Sviķe 67027419, Irena.Svike@zm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).
Pielikumā:
1. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" uz 2 lpp.
2. Likumprojekta "Grozījumi Militārā
dienesta likumā" anotācija uz 8 lpp.
3.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 68.§
izraksts uz 1 lp.
4.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un
kodoldrošību"" uz 2 lpp.
5. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
radiācijas drošību un kodoldrošību"" anotācija uz 9 lpp.
6.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 70.§
izraksts uz 1 lp.
7.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 1 lpp.
8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos"" anotācija uz 5 lpp.
9.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 77.§
izraksts uz 1 lp.
10.
Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" uz 1
lpp.
11. Likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā" anotācija uz 6 lpp.
12.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 78.§ izraksts uz 1
lp.
13.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
fondiem"" uz 1 lpp.
14. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem""
anotācija uz 4 lpp.
15.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 79.§
izraksts uz 1 lp.
16.
Likumprojekts "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā"
uz 1 lpp.
17. Likumprojekta "Grozījumi Ilgtermiņa
stabilizācijas rezerves likumā" anotācija uz 4 lpp.
18.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 80.§
izraksts uz 1 lp.
19.
Likumprojekts "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa
"Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" uz 1
lpp.
20. Likumprojekta "Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība"
programmu vadības likumā" anotācija uz 5 lpp.
21.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 15.§
izraksts uz 1 lp.
22.
Likumprojekts "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" uz 1
lpp.
23. Likumprojekta "Grozījums Valsts
informācijas sistēmu likumā" anotācija uz 5 lpp.
24.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 16.§
izraksts uz 1 lp.
25.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu"" uz 3 lpp.
26. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" anotācija uz 16
lpp.
27.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 102.§
izraksts uz 1 lp.
28. Likumprojekts "Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā" uz 1 lpp.
29. Likumprojekta "Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā" anotācija uz 5 lpp.
30. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 9.§ izraksts uz 1 lp.
31. Likumprojekts
"Grozījums Ieroču aprites likumā" uz 1 lpp.
32. Likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites
likumā" anotācija uz 5 lpp.
33. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 10.§ izraksts uz 1 lp.
34. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju
drošumu"" uz 1 lpp.
35. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" anotācija
uz 5 lpp.
36. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 12.§ izraksts uz 1 lp.
37. Likumprojekts
"Grozījums Enerģētikas likumā" uz 1 lpp.
38. Likumprojekta "Grozījums Enerģētikas
likumā" anotācija uz 4 lpp.
39. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 14.§ izraksts uz 1 lp.
40. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" uz 1
lpp.
41. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" anotācija uz 6 lpp.
42. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 15.§ izraksts uz 1 lp.
43. Likumprojekts
"Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" uz 1
lpp.
44. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" anotācija uz 6 lpp.
45. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 16.§ izraksts uz 1 lp.
46. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju"" uz 3 lpp.
47. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
anotācija uz 6 lpp.
48. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 17.§ izraksts uz 1 lp.
49. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes
un pagasta padomes deputāta statusu"" uz 1 lpp.
50. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes
deputāta statusu"" anotācija uz 5 lpp.
51. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 19.§ izraksts uz 1 lp.
52. Likumprojekts
"Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 10 lpp.
53. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu
nodokļa likumā" anotācija uz 32 lpp.
54. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 28.§ izraksts uz 1 lp.
55. Likumprojekts
"Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas
likumā"
uz 1 lpp.
56. Likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" anotācija uz 6 lpp.
57. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 30.§ izraksts uz 1 lp.
58. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 3 lpp.
59. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes
nodokli"" anotācija uz 9 lpp.
60. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 33.§ izraksts uz 1 lp.
61. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.
62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli"" anotācija uz 8 lpp.
63. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 34.§ izraksts uz 1 lp.
64. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 3 lpp.
65. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām"" anotācija uz 13 lpp.
66.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 38.§ izraksts uz 1 lp.
67. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz 2 lpp.
68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu" anotācija uz 6 lpp.
69. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 39.§ izraksts uz 1 lp.
70. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" uz 1
lpp.
71. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās"" anotācija uz 6 lpp.
72. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 47.§ izraksts uz 1 lp.
73. Likumprojekts
"Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā" uz 3 lpp.
74. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā" anotācija uz 8 lpp.
75. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 64.§ izraksts uz 1 lp.
76. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" uz
2 lpp.
77. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija uz 10 lpp.
78. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 65.§ izraksts uz 1 lp.
79. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās"" uz 5 lpp.
80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās"" anotācija uz 11 lpp.
81. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 68.§ izraksts uz 1 lp.
82. Likumprojekts
"Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā" uz 1 lpp.
83. Likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā" anotācija uz 7 lpp.
84. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 73.§ izraksts uz 1 lp.
85. Likumprojekts
"Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā"
uz 2 lpp.
86. Likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"
anotācija uz 6 lpp.
87. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 75.§ izraksts uz 1 lp.
88. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" uz 2 lpp.
89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam"" anotācija uz 12 lpp.
90. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 77.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījumi likumā Par obligāto
sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām
Izdarīt likumā Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.;
1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 2.nr.; 2009, 1.nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 6.panta 7.punktu.
2. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu sešu ar vārdu
divpadsmit;
aizstāt ceturtajā daļā vārdu sešu ar vārdu
divpadsmit.
3. 13.pantā:
izteikt ceturto
daļu šādā redakcijā:
(4) Atlīdzības
par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru pārskata
reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir
mazāks par ciparu 1, tad atlīdzības apmēru nepārskata. Atlīdzību
pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Darba
negadījumu speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 0,5 procentu apmērā no
likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā darba negadījumu speciālā
budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izlieto preventīvo pasākumu finansēšanai, kurus
atbilstoši Labklājības ministrijas
ieteikumiem īsteno Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un
vides veselības institūts.
4. 14.pantā:
izslēgt otrās daļas
3.punktu;
papildināt pantu ar
septīto daļu šādā redakcijā:
(7)
Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu
izmaksu pārtrauc laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu
pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10
procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās atlīdzības.
5. Izteikt 19.panta
otro daļu šādā redakcijā:
(2) Apdrošinātajai personai slimības pabalstu
piešķir un izmaksā par pārejošas darba nespējas periodu, kas nav ilgāks par 26
kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja
ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba
nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst
vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK atzinumu, slimības
pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām
nedēļām.
6. 20.pantā:
izslēgt ceturtās
daļas 5.punktu;
izteikt devīto daļu
šādā redakcijā:
7. Izslēgt 21.panta pirmo daļu.
8. Papildināt likumu ar 21¹.pantu šādā
redakcijā:
21¹.pants. Apdrošināšanas atlīdzības
izmaksāšana
Apdrošināšanas
atlīdzību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita uz atlīdzības
saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta
norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību
par apgādnieka zaudējumu pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa
dzīvesvietā par maksu, ieturot no atlīdzības tās piegādes izdevumus gadskārtējā
valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas,
pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā."
10. Atlīdzību par
darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmērus 2009.gadā
nepārskata.
11. Apdrošinātajai personai, kurai pārejoša
darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 30.jūnijam un turpinās pēc minētā
datuma, slimības pabalstu izmaksā par visu pārejošas darba nespējas periodu,
bet ne ilgāku par 52 kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās
dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju
gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
12. Personai, kurai VDEĀK ir noteikusi
darbspēju zaudējumu robežās no 10 līdz 24 procentiem, līdz 2009.gada
31.decembrim piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai kaitējuma
atlīdzību turpina izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma
piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu.
13. Atlīdzības par darbspēju zaudējumu
saņēmējam, kuram līdz 2009.gada 30.jūnijam piešķirta izdienas pensija vai valsts vecuma
pensija, līdz minētajam datumam piešķirto atlīdzību par darbspēju
zaudējumu turpina izmaksāt uz
termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai
izmaksas termiņa pagarināšanu.
14. Grozījums šā
likuma 6.panta 7.punktā, 12.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 13.panta sestā
daļa un 14.panta septītā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
15. Grozījums šā
likuma 20.panta ceturtajā daļā attiecībā uz 5.punkta izslēgšanu no likuma
stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
16. Šā likuma
21¹.pants stājas spēkā 2009.gada 1. augustā.
