Rīgā
22.05.2009. Nr.90/TA-1128
Saeimas Prezidijam
Nosūtām
izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Latvijas
valsts karoga likums". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija
(atbildīgā amatpersona - Stipre 67016208, sintija.stipre@mfa.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 11 lp.
2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.
3.
Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.32 29.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Latvijas valsts karoga likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt vienotus
Latvijas valsts karoga lietošanas principus Latvijas Republikā.
2.pants. Latvijas valsts karoga apraksts
(1) Latvijas valsts karogs ir
karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru.
(2) Latvijas valsts karoga
sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2.
(3) Latvijas valsts karoga platuma un
garuma attiecība ir 1:2.
(4) Valsts karoga sarkanbaltsarkano
svītru attiecībai, kā arī karoga platuma un garuma attiecībai neatkarīgi no
karoga izmēriem jāatbilst šā likuma 1.pielikumā norādītajam paraugam.
(5) Latvijas valsts karogs ir Latvijas
Republikas valsts simbols.
3.pants. Latvijas valsts karoga un citu karogu
protokolārā kārtība
(1) Ja kopā ar
Latvijas valsts karogu lieto citus karogus, tos izkārto šādā secībā:
1) Latvijas valsts karogs;
2) citas valsts karogs;
3) starptautiskas publiskas organizācijas
karogs;
4) Latvijas Valsts prezidenta standarts;
5) Saeimas priekšsēdētāja karogs;
6) Ministru prezidenta karogs;
7) nozares ministrijas karogs;
8) aizsardzības ministra karogs;
9) citas valsts pārvaldes iestādes vai
institūcijas karogs;
10) Nacionālo
bruņoto spēku komandiera karogs;
11) Nacionālo
bruņoto spēku sastāvdaļas karogs;
12) administratīvi
teritoriālās vienības karogs;
13) starptautiskas
nevalstiskas organizācijas karogs;
14) citi karogi.
(2) Ja kopā ar Latvijas
valsts karogu lieto vairākus citu valstu vai starptautisku publisku
organizāciju karogus, tos izkārto šādi:
1) Latvijas mēroga pasākumos viena veida karogus,
piemēram, valstu karogus, izkārto pēc valsts nosaukuma latviešu valodā;
2) starptautiska mēroga pasākumos viena veida karogus,
piemēram, valstu karogus, izkārto pēc valsts nosaukuma angļu valodā vai
pasākuma oficiālajā darba valodā.
(3) Starptautiskas
publiskas organizācijas rīkotā pasākumā Latvijas valsts karogu lieto saskaņā ar
Latvijas vietu šīs organizācijas apstiprinātajā protokolārajā kārtībā.
(4) Skaidrojumu par
Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību saskaņā ar starptautiskā diplomātiskā
protokola normām sniedz Ārlietu ministrijas Valsts protokols.
4.pants. Aizliegums lietot Latvijas valsts
karogu
(1) Latvijas
valsts karogu aizliegts lietot:
1) pie ēkām, kas atrodas avārijas
stāvoklī;
2) pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta;
3) citās nepiemērotās vietās un
apstākļos.
(2) Aizliegts
lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai saburzītu Latvijas valsts karogu.
(3) Lietošanai
nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā, publiski nepieejamā
vietā sadalot pa krāsu lentām.
II nodaļa. Latvijas valsts karoga
un citu karogu lietošana
pie ēkām
5.pants. Latvijas valsts karoga un citu karogu
lietošanas principi pie ēkām
(1) Ja
kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, to novieto
labajā pusē, bet Latvijas valsts karogu kreisajā pusē, skatoties uz ēkas
fasādi (2.pielikuma 1.punkts).
(2) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie
ēkas fasādes lieto citus karogus, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā malā,
bet citus karogus pa labi no Latvijas valsts karoga šajā likumā noteiktajā
protokolārajā kārtībā, skatoties uz ēkas fasādi (2.pielikuma 2.punkts).
