Likums

Rīgā

08.05.2009. Nr.90/TA-972

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Smalkais 67071907, aigars.smalkais@mil.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 5.maija sēdes protokola Nr.29 42.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus "sabiedriskās organizācijas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "biedrības un nodibinājumi" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kas nosaka, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, ja nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

3. Izteikt 37.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi – proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, ja no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru mēnesi –proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajā gadījumā, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. un 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un ja karavīrs izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa ietur izmaksāto atvaļinājuma kompensāciju par nenodienētajām atvaļinājuma dienām."

4. Izteikt 38.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa dalība starptautiskajā operācijā pārsniedz četrus mēnešus. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 30 kalendāra dienas gadā, aprēķinot 2,5 dienas par mēnesi. Papildatvaļinājuma laikā karavīrs saņem viņam starptautiskajā operācijā noteikto dienesta atalgojumu. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies. Karavīram ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi."

5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Atvaļinājums bērna kopšanai

Karavīram ir tiesības uz atvaļinājumu bērna kopšanai. Atvaļinājumu piešķir bez dienesta atalgojuma saglabāšanas uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu atvaļinājumu bērna kopšanai. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu."

6. Izteikt 44.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, ja karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatdod viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, ja viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība. Ja profesionālā dienesta līguma termiņu nepagarina un karavīru atvaļina no aktīvā dienesta, karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatgriež viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, ja viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība."

7. Izteikt 53.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas. Ja karavīram izmaksā šajā pantā paredzēto kompensāciju, pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kas nosaka, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, ja nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Aizsardzības ministrs

I.V.Lieģis

Likumprojekta

“Grozījumi Militārā dienesta likumā”

anotācija

I. Kādēļ n ormatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Militārā dienesta likuma (turpmāk tekstā - MDL) 11.panta trešā daļa nosaka, ka profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas un šā likuma 53.panta astotajā daļā noteikts, ka profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

Valsts civildienesta likuma 30.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierēdnis, kurš atbrīvots no ierēdņa amata pēc mācību beigšanas nav nokalpojis civildienestā piecus gadus, atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde. Tāpat pienākums nodienēt laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pašreiz ir noteikts arī karavīriem, kuri mācās militārajās izglītības iestādēs (MDL 18.panta trešā daļa).

MDL 37.panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi - 2,5 dienas). Šāds aprēķins ir nepamatots attiecībā uz lidotājiem, gaisakuģu apkalpēs dienošajiem karavīriem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kuriem, saskaņā ar MDL 37.panta pirmo daļu, tiek piešķirts atvaļinājums 40 kalendārās dienas, t.i. par mēnesi 3,3 kal.dienas (40:12=3,3).

MDL 37.panta piektā daļa nosaka, ka nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Atvaļināšanās gadā karavīram aprēķinātais atvaļinājums var būt līdz 45 vai 55 kal.dienām. Par katru nodienēto mēnesi atvaļināšanās gadā pienākas dienu skaits dalīts ar 12 mēn. (piem., 45:12=3,75 vai 55:12=4,58).

MDL 38.panta 2.¹ daļā šobrīd ir noteikts, ka karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu, kas nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienas vienas starptautiskās operācijas laikā, sedzot ceļa izdevumus uz Latviju un atpakaļ uz starptautiskās operācijas (SO) rajonu un izmantot viesnīcu (naktsmītni), ja tāda nepieciešamība ir radusies kādu neparedzētu apstākļu dēļ. Starptautisko operāciju laikā karavīri pakļauti nepārtrauktam stresam un savus dienesta pienākumus pilda arī brīvdienās un svētku dienās. Tādēļ projekta mērķis ir palielināt papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz 30 dienām, nosakot, ka par šo laiku karavīrs saņem starptautiskā operācijā noteikto dienesta atalgojumu, jo pretējā situācijā karavīri nevēlēsies izmantot minēto atvaļinājumu.

