Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” uz ........lpp;

2) anotācija likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” uz........lpp.

Ar cieņu,

Guntis Blumbergs

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas vēstnesis, 2009, 27.nr.; 2009, 47.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) tiek pārvaldītas tās kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi izšķirošo ietekmi.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kapitāla daļas citās sabiedrībās” ar vārdiem iekavās “(izņemot šā likuma IV nodaļā minētos gadījumus)”.

2. 7.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu „privātajā”;

izslēgt sesto daļu.

3. Papildināt likumu ar 7.¹pantu šādā redakcijā:

„7.¹ Tiesiskās sekas iegūstot izšķirošo ietekmi

(1) Ja kapitāla daļas turētājs vai Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā vai valsts kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, atkarīgajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome.

(2) Ja kapitāla daļas turētājs vai pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā vai šī pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, atkarīgajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome.

(3) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībai ir jānodrošina, ka kapitālsabiedrībā, kurā tā ir ieguvusi izšķirošo ietekmi:

1) valdes locekļa atlīdzība nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5. Valdes locekļa atlīdzības lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto atlīdzību sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju;

2) valdes loceklim, kurš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un, kura darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tiek nodrošināta tiesība saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās atkarīgās akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulces pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās atkarīgās akciju sabiedrības valdei ir jāsaņem akcionāru pilnsapulces piekrišanu Komerclikuma 294.panta pirmajai daļā noteikto jautājumu izlemšanā.

4. Papildināt Pārejas noteikumus ar 30. un 31.punktu šādā redakcijā:

„30. Ja kapitālsabiedrībās, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, līdz 2009.gada 1.maijam ir izveidota padome, attiecīgā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam atbilstoši šā likuma 7.¹panta pirmās un otrās daļas prasībām (par to, ka kapitālsabiedrībās, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, netiek veidota padome) nodrošina grozījumu veikšanu atkarīgās kapitālsabiedrības statūtos.

31. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām līdz 2009.gada 1.jūlijam ir jānodrošina, ka kapitālsabiedrībās, kurās tām ir izšķirošā ietekme, valdes locekļiem, kas par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.jūnijam, atbilstoši šā likuma 7.¹panta trešās daļas 1.punkta prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta sākot ar 2009.gada 1.jūniju.”

Likumprojekta

“Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Latvijas Republikas Saeima šā gada 12.martā pamatojoties uz likuma „Saeimas kārtības rullis” 92.pantu pirmo daļu steidzamības kārtībā otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (reģistrācijas Nr. Nr.1071/Lp9). Citā starpā grozījumi likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 47., 61., 89. un 96.pantā paredzēja, ka valsts un pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un daļā valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās netiek veidotas padomes, kā arī tiek ierobežota atlīdzība valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības valdes locekļiem.

Atbilstoši Komercreģistrā pieejamai informācijai atsevišķām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir izšķirošā ietekme citās kapitālsabiedrībās, kuras saskaņā ar Koncerna likuma 2.pantu veido koncernu. Ar koncernu parasti saprot divu vai vairāku juridiski patstāvīgu komercsabiedrību grupu, kuras darbojas (tiek vadītas) vienotas saimnieciskās interesēs. Vienotas intereses, kuru realizācijai darbojas koncerns, parasti ir koncentrētas koncerna valdošajā uzņēmumā, t.i. šajā gadījumā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, kurai ir izšķirošā ietekme citā kapitālsabiedrībā.

Lai nodrošinātu vienotu pārvaldes un atalgojuma nosacījumus koncerna ietvaros, kurā valdošais uzņēmums ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, nosakot, ka:

1. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībai iegūstot visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, atkarīgajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome;

2. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībai ir jānodrošina, ka kapitālsabiedrībā, kurā tā ir ieguvusi izšķirošo ietekmi:

3) valdes locekļiem atlīdzība nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5. Valdes locekļa atlīdzības lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto atlīdzību sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju;

4) valdes loceklim, kurš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un, kura darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tiek nodrošināta tiesība saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

Likums nodrošinās, ka koncerna ietvaros, kurā valdošais uzņēmums ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība, tiks nodrošināti vienoti pārvaldes un atalgojuma nosacījumi.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumam nav tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešams izdarīt grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kur valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir izšķiroša ietekme, piemēro Komerclikumu tik tālu, cik tas nav pretrunā likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikuma noteiktajā kārtībā. Jaunas institūcijas netiks izveidotas