Rīgā

17.04.2009. Nr.90/TA-1038

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cerbulis 67774817, Guntis.Cerbulis@fktk.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 14.aprīļa sēdes protokola Nr.24

25.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Izdarīt Noguldījumu garantiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2007, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 162.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 27.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta 4. punktu aiz vārda "filiāle" ar vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts bankas filiāle, kura paziņojusi par pievienošanos noguldījumu garantiju fondam".

2. 2. pantā:

izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētām krājaizdevu sabiedrībām, bankām un to filiālēm, ārvalstu bank u filiālēm Latvijas Republikā;
2) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, taču neaptver visus šajā likumā paredzētos garantētos noguldījumus vai garantētā atlīdzība ir mazāka par šajā likumā noteikto un attiecīgā banka ir informējusi Komisiju par vēlmi piedalīties Latvijas noguldījumu garantiju sistēmā.";

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtās daļas 1. punktā vārdus "Eiropas Kopienu tiesību aktos noteikto minimālo" ar vārdiem "šajā likumā noteikto";

izslēgt ceturtās daļas 2. punktu;

papildināt ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Komisijai un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu šajā valstī, ir tiesības noslēgt sadarbības līgumu, kurā var paredzēt informācijas apmaiņas kārtību, kā arī vienoties par garantētās atlīdzības apmēru un tās izmaksas kārtību, paredzot, ka jebkuros apstākļos garantētā atlīdzība, kas izmaksājama no noguldījumu garantiju fonda, nepārsniedz apmēru, kas paredzēts šajā likumā."

3. 8. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Noguldījumu piesaistītāja maksājumu noguldījumu garantiju fondā bāzes likme tiek noteikta 0,05 procentu apmērā no garantēto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. Aprēķinot konkrēta noguldījumu piesaistītāja maksājumu, tiek ņemts vērā noguldījumu piesaistītājam piemērotais korekcijas koeficients. Nosakot korekcijas koeficientu, Komisija pieņem lēmumu par bāzes likmes korekciju, to samazinot līdz 75 procentiem no bāzes likmes vai palielinot līdz 140 procentiem no bāzes likmes atbilstoši noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes un lielo riska darījumu rādītājam, kā arī noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitātei iepriekšējā kalendārajā gadā. Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic latos.";

papildināt ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

" (2¹) Komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, kā arī līdz katra gada 1. martam informē noguldījumu piesaistītāju par tam piemēroto korekcijas koeficientu. Ja noguldījumu piesaistītājs pārsūdz Komisijas lēmumu par tam piemēroto korekcijas koeficientu, tad līdz galīgā lēmuma pieņemšanai noguldījumu piesaistītājs veic maksājumu atbilstoši šā panta otrajā daļā norādītajai bāzes likmei.

(2²) Dalībvalsts bankas filiālei piedaloties noguldījumu garantiju fondā šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, maksājumi noguldījumu garantiju fondā nosakāmi šā panta otrajā daļā noteiktās bāzes likmes apmērā no tiem noguldījumiem, kurus bankas filiāle ir piesaistījusi un par kuriem būtu izmaksājama garantētā atlīdzība.";

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem nolūkā atjaunot noguldījumu garantiju fonda darbību Komisijai ar padomes lēmumu ir tiesības paaugstināt noguldījumu piesaistītāju maksājumus noguldījumu garantiju fondā uz termiņu līdz vienam gadam, šā panta otrajā daļā noteikto maksājuma apmēru palielinot ne vairāk kā divas reizes."

4. Izslēgt 10. panta otrajā daļā vārdus "ja tā darbība tiek izbeigta".

5. Izteikt 12. panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā vai ārvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā nokavējusi noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Komisija nekavējoties par to informē attiecīgā noguldījumu piesaistītāja uzraudzības institūciju.

(4) Ja noguldījumu piesaistītājs vairāk nekā 30 dienas nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus noguldījumu garantiju fondā, Komisija brīdina noguldījumu piesaistītāju par dalības noguldījumu garantiju fondā pārtraukšanu.