Likums stājas spēkā
2009.gada 1. jūlijā.
Labklājības ministrs U.Augulis
Vīza:
valsts sekretārs
R.Beinarovičs
2009.05.25.
14:30
Likumprojekta Grozījumi likumā
Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz: 1) Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas Labklājība 12.2.1.punktu, kas paredz saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām un izveidot kontroles mehānismu nepamatotu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas novēršanai, un 12.2.5.punktu, kas paredz optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalstu izmaksu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām, ciešāk sadarbojoties ar Valsts Darba ekspertīzes ārstu komisiju, lai tādējādi racionālāk izmantotu valsts sociālā budžeta līdzekļus; 2) 30.04.2009. Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu (protokols Nr.28, 3§, 7.punktu) lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, ministrijām līdz 2009.gada 15.maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos. |
|
2. Pašreizējās situācijas raksturojums
.
|
Saskaņā ar likuma Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk - likums) 12.panta pirmo daļu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu. Patreiz šāda kārtība ir noteikta arī citos sociālās drošības sistēmas likumos. Lai pilnīgāk atspoguļotu apdrošinātās personas iepriekšējā perioda ienākumus, no kuriem tiek aprēķināti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (t.sk. arī apdrošināšanas atlīdzība), nepieciešams pagarināt periodu, par kuru nosaka apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Saskaņā ar likuma 13.panta ceturto daļu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu pieauguma indeksu. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.310 Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība atlīdzības pārskata katru gadu 1.oktobrī. Patreiz likumā nav noteikts, kā rīkoties, ja faktiskais patēriņa cenu indekss ir mazāks par ciparu 1 un tā rezultātā, veicot indeksāciju, atlīdzību apmēri samazinātos. Saskaņā ar likuma 14.panta otrās daļas 3.punktu un 21.panta pirmo daļu apdrošinātajai personai, kurai VDEĀK ir noteikusi nepārejošu (t.i., uz mūžu) darbspēju zaudējumu 10 24 % robežās, atlīdzību par darbspēju zaudējumu var aizstāt ar vienreizēju pabalstu. Tā kā VDEĀK šīm personām darbspēju zaudējumu uz mūžu nenosaka, tad minētā likuma norma faktiski netiek piemērota un tā ir izslēdzama. Šobrīd, saskaņā ar likumu, viena persona
var saņemt atsevišķus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus vienlaicīgi,
piemēram, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un bezdarbnieka pabalstu, atlīdzību
par darbspēju zaudējumu un izdienas pensiju. Savukārt, likums Par valsts
pensijām nosaka, ka nevar vienlaicīgi saņemt izdienas pensiju vai vecuma
pensiju, kas piešķirta pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, un
bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsta mērķis
ir nodrošināt personai noteiktu laiku daļēju iepriekšējo ienākumu
atvietojumu, lai tādējādi darba meklēšanas procesā šī persona nepaliktu bez
iztikas līdzekļiem. Atlīdzības saņēmējs, zaudējot darbu, nepaliek bez iztikas
līdzekļiem, jo šai personai tiek nodrošināta atlīdzības par darbspēju
zaudējumu izmaksa. Saskaņā ar likumu, ja atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija, atlīdzība tiek samazināta par 20 procentiem. Tajā pat laikā likums neparedz šāda samazinājuma attiecināšanu uz izdienas pensijām. Savukārt, attiecībā uz invaliditātes pensijas saņēmējiem, likums Par valsts pensijām nosaka, ka invaliditātes pensiju, kuras mērķis ir kompensēt ienākumu samazināšanos sakarā ar darbspēju zaudējumu, izmaksā tikai līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai (t.i. darbspējas vecumā). Pēc minētā vecuma sasniegšanas persona saņem vecuma pensiju, kuras mērķis ir iepriekšējo ienākumu daļējs atvietojums, personai sasniedzot likumā noteikto vecumu. Vecuma pensijas apmērs invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru. Tādējādi attiecībā uz personām, kurām noteikts darbspēju zaudējums un kuras sasniegušās pensionēšanās vecumu, dažādos sociālās drošības sistēmas likumos ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Likuma 19.panta otro daļa nosaka, ka
apdrošinātajai personai, kurai pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes
gadījums darbā vai arodslimība, slimības pabalstu izmaksā par periodu, kas
nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās
dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 kalendārajām
nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Izdevumi slimības pabalstu izmaksai ar katru gadu pieaug, jo pieaug gan
pabalsta saņēmēju skaits, gan arī piešķirtā pabalsta apmērs (izdevumi
slimības pabalstu izmaksai no darba negadījumu speciālā budžeta 2007.gadā
Ls 878887, 2008.gadā Ls 1406269, pieaugums 60%). Bez tam ar 2009.gada
1.janvāri saskaņā ar 14.11.2008 Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā ir samazināts periods, kad darbinieka slimības lapu apmaksā
darba devējs, kā rezultātā pieaug darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi.
