9/8 -

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 82.pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” uz ........lpp;

2) anotācija likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā” uz........lpp.

Ar cieņu,

Guntis Blumbergs

komisijas priekšsēdētājs

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts

Grozījumi Konkurences likumā

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 22.nr.; 2004, 10.nr.; 2008, 9.nr., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdu „finansu” ar vārdu „finanšu”;

vārdus "naudas sods" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "soda nauda" (attiecīgā locījumā).

2. 13.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā var izpausties kā:”

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu (arī atlaižu u.tml.) piemērošana vai uzspiešana par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;”

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, bet pārējām pārtikas precēm – 30 dienas no preču piegādes dienas.”

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) nepamatoti atšķirīgu noteikumu, nosacījumu vai maksājumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.”

papildināt pantu ar 2¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā uzskatāma arī netaisnīga pārdošanas cenu noteikšana vai piemērošana mazumtirdzniecībā”.

3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Ziņojumu neiesniedz, ja viena no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā nepārsniedz 1,5 miljonu latu.”

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus par soda naudas par vienošanās aizlieguma pārkāpumu noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad soda naudu var samazināt vai kad tirgus dalībnieku var atbrīvot no soda naudas samaksas un 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par soda naudas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”
Likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

No Konkurences padomes veiktās analīzes par līgumiem starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem par pārtikas preču piegādi var secināt, ka līgumi, to pielikumi un atsevišķie noteikumi kopumā ir kļuvuši skaidrāki un pārskatāmāki. Tomēr konstatējamas arī nesamērīgas atšķirības starp līgumos piegādātājiem noteiktajos pienākumos, ko nepieciešams novērst. Tāpat atsevišķos gadījumos līgumos ar piegādātājiem veiktas izmaiņas, ar mērķi paslēpt līdz šim pastāvošos netaisnīgos noteikumus un maksājumus citos, tādējādi cenšoties apiet likumā noteiktos ierobežojumus. Līdz ar to, lai panāktu efektīvāku likuma ievērošanu, nepieciešams Konkurences likuma 13.panta otro daļu noteikt kā ģenerālklauzulu.

Pašreiz Konkurences likuma 13.pants paredz, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā pietiekami ilgā laika posmā, dodot izsmeļošu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas uzskaitījumu.

Tādējādi dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā var konstatēt tikai, ja netaisnīgi un nepamatoti noteikumi, nosacījumi vai maksājumi var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā pietiekami ilgā laika posmā, attiecīgi no tiesību normas skaidri izriet, ka „pietiekami ilgs laika posms” attiecas uz konkurences deformēšanu nevis uz ilglaicīgu tirgus varu, kas jāņem vērā konstatējot dominējošu stāvokli. Izvērtējot, vai tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā tiek ņemta vērā tā iepirkuma vara un piegādātāju atkarība, kas neizbēgami ietver arī laika perioda izvērtēšanu, jo īslaicīga tirgus vara nenoved pie dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā konstatēšanas.

Tādējādi esošā norma faktiski pieļauj netaisnīgu noteikumu piemērošanu, ja vien konkurence netiek deformēta ilgākā laika periodā.

Konkurences likums nosaka izsmeļošu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas veidu uzskaitījumu, tomēr, izvērtējot līgumu noteikumus, konstatēti noteikumi, kas nav ietverti Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā, bet pēc savas būtības uzskatāmi par netaisnīgiem, piemēram, nepamatoti atšķirīgu noteikumu izvirzīšana, kas saistīta ar preču faktisko piegādi. Pēc likuma spēkā stāšanās novērots, ka līgumos veiktas izmaiņas arī ar mērķi ietvert netaisnīgos noteikumus un maksājumus citos, tādējādi apejot likumā noteiktos ierobežojumus. Līdz ar to, lai panāktu efektīvāku likuma ievērošanu, nepieciešams Konkurences likuma 13.panta otro daļu noteikt kā ģenerālklauzulu.

Konkurences likums pašreiz nesatur precīzas norādes par to kādi norēķinu termiņi uzskatāmi par netaisniem un nepamatoti gariem, kas apgrūtina tiesību normas lietošanu. Tajā nav arī ietverti piemēri tam, kādu maksājumu par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana atzīstama par netaisnīgu.

Pašreiz Konkurences likums attiecībā uz dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, nesatur aizliegumu piemērot nepamatoti atšķirīgus noteikumus ekvivalentos darījumos ar citiem tirgus dalībniekiem. Līdz ar to dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošs tirgus dalībnieks var piemērot krasi atšķirīgus līguma noteikumus ekvivalentos darījumos, piemēram, nosakot atšķirīgus maksājuma termiņus vai izvirzot atšķirīgus noteikumus, kas saistīti ar preču faktisko piegādi, radot piegādātājiem nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Tirgus dalībniekiem ir jāiesniedz ziņojums par apvienošanos tikai, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu, šāda prasība neizslēdz dominējoša stāvokļa izveidošanos vai nostiprināšanos Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kurās sastopami mazi apgrozījumi. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka ziņojums jāiesniedz arī, ja apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Konkurences likumā noteikts, ka, konstatējot Konkurences likuma pārkāpumus, Konkurences padome ir tiesīga piemērot naudas sodu. Naudas sods ir viens no soda veidiem, kas paredzēts par Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minēto normu pārkāpumiem. Saskaņā ar Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā minēto, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.568, paredzēts, ka administratīvos pārkāpumus un par tiem paredzētos sodus, t.sk., par pašvaldību saistošajiem noteikumiem paredzētos sodus nosaka viens likums – Administratīvo sodu likums. Atsevišķos izņēmuma gadījumos speciālos likumos (Konkurences likumā) var paredzēt citus ietekmēšanas līdzekļus par konkrētā likuma pārkāpumiem.

