Rīgā, 2009.gada .jūnijā

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai otrajam lasījumam komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1218/Lp9) (steidzams), kurš ir iekļauts Saeimas š.g. 11.jūnija sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Civilprocesa likumā

(reģ. nr. 1218/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (15)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 27., 31.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 348.¹ pantu šādā redakcijā:

„348.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa nepiemēro šā likuma 345.panta otrās un trešās daļas, 346.panta un 348.panta noteikumus.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši Maksātnespējas likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru skaits;

3) komercsabiedrība Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru tiesiskās aizsardzības procesā;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību un ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(4) Lemjot par tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, kā arī vienlaikus ieceļ komercsabiedrības ieteikto administratoru.

(5) Izlemjot jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa nepiemēro Maksātnespējas likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(6) Tiesas lēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā nav pārsūdzams.

(7) Tiesa lēmuma norakstu izsniedz komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, administratoram, kā arī nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā piemēro šīs nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”

< ![endif]>

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 348.¹ panta trešās daļas ievaddaļā vārdus „šādi nosacījumi” ar vārdiem „Maksātnespējas likuma 46.¹ panta pirmajā daļā minētie nosacījumi” un izslēgt 1., 2., 3. un 4. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 348.¹ panta piekto daļu.

Uzskatīt panta sesto, septīto un astoto daļu kā panta piekto, sesto un septīto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta piedāvātajā likuma 348.¹ panta septītajā daļā vārdus „komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, administratoram” ar vārdiem „tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram”

Atbalstīts

1. Papildināt likumu ar 348.¹ pantu šādā redakcijā:

„348.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā

(3) Tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, ja pastāv Maksātnespējas likuma 46.¹ panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(4) Lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, kā arī vienlaikus ieceļ komercsabiedrības ieteikto administratoru.

(5) Tiesas lēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā nav pārsūdzams.

(6) Tiesa lēmuma norakstu izsniedz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā piemēro šīs nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”

349.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu

(1) Pēc sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu;

2) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;

2¹) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

3) lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanu;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(1¹) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1²) Ja pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(3) Tiesa izskata sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu.

(4) Par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(5) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, komercsabiedrības pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt komercsabiedrības pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(6) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

2. 349.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un panta pirmajā daļā vārdus „pēc sprieduma” ar vārdiem „pēc nolēmuma”;

papildināt panta pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

„1.¹) atļaujas sniegšanu nodrošinātajam kreditoram pārdot komercsabiedrības ieķīlāto mantu;”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta piedāvāto likuma 349. panta pirmās daļas 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanas atļaujas došanu nodrošinātajam kreditoram;”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 349. panta 1.² daļā vārdus „Ja pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas” ar vārdiem „Ja pēc nolēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu”.

Atbalstīts

2. 349.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus „pēc sprieduma” ar vārdiem „pēc nolēmuma”;

papildināt panta pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

„1¹) ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanas atļaujas došanu nodrošinātajam kreditoram;”;

aizstāt 1² daļā vārdus „Ja pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas” ar vārdiem „Ja pēc nolēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu”.

350.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas, kā arī uz komercsabiedrības vai administratora pieteikuma pamata.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc administratora pieteikuma, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiesa vienlaikus lemj, vai tiesiskās aizsardzības process ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(6) Lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu uz administratora pieteikuma pamata par šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto, tiesa vienlaikus ierosina juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu.

3. Izteikt 350.¹ pantu jaunā redakcijā:

„350.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas vai uz komercsabiedrības pieteikuma pamata.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis normatīvajos aktos noteiktais kreditoru skaits;

2) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(4) Lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta pieteikuma iesniedzējam, administratoram, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 350.¹ panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;”

Atbalstīts

3. Izteikt 350.¹ pantu šādā redakcijā:

„350.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas vai uz komercsabiedrības pieteikuma pamata.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

4. Papildināt likumu ar 350.² pantu šādā redakcijā:

„350.²pants. Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesa, kura ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, lemj par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu uz komercsabiedrības vai administratora pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesa pieņem šā likuma 349.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesa pasludina komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

(4) Tiesa pasludina komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc administratora pieteikuma, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(5) Tiesa, pasludinot komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, vienlaikus ieceļ administratoru, kurš pēdējais ir pildījis administratora pienākumus šīs komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesā.