(5) Ja noguldījumu piesaistītājs 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija izteikusi brīdinājumu par dalības noguldījumu garantiju fondā pārtraukšanu, nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus noguldījumu garantiju fondā, Komisija izslēdz noguldījumu piesaistītāju no dalības noguldījumu garantiju fondā un brīdina par noguldījumu piesaistītājam izsniegtās atļaujas (licences) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēšanu."

6. Papildināt ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. (1) Noguldījumu piesaistītājs tā grāmatvedības reģistros pastāvīgi nodrošina informāciju par visiem noguldītājiem, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība saskaņā ar šā likuma noteikumiem, un garantētās atlīdzības apmēru. Informāciju atjauno vismaz vienu reizi dienā tā, lai grāmatvedības reģistri atspoguļotu aktuālo garantēto noguldījumu apmēru.

(2) Komisija nosaka prasības informācijas par garantētajiem noguldījumiem apkopošanai, tās saturu un kārtību informācijas iesniegšanai Komisijai."

7. 17. pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) kredītiestādes akcionāru, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja un locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja, sabiedrības kontroliera un citu kredītiestādes darbinieku, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, noguldījumiem;";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) noguldījumiem, kuri noguldītājiem piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem un kuru izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;".

8. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. (1) Lai nodrošinātu garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 20.¹ pantā noteiktajā termiņā, veic vienu no šiem pasākumiem:

1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku banku, kuras apstiprinājusi Komisijas padome, starpniecību;

2) garantēto noguldījumu garantētās atlīdzības apmērā nodod saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.³ un 59.⁴ pantu.

(2) Ja garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai tiek piemērota šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētā kārtība, noguldījumu piesaistītāja garantēto noguldījumu ieguvējam var tikt piešķirti trūkstošie līdzekļi no noguldījumu garantiju fonda, ja garantētie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem.

(3) Komisijai izvēloties banku, ar kuras starpniecību izmaksāt garantēto atlīdzību, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Nolūkā nodrošināt noguldītāju intereses, Komisija dod priekšroku bankai, kas paredz noguldītājiem labvēlīgākos nosacījumus garantēto atlīdzību saņemšanai.

(4) Garantēto izmaksu veikšanai Komisija var slēgt līgumu ar izvēlēto banku. Līgumā var paredzēt samaksu, kuru izvēlētā banka ieskaita noguldījumu garantiju fondā un kura atkarīga no noguldītāju, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir kļuvuši par konkrētās bankas klientiem, skaita vai pamatota uz citiem finansiāliem faktoriem.

(5) Komisijas padome lemj par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, laiku un vietu un informāciju publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

(6) Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta trešajā daļā minētās bankas izvēli neaptur tā izpildi."

9. Papildināt Pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Grozījumi šā likuma 8. panta otrajā daļā attiecībā uz maksājumu noguldījumu garantiju fondā aprēķināšanu, piemērojot korekcijas koeficientu, stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī."

10. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta direktīvas 2009/14/EK, ar ko direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministra vietā – iekšlietu ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Mūrniece	M.Bičevskis	M.Brencis	M.Radeiko	G.Cerbulis

