Rīgā
29.05.2009. Nr.90/TA-1549,
TA-1546, TA-1558,
TA-1559, TA-1561, TA-1562,
TA-1521, TA-1542, TA-1719,
TA-1633,
TA-1616, TA-1637,
TA-1639,
TA-1640, TA-1674,
TA-1676,
TA-1597, TA-1569,
TA-1667,
TA-1731, TA-1732,
TA-1552, TA-1556, TA-1706,
TA-1723,
TA-1727, TA-1745,
TA-1758, TA-1760, TA-1543
Saeimas Prezidijam
Nosūtām
izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 19.maija, š.g. 26.maija un
š.g. 27.maija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts
budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:
likumprojektu
"Grozījumi Militārā dienesta likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības
ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027,
Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un
kodoldrošību"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā
amatpersona - Šatrovska 67026521,
dace.satrovska@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā
amatpersona - Vilkaste 67026504,
daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kuru izstrādāja
Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
fondiem"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis
67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā", kuru
izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498,
raivis.cablis@fm.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas
teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā", kuru izstrādāja
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona -
Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā", kuru izstrādāja
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona -
Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā
amatpersona - Baranovska 67021558,
Inara.Baranovska@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);
likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095662, Inga.Osina@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vesere 67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienest a gaitas likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Strode 67219602, Alda.Strode@iem.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mačivka 67095493, sandra.macivka@fm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Augstmane 67162607, marite.augstmane@tm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Sviķe 67027419, Irena.Svike@zm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).
Pielikumā:
1. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" uz 2 lpp.
2. Likumprojekta "Grozījumi Militārā
dienesta likumā" anotācija uz 8 lpp.
3.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 68.§
izraksts uz 1 lp.
4.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību""
uz 2 lpp.
5. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
radiācijas drošību un kodoldrošību"" anotācija uz 9 lpp.
6.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 70.§
izraksts uz 1 lp.
7.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 1 lpp.
8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" anotācija uz
5 lpp.
9.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 77.§
izraksts uz 1 lp.
10.
Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" uz 1
lpp.
11. Likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā" anotācija uz 6 lpp.
12.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 78.§ izraksts uz 1
lp.
13.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem"" uz 1 lpp.
14. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem""
anotācija uz 4 lpp.
15.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 79.§
izraksts uz 1 lp.
16.
Likumprojekts "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā"
uz 1 lpp.
17. Likumprojekta "Grozījumi Ilgtermiņa
stabilizācijas rezerves likumā" anotācija uz 4 lpp.
18.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 80.§
izraksts uz 1 lp.
19.
Likumprojekts "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa
"Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" uz 1
lpp.
20. Likumprojekta "Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība"
programmu vadības likumā" anotācija uz 5 lpp.
21.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 15.§
izraksts uz 1 lp.
22.
Likumprojekts "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" uz 1
lpp.
23. Likumprojekta "Grozījums Valsts
informācijas sistēmu likumā" anotācija uz 5 lpp.
24.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 16.§
izraksts uz 1 lp.
25. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu"" uz 3 lpp.
26. Likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" anotācija
uz 16 lpp.
27.
Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola
Nr.33 102.§ izraksts uz 1 lp.
28. Likumprojekts "Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā" uz 1 lpp.
29. Likumprojekta "Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā" anotācija uz 5 lpp.
30. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 9.§ izraksts uz 1 lp.
31. Likumprojekts
"Grozījums Ieroču aprites likumā" uz 1 lpp.
32. Likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites
likumā" anotācija uz 5 lpp.
33. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 10.§ izraksts uz 1 lp.
34. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju
drošumu"" uz 1 lpp.
35. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par
hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" anotācija uz 5 lpp.
36. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 12.§ izraksts uz 1 lp.
37. Likumprojekts
"Grozījums Enerģētikas likumā" uz 1 lpp.
38. Likumprojekta "Grozījums Enerģētikas
likumā" anotācija uz 4 lpp.
39. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 14.§ izraksts uz 1 lp.
40. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" uz 1
lpp.
41. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" anotācija uz 6 lpp.
42. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 15.§ izraksts uz 1 lp.
43. Likumprojekts
"Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" uz 1
lpp.
44. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" anotācija uz 6 lpp.
45. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 16.§ izraksts uz 1 lp.
46. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju"" uz 3 lpp.
47. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
anotācija uz 6 lpp.
48. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 17.§ izraksts uz 1 lp.
49. Likumprojekts
"Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes
un pagasta padomes deputāta statusu"" uz 1 lpp.
50. Likumprojekta "Grozījums likumā
"Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes
deputāta statusu"" anotācija uz 5 lpp.
51. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 19.§ izraksts uz 1 lp.
52. Likumprojekts
"Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 10 lpp.
53. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu
nodokļa likumā" anotācija uz 32 lpp.
54. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 28.§ izraksts uz 1 lp.
55. Likumprojekts
"Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas
likumā"
uz 1 lpp.
56. Likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām
dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" anotācija uz 6 lpp.
57. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 30.§ izraksts uz 1 lp.
58. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 3 lpp.
59. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes
nodokli"" anotācija uz 9 lpp.
60. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 33.§ izraksts uz 1 lp.
61. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.
62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli"" anotācija uz 8 lpp.
63. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 34.§ izraksts uz 1 lp.
64. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 3 lpp.
65. Likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām"" anotācija uz 13 lpp.
66.
Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 38.§ izraksts uz 1 lp.
67. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz 2 lpp.
68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu" anotācija uz 6 lpp.
69. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 39.§ izraksts uz 1 lp.
70. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" uz 1
lpp.
71. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās"" anotācija uz 6 lpp.
72. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 47.§ izraksts uz 1 lp.
73. Likumprojekts
"Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā" uz 3 lpp.
74. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā" anotācija uz 8 lpp.
75. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 64.§ izraksts uz 1 lp.
76. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" uz
2 lpp.
77. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija uz 10 lpp.
78. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 65.§ izraksts uz 1 lp.
79. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās"" uz 5 lpp.
80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās"" anotācija uz 11 lpp.
81. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 68.§ izraksts uz 1 lp.
82. Likumprojekts
"Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā" uz 1 lpp.
83. Likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā" anotācija uz 7 lpp.
84. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 73.§ izraksts uz 1 lp.
85. Likumprojekts
"Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā"
uz 2 lpp.
86. Likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"
anotācija uz 6 lpp.
87. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 75.§ izraksts uz 1 lp.
88. Likumprojekts
"Grozījumi
likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" uz 2 lpp.
89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam"" anotācija uz 12 lpp.
90. Ministru
kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 77.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījumi
likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu
Izdarīt likumā
Par maternitātes un slimības apdrošināšanu (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002,
22.nr.; 2003, 2.,23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2.nr.)
šādus grozījumus:
1.Izteikt
1.panta 1.punktu šādā redakcijā:
1) apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums,
kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna
kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes
locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā
ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz
valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.
2.Izslēgt 10.4panta pirmās daļas 2.punktu.
3.Papildināt likumu ar
10.7pantu šādā redakcijā:
10.7pants. Vecāku pabalsta izmaksas pārtraukšana
Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.
4.Izslēgt
11.panta 4.punktā vārdus saskaņā ar medicīnisku atzinumu.
5. 13.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no
darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26
nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir
nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja
atkārtojas ar pārtraukumiem;
papildināt pantu ar trešo
daļu šādā redakcijā:
(3) Pamatojoties uz Veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, ja tas nepieciešams
pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, slimības pabalstu piešķir un izmaksā
arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā
daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba
nespējas pirmās dienas.
6.Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā:
1) persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba
ņēmējs vai pašnodarbinātais.
7.Aizstāt 29.panta pirmajā daļā
vārdus tām personām, kuras ar vārdiem uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai
bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts.
8. 31.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu sešu ar skaitli 12;
aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus paredzēto sešu mēnešu un šā likuma
32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas
iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu ar vārdiem un šā likuma
32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas
iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12.
9.Pārejas noteikumos:
papildināt 5.punkta ievaddaļu pēc vārda aprēķina ar
vārdiem no personas apdrošināšanas iemaksu algas, no kuras veiktas vai bija
jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai;
papildināt
pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
9. Personai, kurai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktā kārtībā
izsniegtu darbnespējas lapu tiesības uz slimības pabalstu ir radušās līdz
2009.gada 30.jūnijam un pārejošas darba nespējas periods nepārtraukti turpinās
pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā līdz darba
nespējas perioda beigām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas
pirmās dienas, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja
atkārtojusies ar pārtraukumiem.