MDL 40.pantā noteikts, ka karavīram pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bez dienesta atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai, līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Šāds formulējums karavīram ir nelabvēlīgāks nekā darbiniekam piešķiramā bērna kopšanas atvaļinājuma nosacījumi, kuri noteikti Darba likuma 156.pantā. Darba likums nosaka, ka šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Turpretī karavīram, saskaņā ar MDL esošo redakciju, tiesības uz šo atvaļinājumu ir tikai līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Līdz ar to grozījumu mērķis ir vienlīdzīgas situācijas nodrošināšana.

MDL 44.panta ceturtā daļa nosaka, ka ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus un gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē (no viņa piedzen) izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. MDL 44.panta ceturtā daļa šobrīd neparedz karavīram atvaļinoties profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties, atlīdzināt viņam izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa atlikušo vērtību. Rezultātā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk tekstā NBS) rodas materiālie zaudējumi, īpaši tas attiecas uz tiem karavīriem, kas brauc starptautiskās operācijās un saņem dārgu ekipējumu. Karavīra profesionālā dienesta līgumam beidzoties, ja to nepagarina, NBS nav likumīga pamata pieprasīt atlīdzināt izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa atlikušo vērtību.

MDL 53.panta astotā daļa nosaka, ka profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas. Taču netiek noteikts, ka par saņemto kompensāciju, karavīram būtu pienākums nodienēt konkrētu laiku.

Lai precizētu un vienveidotu MDL un normatīvos aktus, kuri regulē līdzīga rakstura jautājums, nepieciešams veikt grozījumus. Grozījumi novērsīs nevienlīdzīgu attieksmi pret personām dažādu normatīvo aktu piemērošanā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus 10. panta otrajā daļā, aizstājot vārdus „sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „biedrības un nodibinājumi” (attiecīgā locījumā), jo līdz ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanos tāds jēdziens kā „sabiedriskā organizācija” tiesību aktos vairs netiek lietots.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus MDL 11.panta otrajā daļā - paredzēts konkrēts apmācību posms, par kuru karavīram jānodien noteikts laiks. Līdz ar to, karavīram nenodienot piecus gadus, atmaksājamie finanšu līdzekļi būs proporcionāli segtajai mācību maksai.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka līdzīgi kā valsts civildienesta ierēdņiem arī karavīriem pēc izglītības iestādes pabeigšanas, par kuru Nacionālie bruņotie spēki kompensējuši mācību maksu, jānodien laiks, kurš nav mazāks par pieciem gadiem. Ja šis laiks netiks nodienēts, tad, saskaņā ar Militārā dienesta likuma 44.panta ceturto daļu, karavīram proporcionāli nenodienētajam laikam būs jāatmaksā izdevumu daļa par viņa profesionālo sagatavošanu.

Grozījumi paredz MDL 37.panta ceturtajā daļā noteikt, ka atvaļinājums aprēķināms par katru mēnesi proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.

MDL 37.panta piektajā daļā noteikts, ka karavīram atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina, ņemot vērā šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus. Pēc analoģijas ar Darba likuma 78.panta pirmās daļas trešo punktu, ja darbinieks izmanto atvaļinājumu, bet nav nostrādājis visu termiņu, par kuru iedots atvaļinājums, darba devējs var atprasīt izmaksāto vidējo izpeļņu. Tāpat no karavīra par kalendāro dienesta gadu, kuru viņš nenodien pilnā apmērā, atvaļinot pirms kalendāra gada beigām, jāietur izmaksāto mēnešalgas daļu par neatdienētajām atvaļinājuma dienām.