30.03.2009 08:30

1100 vārdi

G. Cerbulis 6777 4817

Guntis.Cerbulis@fktk.lv

Likumprojekta "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu		Nav attiecināms.
2.Pašreizējās situācijas raksturojums		Šobrīd Noguldījumu garantiju likumā noteiktais tiesiskais regulējums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvai 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvai 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu. Lai veicinātu ātrāku garantētās atlīdzības izmaksu noguldītājiem, nepieciešams precizēt šobrīd likumā paredzēto nepilnīgo garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem procedūru. Papildus tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas pētījums par uz riskiem balstītu maksājumu noguldījumu garantiju fondā noteikšanu, kurā konstatēts, ka, palielinot vai samazinot maksāju mus noguldījumu piesaistītājiem atkarībā no to darbības riskiem, tiek veicināta godīga attieksme attiecībā uz maksājuma apmēru. Ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus, ir paredzētas tiesības pēc izmaksas noguldītājiem palielināt maksājumu garantiju fondā, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību.
3.Normatīvā akta projekta būtība		1. Likumprojekts precizē Latvijas noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieku loku. 2. Likumprojekts paredz uz riskiem balstītus maksājumus noguldījumu garantiju fondā. 3. Likumprojekts paredz tiesības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc garantētās atlīdzības izmaksas nolūkā maksimāli nodrošināt noguldījumu garantiju fonda darbības nepārtrauktību, kā arī samazināt termiņu, kurā noguldījumu garantiju fonds izmanto valsts budžeta līdzekļus, uz laiku noteikt paaugstinātus noguldījumu piesaistītāju maksājumus noguldījumu garantiju fondā. 4. Likumprojekts nosaka skaidras un patiesas informācijas par noguldītājiem uzturēšanas obligātumu noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros. 5. Likumprojekts pilnveido kārtību garantētās atlīdzības izmaksas organizēšanai. 6. Likumprojekts nosaka, ka noguldījumu piesaistītājam, kas vairāk kā 30 dienas nav veicis iemaksas noguldījumu garantiju fondā, tiek izteikts brīdinājums par dalības noguldījumu fondā pārtraukšanu. Šādi tiktu veicināts pārkāpējs atsākt maksājumus noguldījumu garantiju fondā, jo nav pieļaujama situācija, kad finanšu tirgū tiek piedāvāti noguldījumu pakalpojumi bez attiecīgā pakalpojumu sniedzēja dalības noguldījumu garantiju fondā.
4.Cita informācija		Citas informācijas nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām			Skaidrāka garantētās atlīdzības izmaksas procedūra, kas veicinātu noguldītāju uzticības finanšu sistēmai atjaunošanu un tālāku nostiprināšanu.
2.Ekonomiskā ietekme: 2.1.makroekonomiskā vide; 2.2.preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3.cenas; 2.4.eksporta un importa apjoms; 2.5.konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte			Veicinās noguldītāju uzticības finanšu sistēmai atjaunošanu un tālāku nostiprināšanu.
3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām			Skaidrāka garantētās atlīdzības izmaksas procedūra. Uz konkrētam noguldījumu piesaistītājam piemītošajiem riskiem balstīta maksājuma noguldījumu garantiju fondā noteikšana veicinās godīgu attieksmi pret katra noguldījumu piesaistītāja maksājuma apmēru.
4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām			Skaidrāka garantētās atlīdzības izmaksas procedūra, kas paredz papildu procedūru izslēgšanu, lai nodrošinātu garantētās atlīdzības ātrāku saņemšanu noguldījuma nepieejamības gadījumā. Garantētās atlīdzības apmērs un persona, kam tā izmaksājama, tiks noteikta pēc noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros esošās informācijas.
5. 5.Sociālā ietekme: 5.1.sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.nodarbinātība			Skaidrāka procedūra garantētās atlīdzības saņemšanai un ātrāka garantētās atlīdzības saņemšana nodrošinās konkrētā noguldītāja sociālo interešu efektīvāku aizsardzību. Proti, noguldītājam būs iespēja ātrāk saņemt un savu sociālo vajadzību apmierināšanai izmantot garantēto atlīdzību, kas arī saglabās noguldītās naudas vērtību.
6.Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.darbības radītie atkritumi; 6.4.ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5.ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.cita veida piesārņojuma emisija vidē			Nav attiecināms.
7.Cita ietekme			Citas ietekmes nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
				(tūkst. latu)
Rādītāji				2009	Turpmākie trīs gadi
					2010		2011	2012
1				2	3		4	5
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2.speciālais budžets; 1.3.pašvaldību budžets				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2.Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2.speciālais budžets; 2.3.pašvaldību budžets				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