(6) Tiesa lēmumā par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nosaka maksātnespējas procesa iestāšanās dienu. Par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena.

(7) Ja šajā pantā minētās maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un tiesiskās aizsardzības process netiek izbeigts.

(8) Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

(9) Lēmuma norakstu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesa nekavējoties nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(10) Ja tiek pasludināts komercsabiedrības maksātnespējas process un izbeigts tiesiskās aizsardzības process, tiesa piemēro šā likuma 46.¹nodaļas noteikumus, ciktāl tie atbilst šajā pantā noteiktajam.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 350.² panta pirmajā daļā vārdus „Tiesa, kura ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu” ar vārdiem „Tiesa, kura ir pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 350.² panta desmitajā daļā vārdus „ciktāl tie atbilst šajā pantā noteiktajam” ar vārdiem „ja šajā pantā nav noteikts citādi”.

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 350.² pantu šādā redakcijā:

„350.²pants. Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesa, kura ir pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, lemj par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu uz komercsabiedrības vai administratora pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu tiesa pieņem šā likuma 349.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesa pasludina komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc administratora pieteikuma, ja komercsabiedrība:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, nav veikusi Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(7) Ja šajā pantā minētās maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un tiesiskās aizsardzības process netiek izbeigts.

(8) Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

(9) Lēmuma par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(10) Komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas gadījumā tiesa piemēro šā likuma 46.¹nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

363.⁷ pants. Tiesas spriedums maksātnespējas procesa lietā

(1) Parādnieka maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams.

(2) Tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi.

(3) Ja maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 50.panta 2. vai 6.punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmi, tad tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam konstatē arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz viņa aktīvus.

(4) Tiesa, pasludinot parādnieka maksātnespējas procesu, nosaka maksātnespējas procesa iestāšanās dienu. Par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku maksātnespējas procesa iestāšanās dienu.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, tiesa papildus šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajam pārbauda, vai tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

(6) Ja tiesa, lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, konstatē, ka tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums minētās regulas 2.panta “h” punkta izpratnē un ka citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku šīs regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt, tad tiesa taisa spriedumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, neievērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(7) Apmierinot pieteikumu, tiesa:

1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu;

2) dzēš aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā, ja tā ierakstīta prasījumu nodrošināšanas kārtībā, un lemj par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā;

3) apstiprina maksātnespējas procesa izdevumus, kas radušies līdz tiesas spriedumam maksātnespējas procesa lietā;

4) lemj, vai uzlikt administratoram par pienākumu publicēt paziņojumu par parādnieka maksātnespējas procesu tās valsts oficiālajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē vai manta, ja administratoram ir izvēles tiesības publicēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — cita dalībvalsts) šādu paziņojumu un tiesa pret parādnieku uzsāk minētās regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(8) Ja maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida, vienlaikus atceļot piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli, un izbeidz maksātnespējas procesu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu vai arī maksātnespējas procesa pieteikums bijis pamatots, bet parādnieks, būdams maksātspējīgs, nav pildījis savas saistības.

(9) Atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(10) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(11) Ja tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, tā sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

5. 363.⁷ pantā:

izslēgt panta trešajā daļā vārdu un skaitli „vai 6.”;

izteikt panta septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 363.⁷ panta septītās daļas 1. punktā vārdu „pamatotu”

< o:p>

Atbalstīts

5. 363.⁷ pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdu un skaitli „vai 6.”;

izteikt septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) uzklausa administratora viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;”.

363.⁸ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu vai grozīšanu, kā arī sanācijas plāna vai tā grozījuma jaunās redakcijas apstiprināšanu;

4) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu apstiprināšanu;

5) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas atcelšanu apstiprināšanu;

6) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;

7) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

8) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

9) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

10) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

11) Padomes regulas Nr.1346/2000 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu;

12) kreditoru sapulces lēmuma par reorganizāciju atzīšanu par spēkā neesošu.

