Rīgā

14.05.2009. Nr.90/TA-3686 (2008)

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Darba aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Vīksne 67021526, Mara.Viksne@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 17 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.27  40.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Darba aizsardzības likumā

Izdarīt Darba aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) nodarbinātais – jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā, kā arī jebkura cita fiziskā persona, par kuru saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.² punktu ir jāmaksā algas nodoklis;";

papildināt pantu ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) prakses standarts – darba aizsardzības normatīvos aktus paskaidrojošs dokuments, ko apstiprina Nacionālā trīspusējās sadarbības padome;

20) īpašs risks – darba vides risks, kas saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien samazinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam."

2. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst:

1) darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana;

2) darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana;

3) konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā."

3. Papildināt 6.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) piemērot prakses standartu prasības. Prakses standartu prasību piemērošana neatbrīvo darba devēju no pienākuma ievērot normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā."

4. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nodarbinātie veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku."

5. Izslēgt 8.panta ceturto daļu.

6.  9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai organizētu šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto darba aizsardzības sistēmu, darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību. Darba aizsardzības speciālistu, darba aizsardzības koordinatoru, darba devēju, nodarbināto un uzticības personu apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, darba devējs pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus.

(4) Ja darba aizsardzības sistēmu nav iespējams organizēt atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, bet uzņēmumā norīko par darba aizsardzību atbildīgo personu. Darba devējs informē kompetento institūciju vai kompetento speciālistu par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā un darba vietās, kā arī par darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai."

7.  14.pantā:

papildināt pirmās daļas otro un trešo teikumu aiz vārda "instruktāžu" ar vārdiem "un apmācību";

aizstāt otrajā daļā vārdu "apmācību" ar vārdiem "apmācības uzsākšanu".

8. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Darba devējs nodrošina, lai tā uzņēmuma darbā iesaistītie cita darba devēja nodarbinātie saņemtu instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā pirms darba uzsākšanas un visā laikposmā, kad viņi tiek nodarbināti uzņēmumā."

9.  18.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu aiz vārda "instruktāžai" ar vārdiem "un apmācībai";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai uzticības personai".

10. Aizstāt 19.pantā vārdus "apdraudējuma faktu" ar vārdu "to".

11. Aizstāt 20.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu "ievēlē" ar vārdiem "var ievēlēt".

12. Papildināt 21.panta 2.punktu aiz vārda "darbā" ar vārdiem "un arodslimību".

13. Izteikt 23.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts politika darba aizsardzības jomā ir vērsta uz preventīvu pasākumu veikšanu un pamatojas uz:".

14.  24.p antā:

papildināt otro daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) mēneša laikā pēc prakses standartu apstiprināšanas nodrošina to publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

9) organizē valsts iepirkumu pētījumu veikšanai darba aizsardzības jomā.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" veic šādus uzdevumus darba aizsardzības jomā:

1) analizē situāciju attiecībā uz nodarbināto drošības un veselības jautājumiem, tai skaitā arodslimībām;

2) sniedz Labklājības ministrijai un Valsts darba inspekcijai konsultācijas darba aizsardzības jomas politikas izstrādē un īstenošanā, tai skaitā piedalās darba aizsardzības normatīvo aktu izstrādē;

3) organizē un īsteno valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu un apmācību par darba aizsardzības jautājumiem;

4) pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma veic darba vides faktoru laboratoriskos mērījumus uzņēmumos;

5) informē sabiedrību par darba aizsardzības jautājumiem, tai skaitā veic Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta funkcijas;

6) sadarbībā ar Labklājības ministriju, darba devēju un darbinieku organizācijām un nozares ekspertiem izstrādā prakses standartus darba aizsardzības jomā.

(6) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts", pildot šā panta piektajā daļā noteiktos uzdevumus, atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā."

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi Nr.323 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

16. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā."