10. Personai, kurai bērns dzimis līdz 2009.gada
31.martam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra
noteikšanai aprēķina saskaņā ar tiesību normām, kas bija spēkā līdz grozījumu šā
likuma pārejas noteikumu 5.punkta ievaddaļā attiecībā uz vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas aprēķināšanu spēkā stāšanās dienai.
11. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam
vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, vecāku pabalstu piešķir arī
personai, kura bērna kopšanas laikā ir nodarbināta vai gūst ienākumus kā
pašnodarbinātais.
12. Līdz 2010.gada 2.maijam apdrošināšanas gadījums šā
likuma izpratnē ir arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar bērna
kopšanu.
13. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir
iestājusies līdz 2009.gada 31.decembrim un nepārtraukti turpinās pēc 2010.gada
1.janvāra, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas
pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu
kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms
mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
14. Grozījumi šā likuma 31.panta pirmajā daļā un otrās
daļas 2.punktā attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu algas perioda izmaiņām no
sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri.
Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.
Labklājības ministrs U.Augulis
Vīzē: valsts sekretārs R.Beinarovičs
25.05.2009
11:31
657
I.Baranovska
67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv
Grozījumi
likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
||||||||||
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Deklarācijas
par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.sadaļas
Labklājība 12.2.1.punktā noteikts -
saskaņosim valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu
sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, bet 12.2.5.punktā paredzēts optimizēt un
stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt
slimības pabalstu izmaksas periodu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām. Ministru
kabineta 2009.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr.28 3.§ 7.punktā noteikts Lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, ministrijām līdz
2009.gada 15.maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta
Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam paketē iekļaujamos
grozījumus normatīvajos aktos. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdē nolemts pārdalīt finanšu
resursus un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju
izmaksu nodrošināšanai Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta izdevumus palielināt par 22 245 943 latiem. |
|
|||||||||
|
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Saskaņā ar likuma Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu 13.pantu slimības pabalstu piešķir un izmaksā par
laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne
ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba
nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja
darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Par laika periodu no 2. līdz 10. darbnespējas
kalendāra dienai saskaņā ar likuma
Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 36.pantu slimības naudu darba ņēmējam izmaksā darba devējs
no saviem līdzekļiem. Slimības
pabalsta izmaksas periods ir noteikts saskaņā ar starptautiskos dokumentos,
t.sk. Eiropas Sociālās drošības kodeksā, noteiktajiem standartiem. Eiropas Sociālās drošības
kodeksa III nodaļas Slimības pabalsts 18.pants paredz, ka pabalsta izmaksas
ilgums var tikt ierobežots līdz 26 nedēļām katrā atsevišķā saslimšanas
gadījumā, un tas nav jāizmaksā par pirmajām trīs dienām, kad tiek pārtraukta
izpeļņa. Vairākās Eiropas valstīs
slimības pabalsta izmaksas ilgums ir tikpat garš kā Latvijā (Beļģijā, Dānijā,
Īrijā, Īslandē, Nīderlandē, Luksemburgā, Norvēģijā, Austrijā, Lielbritānijā,
Francijā) un atsevišķās valstīs (Grieķijā, Portugālē) pat garāks. Savukārt,
Igaunijā slimības pabalsts tiek piešķirts par laiku no otrās darba
nespējas dienas līdz 182.darba nespējas kalendāra dienai un Lietuvā - no
trešās darba nespējas dienas līdz 122.darba nespējas kalendāra dienai. Slimības
pabalstu finansēšanai katru gadu tiek novirzīti arvien lielāki līdzekļi, ko
ietekmē pabalsta apmēra palielināšanās (vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
pieauguma rezultātā), kā arī slimības pabalstu skaits un slimības ilgums,
kas, galvenokārt, saistīts ar sabiedrības
veselības neapmierinošo stāvokli. Lai pastiprinātu darbnespējas lapu