(3) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu
citus karogus lieto karogu mastos, tos izkārto šādi:
1) Latvijas valsts karogu novieto karogu
rindas sākumā, bet citus karogus pa labi no Latvijas valsts karoga šajā
likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā, skatoties uz karogu mastu rindu (2.pielikuma
2.punkts);
2) Latvijas valsts karogu novieto karogu
rindas sākumā un beigās, vidū citus karogus šajā likumā noteiktajā
protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās uz labo pusi, skatoties uz karogu
mastu rindu (2.pielikuma 3.punkts).
(4) Ja kopā ar Latvijas valsts karogu
lieto šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.,
12. vai 13.punktā minētos karogus, to platumam jāatbilst Latvijas valsts karoga
platumam.
6.pants. Latvijas valsts karoga
pastāvīga novietošana pie ēkām
(1) Latvijas
valsts karogu pastāvīgi novieto:
1) Rīgas pils
Svētā gara tornī;
2) pie Latvijas
Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences;
3) pie Saeimas;
4) pie Ministru
kabineta kopā ar Eiropas Savienības karogu;
5) pie nozaru
ministriju ēkām kopā ar Eiropas Savienības karogu (pie Aizsardzības ministrijas
arī kopā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogu);
6) pie
Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, administratīvajām tiesām, apgabaltiesām un
pilsētu (rajonu) tiesām;
7) pie
Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja;
8) pie
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas kopā ar Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas karogu;
9) pie Latvijas
Bankas centrālās ēkas un pie Latvijas Bankas filiālēm;
10) pie
republikas pilsētu un novadu domju administrāciju ēkām kopā ar Eiropas
Savienības karogu;
11) Latvijas
robežšķērsošanas vietās kopā ar Eiropas Savienības karogu;
12) pie
Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām kopā ar Eiropas
Savienības karogu, ja tas ir tehniski iespējams un nav pretrunā ar uzņemošās
valsts normatīvajiem aktiem un diplomātiskā protokola tradīcijām;
13) pie
pirmsskolas izglītības iestādēm pastāvīgi, bet pie citām izglītības iestādēm
mācību gada laikā.
(2) Latvijas valsts karogu var pastāvīgi novietot
arī pie citām publisko un privāto personu ēkām, garantējot Latvijas valsts
karogam pienācīgu cieņu.
(3) Ja tiek veikts šā panta pirmajā daļā
minēto ēku kapitālais remonts vai tiek remontēta šo ēku fasāde, lēmumu par Latvijas valsts karoga
pārvietošanu pieņem attiecīgās šā panta pirmajā daļā minētās iestādes vadītājs.
7.pants. Latvijas valsts karoga
lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās
(1) Latvijas valsts karogu pie publisko
un privāto personu ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 11.novembrī un 18.novembrī.
(2) Latvijas valsts karogu sēru
noformējumā pie publisko un privāto personu ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā,
17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
(3) Latvijas karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību
noteiktajos gadījumos.
(4) Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskos un ģimenes
svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot
valsts karogam pienācīgu cieņu.
8.pants. Latvijas valsts karoga
lietošana īpašajās dienās
(1) Lietuvas valsts atjaunošanas dienā 16.februārī
līdzās Latvijas valsts karogam Rīgas pils Svētā gara
tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta novieto Lietuvas
nacionālo karogu.
(2) Igaunijas Republikas dibināšanas dienā 24.februārī līdzās Latvijas
valsts karogam Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta novieto
Igaunijas karogu.
(3) Eiropas dienā 9.maijā Latvijas valsts karogu kopā ar Eiropas
Savienības karogu novieto pie Valsts prezidenta oficiālās rezidences Rīgas pilī un Saeimas.
9.pants. Latvijas valsts karoga
lietošana vēlēšanu dienā
(1) Latvijas valsts karogu novieto pie ēkām, kur izvietoti
vēlēšanu iecirkņi:
1) Saeimas vēlēšanu dienā;
2) republikas pilsētu un novadu domju
vēlēšanu dienā;
3) tautas nobalsošanas dienā.