Labklājības ministrs

U.Augulis

Likumprojekta 

„Grozījumi Darba aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013.gadam, kas pieņemtas ar Ministru kabineta 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.213, paredz rīcības virzienus „Darba aizsardzības politikas plānošanas un izstrādes pilnveidošana”, „Preventīvās kultūras” iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos” un „Darba apstākļu uzlabošana ar likumdošanas un citām iniciatīvām”, kuru īstenošanai kā viens no pasākumiem ir paredzēts izdarīt grozījumus Darba aizsardzības likumā. Pamatnostādņu īstenošanai ar Ministru kabineta 2008.gada 4.novembra rīkojumu Nr.684 pieņemta Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008.–2010.gadam, kuras 6.nodaļas 1.2.1. un 2.1.punktā paredzēts pieņemt grozījumus Darba aizsardzības likumā, lai izstrādātu darba aizsardzības prakses standartu tiesisko pamatojumu un noteiktu RSU Darba drošības un vides veselības institūta lomu atbalsta sniegšanā Labklājības ministrijai un Valsts darba inspekcijai darba aizsardzības politikas plānošanā, izstrādē un ieviešanā.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Darba aizsardzības likums ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā (spēkā no 2002.gada 1.janvāra) un tas nosaka būtiskākos darba aizsardzības principus, darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējo sadarbību darba aizsardzības jomā. 2003. un 2004.gadā tajā ir izdarīti grozījumi, paredzot pamatā redakcionālus precizējumus. 2004.gada Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pārejas programmas projekta „Arodveselības un darba drošības sistēmas tālāka attīstība” Twinning līguma „Darba aizsardzības sistēmas tālāka attīstība” ietvaros tika izstrādāti ieteikumi darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, kas sevī ietvēra arī grozījumu izstrādi Darba aizsardzības likumā. Šobrīd Latvijā nav institūcijas, kas nodrošinātu politikas veidotājus (Labklājības ministriju) un kontrolējošo institūciju (Valsts darba inspekciju) ar nepieciešamo zinātniski pētniecisko atbalstu un informāciju labākai darba aizsardzības politikas plānošanai, izstrādei un monitoringam. Uz minēto nacionālā darba vides institūta trūkumu, kā būtisku problēmu ir norādījuši gan Eiropas Komisijas, gan Starptautiskās darba organizācijas eksperti, veicot Latvijas darba aizsardzības institucionālās sistēmas izvērtējumu un auditu. Šis informācijas un datu trūkums neļauj veikt politikas monitoringu un novērtēt spēkā esošo normatīvo aktu trūkumus, lai tos efektīvi un savlaicīgi novērstu un veicinātu darba vides uzlabošanos. Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” ietvaros 2006.gadā veikto aptauju rezultāti par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzņēmumos liecina, ka tikai aptuveni viena ceturtā daļa darba devēju šobrīd ievēro darba aizsardzības normatīvo aktu pamatprasības, kas nevar tikt uzskatīts par apmierinošu līmeni. Daudzos uzņēmumos nav darba aizsardzības speciālistu. (Pētījuma rezultāti pieejami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē http://www.lm.gov.lv/text/405). Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, nav izstrādāta tā saucamā soft law sistēma, kad normatīvos aktus papildina atzītas autoritatīvas ekspertu institūcijas apstiprināts dokuments, kam nav saistoša spēka, bet, kas praktiskā līmenī un detalizētāk izskaidro normatīvo aktu prasības.
3.  Normatīvā akta projekta būtība	Grozījumu Darba aizsardzības likumā mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu darba aizsardzības jomā, paredzot šādas būtiskākās izmaiņas: 1) Likumā noteikta definīcija un piemērošanas kārtība prakses standartam, kas paredzēts kā darba aizsardzības normatīvo aktu paskaidrojošs dokuments, kas atvieglos darba devējiem normatīvo aktu prasību ievērošanu darba aizsardzības jomā; 2) Precizētas prasības organizatoriskās struktūras uzņēmumā izveidošanai, nosakot, ka darba devējam jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu. Turpmāk nebūs noteikts konkrēts nodarbināto skaits kā tas ir šobrīd spēkā esošajā redakcijā (50 vai vairāk nodarbinātie), atkarībā no kura uzņēmumā ir jānorīko vairāki darba aizsardzības speciālisti vai jāizveido darba aizsardzības struktūrvienība, tādejādi darba devējam pašam būs iespējams noteikt nepieciešamo darba aizsardzības speciālistu skaitu. Gadījumos, kad darba aizsardzības sistēmas izveidē uzņēmumā darba devējs piesaistīs kompetento institūciju vai kompetento speciālistu, uzņēmumā jebkurā gadījumā būs jānorīko atbildīgā persona par darba aizsardzību. 