Valsts pārvades un pašvaldības komisija

18.06.2009. 9/7-2-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.1166/Lp9).

 

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz __ lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētājs                                      Oskars Spurdziņš

Valsts pārvades un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

(Nr.1166/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

 

 

 

 

 

 

 

Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

 

 

 

 

 

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 6.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

 

 

 

 

 

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 6.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

 

 

51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

 

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

 

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēta mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus.

 

 

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

 

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

 

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

 

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

 

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

 

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas–pieņemšanas aktu.

 

(7) Ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem tajā esošajiem privatizācijas objektiem, bet nav ievēroti šā panta piektās daļas 4.punkta nosacījumi, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

 

(8) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

„51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

 

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

 

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

 

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēta mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus.

 

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

 

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

 

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

 

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

 

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

 

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas–pieņemšanas aktu.

 

(7) Ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem tajā esošajiem privatizācijas objektiem, bet nav ievēroti šā panta piektās daļas 4.punkta nosacījumi, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

 

(8) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pār valdīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

 

(9) Ja ir izpildīti šā panta otrās daļas nosacījumi un ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk – ierosinātājs) ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas (turpmāk - lēmuma pieņemšanas procedūra).

 

(10) Šā panta devītajā daļā minētās lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, balsojot „par” vai „pret” lēmuma pieņemšanu (turpmāk – uzaicinājums). Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu  dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.

 

(11) Uzaicinājumā norāda termiņu, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot „par” vai „pret” lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

 

(12) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) dzīvojamās mājas adrese;

3) pārvaldniekam uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) pārvaldniekam uzdotās citas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar mājas uzlabošanu un attīstīšanu;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvokļu īpašniekiem;

7) jautājumi, kuros dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņu vietā, kā arī slēgt līgumus viņu vārdā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas obligāto izdevumu, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu izdevumu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzības par pārvaldīšanu apmēru, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja līdzēji vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās laiks;

12) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

13) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

14) pārvaldnieka atbildības apjoms un tās iestāšanās laiks;

15) pilnvarojums pārvaldniekam iesniegt pieteikumu pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu.

 

(13) Ievērojot šā panta devītajā un desmitajā daļā minēto, lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs raksta protokolu par balsošanas rezultātiem un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) uzaicinājuma izsūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašniekiem noteikto balsošanas termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) balsošanas biļetenos  norādītos dzīvokļu īpašnieku  atšķirīgos viedokļus;

4) citas balsojumam būtiskas ziņas.

 

(14) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais  lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai uzskatāms par pieņemtu, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita.

 

(15) Ierosinātājs atbilstoši balsošanas rezultātiem precizē līguma projektu un sagatavo to parakstīšanai. Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.”

 

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta tekstu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 51.1pantu šādā redakcijā:

“51.1pants. Dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas

(1) Ja ir izpildīti šā likuma 51.panta otrās daļas nosacījumi, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai un nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, - pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk – ierosinātājs) ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas (turpmāk - lēmuma pieņemšanas procedūra).

 

(2) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, balsojot „par” vai „pret” lēmuma pieņemšanu (turpmāk – uzaicinājums). Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu  dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai. Pieņemamā lēmuma formulējums izsakāms skaidri un nepārprotami.;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.

(3) Uzaicinājumā norāda termiņu, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot „par” vai „pret” lēmuma pieņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

 

(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) dzīvojamās mājas adrese;

3) pilnvarotajai personai uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) pilnvarotajai personai uzdotās citas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar mājas uzlabošanu un attīstīšanu;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pilnvarotās personas rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pilnvarotā persona sniedz informāciju dzīvokļu īpašniekiem;

7) jautājumi, kuros dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pilnvaroto personu pieņemt lēmumus viņu vietā, kā arī slēgt līgumus viņu vārdā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas obligāto izdevumu, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu izdevumu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzības par pārvaldīšanu apmēru, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja dzīvokļu īpašnieki vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās laiks;

12) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

13) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

14) pilnvarotās personas atbildības apjoms un tās iestāšanās laiks;

15) pilnvarojums pilnvarotajai personai iesniegt pieteikumu pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu.

 

(5) Ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs raksta protokolu par balsošanas rezultātiem un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) uzaicinājuma izsūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašniekiem noteikto balsošanas termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) balsošanas biļetenos  norādītos dzīvokļu īpašnieku  atšķirīgos viedokļus;

4) citas balsojumam būtiskas ziņas.

 

(6) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai uzskatāms par pieņemtu, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita.

 

(7) Ierosinātājs atbilstoši balsošanas rezultātiem precizē līguma projektu un sagatavo to parakstīšanai. Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.””

 

Atbalstīts

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

Papildināt likumu ar 51.1pantu šādā redakcijā:

“51.1pants. Dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

(1) Ja ir izpildīti šā likuma 51.panta otrās daļas nosacījumi, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai un nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, —pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk — ierosinātājs) ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (turpmāk — lēmuma pieņemšanas procedūra).

 

(2) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu (turpmāk — uzaicinājums). Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai. Pieņemamais lēmums formulējams skaidri un nepārprotami;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.

 

(3) Uzaicinājumā norāda termiņu, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot „par” vai „pret” lēmuma pieņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

 

(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) dzīvojamās mājas adrese;

3) pilnvarotajai personai uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) pilnvarotajai personai uzdotās citas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar mājas uzlabošanu un attīstīšanu;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pilnvarotās personas rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pilnvarotā persona sniedz informāciju dzīvokļu īpašniekiem;

7) jautājumi, kuros dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pilnvaroto personu pieņemt lēmumus viņu vietā, kā arī slēgt līgumus viņu vārdā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas obligāto izdevumu, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu izdevumu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzības par pārvaldīšanu apmēru, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja dzīvokļu īpašnieki vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās laiks;

12) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

13) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

14) pilnvarotās personas atbildības apjoms un tās iestāšanās laiks;

15) pilnvarojums pilnvarotajai personai iesniegt pieteikumu pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu.

 

(5) Ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs raksta protokolu par balsošanas rezultātiem un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) uzaicinājuma izsūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašniekiem noteikto balsošanas termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) balsošanas biļetenos  norādītos dzīvokļu īpašnieku  atšķirīgos viedokļus;

4) citas balsojumam būtiskas ziņas.

 

(6) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita.

 

(7) Ierosinātājs atbilstoši balsošanas rezultātiem precizē līguma projektu un sagatavo to parakstīšanai. Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.”