LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.1241/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

(Nr.1241/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (7)	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2.,23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2.,23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā šī persona pilnīgi vai daļēji zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar bērna kopšanu,  ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;	1.Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: „1) apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu”.					1.Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: „1) apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu”.
10.^4pants. Vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumi un vecāku pabalsta izmaksas periods (1) Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un: 1) atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais; 2) ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.	2.Izslēgt 10.^4panta pirmās daļas 2.punktu.					2.Izslēgt 10.^4panta pirmās daļas 2.punktu.
	3.Papildināt likumu ar 10.^7pantu šādā redakcijā: „10.^7pants. Vecāku pabalsta izmaksas pārtraukšana Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.”	1	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis Papildināt 10.^7pantu ar otru teikumu šādā redakcijā: „Ja, piešķirot bezdarbnieka pabalstu, konstatē, ka vecāku pabalsts personai par to pašu periodu jau izmaksāts, izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēru samazina par šajā periodā izmaksātā vecāku pabalsta summu.”	Atbalstīts	Atbalstīts	3.Papildināt likumu ar 10.^7pantu šādā redakcijā: „10.^7pants. Vecāku pabalsta izmaksas pārtraukšana Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu. Ja, piešķirot bezdarbnieka pabalstu, konstatē, ka vecāku pabalsts personai par to pašu periodu jau izmaksāts, izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēru samazina par šajā periodā izmaksātā vecāku pabalsta summu.”
11.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas gadījumi Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ: 4) ārstēšanās ārstniecības iestādē atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;	4.Izslēgt 11.panta 4.punktā vārdus „saskaņā ar medicīnisku atzinumu”.					4.Izslēgt 11.panta 4.punktā vārdus „saskaņā ar medicīnisku atzinumu”.
13.pants. Slimības pabalsta izmaksas periods (1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.	5. 13.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem”;					5. 13.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem”;
	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.”					papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.”
18.pants. Gadījumi, kad slimības pabalstu nepiešķir Slimības pabalstu nepiešķir, ja: 1) darba ņēmējs apdrošināšanas gadījuma laikā strādā savā darbavietā;	6.Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā: „1) persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais”.					6.Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā: „1) persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais”.
29.pants. Gadījumi, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc to izmaksu (1) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu tām personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.	7.Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus „tām personām, kuras” ar vārdiem „uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts”.	2	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 7.pantā vārdus „bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts” ar vārdiem „bērns, par kura kopšanu tiek maksāts pabalsts.”		Atbalstīts	7.Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus „tām personām, kuras” ar vārdiem „uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kura kopšanu tiek maksāts pabalsts.”
31.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai (1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.	8. 31.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu „sešu” ar skaitli „12”;					8. 31.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu „sešu” ar skaitli „12”;
(2) Ja apdrošinātajai personai: 2) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto;	aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu” ar vārdiem „un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12”.					aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu” ar vārdiem „un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12”.
34.pants. Ieturējumi no maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstiem (2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalstiem neizdara.		3	Deputāti I.Šlesere, E.Baštiks Papildināt 34.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā: „Ieturējumi no maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta, katru mēnesi pēc visiem izpildu dokumentiem ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
Pārejas noteikumi 5. Līdz 2009.gada 31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina:	9.Pārejas noteikumos: papildināt 5.punkta ievaddaļu pēc vārda „aprēķina” ar vārdiem „no personas apdrošināšanas iemaksu algas, no kuras veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai”;					9.Pārejas noteikumos: papildināt 5.punkta ievaddaļu pēc vārda „aprēķina” ar vārdiem „no personas apdrošināšanas iemaksu algas, no kuras veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai”;
	papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā: „9. Personai, kurai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu tiesības uz slimības pabalstu ir radušās līdz 2009.gada 30.jūnijam un pārejošas darba nespējas periods nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā līdz darba nespējas perioda beigām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojusies ar pārtraukumiem. 10. Personai, kurai bērns dzimis līdz 2009.gada 31.martam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina saskaņā ar tiesību normām, kas bija spēkā līdz grozījumu šā likuma pārejas noteikumu 5.punkta ievaddaļā attiecībā uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu spēkā stāšanās dienai. 11. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, vecāku pabalstu piešķir arī personai, kura bērna kopšanas laikā ir nodarbināta vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais. 12. Līdz 2010.gada 2.maijam apdrošināšanas gadījums šā likuma izpratnē ir arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar bērna kopšanu.  13. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 31.decembrim un nepārtraukti turpinās pēc 2010.gada 1.janvāra, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. 14. Grozījumi šā likuma 31.panta pirmajā daļā un otrās daļas 2.punktā attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu algas perioda izmaiņām no sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. ”	4	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 9.panta piekto rindkopu (pārejas noteikumu 10.pantu) šādā redakcijā: „10. Personai, kurai bērns dzimis līdz 2009.gada 31.martam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 5.punktu nepiemērojot noteikumu par personas apdrošināšanas iemaksu algu, no kuras veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai.”		Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17.punktu šādā redakcijā: „9. Personai, kurai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu tiesības uz slimības pabalstu ir radušās līdz 2009.gada 30.jūnijam un pārejošas darba nespējas periods nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā līdz darba nespējas perioda beigām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojusies ar pārtraukumiem. 10. Personai, kurai bērns dzimis līdz 2009.gada 31.martam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 5.punktu nepiemērojot noteikumu par personas apdrošināšanas iemaksu algu, no kuras veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai.” 11. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, vecāku pabalstu piešķir arī personai, kura bērna kopšanas laikā ir nodarbināta vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais. 12. Līdz 2010.gada 2.maijam apdrošināšanas gadījums šā likuma izpratnē ir arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar bērna kopšanu.  13. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 31.decembrim un nepārtraukti turpinās pēc 2010.gada 1.janvāra, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. 14. Grozījumi šā likuma 31.panta pirmajā daļā un otrās daļas 2.punktā attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu algas perioda izmaiņām no sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. ”
		5	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā: „15. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 30.jūnijam un nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī gadījumā, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs kādā no savām darba vietām, vienlaikus vismaz vienā darba vietā nestrādājot, vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais. 16. Šā likuma 10.^7pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	Atbalstīts	15. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 30.jūnijam un nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī gadījumā, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs kādā no savām darba vietām, vienlaikus vismaz vienā darba vietā nestrādājot, vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais. 16. Šā likuma 10.^7pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
		6	Ministru kabinets Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā: „17. Laikā periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, saskaņā ar šo likumu noteikto vecāku pabalstu izmaksā atbilstoši likumam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam.””	Atbalstīts	Atbalstīts	17. Laikā periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, saskaņā ar šo likumu noteikto vecāku pabalstu izmaksā atbilstoši likumam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam.””
	Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.	7	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā”.		Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.