3) Lai samazinātu administratīvo slogu, paredzēts svītrot likuma 8.panta ceturto daļu, kurā noteikts darba devēju, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, pienākums informēt Valsts darba inspekciju par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem gadījumos, kad neiesaista kompetentu institūciju. Šajā panta daļā noteikts arī pienākums paziņot Valsts darba inspekcijai, ja darba devējs uzsāk cita veida darbību. 4) Likumā ir paredzēti uzdevumi, ko turpmāk veiks Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts”, (izstrādās prakses standartus, veiks sabiedrības informēšanas pasākumus, organizēs valsts pārvaldes iestāžu apmācību, sniegs konsultācijas, veiks situācijas analīzi par darba aizsardzības jautājumiem, u.c.), tādejādi nodrošinot zinātnisko atbalstu politikas veidotājiem un uzraudzītājiem.
4. Cita informācija	Likumprojekts izstrādāts Labklājības ministrijas organizētā darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Lai ieviestu likumprojektā noteiktās prasības, ir plānots veikt pētījumus par situāciju darba aizsardzības jomā, kas ļaus iegūt nepieciešamo informāciju un veikt situācijas analīzi, atklājot jomas un jautājumus, kuru risināšanai nepieciešams noteikt turpmākus pasākumus.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Svītrojot prasību obligāti norīkot vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveidot darba aizsardzības struktūrvienību uzņēmumos ar 50 un vairāk nodarbinātajiem, tiks radīta iespēja vidēji lielos uzņēmumos, kur nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem, norīkot vienu nevis vairākus darba aizsardzības speciālistus, tādejādi samazinot izmaksas. Izmantojot prakses standartus, uzņēmumiem būs vieglāk izprast un ieviest normatīvo aktu prasības. Svītrojot 8.panta ceturto daļu tiks samazināts informācijas apjoms, kas darba devējiem ir jāiesniedz Valsts darba inspekcijai, tādejādi samazinot administratīvo slogu. Administratīvā sloga aprēķins: C= 1,962 x 1 x 95 = 186,4 Ls 1,962 Ls - finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu informācijas sniegšanas pienākumu izpildi. (0,962 Ls - minimālā stundas tarifa likme; 1 Ls - papīra un kopēšanas izmaksas); 1 h – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju (iesnieguma sagatavošana, drukāšana, dokumentu kopēšana); 95 – saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas sniedzis nepieciešamo informāciju Valsts darba inspekcijai 2007.gadā. Precīzu uzņēmumu skaitu, uz ko attiecas informācijas sniegšanas prasība, nav iespējams norādīt, jo tā attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar noteiktiem komercdarbības veidiem un nepiesaista kompetento institūciju un tā ir darba devēja izvēle – piesaistīt kompetento institūciju vai izveidot darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā, nodarbinot vecāko darba aizsardzības speciālistu un nosūtot attiecīgu paziņojumu Valsts darba inspekcijai. Informācija ir sniedzama vienreiz, kad darba devējs izveido uzņēmumā darba aizsardzības sistēmu.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Izmantojot prakses standartus, tiks veicināta darba aizsardzības sistēmas izveidē izmantoto resursu efektīvāka izmantošana. Likumprojekts vienlīdzīgi nodrošinās nodarbināto labāku aizsardzību darbā neatkarīgi no vecuma, dzimuma, invaliditātes, etniskās un reģionālās piederības, izglītības, u.c.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		n-tais gads (2009)	Turpmākie trīs gadi
			2010.g.	2011.g.	2012.g.
1		2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets;		75,7 0 75,7	0 0 0	0 0 0	0 0 0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets;		75,7 0 75,7	0 0 0	428 428 0	356,8 356,8 0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets;		0 0 0	0 0 0	-428 -428 0	-356,8 -356,8 0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		0	0	0	0
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)		Detalizēts izdevumu aprēķins norādīts anotācijas pielikumā.