(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā
Latvijas valsts karogu kopā ar Eiropas Savienības karogu novieto pie ēkām, kur izvietoti vēlēšanu iecirkņi.
III nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana telpās
10.pants. Latvijas valsts karoga lietošanas
principi telpās
(1) Ja Latvijas valsts karogu kopā ar
citiem karogiem telpā lieto neiezīmētā vietā:
1) Latvijas valsts karogu novieto
kreisajā karogu rindas malā, bet citus karogus pa labi no tā protokolārajā
kārtībā, skatoties uz karogu rindu (2.pielikuma 2.punkts);
2) Latvijas valsts karogu novieto karogu
rindas sākumā un beigās, vidū citus karogus šajā likumā noteiktajā
protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās uz labo pusi (2.pielikuma 3.punkts);
3) Latvijas valsts karogu novieto vidū,
bet citus karogus alfabēta secībā Latvijas valsts karoga abās pusēs (2.pielikuma
4.punkts).
(2) Ja Latvijas valsts karogu kopā ar
citiem karogiem lieto iezīmētā vietā telpā (pie pults vai mikrofona),
starptautisku sarunu laikā, starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu
parakstīšanas laikā vai preses konferences laikā:
1) Latvijas valsts karogu novieto aiz
Latvijas valsts amatpersonas labā pleca, bet citus karogus novieto kreisā pleca
virzienā protokolārajā kārtībā;
2) Latvijas valsts karogu novieto aiz
Latvijas valsts amatpersonas, bet citas valsts vai starptautiskas publiskas organizācijas
karogu novieto aiz attiecīgās amatpersonas (2.pielikuma 5.punkts). Viesis tikšanās
laikā iezīmētā vietā ir pie Latvijas valsts amatpersonas labās rokas.
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktos
Latvijas valsts karoga lietošanas principus var izmantot arī privātpersonas
lietišķu sarunu, līgumu slēgšanas, preses konferenču un citu pasākumu laikā.
11.pants.
Latvijas valsts karoga pastāvīga lietošana valsts amatpersonu darba kabinetos
(1) Latvijas valsts karogu
pastāvīgi lieto:
1) Latvijas Valsts prezidenta
darba kabinetā;
2) Saeimas priekšsēdētāja
darba kabinetā un Saeimas plenārsēžu zālē;
3) Ministru prezidenta darba
kabinetā un Ministru kabineta sēžu zālē;
4) nozaru ministru un īpašu
uzdevumu ministru darba kabinetos;
5) Satversmes tiesas
priekšsēdētāja un tiesnešu darba kabinetos, kā arī Satversmes tiesas sēžu zālē;
6) Augstākās tiesas
priekšsēdētāja, administratīvo tiesu priekšsēdētāju, apgabaltiesu
priekšsēdētāju un pilsētu (rajonu) tiesu priekšsēdētāju darba kabinetos;
7) ģenerālprokurora un tiesībsarga
darba kabinetā;
8) Latvijas diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību vadītāju darba kabinetos.
(2) Latvijas valsts karogu šā panta
pirmajā daļā noteikto Latvijas valsts amatpersonu darba kabinetos novieto
saskaņā ar šā likuma 10.pantā minētajiem principiem un tā, lai tam tiktu
garantēta pienācīga cieņa.
12.pants. Latvijas valsts karoga lietošana uz
galda
(1) Starptautisku sarunu laikā, starpvalstu,
starpvaldību vai starpresoru līgumu parakstīšanas laikā vai preses konferences
laikā Latvijas pārstāvis uz galda var lietot proporcionāli samazinātu Latvijas
valsts karogu, novietojot to šādi:
1) starptautisku sarunu laikā karogu
novieto delegācijas vadītāja priekšā pa labi;
2) starpvalstu, starpvaldību vai
starpresoru līgumu parakstīšanas laikā karogu novieto tās personas priekšā pa
labi, kura paraksta dokumentu;
3) preses konferences laikā karogu
novieto tās personas priekšā pa labi, kura sniedz informāciju preses konferencē.