izsniegšanas pamatotības kontroli, 2006.gadā tika veikti grozījumi Ministru
kabineta noteikumos attiecībā uz darbnespējas lapu pagarināšanu, nosakot, ja
darbnespēja ilgst vairāk kā 45 dienas, tad pacients ir jānosūta uz papildus
konsultāciju pie ārsta speciālista, savukārt, ja darbnespēja ilgst sešus
mēnešus, ārstējošajam ārstam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu uz
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (spēkā no 01.01.2007.). Saskaņā ar likuma Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu 18.pantu slimības pabalstu nepiešķir, ja darba ņēmējs apdrošināšanas gadījuma laikā
strādā savā darbavietā. Saskaņā
ar likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 10.4 pantu
vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj
bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai
citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un
audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir
uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts
sociālo apdrošināšanu) un: 1)atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna
kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2)ir nodarbināta bērna
kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas
laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais. Saskaņā ar likuma Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu Pārejas noteikumu 5.punktu līdz 2009.gada
31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra
noteikšanai darba ņēmējam aprēķina no personas apdrošināšanas iemaksu algas
par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra
mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis, bet pašnodarbinātajam no personas apdrošināšanas iemaksu algas
par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra
mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns piedzimis. Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, vidējo
apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējam
paredzēts aprēķināt saskaņā ar likuma Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu 31. pantu - no apdrošināšanas iemaksu algas
par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros
mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, bet
pašnodarbinātajam saskaņā ar likuma Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu 32. pantu - no apdrošināšanas iemaksu algas
pa
r 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus
pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. |
|
|||||||||
|
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Ņemot vērā Igaunijas un
Lietuvas pieredzi, kā arī jau kopš 2007.gada darbojušos praksi attiecībā uz
darbnespējas lapu pagarināšanu slimošanas gadījumos, kas pārsniedz 6 mēnešus,
likumprojekta Grozījumi likumā Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu sagatavošanas mērķis ir saīsināt
likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu noteikto slimības
pabalsta maksimālo izmaksas periodu.
Līdztekus tam, nosakot atsevišķus gadījumus, kad slimības pabalsta saņemšanas
laiks var būt ilgāks. Līdz ar to likumprojekts
Grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz
noteikt, ka, sākot ar 2009.gada
1.jūliju : 1)slimības
pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz
darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba
nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par
52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem; 2)pamatojoties uz Veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu piešķir un
izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc
noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba
nespējas pirmās dienas; 3)slimības
pabalstu nepiešķir, ja persona darba
nespējas laikā strādā kaut pie viena no saviem darba devējiem vai gūst
ienākumus kā pašnodarbinātā. Attiecībā uz vecāku pabalstu likumprojekts paredz: 1) izslēgt normu, kas nosaka
vecāku pabalsta piešķiršanu personai, kura
ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais; 2)noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr
persona saņem bezdarbnieka pabalstu. Ievērojot
tiesiskās paļāvības principu, 1.punktā minētā norma stāsies spēkā pēc 306
dienām pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Vecāku pabalsts sniedz ienākumu atvietojumu personai
bērna kopšanas laikā. Minēto pabalstu izmaksā katru mēnesi līdz kopjamais
bērns sasniedz viena gada vecumu -
tātad personai ir nodrošināts daļējs ienākumu atvietojums katru mēnesi. Arī bezdarbnieka
pabalsta mērķis ir, iestājoties bezdarba sociālajam riskam, garantēt
bezdarbniekam noteikto iepriekšējo ienākumu atvietojumu un sociāli nodrošināt