6. Cita informācija	Nepieciešamais finansējums norādīts saskaņā ar Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.-2013.gadam (pieņemtas ar Ministru kabineta 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.213) paredzētajiem rīcības virzieniem un tiem atbilstošo finansējumu. Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana 2009. un 2010.gadā tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2011. un 2012.gadā tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma par budžetu kārtējām gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Atbilstoši likumprojekta 6.punktā noteiktajam deleģējumam Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos”, kas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pēc grozījumu Darba aizsardzības likumā spēkā stāšanās. Noteikumu projektā ir noteikta darba aizsardzības speciālistu, darba aizsardzības koordinatoru, darba devēju, nodarbināto un uzticības personu apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos un plānots, ka tas stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.
2. Cita informācija	Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Direktīvas 89/391/EEK 3.panta (a) apakšpunkts	1.punkts	atbilst
Direktīvas 89/391/EEK 7.panta 1.punkts	7.punkts	atbilst
Direktīvas 89/391/EEK 7.panta 3.punkts	7.punkts	atbilst
Direktīvas 89/391/EEK 10.panta 2.punkts	9.punkts	atbilst
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Šobrīd spēkā esošā Darba aizsardzības likuma redakcija jau pārņem Direktīvas 89/391/EEK prasības. Likumprojektā paredzētajos grozījumos pamatā ir noteiktas prasības, kas tiešā veidā neizriet no direktīvas, bet papildina vai precizē esošās normas, kas nav pretrunā ar direktīvas prasībām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas darba grupas ietvaros ar organizācijām, kuras pārstāv darba devēju un nodarbināto intereses - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu, kas turpmāk sniegs atbalstu politikas veidotājiem.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Darba grupā ir bijušas diskusijas par Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izteiktajiem priekšlikumiem, kā rezultātā visas iesaistītās institūcijas atbalsta Grozījumu Darba aizsardzības likumā veikšanu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Konsultācijas notikušas darba grupas ietvaros, kura izstrādāja šo likumprojektu.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Pirms likumprojekta izstrādes notika konsultācijas ar ekspertiem ES Pārejas programmas projekta „Arodveselības un darba drošības sistēmas tālāka attīstība” Twinning līguma „Darba aizsardzības sistēmas tālāka attīstība” ietvaros, kas izstrādāja ieteikumus Darba aizsardzības likuma grozījumiem, īpaši attiecībā uz Darba drošības un vides veselības institūta lomu darba aizsardzības sistēmā.
5. Cita informācija	Nav attiecināma.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts paredz, ka darba aizsardzības jomā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts” pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, veiks šādus uzdevumus darba aizsardzības jomā: 1) veiks situācijas analīzi par nodarbināto drošības un veselības jautājumiem, t.sk. arodslimībām; 2) sniegs konsultācijas Labklājības ministrijai un Valsts darba inspekcijai darba aizsardzības jomas politikas izstrādē un īstenošanā, t.sk. piedalīsies darba aizsardzības normatīvo aktu izstrādē; 3) organizēs un īstenos valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu un apmācību par darba aizsardzības jautājumiem; 4) pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma veiks darba vides faktoru laboratoriskos mērījumus uzņēmumos; 5) veiks sabiedrības informēšanas pasākumus par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. veiks Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta funkcijas; 6) sadarbībā ar Labklājības ministriju, darba devēju un darbinieku organizācijām un nozares ekspertiem izstrādās prakses standartus darba aizsardzības jomā. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras „Darba drošības un vides veselības institūts” nolikums ir pieejams Rīgas Stradiņa universitātes tīmekļa vietnē (http://www.rsu.lv//?id=201&top=200&sa=200).
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrības informēšanai likumprojekts tiks ievietots vairākās ar darba aizsardzību saistītās tīmekļa vietnēs - Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnēs, kā arī Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta tīmekļa vietnē www.osha.lv. Pēc pieņemšanas, tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, un būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja darba devējs nepiekrīt Valsts darba inspekcijas brīdinājumam, rīkojumam vai lēmumam, viņš var to apstrīdēt Valsts darba inspekcijas likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