(2) Starptautisku pasākumu laikā,
piemēram, konferenču, sanāksmju, darba grupu apspriežu laikā, Latvijas valsts
karogu neatkarīgi no personas amata kā valsts piederības zīmi var novietot
Latvijas pārstāvja priekšā pa labi.
IV nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana uz valsts
amatpersonas
dienesta automašīnas
13.pants. Latvijas valsts karoga
lietošana uz dienesta automašīnas
Latvijas valsts karogu uz dienesta
automašīnas var lietot:
1) Latvijas Valsts
prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un ārlietu ministrs,
pildot dienesta pienākumus ārvalstīs;
2) Latvijas diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību vadītāji, pildot dienesta pienākumus ārvalstīs,
saskaņā ar uzņemošās valsts diplomātiskā protokola tradīcijām;
3) ārvalstu amatpersonu
vizīšu laikā Latvijā saskaņā ar šā likuma 14.panta otrās daļas noteikumiem.
14.pants. Latvijas valsts karoga vieta uz
automašīnas
(1) Proporcionāli samazinātu Latvijas
valsts karogu novieto uz automašīnas priekšējā labā spārna.
(2) Ja automašīnā kopā ar Latvijas valsts
amatpersonu atrodas atbilstoša ranga citas valsts vai starptautiskas publiskas
organizācijas amatpersona, proporcionāli samazinātu Latvijas valsts karogu
novieto uz automašīnas priekšējā kreisā spārna, bet citas valsts vai
starptautiskas publiskas organizācijas karogu uz automašīnas priekšējā labā
spārna atbilstoši amatpersonu vietai automašīnā.
V nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana sēru
gadījumos
15.pants. Latvijas valsts karogs sēru
noformējumā
(1) Latvijas valsts karogam sēru
noformējumā virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20
no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam.
(2) Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu
nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
(3) Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto
kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu.
16.pants. Latvijas valsts karoga lietošana
bēru ceremonijā
(1) Bēru ceremonijas laikā zārku var
apklāt ar Latvijas valsts karogu.
(2) Pirms zārka nolaišanas kapā vai pirms
nelaiķa kremēšanas Latvijas valsts karogu noņem no zārka, saloka un nodod
nelaiķa tuviniekiem.
VI nodaļa. Latvijas valsts karoga lietošana
dekoratīvos nolūkos
17.pants.
Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos
(1) Latvijas
valsts karogu var lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
(2) Ja
Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma
proporcija var atšķirties no šā likuma 2.pantā noteiktā standarta, taču
jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano
svītru proporcija.
(3) Ja
Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tas saglabā valsts simbola
statusu.
18.pants.
Latvijas valsts karoga vimpelis
(1) Latvijas valsts karoga vimpelis ir trapecveida auduma lente
Latvijas valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās. Latvijas valsts karoga
vimpeļa platuma un garuma attiecība atbilst šā likuma 3.pielikumā norādītajām
proporcijām.
(2) Latvijas valsts karoga vimpelim ir tāda pati tiesiskā
aizsardzība kā Latvijas valsts karogam.
(3) Latvijas valsts karoga vimpeli nelieto karoga kātā pie ēkas
fasādes.
(4) Latvijas valsts karoga vimpeli lieto, garantējot tam pienācīgu
cieņu.
(5) Latvijas valsts karoga vimpelis neaizstāj Latvijas valsts karogu
šajā likumā noteiktajos gadījumos.
19.pants.
Latvijas valsts karoga attēla lietošana
(1) Latvijas
valsts karoga attēlu drīkst izmantot, garantējot tam pienācīgu cieņu.
(2) Aizliegts
lietot Latvijas valsts karoga attēlu kā preču vai pakalpojumu zīmi.
(3) Šā
panta otrā daļa neattiecas uz Latvijas valsts karoga krāsu un krāsu proporciju izmantošanu
kā preču vai pakalpojumu zīmes elementu.
