Rīgā
16.04.2009. Nr.90/TA-1117
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā". Likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Lācis 67082897, andris.lacis@mk.gov.lv).
Minēto
likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 1 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 6 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 14.aprīļa
sēdes protokola Nr.24 30.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Stafecka 67082931
Grozījumi Nacionālās drošības
likumā
Izdarīt
Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005,
2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.;
2009, 2.nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 15.1 un 15.2 pantu.
2. Izslēgt 19.panta 2.1 daļā vārdus
"un Informācijas analīzes dienesta vadītāju".
3. 20.pantā:
izslēgt otrās daļas otro teikumu;
izslēgt ceturtajā daļā vārdus
"Informācijas analīzes dienestam un".
4. Izteikt 26.panta otrās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) sagatavo Satversmes aizsardzības
birojs sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības
dienestu;".
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs
V.Dombrovskis
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Likumprojekts sagatavots, lai
izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 23.marta sēdē dotu uzdevumu (prot.
Nr.20 1.§ 5.punkts), kurš paredz Informācijas analīzes dienesta likvidāciju
ar 2009.gada 1.jūniju. |
2.
Pašreizējās situācijas raksturojums |
Informācijas analīzes dienests ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kuras pamatfunkcija ir saistīta ar valsts drošības iestāžu sniegtās informācijas apkopošanu, izvērtēšanu un analīzi, kā arī priekšlikumu un ieteikumu sagatavošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam nacionālās drošības jomā. Izvērtējot Informācijas analīzes dienesta sadarbības rezultātus ar valsts drošības iestādēm un valsts pārvaldes augstāko iestāžu amatpersonām, kā arī ekonomisko situāciju valstī, ir secināms, ka apritē esošās informācijas apjoms nerada pamatu atsevišķas tādas iestādes pastāvēšanas nepieciešamībai, kura apkopotu un analizētu valsts drošības iestāžu iesniegto informāciju un uz tās pamata gatavotu priekšlikumus nacionālās drošības jomā. Turklāt atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktam katras valsts drošības iestādes galvenajās funkcijās ietilpst politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana un analīze, kā arī valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos. |
Lai vienkāršotu klasificētās informācijas
apriti, paātrinātu ar nacionālo drošību saistītās informācijas nodošanu
valsts augstākām amatpersonām un kompetentām valsts pārvaldes iestādēm,
novērstu valsts iestāžu funkciju dublēšanos, kā arī ietaupītu valsts budžeta
līdzekļus, ir paredzētslikvidēt Informācijas analīzes dienestu. |
|
4.
Cita informācija |
Ir paredzēts, ka Valsts apdraudējuma
analīzes gatavošanas pienākums tiks atjaunots Satversmes aizsardzības birojam
(kā tas bija līdz Informācijas analīzes dienesta izveidošanas), kas tā
izpildīšanu nodrošinās sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm. |
II.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības
attīstību |
|
Savlaicīga ar
nacionālo drošību saistītās informācijas nonākšana valsts augstāko
amatpersonu un kompetento institūciju rīcībā veicinās pareizu un adekvātu
reaģēšanu, kas kopumā radīs labvēlīgus apstākļus sabiedrības un
tautsaimniecības attīstībai |
|
Nav attiecināms |
|
3.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un
administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un
zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
4.
Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām
personām |
Nav attiecināms |
5.
Sociālā ietekme: 5.1.
sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.
nodarbinātība |
Nav attiecināms |
6.
Ietekme uz vidi: 6.1.
dabas resursu lietošana; 6.2.
ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.
darbības radītie atkritumi; 6.4.
ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5.
ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.
ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.
cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
||||
|
(tūkst. latu) |
|
|||
Rādītāji |
n-tais gads |
Turpmākie trīs gadi |
|
||
|
|
n+1 |
n+2 |
n+3 |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1.
Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1.
valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi; 1.2.
speciālais budžets; 1.3.
pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
2.
Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1.
valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi; 2.2.
speciālais budžets; 2.3.
pašvaldību budžets |
-267,712 |
-390,817 |
-390,817 |
-390,817 |
|
3.
Finansiālā ietekme: 3.1.
valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi; 2.2.
speciālais budžets; 3.3.
pašvaldību budžets |
+267,712 |
+390,817 |
+390,817 |
+390,817 |
|
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu
ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2009.gadam" Informācijas analīzes dienesta darbības
nodrošināšanai 2009.gadā ir paredzēti 390 817 lati. Informācijas
analīzes dienesta uzturēšanas ikmēneša izdevumi (tai skaitā amatpersonu un
darbinieku atalgojums) vidēji sastāda 24 621 latus. Papildus izdevumus no Informācijas analīzes dienestam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem veidos atlaišanas pabalsts amatpersonām un darbiniekiem ar kuriem tiks pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Vidēji atlaišanas pabalsta apmērs katrai amatpersonai (darbiniekam) var sastādīt divu mēnešu vidējās izpeļņas. Detalizētākā
informācija par atlaišanas pabalstu apmēru nav ietverta likumprojekta
anotācijā, jo Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 15.2 panta
pirmo daļu un Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piekto
daļu ziņas par Informācijas analīzes dienesta personāla
skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un
tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. |
|
|||
6.
Cita informācija |
Finanšu aprēķins 2009.gadam ir sagatavots ņemot
vērā Informācijas analīzes dienesta plānotos izdevumus janvārī, februārī, martā,
aprīlī un maijā. No Informācijas analīzes dienestam paredzētiem
valsts budžeta līdzekļiem ir paredzēts segt dienesta likvidācijas izdevumus. Atlikušie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts
budžetā. |
|
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||
1. Kādi normatīvie akti
(likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā
sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) - norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī
termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Vienlaikus ar sagatavoto likumprojektu tiek virzīti: - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā""; - likumprojekts "Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja
likumā"; - likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Pēc minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā būs jāveic grozījumi vairākos
Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos. Tiesību akta projektus gatavos
Valsts kanceleja. |
||||
2.
Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||
1.
Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||||
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām
un organizācijām |
Nav attiecināms |
||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||||
4.
Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas
Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas,
rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas
vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
||||
2.tabula |
|||||
Eiropas Savienības tiesību akts un
attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu,
punktu, apakšpunktu) |
Latvijas
normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto
direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|||
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|||
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām
atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par
tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu
projektiem |
Nav attiecināms |
||||
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
Konsultācijas nav
notikušas |
|
2.
Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu
iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav
notikušas |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti |
|
Konsultācijas nav notikušas |
|
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
VII. Kā
tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību
puses - vai tiek radītas
jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Satversmes aizsardzības
birojam tiks atjaunota Valsts apdraudējuma analīzes sagatavošanas funkcija |
2.
Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"
un būs pieejams Normatīvo
aktu informācijas sistēmā (NAIS) un datubāzē
www.likumi.lv |
3.
Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Tiesiskajām attiecībām,
kas izriet no likuma, ir piemērojams vispārējais administratīvais process |
Nav attiecināms |
Ministru prezidents,
bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Valsts kancelejas
direktore |
Valsts kancelejas
direktora vietniece tiesību aktu lietās |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
G.Veismane |
E.Dreimane |
Dz.Galvenieks |
A.Lācis |
&nb
sp;
1269
26.03.2009.
A.Lācis 67082897
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.24 |
2009.gada 14.aprīlī |
30.§
Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"
TA-1117
___________________________________________________________
(V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents.
3. Lūgt Saeimu atzīt
likumprojektu par steidzamu.
Ministru
prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs |
|
V.Dombrovskis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-24-1404-#30.doc
1