Likumprojekts paredz precizēt papildatvaļinājuma aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā to, ka Nacionālie bruņotie spēki plāno iesaistīties starptautiskās operācijās (SO), atrašanās, kurās būs ilgāka par 6 mēnešiem, t.i. no 9 līdz 12 mēnešiem, (pašlaik 15 dienu papildatvaļinājumu veido: 2,5 dienas x 6 mēneši). Normatīvā akta projekts paredz palielināt papildatvaļinājuma maksimāli iespējamo termiņu līdz 30 kalendāra dienām, aprēķinot 2,5 dienas par mēnesi. Nepieciešamība nosūtīt karavīrus uz SO ilgāk par 6 mēnešiem ir pamatota ar NBS paredzamo dalību Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) Operacionālās sadarbības padomnieku grupā (Operational Mentor and Liaison Team (OMLT)). ISAF OMLT rotācijas perioda ilgumu līdz divpadsmit mēnešiem paredz ISAF OMLT operacionālā koncepcija (NATO/ISAF ierobežotas pieejamības dokuments) un NATO Starptautiskā militārā štāba 28.11.2007 vēstulē Nr.IMSWM-0488-2007 par MCM-0165-2007 projektu (NATO ierobežotas pieejamības dokuments) minētais. Joprojām tiek uzsvērts, ka papildatvaļinājums karavīram pienākas, ja SO ilgums pārsniedz četrus mēnešus. Likumprojekts paredz papildatvaļinājuma SO laikā karavīram izmaksāt viņam SO noteikto dienesta atalgojumu. Likumprojekts ir pamatots, ņemot vērā citu NATO dalībvalstu, Latvijas sadarbības partneru, pieredzi – kuru karavīriem tiek maksāts SO noteiktais atalgojums papildatvaļinājuma laikā, līdz ar to likumprojekts paredz radīt vienlīdzīgu sociālo regulējumu salīdzinājumā ar pārējo NATO valstu SO dienošiem karavīriem. Likumprojekta realizācijai būs pozitīva ietekme karavīru motivācijai turpināt dienestu, kā arī piesaistot Latvijas Republikas pilsoņus dienestam bruņotajos spēkos, tāpat likumprojekta realizācijai būs labvēlīgas sociālās sekas, uzlabosies karavīru sociālās garantijas. Likumprojekta nepieciešamība ir pamatota arī ar karavīru psiholoģisko stāvokli SO laikā, ņemot vērā SO apdraudējumu un dienesta specifiskos – karavīra veselībai un psihei nelabvēlīgos apstākļus.

Dienests SO būtiski atšķīrās no darba tiesisko attiecību darba dienas un darba laika izpratnes, jo dienests ir atkarīgs no dienas sadales (operatīviem un taktiskiem kaujas uzdevumiem), nepastāvot brīvdienām (sestdiena, svētdiena) un karavīrs atrodas nepārtrauktā (24 stundas/7 dienas nedēļā) gatavība. Papildatvaļinājuma izmantošana, ja to pieļauj operatīvā situācija, ir nepieciešams priekšnosacījums SO uzdevumu precīzai un efektīvai izpildei.

Vienveidojot normatīvos aktus, ņemot analoģiju ar Darba likuma 156.panta pirmo daļu un ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu, MDL 40.pantā paredzēts noteikt, ka karavīram ir tiesības uz atvaļinājumu bērna kopšanai bez dienesta atalgojuma saglabāšanas uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Papildus tiek svītrots 40.panta pēdējais teikums, jo tas nesatur juridisko slogu.

MDL 44.panta ceturtajā daļā paredzēts ietvert trešo teikumu ar atrunu, ka šās daļas otrā teikumā minētie nosacījumi attiecas arī uz karavīriem, kuri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina.

Likumprojekta 53.panta astoto daļu papildināt ar nosacījumu, ja karavīram izmaksā šajā pantā paredzēto kompensāciju, pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

Grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu un paredz uzlabojumu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanā.

4. Cita informācija

Likumprojekta ietvaros nav paredzēta ietekme uz valsts budžetu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu, nodrošināt vienlīdzīgu tiesību ieviešanu un pilnveidot sociālās garantijas..
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Grozījumi uzlabos karavīru sociālo stāvokli, vienveidojot tiesību normas un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

501,3

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

501,3

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins.

5.1. 2009.gadā komandējuma dienas nauda dodoties uz starptautisko operācijas rajonu Ls 24 930.

Starptautiskās operācijas (SO) nosaukums	Karavīru skaits	SO ilgums mēnešos	Rotāciju skaits gadā	Dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma /Ls/	Izdevumi dodoties atvaļinājumā /Ls/	Izdevumi dodoties uz misiju /Ls/	Summa kopā /Ls/
ISAF (Afganistāna)	139	6	2	35	9730	9730	19460
OMLT (Afganistāna)	30	9	1	35	2100	1050	3150
KFOR (Kosova)	17	6	2	30	1020	1020	2040
ALTHEA (Bosnija)	2	6	2	25	100	100	200
Gruzija	1	6	2	20	40	40	80
					12990	11940	24 930

Piemaksa par dalību starptautiskajā operācijā atvaļinājuma laikā Ls 383 900.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( 24,09 %) - Ls 92 482.