VII nodaļa. Latvijas
valsts karoga lietošanas uzraudzība un likuma piemērošanas kārtība
20.pants. Likuma normu izpildes
uzraudzība
(1) Par likumā noteikto karoga lietošanas noteikumu
neievērošanu Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki sastāda
administratīvā pārkāpuma protokolu.
(2) Par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas
necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, vai par
Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas
pie likumā noteiktās atbildības.
(3) Atzinumu par Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga
vimpeļa atbilstību likuma normām sniedz Valsts heraldikas komisija.
21.pants. Latvijas valsts
karoga likuma piemērošanas noteikumi
Ministru kabinets nosaka Latvijas valsts karoga un
Latvijas valsts karoga vimpeļa:
1) krāsu
toņus atbilstoši materiālam un tehnikai;
2)
lietošanas tehniskos noteikumus.
22.pants. Latvijas valsts karoga
lietošana uz kuģiem un Nacionālajos bruņotajos spēkos
(1) Latvijas valsts karoga lietošanu uz kuģiem nosaka Ministru
kabinets.
(2) Latvijas valsts karoga lietošanu Nacionālajos bruņotajos
spēkos, kā arī militārajās parādēs un ceremonijās nosaka aizsardzības ministrs.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā
stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas valsts karogu" (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.; 2000, 12.nr.;
2001, 5.nr.; 2004, 12.nr.).
2. Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija
noteikumi Nr.252 "Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību
uz kuģiem" ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās
dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.augustam.
3. Ministru kabinets līdz 2009.gada
1.augustam izdod šā likuma 21.pantā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Ārlietu ministrs
M.Riekstiņš
Likumprojekta Latvijas valsts karoga likums anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
|
|||||||||
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Likumprojekts izstrādāts saskaņā
ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.237 Ārlietu
ministrijas nolikums 4.3.punktu. Ārlietu ministrija savas
kompetences ietvaros ir konstatējusi būtiskas nepilnības un neatbilstību
starptautiski vispārpieņemtajām protokola normām līdzšinējā tiesiskajā
regulējumā par Latvijas valsts karogu un ir izstrādājusi šo likumprojektu,
lai minēto regulējumu padarītu efektīvāku un atbilstošu mūsdienu
starptautiskajām paražu tiesībām. |
|
||||||||
2. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Šobrīd Latvijas
valsts karoga lietošanas un izgatavošanas noteikumus reglamentē likums Par
Latvijas valsts karogu un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi
nr. 412 Likuma Par Latvijas valsts karogu lietošanas noteikumi (turpmāk
Noteikumi). Savas kompetences ietvaros Ārlietu ministrija ir konstatējusi
vairākus būtiskus trūkumus iepriekš minētajos normatīvajos aktos saistībā ar
precīzi reproducējamas karoga krāsas noteikšanu, kā arī Latvijas valsts,
pilsētu, valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un citu valstu karogu
pareizu protokolāro lietošanu. Valsts Heraldikas
komisijas apstiprinātais Latvijas valsts karoga karmīna tonis pēc Pantone
skalas ir piemērojams tikai poligrāfijas darbiem. Piemērojot Pantone
skalu citiem materiāliem, tiek iegūts pavisam cits tonis, atkarībā no
attiecīgā materiāla un krāsas ķīmiskā sastāva. Bez tam, Valsts Heraldikas
komisijas lēmumiem ir tikai rekomendējošs raksturs, tādēļ Latvijas valsts
karoga krāsu tehniskie parametri būtu jānostiprina normatīvajā aktā. Pēc Latvijas
iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aktuāls ir kļuvis jautājums par
starptautisko organizāciju un citu valstu karogu lietošanas protokolāro
kārtību un prioritātēm attiecībā pret Latvijas valsts karogu, taču normatīvie
akti šos jautājumus nereglamentē. Tāpat jāatzīmē, ka Noteikumu pielikumā
pievienotās karogu shēmas ir novecojušas un nepilnīgas. |
|
||||||||
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts izstrādāts, lai
atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokolārajām normām
noteiktu Latvijas valsts karoga lietošanas principus. Likumprojektā precizēts Latvijas
valsts karoga apraksts, karogu lietošanas principi un shēmas. Pamatojoties uz deleģējumu
likumā, paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu
nostiprināti Latvijas valsts karoga krāsu toņu tehniskie parametri, kas būtu
juridiski saistoši karogu izgatavotājiem. Likumprojektā tiek reglamentēti
tādi būtiski jautājumi kā karogu protokolārā kārtība un Latvijas valsts
karoga lietošana dekoratīvos nolūkos. Lai popularizētu Latvijas valsts
simbolu lietošanu sabiedrībā un stiprinātu nacionālo pašapziņu, likumprojektā
iekļauts pienākums pastāvīgi lietot Latvijas valsts karogu pie nozaru ministriju
un pašvaldību ēkām. Tāpat likumprojekts paredz valstī ieviest Latvijas valsts
karoga vimpeļa lietošanas tradīciju, līdzīgi kā tas ir lielākajā daļā Eiropas
valstu. |
|
||||||||
4.
Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|||||||||
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms. |
|
||||||||
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un
kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
|
||||||||
3.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un
administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un
zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
|
||||||||
4.
Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām
personām |
Saskaņā ar likumprojektu tiks veikti grozījumi
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas valsts karoga vimpelim paredzot
analoģisku tiesisko aizsardzību, kā Latvijas valsts karogam. |
|
||||||||
5.
Sociālā ietekme: 5.1.
sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.
nodarbinātība |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
6.
Ietekme uz vidi: 6.1.
dabas resursu lietošana; 6.2.
ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.
darbības radītie atkritumi; 6.4.
ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5.
ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.
ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.
cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
7.
Cita ietekme |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||
Rādītāji |
2009 |
Turpmākie trīs gadi |
||||||||
2010 |
2011 |
2012 |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
||||||
1.
Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2.
speciālais budžets; 1.3.
pašvaldību budžets |
Nav
attiecināms |
|
|
|
||||||
2.
Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1.
valsts pamatbudžets, tajā
skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2.
speciālais budžets; 2.3.
pašvaldību budžets |
Nav
attiecināms |
|
|
|
||||||
3.
Finansiālā ietekme: 3.1.
valsts pamatbudžets, tajā
skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2.
speciālais budžets; 3.3.
pašvaldību budžets |
Nav
attiecināms |
|
|
|
||||||
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav
attiecināms |
|
|
|
||||||
5.
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu
ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav
attiecināms |
|||||||||
6.
Cita informācija |
Nav
attiecināms |
|||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
|
|||||||||
1.
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod
un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir
atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem,
kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas
mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos
noteikumus izstrādāt |
Lai
saskaņotu esošo tiesību sistēmu ar likumprojektu Ārlietu ministrija izstrādās
šādus likumprojektus: 1)
Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai paredzētu atbildību par
Latvijas valsts karoga un karoga vimpeļa un Eiropas Savienības karoga
lietošanas noteikumu neievērošanu (APK 201.44 pants). 2)
Grozījumi
Krimināllikumā, lai nodrošinātu Latvijas valsts karoga vimpeļa tiesisko
aizsardzību (KL 93.pants). Papildus
jāizdod šādi jauni Ministru kabineta noteikumi: 1)
Latvijas
valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi, lai detalizēti noteiktu Latvijas
valsts karoga likuma piemērošanas kārtību (Ārlietu ministrijai 4 mēnešu
laikā). 2)
Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības uz
kuģiem noteikumi ir jāizdod no jauna, pamatojoties uz likumprojektu (Ekonomikas ministrijai mēneša
laikā). Ar šī likumprojekta spēkā stāšanos spēku
zaudēs likums Par Latvijas valsts karogu (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 5.nr.; 2004,
12.nr.), Ministru kabineta 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 Likuma Par
Latvijas valsts karogu piemērošanas noteikumi (Latvijas Republikas Saeimas
un Ministru Kabineta Ziņotājs, 08.11.2001., 21.nr.), bet pēc attiecīgo jauno
noteikumu izdošanas spēku zaudēs Ministru kabineta 09.07.1996. noteikumi
Nr.252 Noteikumi par Latvijas valsts
karoga lietošanas kārtību uz kuģiem (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1996, 18.nr; 17.09.98. 18.nr.). |
|
||||||||
2.