3.Finansiālā ietekme: 3.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2.speciālais budžets; 3.3.pašvaldību budžets				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdev umu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)				Nav attiecināms.
6.Cita informācija				Citas informācijas nav.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Jaunus normatīvos aktus papildus šim likumprojektam nav nepieciešams izdot.
2.Cita informācija						Citas informācijas nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību						Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta direktīva 2009/14/EK, ar ko direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu
2.Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām						Nav attiecināms.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Nav attiecināms.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu						Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta direktīva 2009/14/EK, ar ko direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)					Komentāri.
1. panta 2. daļas "a" apakšpunkts	2. panta 5. daļa					Nav attiecināms.
5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem						Eiropas Padomes 1998.gada 29.jūnija lēmums 98/415/EC par nacionālo iestāžu konsultācijām tiesību aktu projektu jomā ar Eiropas Centrālo Banku
6.Cita informācija						1) Visas, izņemot iepriekš minēto, direktīvas 2009/14/EK normas jau ir pārņemtas un iestrādātas Noguldījumu garantiju likumā pirms direktīvas pieņemšanas. 2) Likumprojektā piedāvāto regulējumu ierosina Starptautiskais Valūtas fonds sniegtās tehniskās palīdzības ietvaros.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas						Konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociāciju.
2.Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Atbalsta.
3.Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti						Likumprojektā piedāvātais regulējums tika apspriests ar Latvijas Komercbanku asociāciju.
4.Konsultācijas ar ekspertiem						Konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociāciju.
5.Cita informācija						Konsultācijas notikušas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo Banku. Eiropas Centrālās Bankas atzinumā vērsta uzmanība, ka likumprojekts: 1) Paredz atšķirīgu pieeju attiecībā uz ES banku un ārpus ES reģistrētu banku filiālēm, kas darbojas Latvijā. Jāatzīmē, ka šāds regulējums nav pretrunā ES direktīvām un, izvērtējot iespējamos ekonomiskos, politiskos un juridiskos riskus, ar kādiem varētu nākties saskarties iespējamu garantēto noguldījumu izmaksu jautājumā, likumprojekta autori uzskata Eiropas Centrālās Bankas apsvērumu par nenozīmīgu. 2) Būtu jāpapildina ar normām par attiecīgo uzraudzības institūciju iesaisti sankciju procedūrās un brīdināšanai nepieciešamo laiku. Jāatzīmē, ka uzraudzības institūciju sadarbība ir paredzēta Kredītiestāžu likumā. 3) Neparedz kritērijus, pēc kādiem jāizraugās noguldījumu izmaksām atbilstoša kredītiestāde. Jāatzīmē, ka likumprojekts skaidri nosaka, ka priekšroka dodama bankai, kas paredz noguldītājiem labvēlīgākos nosacījumus garantēto atlīdzību saņemšanai. 4) Var radīt bažas saistībā ar konkurences kropļojumu un morālā kaitējuma jautājumiem, ja garantētās atlīdzības noguldītājiem izmaksās cita valsts izraudzīta kredītiestāde. Jāatzīmē, ka šāda varbūtība tika apspriesta ar Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem un nolūkā to mazināt, minētie eksperti ieteica likumprojektu papildināt ar normu, kas paredz valsts izraudzītai kredītiestādei noteikt papildus maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija esošo funkciju ietvaros.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots šī laikraksta bezmaksas interneta mājas lapā www.likumi.lv, kur ar to varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo. Pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas faktiskās rīcības vai administratīvā akta pārsūdzēšanu indivīds var iesniegt Administratīvajā apgabaltiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4.Cita informācija						Citas informācijas nav.

Finanšu ministra vietā -

iekšlietu ministre L.Mūrniece

Finanšu ministra vietā – iekšlietu ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Mūrniece	M.Bičevskis	M.Brencis	M.Radeiko	G.Cerbulis

30.03.2009 09:18

1449 vārdi

G. Cerbulis 6777 4817

Guntis.Cerbulis@fktk.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.24

2009.gada 14.aprīlī

25.§

Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā"

     TA-1038

___________________________________________________________

(E.Repše, G.Romeiko, V.Dombrovskis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs	V.Dombrovskis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2009-MK-PROT-24-1404-#25.doc

1