Patreiz tiesību uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iegūšanai ir noteikta ļoti zema darbspēju zaudējuma pakāpe: 10% apmērā. Tādējādi personām, kurām darbspēju ierobežojums ir neliels (t.i., darbspējas ir samazinājušās tikai par 10 24%), ir iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību 25-30% apmērā no iepriekšējiem darba ienākumiem (2009.gada februārī 56,9 % no atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem darbspēju zaudējums bija noteikts robežās no 10 24%, vidējais atlīdzības apmērs Ls 106.91). Savukārt III invaliditātes grupa un attiecīgi arī invaliditātes pensija tiek piešķirta personām ar mēreni izteiktu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu, ja darbspēju zaudējums noteikts 25 49% apmērā. Saskaņā ar likuma Par sociālo drošību 24.pantu, ja citos likumos, kas regulē sociālās tiesības, nav paredzēts citādi, valsts pensijas, atlīdzības un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus (turpmāk pensijas, pabalsti, atlīdzības) bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai arī, ja saņēmējs pieprasa, bez maksas piegādā viņa dzīvesvietā par sociālo pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem. Šo pakalpojumu aprīlī izmantoja 323,3 tūkst. pensiju, pabalstu un atlīdzību saņēmēju, kuri var izvēlēties skaidras naudas maksājumu ar piegādi dzīvesvietā saņemšanas veidu. Pensiju, pabalstu un atlīdzību piegāde dzīvesvietā līdz šim tikusi nodrošināta ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts (turpmāk Pasts) starpniecību, VSAA veicot iepirkumu un noslēdzot attiecīgu līgumu. Līgums ar darbības termiņu no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.oktobrim noslēgts 2008.gada 4.novembrī par kopējo līguma cenu 27 839,2 tūkst. latu (bez PVN). Saskaņā ar līguma noteikumiem pakalpojuma cena 2009.gadā ir 1,22 lati. VSAA administratīvo izdevumu
samazināšana apdraud iestādes darbību un sociālās drošības politikas
realizācija valstī ir nopietni apdraudēta. Labklājības ministrija uzskata, ka
stratēģiski svarīgi ir nodrošināt sociālās drošības pakalpojumu pieejamību
(VSAA institucionālo pārklājumu) visā valsts teritorijā. Līdz ar to kā
vienīgo risinājumu VSAA izdevumu samazināšanai 40% apmērā, kas daļēji
risinātu VSAA darbības nodrošināšanu līdz gada beigām, ir jau ar 2009.gada
1.augustu bezmaksas pensiju piegādi
dzīvesvietā pārtraukt. Tiem, kas arī turpmāk vēlēsies pensiju vai atlīdzību saņemt
dzīvesvietā, tā tiks nodrošināta kā
maksas pakalpojums. |
|
3. Normatīvā akta projekta būtība
|
Likumprojekta Grozījumi likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk likumprojekts) mērķis ir saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalsta izmaksas periodu, lai tādējādi racionālāk izmantotu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļus. Grozījumi likuma 12.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredz pagarināt periodu, par kuru tiek aprēķināta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas tiek ņemta vērā apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanā, pagarinot šo periodu no 6 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Likumprojekts paredz precizēt
atlīdzību indeksācijas kārtību, paredzot, ka atlīdzības par darbspēju
zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru pārskata reizi gadā
1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēri
ņa cenu indeksu. Ja šis indekss ir mazāks par ciparu 1,
tad atlīdzības apmēru nepārskata. Ņemot vērā ieņēmumu
samazināšanos valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, 2009.gadā atlīdzību par darbspēju
zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmēru nepārskata. Likumprojekts paredz, ka tiek izslēgts
likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts un 21.panta pirmā daļa, kas noteica, ka apdrošinātajai personai, kurai VDEĀK ir noteikusi nepārejošu
darbspēju zaudējumu 10 24 % robežās, atlīdzību par darbspēju zaudējumu var
aizstāt ar vienreizēju pabalstu (t.i., likuma norma, kura