Cita informācija |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|
|||||||||
1.
Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
2.
Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un
organizācijām |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
3.
Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
4.
Atbilstības izvērtējums
1.tabula |
|
|||||||||
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
2.tabula |
|
|||||||||
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas
normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto
direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
|||||||
Nav
attiecināms |
|
|
|
|||||||
5.
Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko
noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
6.
Cita informācija |
Nav attiecināms |
|
||||||||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
|||||||||
1.
Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas
nav notikušas. |
|
||||||||
2.
Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu
iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
3.
Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Nav attiecināms |
|
||||||||
4.
Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas notikušas ar Saeimas
Protokola nodaļu, Aizsardzības ministrijas Organizācijas nodaļu, Nacionālo
Bruņoto Spēku Protokola un kultūras nodaļu, Valsts Heraldikas komisiju. |
|
||||||||
5.
Cita informācija |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
|||||||||
1.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses
vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo
institūciju funkcijas |
Atzinumu par Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts
karoga vimpeļa atbilstību likuma normām sniegs Valsts Heraldikas komisija. |
|
||||||||
2.
Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiks iekļauts
Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā Latvijas
Vēstnesis. |
|
||||||||
3.
Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var aizstāvēt savas
tiesības Administratīvajā tiesā, vai nepieciešamības gadījumā vērsties ar
konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. |
|
||||||||
4.
Cita informācija |
Nav
attiecināms |
|
||||||||
Ārlietu ministrs M.Riekstiņš
Ārlietu ministrs
|
Valsts sekretāra p.i.
|
Juridiskā departamenta direktora vietniece
|
Par kontroli atbildīgā amatpersona
|
Atbildīgā amatpersona
|
|
|
|
|
|
M. Riekstiņš
|
I. Pundurs
|
I. Bīlmane
|
E.Vijupe
|
S. Stipre
|
19.03.2009.
14:04
1326
S.Stipre
67016208,
sintija.stipre@mfa.gov.lv
A.Krastiņš
67016403,
andris.krastins@mfa.gov.lv;
1.pielikums
Latvijas valsts karoga likumam
Latvijas valsts karoga platuma un garuma attiecība
Latvijas valsts karoga sarkanbaltsarkano svītru
attiecība
Ārlietu ministrs
M.Riekstiņš
2.pielikums
Latvijas valsts karoga likumam
Karogu izvietojums
1. Karogu izvietojums pie ēkas, skatoties uz
ēkas fasādi
2. Karogu
izvietojums pie ēkas, skatoties uz ēkas fasādi. Karogu izvietojums karogu
mastos, skatoties uz karogu mastu rindu. Karogu izvietojums telpās, skatoties
uz karogu rindu
3. Karogu izvietojums karogu
mastos, skatoties uz karogu mastu rindu. Karogu izvietojums telpās, skatoties
uz karogu rindu
4. Karogu
izvietojums telpās, skatoties uz karogu rindu
5. Karogu izvietojums telpā iezīmētā vietā (pie pults
vai mikrofona)
Ārlietu ministrs
M.Riekstiņš
3.pielikums
Latvijas valsts karoga likumam
Latvijas valsts karoga vimpeļa platuma un garuma attiecība
Latvijas valsts karoga vimpeļa platuma un garuma
attiecība
Ārlietu ministrs
M.Riekstiņš
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.32 |
2009.gada 19.maijā |
29.§
Likumprojekts "Latvijas valsts karoga likums"
TA-1128
___________________________________________________________
(M.Riekstiņš,
M.Segliņš, J.Bone, E.Dreimane, A.Kampars, I.V.Lieģis, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ārlietu ministrs.
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
||
Valsts kancelejas
direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās |
|
E.Dreimane |
|
2009-MK-PROT-32-1905-#29.doc
1