viņu darba meklēšanas procesā. Līdz ar to vecāku pabalsta saņēmējs, zaudējot
darbu, bez iztikas līdzekļiem nepaliek viņam tiek nodrošināta bezdarbnieka
pabalsta izmaksa. Attiecībā
uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību likumprojekts
paredz noteikt, ka, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, vidējo apdrošināšanas
iemaksu algu kā vecāku pabalsta, tā pārējo likumā Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu noteikto
pabalstu apmēru noteikšanai darba ņēmējam aprēķina no viņa gūtās apdrošināšanas iemaksu algas par
12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus
pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Vienlaikus
atbilstoši noteiktajai darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībai tiek
precizētas likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 11.panta
normas attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu. Kā arī atbilstoši
pašreizējai situācijai precizētas
likuma 29.panta normas attiecībā uz pabalstu izmaksas pārtraukšanu un pārejas
noteikumu 5. un 10.punkta normas
attiecībā uz vecāku pabalsta aprēķināšanu. Ņemot vērā, ka slimības
pabalstu paredzēts nepiešķirt, ja persona apdrošināšanas gadījuma laikā
strādā kaut pie viena no saviem darba devējiem, precizētas arī likuma 1.panta
1.punkta normas, nosakot, ka viens no apdrošināšanas gadījumiem ir sociālā
riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju
zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus. |
|
|||||||||
|
4. Cita informācija |
Veidojot
sociālās apdrošināšanas sistēmu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, Saeima
no vairākām sociālās apdrošināšanas formām un modeļiem, kas vēsturiski
izveidojušies un ir atzīti pasaulē, izvēlējusies valsts sociālo
apdrošināšanu. Pastāvot šādai sistēmai, apdrošināšanas pamatprincipus,
apdrošināto personu loku, apdrošināšanas riskus, līdzekļu veidošanas kārtību
nosaka likumi un šādai apdrošināšanai ir obligāts raksturs. Līdz ar to, likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu
3.pantā tika noteikts, ka sociālā apdrošināšana Latvijā ir pasākumu kopums,
ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošu personu
risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību,
invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai
saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli
apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Papildu
izdevumu kompensēšana sakarā ar bērna kopšanu, kā tas ir vecāku pabalsta
gadījumā, sākotnēji nebija paredzēta. Minētais pasākums tika ieviests, sākot
ar 2008.gada 1.janvāri, pamatojoties uz politisku lēmumu. Izslēdzot
no likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu normu, kas nosaka, ka
vecāku pabalstu piešķir personai, kura
bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai
pašnodarbinātais, tiek nodrošināta valstī ieviestā valsts sociālā
apdrošināšanas pamatprincipa darbība - valsts sociālā apdrošināšana garantē cilvēkam noteiktu ienākumu
aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus. Personām, kuras, kopjot bērnu vecumā
līdz vienam gadam, turpina strādāt, nekādu darba ienākumu zaudējuma nav. Bez tam šīs personas,
vienlaicīgi saņemot darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās personas, kuras, kopjot bērnu,
atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. |
|
|||||||||
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
||||||||||
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un
kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav
attiecināms. |
|
|||||||||
|
3. Ietekme
uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
4. Ietekme
uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Vecāku pabalsta jomā
paredzētie priekšlikumi ir vērsti uz
to, lai sakārtotu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu ne tikai īstermiņā,
bet arī nodrošinātu tās kā pašfinansējošas sistēmas darbību ilgtermiņā, ņemot
vērā, ka šis pabalsts 2008.gadā tika ieviests esošās sociālās apdrošināšanas
iemaksu likmes ietvaros (33.09%). Vienlaikus šie priekšlikumi ir vērsti uz bērna tiesību aizsardzību - pilnvērtīgas aprūpes nodrošināšanu
bērnam līdz viena gada vecumam, kuru sniedz vecāki. Slimības pabalsta jomā paredzēto
priekšlikumu ieviešana veicinās slimojošo personu efektīvāku ārstēšanu, kā
arī veicinās pašas personas rūpes par savu veselību. |
|
|||||||||
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai
biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms. |
|
|||||||||
|
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms.