(1¹) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma vai cita piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu un mantas nodošanu administratoram. Lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(1²) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1³) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(2) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšanu, tiesa konstatē, vai šīs darbības ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs, un nosaka piemērotus pasākumus šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interešu nodrošināšanai, kā arī to, kādas sekas rada bankrota procedūras (arī tās norisē pieņemtās sanācijas vai izlīguma procedūras) apturēšana.

(3) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 2.punktā noteiktās darbības veikšanu, tiesa pārliecinās, ka minētās darbības veikšana vairs nav pamatota.

(4) Lēmuma par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu norakstu tiesa nosūta parādnieka pārstāvim, administratoram un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 37.pantā noteiktās darbības veikšanu, tiesa konstatē, vai šī darbība ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(7) Tiesa izskata sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, sūdzību par administratora lēmumu vai rīcību, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas lēmuma norakstu, izņemot lēmumu par sūdzību saistībā ar kreditoru sapulces lēmumu, nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(8) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tiesa pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Pārsūdzams ir arī tāds lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, kā arī lēmums, ar kuru tiesa atzinusi izsoli par spēkā neesošu. Apelācijas instances tiesas lēmums jautājumos par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā nav pārsūdzams.

(9) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma un sūdzības saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvja ierašanos par obligātu un likt viņu atvest piespiedu kārtā.

(10) Sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators — informāciju, kas nepieciešama šajā pantā minēto nolēmumu pieņemšanai.

6. 363.⁸ pantā:

izslēgt panta pirmās daļas 1.punktu;

papildināt panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „apstiprināšanu” ar vārdiem „vai atcelšanu;”.

6. 363.⁸ panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt 2.punktu ar vārdiem „vai atcelšanu;”.

363.⁹ pants. Izlīguma apstiprināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Tiesa apstiprina administratora iesniegto izlīgumu, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu, ja izlīgums noslēgts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, tā noteikumi nav pretlikumīgi un nav pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums.

(3) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina izlīgumu, ja to rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tad tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(5) Lēmuma par izlīguma apstiprināšanu un maksātspējas atjaunošanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

7. Izteikt likuma 363.⁹ pantu šādā redakcijā:

„363.⁹ pants. Izlīgums juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Kopā ar izlīgumu tiesā iesniedzams arī noraksts no kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu.

(3) Tiesa apstiprina izlīgumu, ja tas noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

(4) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina izlīgumu, ja to rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tad tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(6) Lēmuma par izlīguma apstiprināšanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Izlīgumu tiesa atceļ, ja parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.”

7. Izteikt 363.⁹ pantu šādā redakcijā:

„363.⁹ pants. Izlīgums juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Kopā ar izlīgumu tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu noraksts.

(3) Tiesa apstiprina izlīgumu, ja tas noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

(4) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tā apstiprina izlīgumu, ja šo izlīgumu rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(6) Lēmuma par izlīguma apstiprināšanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Tiesa atceļ izlīgumu, ja parādnieks nepilda tajā paredzētās saistības.”

363.¹³ pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz maksātnespējas procesu, noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu vai izbeidzot maksātnespējas procesa lietu.

(2) Tiesa izskata pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) noslēgts izlīgums;

3) pabeigta sanācija;

4) reorganizācijas rezultātā sanācijas ietvaros parādnieks beidz pastāvēt;

5) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu administrators pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, kā arī attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(4) Izskatot pieteikumus par maksātnespējas procesa izbeigšanu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, tiesa pieņemto lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu norakstus nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

8. 363.¹³ pantā:

Aizstāt panta otrās daļas 2.punktā vārdu „noslēgts” ar vārdu „izpildīts”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3.¹) Administrators papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra, pievieno savas darbības pārskatu un apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.”

10.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 363.¹³ panta 3.¹ daļā vārdus „Administrators papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra” ar vārdiem „Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra, papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem”.