Konkurences likumā atsevišķos pantos paralēli vārdam „finanšu” ir saglabājies vārda „finansu” lietojums, ko nepieciešams novērst.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredz, ka dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu varēs konstatēt ne tikai Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā uzskaitītajos gadījumos, bet arī piemērojot 13.panta otro daļu kā ģenerālklauzulu arī gadījumiem, kas nav tajā uzskaitīti. Līdztekus iepriekš minētajam 13.panta otrajā daļā uzskaitītie dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas izpausmes veidi papildināti ar aizliegumu piemērot nepamatoti atšķirīgus noteikumus ekvivalentos darījumos, lai novērstu šādu gadījumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci un informētu mazumtirgotājus par šādas prakses neatbilstību likumam.

Lai atvieglotu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas interpretēšanu un piemērošanu, Likumprojekts paredz vārdus „pietiekami ilgā laika posmā” pārnest no teikuma beigām un piemērot aiz vārdiem „iepirkuma varu”, tādejādi laika vērtēšanu attiecinot uz tirgus dalībnieka iepirkuma varu, nevis konkurences deformēšanu, kā to varēja interpretēt līdz šim.

Precizēts Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punkts, kurā, lai atvieglotu tiesību normas piemērošanu un izpratni piegādātājiem un mazumtirgotājiem, ietverti piemēri netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošanai vai uzspiešanai (maksājumi par preču izvietošanu veikalu plauktos un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem), neveidojot ieslēdzošu piemēru sarakstu.

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkts, ņemot vērā pārtikas preču aprites specifiku, papildināts ar precīziem termiņiem norēķiniem par piegādātajām pārtikas precēm, paredzot, ka norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm uzskatāms par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniedz 10 dienas no preces derīguma termiņa izbeigšanās dienas precēm ar ātru aprites ciklu (ar derīguma termiņu līdz 20 dienām) vai precēm ar garāku derīguma termiņu – 30 dienas no preču piegādes dienas.

Likumprojekts paredz noteikt, ka ziņojums jāiesniedz arī, ja apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Likumprojekts saskaņā ar Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.568, nolemto un Ministru kabineta 29.09.2008. sēdes protokola Nr.69 6.§. 2.punktā noteikto, paredz aizstāt līdz šim Konkurences likumā lietotā ietekmēšanas līdzekļa nosaukumu „naudas sods”, kas sakrīt ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietotā administratīvā soda veidu, pret nosaukumu „soda nauda”, kas kā ietekmēšanas līdzeklis noteikts arī likumā „Par Valsts ieņēmuma dienestu”, attiecīgi paredzot pārejas noteikumos laiku, līdz kuram Ministru kabinetam sakarā ar grozījumiem deleģējumā ir no jauna jāizdod noteikumi par kārtību, kādā nosakāma soda nauda par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem, precizējot noteikumos lietoto terminu „naudas sods” atbilstoši Konkurences likumā veiktajām izmaiņām.

Likumprojekts paredz novērst atšķirīgu vārdu „finansu” un „finanšu” lietošanu Konkurences likumā.

3. Cita informācija

Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte	Tiks sekmēta godīga konkurence, novēršot iespējas uzspiest netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus, nodrošināta apvienošanās kontrole gadījumos, kad tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%. Līdz ar to tiek uzlaboti konkurences apstākļi ražotāju un piegādātāju starpā, kā arī tirgus koncentrācijas kontrole.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Uzņēmējiem, kuru kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%, pirms apvienošanās būs jāiegūst atļauja no Konkurences padomes.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	(tūkst. latu)
	2009. gads	Turpmākie trīs gadi
	2009. gads	2010. gads	2011. gads	2012. gads
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
6. Cita informācija	Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ekonomikas ministrijai līdz 2010.gada 1.janvārim jāizstrādā Konkurences likuma 12.panta piektajā daļā minētie noteikumi par soda naudas par vienošanās aizlieguma pārkāpumu noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, gadījumus, kad soda naudu var samazināt vai kad tirgus dalībnieku var atbrīvot no soda naudas samaksas un 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par soda naudas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

Eiropas Kopienas konkurences tiesības (Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā 3.panta otrā daļa) ļauj dalībvalstīm izlemt par nepieciešamajiem pasākumiem tirgus dalībnieku ļaunprātīgas vienpusējas rīcības ierobežošanai.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids(piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu				Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību– pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)		Nav attiecināms.
_	_		_

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts apspriests ar Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF), Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti
4. Konsultācijas ar ekspertiem
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošinātas esošo institūciju funkciju ietvaros Konkurences padomei veicot tirgus uzraudzību.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS” un mājas lapā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt, Administratīvā procesa likuma un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.