R ī g ā

 

 

 

 

 

R ī g ā

 

2009.gada 12.martā   Nr. 9/10-

Saeimas Prezidijam

 

            Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt 12.marta Saeimas sēdes kārtību un iekļaut  pirms 34.darba kārtības jautājuma (Likumprojekts "Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likums") likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” (Nr. 1139/Lp9) izskatīšanai pirmajā lasījumā .

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: Anotācijas teksts uz 7 lapām.

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                                          A.Barča

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar 2008.gada 12.decembrī Saeimā pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu sniegtajām iespējām.

   Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma nosaka sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšanu sociāli aizsargājamo iedzīvotāju miera stiprināšanai un uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos sociālo izmaksu pieaugumus (II Fiskālā politika 6.d.punkts).

   Nodomu protokols nosaka 2009.gadā ierobežot budžeta izdevumus, tā īstenošanai kā viens no pasākumiem minēts, iesaldēt pensijas (24.punkts).

   Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns paredz pensiju iesaldēšanu no 2009.gada 1.janvāra un pensiju indeksācijas nodrošināšanu tikai pēc inflācijas rādītāja no 2010.gada (30., 31.punkts).

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

    No likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienas  ir nodrošināta regulāra pensiju indeksācija. Līdzīgi kā citās valstīs  pensiju indeksācija tiek veikta ar mērķi kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru.

Likuma „Par valsts pensijām” (turpmāk – Likums) 26.pants nosaka, ka valsts pensijas pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa.

 Likuma pārejas noteikumu 15.punkts nosaka, ka 2009.gadā valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (135 latus), pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

Savukārt laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

  Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ziņojumā (2007.gads) norādīts, ka Latvijas pensiju sistēmas indeksācijas kārtība pēc starptautiskajiem standartiem ir pārmērīgi dāsna un būtu jāpāriet uz pensiju indeksāciju tikai ar patēriņa cenu indeksu.

   Patreiz Likumā nav noteikts, kā rīkoties, ja faktiskais patēriņa cenu indekss ir mazāks par ciparu „1” un tā rezultātā, veicot indeksāciju, pensiju apmēri samazinātos.  

   Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2009.gadam" valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2009.gadam plānoti – 1268,6 milj. lati, izdevumi – 1484,4 milj. lati, kā rezultātā finansiālā bilance ir negatīva (215,8 milj. lati).

      Ievērojot iepriekš minēto, kā arī anotācijas I sadaļas 1.punktā noteikto, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu sniegtajām iespējām, nepieciešams veikt grozījumus Likumā.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (turpmāk – Likumprojekts)  mērķis ir 2009.gadā „iesaldēt” pensiju indeksāciju un no 2010.gada pārskatīt pensijas atbilstoši faktiskajām patēriņa cenu izmaiņām.

 Likumprojekts nosaka, ka:

1. Valsts pensijas apmēru pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja šis indekss ir mazāks par ciparu „1”, tad pensijas apmēru nepārskata.

2. 2009.gadā valsts pensijas nepārskata.

2010.gadā valsts pensiju apmēru pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu par 12 mēnešu periodu.

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Neveicot 2009.gadā  valsts pensiju indeksāciju minētajā periodā pasliktināsies šo personu materiālā labklājība. Taču, ņemot vērā inflācijas samazināšanās tendenci, šī ietekme uz personas materiālo situāciju nebūs ļoti būtiska. 

   Zaudētāji būs tie pensionāri, kuru pensiju pārskatīšanā tika ņemts vērā bez inflācijas pieauguma, arī daļa no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. 

   No 2010.gada indeksējot pensijas, tiks kompensēta tikai inflācijas ietekme uz pensijas apmēru.

   Likumprojekts nerada ietekmi uz darba tirgu.

   Likumprojekts izstrādāts, ievērojot dzimumu līdztiesības principu. Valsts pensiju indeksācija gan sievietēm, gan vīriešiem tiek nodrošināta pēc vienādiem nosacījumiem.

   Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2009.gada janvārī valsts pensiju saņēmēju skaits – 557 619, (vidējais pensijas apmērs – Ls 166,72), no tiem sievietes – 362 045 (vidējais pensijas apmērs – Ls 161,61), vīrieši – 195 574 (vidējais pensijas apmērs – Ls 176,23).  

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 

 

 III Kāda var būt politikas dokumenta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2009

 Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” ieņēmumi valsts pensiju speciālajā budžetā – 903 883,1 un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 309 724,8 tūkst. latu.

 

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

0

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” izdevumi valsts pensiju speciālajā budžetā– 1 076 090,2 tūkst. latu un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 341 573,3 tūkst. latu.

 

0

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

0

 

3. Finansiālā ietekme speciālajā budžetā

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) 

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm uz 18.02.2009. (elektroniska vēstule) par patēriņa cenu indeksu periodā 2009.g.septembris – 2009.g.decembris un prognozēm uz 05.12.2008. par patēriņa cenu indeksu periodā 2010.g.janvāris – 2011.g.augusts pensiju pārskatīšanai piemērojamais indekss nepārsniegs ciparu „1”, līdz ar to pensijas 2010.g.oktobrī un 2011.g.oktobrī netiek pārskatītas. Savukārt izdevumus indeksācijai 2012.gadā nav iespējams novērtēt, jo nav informācijas par prognozēto patēriņa cenu indeksu. Līdz ar to likumprojektam nav finansiālās ietekmes uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu attiecībā uz pensiju indeksācijām.

 6. Cita informācija 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Likumprojekta izpildes nodrošināšanai būs jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi, lai noteiktu kārtību, kādā pārskata valsts pensijas apmēru.

   Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija.

   Ministru kabineta noteikumi tiks  izstrādāti trīs mēnešu laikā pēc likuma  pieņemšanas.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

Nav attiecināms.

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē 13.02.2009. tika izskatīts jautājums par plānotajām aktivitātēm valsts sociālās apdrošināšanas jomā, t.sk. arī jautājums par turpmāku pensiju indeksāciju.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  LDDK, LBAS pārstāvji neatbalsta pensiju „iesaldēšanu”.

 Latvijas Pensionāru federācija uzskata, ka valsts pensiju indeksācija vismaz pensijām līdz 600 Ls ir jānodrošina.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), VSAA mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.