|
|
|||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||||||||
|
Rādītāji |
2009 |
Turpmākie trīs gadi |
|||||||||
|
2010 |
2011 |
2012 |
|||||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||||||
|
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos: speciālais budžets |
Saskaņā ar likumu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta slimības pabalstiem 67 741,4 tūkst. latu, vecāku pabalstiem 71 450,4 tūkst. latu. |
0 |
0 |
0 |
|||||||
|
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos: speciālais budžets |
Saskaņā ar likumu Grozījumi likumā Par
valsts budžetu 2009.gadam plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes
un slimības speciālā budžeta slimības pabalstiem 67 741,4 tūkst. latu,
vecāku pabalstiem 71 450,4 tūkst. latu. |
- 19 391,8 |
- 54 884,4 |
- 57 452,2 |
|||||||
|
3. Finansiālā ietekme: speciālais budžets |
|
+ 19 391,8 |
+ 54 884,4 |
+ 57 452,2 |
|||||||
|
4.Progn
ozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
Nav
attiecināms. |
||||||||||
|
5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja
nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot
anotācijas pielikumā) |
Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi: 1) slimības pabalstu gadījumu skaits periodā,
kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras (VSAA) statistiskas 2008.gadā bija 9,8 tūkst. gadījumu gadā jeb
nepilni 5% no slimības pabalstu gadījuma kopskaita. Tiek pieņemts, ka skaits
pieaugs ik gadu par 1,7% (par pamatu ņemot 2006.-2008.g. skaita vidējo
dinamiku); 2) 2008.gadā 99 % no gadījumu kopskaita
attiecās uz slimības pabalstiem
vispārējā gadījumā, ko pielīdzina arī turpmākajiem gadiem. Slimības
gadījumu skaits: 2009.gadā 823,
2010.gadā 837, 2011.gadā 850, 2012.gadā 865 personas vidēji
mēnesī; 3) plānotais pabalsta apmērs vienā slimības
dienā 2009.gadā 11,29 Ls, 2010.gadā 10,19 Ls, 2011.gadā 9,85 Ls, 2012.gadā
9,85 Ls; 4) slimības pabalstu gadījumu vidējais slimības
ilgums periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, 2008.gadā bija 41
nedēļa jeb 287 dienas. Tā kā likumprojekts paredz slimības pabalstu izmaksu
par periodu līdz 26.nedēļai jeb 182 dienām, tad pabalsts netiks izmaksāts par
15 nedēļām jeb 105 darbnespējas dienām. Izdevumu samazinājums slimības pabalstiem: 2009.gadā:
823 x 11,29 x 105 x 6 = - 5 853 752 Ls 2010.gadā:
837 x 10,19 x 105 x 12 = - 10 746 578 Ls 2011.gadā:
850 x 9,85 x 105 x 12 = - 10 549 350 Ls 2012.gadā:
865 x 9,85 x 105 x 12 = - 10 735 515 Ls 5)
vecāku
pabalstu skaits par bērniem, kuri piedzimtu periodā 2010.g.maijsdecembris
4889 vidēji mēnesī, 2011.g. 17713, 2012.g. 18666. Skaits noteikts, ņemot
Eurostat 2008.gada prognozes par jaundzimušo skaitu 2010.gadā 22567,
2011.gadā 22627, 2012.gadā 22623; 6)
pēc VSAA
datiem 47,5% no vecāku pabalstu saņēmējiem vienlaikus bija arī strādājoši.
Īpatsvars tiek pieņemts 2010.gadam un arī turpmākajiem; 7)
vecāku
pabalstu vidējais apmērs 2010.gadā 465,40 Ls, 2011.gadā 439,10 Ls,
2012.gadā 439,10 Ls; 8)
vienlaicīga
vecāku pabalsta un bezdarbnieka pabalsta nesaņemšana dos pozitīvu ietekmi uz
valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Taču precīzus aprēķinus nav
iespējams veikt, jo nav veikta uzskaite par to, cik cilvēku vienlaicīgi saņem
vecāku pabalstu un bezdarbnieka pabalstu. Izdevumu samazinājums vecāku pabalstiem par strādājošajiem
pabalstu saņēmējiem: 2010.gadā: 2322x
465,40x 8 = - 8 645 270 Ls 2011.gadā: 8414x
439,10x 12= - 44 335 049 Ls 2012.gadā:
8866x 439,10x 12= - 46 716 727 Ls Izdevumu samazinājums kopā
invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā: 2009.gadā: -
5 853 752 Ls 2010.gadā: -
10 746 578 - 8 645 270 = - 19 391 848 Ls 2011.gadā: -
54 884 399 Ls2012.gadā: - 57 452 242 Ls |
||||||||||
|
6. Cita informācija |
Likumprojektā noteikto pasākumu attiecībā uz slimības pabalstu
realizēšanas rezultātā 2009.gadā valsts sociālās apdrošināšanas
invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā paredzams izdevumu
samazinājums - 5 853 725 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājums
2009.gadā tiks iekļauts likumprojektā Grozījumi likumā Par valsts budžetu
2009.gadam un izdevumu samazinājums turpmākajiem gadiem tiks ņemts vērā,
izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam. |
||||||||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
||||||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta
noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā
arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Papildus jāizdod četri Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabineta noteikumi Grozījumi Ministru
kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 Darbnespējas lapu izsniegšanas
kārtība. Noteikumu izdošanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu noteikt Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisijas tiesības atsevišķos gadījumos sniegt
atzinumu par darbnespējas lapas
turpmāku pagarināšanu, kas ir saistošs ārstam vai ārsta palīgam. Ministru kabineta noteikumi Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada
19.novembra noteikumos Nr.650
Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijā un Ministru
kabineta noteikumi Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra
noteikumos Nr.869 Veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums, lai noteiktu minētās
komisijas uzdevumus un tiesības attiecībā uz ārstam vai ārsta palīgam
saistošu atzinumu par darbnespējas lapu sniegšanu. Minēto Ministru kabineta noteikumu normām
jāstājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju. Ministru kabineta noteikumu
projektus paredzēts sagatavot līdz 2009.gada 15.jūnijam. Kā arī jāizdod Ministru kabineta noteikumi Grozījumi Ministru
kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas
kārtība un valsts sociālās
apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība. Noteikumu
izdošanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu noteikt vecāku pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību
un kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas
kārtību darba ņēmējam.