faktiski netiek piemērota). Likumprojekts paredz samazināt
slimības pabalsta izmaksas ilgumu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām, ja persona
slimo nepārtraukti, bet, ja persona slimo ar pārtraukumiem uz laiku ne
ilgāku kā 52 nedēļas trīs gadu periodā. Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst
vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK lēmumu, slimības
pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām
nedēļām. Šīs izmaiņas attieksies uz apdrošinātajām personām, kurām pārejoša darba nespēja
iestāsies pēc likumprojekta spēkā stāšanās. Likumprojekts paredz izslēgt likuma 20.panta ceturtās daļas piekto punktu un papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu tādējādi nosakot, ka tiesību uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzību iegūšanai minimālais darbspēju zaudējums ir 25%. Līdz ar to, nodrošinot tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu, minētās atlīdzības turpmāk tiks piešķirtas personām ar invaliditāti, t.i., līdzīgi kā tas ir piešķirot invaliditātes pensijas. Likuma pārejas noteikumi (12. un 15.punkts) paredz pārejas periodu minētās normas ieviešanai, t.i., jaunais tiesiskais regulējums stāsies spēkā pēc 6 mēnešiem no likuma spēkā stāšanas dienas un, līdz likuma izmaiņām piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzību, kas noteikta par darbspēju zaudējumu 10 -25% apmērā, turpina izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu ar 21¹.pantu, kas nosaka, ka apdrošināšanas atlīdzību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita uz atlīdzības saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no atlīdzības tās piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā. Tādējādi tiktu risināta anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītā problēma par līdzekļu nepietiekamību. Likumprojekts paredz, ka no 2010.gada preventīvo pasākumu īstenošana, ko līdz šim veica VSAA, tiks nodota Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai Darba drošības un vides veselības institūts, minēto pasākumu finansēšanai atvēlot ne vairāk kā 0,5 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra (t.i., vidēji tikpat cik iepriekšējos gados). |
|
4. Cita informācija |
Analoga norma par mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda pagarināšanu no 6 uz 12 mēnešiem tiek iekļauta arī likumprojektā Grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanuun likumprojektā Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Analoga norma, kas paredz 2009.gadā neveikt indeksāciju, ir noteikta likumā Grozījumi likumā Par valsts pensijām (Saeimā pieņemts 2009.gada 12.martā). Slimības pabalsta izmaksas perioda samazināšanu paredz arī sagatavotais likumprojekts Grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Likumprojektā Grozījumi Darba aizsardzības likumā (izskatīts 28.04.2009 MK sēdē, prot.Nr.27 40.§.) ir paredzēti uzdevumi, ko turpmāk darba aizsardzības jomā veiks Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts. |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav
attiecināms |
|
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
|
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām
|
Nav attiecināms |
|
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
|
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība
|
Slimības pabalsta izmaksas perioda samazināšana neietekmēs darbnespējīgo apdrošināto personu materiālo situāciju. Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība nosaka, ka, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstējošam ārstam vai ārsta palīgam ir jānosūta darbnespējīgā persona uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kura lemj, vai personai ir nosakāms darbspēju zaudējums. Tādējādi pēc likumprojektā noteiktā slimības pabalsta izmaksas perioda beigām darbnespējīgai personai ir iespējams noteikt darbspēju zaudējumu. Bez tam likumprojekts paredz, ka, ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par noteiktajām 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK lēmumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt līdz 52 kalendārajām nedēļām, t.i., līdz patreiz likumā noteiktajam termiņam. Neveicot 2009.gada oktobrī atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksāciju, atlīdzību saņēmējiem netiks kompensētas patēriņa cenu izmaiņas laikposmā no 2008.