Starptautiskās operācijas (SO) nosaukums	Karavīru skaits	Rotāciju skaits gadā	Piemaksas koeficients*	*Piemaksa mēnesī /Ls/**	Atvaļinājuma dienu skaits	Summa /Ls/	VSAOI	Summa kopā /Ls/
ISAF (Afganistāna)	139	2	1,8	1000	15	250200
OMLT (Afganistāna)	30	2	1,8	1000	30	108000
KFOR (Kosova)	17	2	1,3	1000	15	22100
ALTHEA (Bosnija)	2	2	1,3	1000	15	2600
Gruzija	1	2	1	1000	15	1000
						383 900	92 482	476 382

* Pamatojoties uz Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu Nr.131 „Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu” 4.punktu. (Piemaksu koeficientu katrai konkrētai starptautiskajai operācijai nosaka ar Ministru kabineta rīkojumu).

2009.gadā izmaksas likuma grozījumu realizācijai Ls 501 312.

5.2. Analoģisks aprēķins kā 5.1. punktā.

2010.gadā komandējuma dienas nauda dodoties uz starptautisko operācijas rajonu Ls 24 930.

Piemaksa par dalību starptautiskajā operācijā atvaļinājuma laikā Ls 383 900.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( 24,09 %) - Ls 92 482.

2010.gadā izmaksas likuma grozījumu realizācijai Ls 501 312.

2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu palielinājums ir Ls 0.

5.3. Analoģisks aprēķins kā 5.1. punktā.

2011.gadā komandējuma dienas nauda dodoties uz starptautisko operācijas rajonu Ls 24 930.

Piemaksa par dalību starptautiskajā operācijā atvaļinājuma laikā Ls 383 900.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( 24,09 %) - Ls 92 482.

2011.gadā izmaksas likuma grozījumu realizācijai Ls 501 312.

2011.gadā salīdzinot ar 2009.gadu palielinājums ir Ls 0.

5.4. Analoģisks aprēķins kā 5.1. punktā.

2012.gadā komandējuma dienas nauda dodoties uz starptautisko operācijas rajonu Ls 24 930.

Piemaksa par dalību starptautiskajā operācijā atvaļinājuma laikā Ls 383 900.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( 24,09 %) - Ls 92 482.

2012.gadā izmaksas likuma grozījumu realizācijai Ls 501 312.

2012.gadā salīdzinot ar 2009.gadu palielinājums ir Ls 0.

6. Cita informācija

Likumprojekta izpildi Aizsardzības ministrija 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros no budžeta programmas 22.00.00 „Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.10.00 „Starptautisko operāciju un NBS centralizētais atalgojums”.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā karavīrs veiks mācību maksas kompensācijas atmaksu un nosacījumus, pie kuriem šī atmaksa būs jāveic.

Noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2009.gada trešajam ceturksnim.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Aizsardzības ministrija un NBS ir atbildīgi par virzīto likumprojektu un vienotās militārās dienesta gaitas nodrošināšanu NBS. Likumprojekta izpildē nav iesaistītas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijas, kā arī citas institūcijas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav noskaidrota pozīcija
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Nav notikušas konsultācijas
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Nav notikušas konsultācijas.
5. Cita informācija	Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas papildu funkcijas valsts pārvaldes iestādēm neradīsies. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā ir iespējama Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

Aizsardzības ministrs

Valsts

sekretārs

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgās amatpersonas

I.Lieģis

J.Sārts

R.Raudzeps

I.Kalna

A.Smalkais

V.Savickis

13.03.2009. 16:24

2738

A.Smalkais, 67071907, fakss: 67071902

aigars.smalkais@mil.lv

V.Savickis, 67071903,

valdis.savickis@mil.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.29

2009.gada 5.maijā

42.§

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā"

TA-972

___________________________________________________________

(I.V.Lieģis, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs		A.Kampars

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-29-0505-#42.doc