Ministru kabineta noteikumu normām jāstājas spēkā ar 2010.gada
1.janvāri. Noteikumu projektu paredzēts sagatavot līdz 2009.gada 1.decembrim.
Par visu minēto Ministru kabineta noteikumu
projektu sagatavošanu atbildīga ir
Labklājības ministrija. |
|
|||||||||
|
2. Cita
informācija |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
||||||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām
institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|
||||||||||
|
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids
(piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums,
vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek
pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
2.tabula |
|
||||||||||
|
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā
panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas
pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Nav attiecināms. |
|
||||||||
|
|
|
|
|
||||||||
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības
institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas
sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu
noteikumu projektiem |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
6. Cita informācija |
|
|
|||||||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
||||||||||
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir
notikušas |
Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Ārstu biedrību. |
|
|||||||||
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta,
iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs,
neatbalsta) |
Latvijas Ārstu biedrība neiebilst pret slimības pabalsta maksimālā
izmaksas perioda samazināšanu. |
|
|||||||||
|
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Par slimības pabalsta izmaksas perioda saīsināšanu ir diskutēts ar
plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, internets) starpniecību. |
|
|||||||||
|
4.
Konsultācijas ar ekspertiem |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
5. Cita
informācija |
Nav attiecināms. |
|
|||||||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
||||||||||
|
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Slimības pabalsta un vecāku pabalsta administrēšanu
(piešķiršanu un izmaksu) tāpat kā līdz šim nodrošinās Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts
komisijai tiek uzlikts papildus uzdevums - sniegt atzinumu par darbnespējas lapas turpmāku
pagarināšanu. Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts
vai pašvaldības institūcijas nav nepieciešams. |
|
|||||||||
|
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Laikraksts Latvijas Vēstnesis, Normatīvo aktu informācijas sistēma
(NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv,
sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem. |
|
|||||||||
|
3. Kā
indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības likuma Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu 38.pantā noteiktajā kārtībā. Sūdzības sakarā ar
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par
valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu mēneša laikā no lēmuma spēkā
stāšanās dienas var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var
pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas. Strīdi par likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēto
tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā, t.i.
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras direktora lēmums kā administratīvais akts pārsūdzams
vispārējā administratīvā procesa kārtībā, personai iesniedzot pieteikumu
Administratīvajā rajona tiesā. |
|
|||||||||
|
4. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
|
|||||||||
Labklājības ministrs U.Augulis
Vīzē: valsts sekretārs R.Beinarovičs
25.05.2009 15:25
3069
I.Baranovska
67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv
K.Zirnīte
67021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
|
Rīgā |
Nr.33 |
2009.gada
26.maijā |
102.§
Likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""
TA-1719
______________________________________________________
(U.Augulis, M.Segliņš, E.Repše, J.Muižniece,
V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu
likumprojekta paketē.
Pieņemt zināšanai, ka
Tieslietu ministrijai nav iebildumu pret likumprojekta turpmāko virzību.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.
Ministru prezidents, bērnu,
ģimenes
un sabiedrības integrācijas
lietu
ministrs V.Dombrovskis
Valsts
kancelejas direktora vietā
Tiesību
aktu redakcijas
departamenta vadītāja D.Vaivare