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.augustam. Ņemot vērā inflācijas samazināšanās tendenci, šīs normas ietekme uz atlīdzību saņēmēju materiālo nodrošinājumu būs neliela. Likumprojektā iekļautā norma, kas, attiecībā uz atlīdzību indeksāciju, paredz, ka, ja patēriņu cenu indekss ir mazāks par ciparu 1, tad atlīdzības apmēru nepārskata, izslēgs iespēju atlīdzības apmēra samazināšanai, ja indekss būs mazāks par ciparu 1. Likumprojekts vērsts arī uz to atlīdzību saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības arī bezdarbnieka pabalstu. Personai būs iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu. Līdz ar to atlīdzības saņēmējs, zaudējot darbu, nepaliks bez iztikas līdzekļiem. Šāda norma jau ir iestrādāta citos likumos attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem un vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem vecuma pensija piešķirta pirms likuma Par valsts pensijām 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Labklājības ministrija veica analīzi par tiem pakalpojumu saņēmējiem, kuriem pensijas, pabalsti un atlīdzības tiek piegādātas mājās. 2009.gada aprīlī minēto pakalpojumu piegāde mājās tika veikta 323,3 tūkst. klientiem un izmaksājamā summa bija 52 046 142 lati (vidēji vienam klientam 160,95 lati), no tiem pilsētās dzīvo 205,3 tūkst.(Rīgas pilsētā - 92,9 tūkstoši ) jeb 63.5% no visiem saņēmējiem, kā arī daļa no tiem dzīvo pagastu centros, kur Latvijas Pasta tīkla pārklājums ir nodrošināts. Apmēram 26% (84,1 tūkst.) kārtējā mēneša pensiju, pabalstu vai atlīdzību saņem pēc noteiktā izmaksas datumā (iemesli nav bijis mājās, līdz ar to iespējams, ka nākamajās dienās uz pastu gājis pats). Augstāk minētie dati liecina, ka daļai no klientiem piegāde mājās objektīvi nav nepieciešama, jo naudas saņemšanas vietas ir sasniedzamas. Līdz ar to šiem maksājumu saņēmējiem kā alternatīvu izmaksas veidu var piedāvāt naudas ieskaitīšanu pēc viņu izvēles bankas vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, vai saņemt maksājumu ar pilnvarotas personas starpniecību. Likumprojekts nerada ietekmi uz darba tirgu. Likumprojekta ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo apdrošināšanas atlīdzības (t.sk. arī slimības pabalsts) tiek piešķirtas un izmaksātas, pamatojoties uz likumā noteikto, neatkarīgi no personas dzimuma. Pēc VSAA datiem 2009.gada februārī atlīdzību par darbspēju zaudējumu saņēmēju skaits 6151, vidējais atlīdzības apmērs Ls 122,05, no tiem sievietes 3124 (vidējais atlīdzības apmērs Ls 110,99), vīrieši 3027 (vidējais atlīdzības apmērs Ls 133,47), savukārt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saņēmēju skaits 88, vidējais atlīdzības apmērs Ls 115,11, no tiem sievietes 79, vīrieši 9. 2008.gadā slimības pabalstu saņēmēju skaits sakarā ar nelaimes gadījumu darbā - 1149, t.sk. 341 sieviete, 808 vīrieši, sakarā ar arodslimību 604, t.sk. 348 sievietes, 256 vīrieši. Vidējais pabalsta saņemšanas ilgums dienās uz vienu gadījumu 80,19 (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā) un 52,45 (sakarā ar arodslimību), bet piešķirtā pabalsta vidējais apmērs vienai slimības dienai Ls 9,92 (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā) un Ls 11,59 (sakarā ar arodslimību). |
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē
|
Nav attiecināms |
|
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
|
III. Kāda var būt politikas dokumenta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||
|
|
(tūkst. latu) |
|||
|
Rādītāji |
2009 |
Turpmākie trīs gadi |
||
|
2010 |
2011 |
2012 |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos |
Saskaņā ar likumu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 268 604,5 tūkst.Ls, t.sk. darba negadījumu speciālā budžeta ieņēmumi 10 875,1 tūkst.Ls. |
0 |
0 |
0 |
|
2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos |
Saskaņā ar likumu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 1 484 369,7 tūkst.Ls, t.sk. darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi - 11 784,1 tūkst.Ls. |
- 198,4 |
- 207,4 |
- 207,4 |
|
3. Finansiālā ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu |
Finansiālā bilance valsts sociālās apdrošināšanas
speciālajā budžetā ir - 215765,2 tūkst.Ls, t.sk. darba negadījumu speciālajā budžetā: - 909,0 tūkst.Ls. |
+ 198,4 |
+ 207,4 |
+ 207,4 |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins
|
Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi: 1) Slimības pabalstu gadījumu skaits periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, pēc VSAA statistiskās informācijas 2008.gadā bija attiecīgi 9,8 tūkst. gadā gadījumu jeb nepilni 5 % no slimības pabalstu gadījuma kopskaita. Tiek pieņemts, ka gadījumu skaits pieaugs ik gadu par 1,7% (par pamatu ņemot pieauguma dinamiku 2006.-2008.gados). 2008.gadā no slimības gadījumu kopskaita 1% bija slimības pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ko pielīdzina arī turpmākajiem gadiem. Tādējādi prognozētais slimības
gadījumu skaits vidēji mēnesī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai
arodslimību, kas ilgāks par 26 kalendāra nedēļām, attiecīgi būs: 2009. un
2010. gadā 8, 2011. un 2012. gadā 9. Plānotais pabalsta apmērs vidēji vienā slimības dienā 2009.gadā 11,29 Ls, 2010.gadā 10,19 Ls, 2011.un 2012.gadā 9,85 Ls. Slimības pabalstu gadījumu vidējais slimības ilgums periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, 2008.gadā bija 41 nedēļa jeb 287 dienas. Tā kā likumprojekts paredz slimības pabalstu izmaksu par periodu līdz 26.nedēļai jeb 182 dienām, tad pabalsts netiks izmaksāts par 105 darbnespējas dienām. Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā slimības pabalstiem: 2009.gadā: 8 x 11,29 x 105 x 6 = - 56 902 Ls 2010.gadā: 8 x 10,19 x 105 x 12 = -102 715 Ls 2011.gadā: 9 x 9,85 x 105 x 12 = - 111 699 Ls 2012.gadā: 9 x 9,85 x 105 x 12 = - 111 699 Ls 2) Pēc VSAA faktiskajiem datiem no jauna piešķirto apdrošināšanas atlīdzību-vecuma pensiju saņēmējiem skaits periodā 2008.marts2009.g.februāris bija 27 personas vidēji mēnesī, bet atlīdzību ar darbspējas zaudējuma pakāpi 10-24% (neskaitot vecuma pensijas saņēmējus) 44 personas vidēji mēnesī. Tiek pieņemts, ka arī turpmāk jaunpiešķirto atlīdzību skaits vidēji mēnesī saglabāsies nemainīgs. Vidējais atlīdzību apmērs 2009.gada februārī apdrošināšanas atlīdzību-valsts pensiju saņēmējiem bija 100,49 Ls un atlīdzību ar darbspējas zaudējuma pakāpi 10-24% saņēmējiem 119,52 Ls. Tiek pieņemts, ka apmērs nemainīsies. Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā apdrošināšanas atlīdzībām par darbspēju zaudējumu: 2009.gadā: 27 x 100,49x 6 = - 16 279 Ls 2010.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls 2011.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls 2012.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls 3) Atbilstoši Finanšu ministrijas 06.04.2009 vēstulē Nr.2-6-06/559
sniegtajām patēriņa cenu indeksu prognozēm pa mēnešiem laika periodam līdz
2011.gadam, prognozētais 2011.gada pensiju un atlīdzību indeksācijā
piemērojamais indekss būtu 1,0049 (0,49%). Par cik šis indekss ir mazs un tā
ietekme uz atlīdzību apmēru un kopējiem atlīdzību izdevumiem 2011.gadam ir
neliela, tad šīs indeksācijas ietekme netiek atspoguļota kopējos aprēķinos. 4) Pārtraucot pensiju un pabalstu bezmaksas piegādi ar 2009.gada 1.augustu, izdevumus visu Pasta piegādes pakalpojumu izmaksai 2009.gadā var samazināt no 3 664 000 latiem līdz 3 096 952 latiem (sakarā ar piegādes perioda saīsināšanu līdz š.g. augustam). Tādējādi realizējot paredzēto VSAA budžeta samazinājumu par 40% un pārtraucot piegādi dzīvesvietā ar 1.augustu, kas daļēji risinātu jautājumu par VSAA darbības finansēšanu līdz 2009.gada beigām. 5) Attiecība uz likumprojekta 3.pantā