Labklājības ministrs U.Augulis

Vīza: Valsts sekretārs R.Beinarovičs

11.05.2009. 11:16

2254

J.Kanča

67021526, Jolanta.Kanca@lm.gov.lv

Pielikums

Likumprojekta

„Grozījumi Darba aizsardzības likumā”

anotācijai

Likumprojekta „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”

īstenošanai nepieciešamā finansējuma detalizēts atšifrējums

III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji		n-tais gads (2009.)	Turpmākie trīs gadi
			2010.g.	2011.g.	2012.g.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 1.1. valsts pamatbudžets; 1.2. darba negadījumu speciālais budžets		75,7 - 75,7	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos, t.sk. 2.1. valsts pamatbudžets 2.2. darba negadījumu speciālais budžets		75,7 0 75,7	0 0 0	428 428 0	356,8 356,8 0
3. Finansiālā ietekme 3.1. valsts pamatbudžets 3.2. darba negadījumu speciālais budžets		0 0 0	0 0 0	-428 -428 0	-356,8 -356,8 0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		0	0	0	0
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:		75,7	0	428	356,8
5.1. Darba aizsardzības pētījumu veikšana (pamatojoties uz LM organizētu valsts iepirkumu): 2011.gadā viens mazāka apjoma pētījums (36 811 Ls) un viens visaptverošs pētījums par darba vides riskiem un apstākļiem Latvijā – 84 000 Ls (socioloģiskā aptauja – 40 000 Ls, pētnieku darbs – 44 000 Ls). 2012.gadā divi mazāka apjoma pētījumi, vidēji 36 811 Ls katrs (socioloģiskā aptauja – 10 000 Ls, pētnieku darbs - 26 811 Ls (3 pētnieki x 9 mēneši x 993 Ls atalgojums mēnesī**)		0	0	120,8	73,6
5.2. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras „Darba drošības un vides veselības institūts” (turpmāk - DDVVI) ekspertu līdzdalība un konsultēšana darba aizsardzības politikas izstrādē (vidēji 10 normatīvo aktu projekti gadā x 1 eksperts x 1 mēnesis x 993 Ls) **		0	0	9,9	9,9
5.3. Arodslimību un nelaimes gadījumu statistikas analīze, salīdzinošās analīzes veikšana (personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 9 mēneši gadā x 2 DDVVI darbinieki = 17874 Ls)**		0	0	17,9	17,9
5.4. Laboratorisko mērījumu un izmeklējumu nodrošināšana valsts vajadzībām		0	0	111,3	111,3
5.4.1. References laboratorijas izveidošana DDVVI 2011. un 2012.gadā: personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši x 2 darbinieki = 23 832 Ls gadā. **		0	0	23,8	23,8
5.4.2. Nepieciešamā atbalsta sniegšana VDI darba vietu mērījumu nodrošināšanai un ekspertīzes veikšanai (ekspertīze vismaz 50 uzņēmumos, vidēji 20 mērījumi katrā = 1000 mērījumi). 1000 mērījumi x 10 Ls par mērījumu = 10000 Ls, personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši = 11916 Ls) **		0	0	21,9	21,9
5.4.3. Tehnisko standartu attīstība (attiecībā uz laboratoriskajiem mērījumiem) – 4 standarti gadā, viena standarta izstrāde vidēji 6 mēneši darba, kopā 12 standarti - personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 6 mēneši x 12 standarti = 71496 Ls) **		0	0	23,8	23,8
5.4.4. Jaunu laboratoriskā novērtējuma un noteikšanas metožu izstrāde – 2 standarti gadā, viena standarta izstrāde vidēji 9 mēneši darba, kopā 6 standarti - personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 9 mēneši x 6 standarti = 53622 Ls) **		0	0	17,9	17,9
5.4.5. Laboratoriju sadarbības tīkla izveide (2011. un 2012.gadā vismaz 2 semināru organizēšana, apmācība vismaz 5 laboratorijas speciālistiem gadā, starplaboratoriju testēšanas organizēšana un apmācība par to, kas kopā prasa 6 mēnešus darba gadā), vidējā personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 6 mēneši = 5958 Ls) **		0	0	6	6
5.4.6. Laboratorisko mērījumu un zinātnisko pētījumu rezultātu datu bāzes uzturēšana un mērījumu rezultātu analīze, vidējā personāla izmaksa vidēji mēnesī Ls 993 x 18 mēneši (1,5 slodzes gadā) = 17874 Ls**		0	0	17,9	17,9
	5.5. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana un nacionālās informācijas padomes sekretariāta nodrošināšana: servera un mājas lapu uzturēšana vidēji gadā Ls 750 + 2 darbinieku atalgojums Ls 23 832 (personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši gadā x 2 darbinieki = 23 832 Ls) **	0	0	24,6	24,6