Atbalstīts

8. 363.¹³ pantā:

aizstāt panta otrās daļas 2.punktā vārdu „noslēgts” ar vārdu „izpildīts”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra, papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem, pievieno savas darbības pārskatu un apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.”

363.¹⁹ pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 35 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

(2) Tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka fiziskajai personai ir maksātnespējas procesa pazīme un šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns atbilst šā likuma prasībām.

(3) Tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu:

1) apstiprina šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

2) uzsāk šīs personas bankrota procedūru;

3) nosaka šīs personas bankrota procedūras termiņu. Šis termiņš var būt īsāks par septiņiem gadiem, ja fiziskā persona pierāda, ka visas parādsaistības tiks izpildītas pilnā apmērā;

4) norāda aizbildni vai aizgādni un pārstāvības pamatu, ja fiziskajai personai ir aizbildnis vai aizgādnis.

(4) Tiesa nepasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka:

1) uz šo personu attiecas vismaz viens no Maksātnespējas likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

2) šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns neatbilst likuma prasībām.

(5) Ja tiesa noraida fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tā vienlaikus izbeidz šīs personas maksātnespējas procesu.

(6) Noraidot fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa lemj, vai šīs personas maksātnespējas procesa pieteikums ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes. Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus.

(7) Tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams.

(8) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(9) Ja tiesa noraida fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tā sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

9. Aizstāt 363.¹⁹ panta trešās daļas 3.punktā vārdu „septiņiem” ar vārdu „pieciem”.

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 9. pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt likuma 363.¹⁹ panta trešās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus „Šis termiņš var būt īsāks par septiņiem gadiem” ar vārdiem „Tiesa var noteikt īsāku termiņu nekā tas paredzēts Maksātnespējas likuma 174. panta otrajā daļā”.

Atbalstīts

9. Aizstāt 363.¹⁹ panta trešās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus „Šis termiņš var būt īsāks par septiņiem gadiem” ar vārdiem „Tiesa var noteikt īsāku termiņu, nekā tas paredzēts Maksātnespējas likuma 174. panta otrajā daļā”.

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.¹⁰ pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.²pants).

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

10. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts tiesiskās aizsardzības process ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā.”

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 10. pantā vārdus „pasludināts tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem „pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu”.

Atbalstīts

10. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) attiecībā uz parādnieku ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā.”

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 2003.gada 19.jūnija likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad atkrituši šajā punktā minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 2003.gada 19.jūnija likumu).

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

11. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos- līdz brīdim, kad parādniekam tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai tiesa šā likuma 349.panta pirmās daļas 1.¹) punktā minētajā gadījumā dod atļauju ieķīlātās mantas pārdošanai.”

13.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 11. pantā vārdus „349.panta pirmās daļas 1.¹) punktā minētajā gadījumā dod atļauju ieķīlātās mantas pārdošanai” ar vārdiem „349.panta pirmās daļas 1.¹ punktā minētajā gadījumā dod atļauju pārdot ieķīlāto komercsabiedrības mantu”.

Atbalstīts

11. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos – līdz brīdim, kad attiecībā uz parādnieku tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai tiesa šā likuma 349.panta pirmās daļas 1.¹ punktā minētajā gadījumā dod atļauju pārdot ieķīlāto komercsabiedrības mantu.”

Pārejas noteikumi

1. ...............

41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 345.panta trešo daļu (par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu līdz 30 dienām) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaikus nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai, kā arī nenodrošinātajiem kreditoriem - saskaņošanai.

12. Papildināt Pārejas noteikumus ar 42.punktu šādā redakcijā:

„42. Šā likuma 363.⁹ panta septītā daļa nav piemērojama izlīgumiem, kuri ir apstiprināti tiesā līdz šīs normas spēkā stāšanās brīdim.”

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā pārejas noteikumu 42. punktā vārdus „līdz šīs normas spēkā stāšanās brīdim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2009. gada 30. jūnijam”.

Atbalstīts

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 42.punktu šādā redakcijā:

„42. Šā likuma 363.⁹ panta septītā daļa nav piemērojama izlīgumiem, kuri apstiprināti tiesā līdz 2009. gada 30. jūnijam.”

15.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.