ietverto 14.panta septītās daļas redakciju aprēķinus nav iespējams veikt, jo
nav informācijas par personām, kuras saņem vienlaicīgi atlīdzību par darbspēju
zaudējumu un bezdarbnieka pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un
izdienas pensiju. 6) Likumprojekta 1.pants un 2.pants, kas papildina likuma 13.pantu ar sesto daļu attiecībā uz preventīvo pasākumu īstenošanas nodošanu Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai Darba drošības un vides veselības institūts, samazina VSAA administratīvo slogu, bet neatstāj ietekmi uz VSAA speciālo budžetu. Tā kā likumprojekts neparedz palielināt izdevumus preventīvo pasākumu finansēšanai, tad minētā norma neatstāj ietekmi uz speciālo budžetu. Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā kopā: 2009.gadā: - 56902 16 279 = - 73 181 Ls 2010.gadā:
- 102 715- 95 665 = - 198
380 Ls 2011.gadā:
- 111 699 - 95 665 = -
207 364 Ls 2012.gadā:
- 111 699 - 95 665 = - 207
364 Ls |
|||
|
6. Cita informācija |
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājums 2009.gadā (73,2 tūkst.Ls) tiks iekļauts likumprojektā Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam un izdevumu samazinājums turpmākajiem gadiem tiks ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam. |
|||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojekta izpildes nodrošināšanai būs jāizdod Ministru kabineta
noteikumi, kas nosaka atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par
apgādnieka zaudējumu pārskatīšanas
nosacījumus un kārtību. Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija. Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti trīs mēnešu laikā pēc
likuma pieņemšanas.
|
|
2. Cita informācija |
Normatīvā akta projektu skatīt vienotā paketē ar grozījumiem likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
|
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||
|
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
|
|
2.tabula |
||
|
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
|
|
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs 13.02.2009. un 15.04.2009. tika izskatīts jautājums par plānotajām aktivitātēm valsts sociālās apdrošināšanas jomā, t.sk. arī jautājums par slimības pabalsta apmaksas perioda samazināšanu līdz 26 nedēļām. |
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
LDDK, LBAS pārstāvji atbalsta slimības pabalsta apmaksas perioda samazināšanu līdz 26 nedēļām, vienlaikus paredzot atsevišķus gadījumus, kuros ar VDEĀK lēmumu slimības pabalsta apmaksas periods varētu tikt pagarināts. |
|
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību. |
|
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Nav notikušas. |
|
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts
institūcijas. Apdrošināšanas atlīdzību administrēšanu (piešķiršanu,
aprēķināšanu, izmaksu un indeksāciju) tāpat kā līdz šim nodrošinās VSAA. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
|
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
|
|
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
Labklājības ministrs U.Augulis
Vīza: valsts sekretārs R.Beinarovičs
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
|
Rīgā |
Nr.34 |
2009.gada
27.maijā |
38.§
Likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā
un arodslimībām""
TA-1552
______________________________________________________
(U.Augulis, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu
likumprojekta paketē.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.
3. Atzīt par spēku
zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokollēmumu (prot.
Nr.32 73.§) "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto
sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām""".
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un
sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Valsts kancelejas direktora vietā
Tiesību aktu redakcijas
departamenta vadītāja D.Vaivare