	5.6. Latvijas darba aizsardzības informatīvo materiālu un referenču datu bāzes uzturēšana, darbības nodrošināšana (servera un mājas lapas uzturēšana), vidēji gadā 750 Ls), personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši gadā = 11 916 Ls, kopā 12 666 Ls gadā**	0	0	12,7	12,7
	5.7. Darba aizsardzības informācijas centra/bibliotēkas ierīkošana, darbības nodrošināšana un informācijas sniegšana (informācijas centra un bibliotēkas ierīkošana, publiskās pieejas punkta nodrošināšana, datu bāzu lietošanas nodrošināšana – 10000 Ls gadā), personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši gadā x 2 darbinieki = 23 832 Ls**	0	0	33,8	23,8
	5.8. Izstādes izveidošana par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, pieejas nodrošināšana (tehniskā iekārtošana 14000 Ls - 2011.gadā), personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 18 mēneši (1,5 darbinieki) = 17874 Ls) **	0	0	31,9	17,9
	5.9. Darba aizsardzības jautājumu zvanu centra iekārtošana un uzturēšana/darbības nodrošināšana (tehniskā iekārtošana – 15 000 Ls), telekomunikāciju nodrošināšana vidēji 2500 Ls gadā. Sākot ar 2011.gadu strādās 2 darbinieki x personāla izmaksas vidēji 993 Ls mēnesī x 12 mēneši = 23832 Ls, kopā sākot ar 2010.gadu 26 332 Ls gadā. **	0	0	26,3	26,3
	5.10. 2 semināru rīkošana gadā par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem (materiāli tehniskā nodrošināšana, vidēji 1500 Ls 150 cilvēku semināram x 2 semināri = 3000 Ls), personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 2 mēneši semināra sagatavošanai x 2 semināri = 3972 Ls**	0	0	7	7
	5.11. Dažādu darba aizsardzības informatīvo materiālu iespiešana (vidējā Prakses standarta iespiešanas izmaksa 10 000 Ls, katru gadu 3 standarti; plus katru gadu 3 citi materiāli par darba aizsardzību – vidējā citu darba aizsardzības materiālu izmaksa 3300 Ls x 3 materiāli =10 000 Ls).*	40	0	0	0
	5.12. Darba aizsardzības informatīvās avīzes izdošana (4 metieni gadā, vidēji 18 lpp, 1000 eksemplāri – viens metiens, kopā: vidējā metiena izmaksa 1000 Ls x 12 (trīs gadu periods) = 12 000 Ls; gadā 4 000 Ls), personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 4 mēneši gadā = 3972 Ls; kopā gadā: 7 972 Ls**	0	0	8	8
	5.13. Darba aizsardzības speciālistu kompetences un kvalifikācijas paaugstināšana - darba aizsardzības palīgspecialitu (ergonomika, toksikologu, higiēnistu, u.c.) sagatavošana (personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 x 12 mēneši gadā x 2 darbinieki = 23832 Ls) **	0	0	23,8	23,8
	5.14. Darba aizsardzības prakses standartu izstrāde (personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993** vienam standartam 12 mēneši = 11916 Ls par vienu standartu; katru gadu 3 standarti.*	35,7	0	0	0
	6. Cita informācija:	Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana 2009. un 2010.gadā tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2011. un 2012.gadā tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma par budžetu kārtējām gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

* - Darba negadījumu speciālā budžeta finansējums preventīvajiem pasākumiem.

** - DDVVI personāla izmaksas vidēji mēnesī Ls 993 ir noteiktas, pamatojoties uz plānotajiem uzdevumiem DDVVI. Aprēķinus par personālu izmaksu apmēru plānoto uzdevumu izpildei iesniedza DDVVI atbilstoši DDVVI šā brīža pakalpojumu izcenojumiem.

Labklājības ministrs U.Augulis

Vīza: Valsts sekretārs R.Beinarovičs

11.05.2009. 10:49

1101

J.Kanča

67021526, Jolanta.Kanca@lm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.27

2009.gada 28.aprīlī

40.§

Likumprojekts "Grozījumi Darba aizsardzības likumā"

     TA-3686

___________________________________________________________

(U.Augulis, R.Lūsis, V.Dombrovskis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Labklājības ministrijai precizēt likumprojekta anotāciju, saskaņot ar Finanšu ministriju un iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs	V.Dombrovskis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2009-MK-PROT-27-2804-#40.doc

1