Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

27.02.2009.                Nr.90/TA-4068

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Upena 67013244, Anna.Upena@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.13  9.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

 

Izdarīt likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22.nr.; 2001, 11., 21.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā (izņemot pārejas noteikumus) vārdu "komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "regulators" (attiecīgā locījumā).

 

2.  2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību šādās nozarēs (turpmāk – regulējamās nozares):

1) enerģētika;

2) elektroniskie sakari;

3) pasts;

4) dzelzceļa transports;

5) sadzīves atkritumu apsaimniekošana;

6) ūdenssaimniecība.";

 

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets."

 

3. Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

 

"Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē saskaņā ar šo likumu, ir preču ražošana, pakalpojumu sniegšana un infrastruktūras (inženierbūvju vai inženiertehnisku risinājumu, kā arī ar to izmantošanu saistītu resursu komplekss, kas nepieciešams preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai) pakalpojumi regulējamās nozarēs atbilstoši nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sabiedriskie pakalpojumi)."

 

4. Izslēgt 6.panta pirmajā daļā vārdus "vai pašvaldību".

 

5. Izteikt 7.panta nosaukumu, pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"7.pants. Regulators

(1) Regulators uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(2) Regulējamās nozarēs tiek izveidots vienots regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona."

 

6. Izslēgt 8.pantu.

 

7.  9.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Regulators pilda šādas funkcijas:";

 

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "(šo funkciju nepilda pašvaldības regulators)".

 

8.  10.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "informāciju" ar vārdiem "neatkarīgi no tās slepenības pakāpes";

izslēgt piekto un sesto daļu.

 

9.  11.pantā:

izteikt otro daļu šāda redakcijā:

 

"(2) Regulators savu funkciju pildīšanā nav padots valsts vai pašvaldību institūcijām.";

 

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lietu izskata pirmās instances tiesā triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Pieteikuma iesniegšana tiesā par regulatora administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur regulatora izdotā administratīvā akta darbību."

 

10. Izslēgt 14.panta otro daļu.

 

11. Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus "sabiedriskajām organizācijām" ar vārdu "biedrībām".

 

12. Papildināt II nodaļu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

 

"15.1 pants. Pašvaldību konsultatīvā institūcija

(1) Regulators pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai izveido pašvaldību konsultatīvo institūciju.

(2) Pašvaldību konsultatīvās institūcijas nolikumu apstiprina regulatora padome.

(3) Pašvaldību konsultatīvās institūcijas locekļu kandidātus iz virza Latvijas Pašvaldību savienība."

 

13. Izslēgt 16.panta sesto daļu.

 

14. Izslēgt 18.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus "informējot attiecīgās regulējamās nozares ministriju vai attiecīgo pašvaldību".

 

15.  19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas.";

 

izslēgt trešo daļu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Regulators izvērtēto tarifu projektu apstiprina vai noraida 30 dienu laikā pēc tā izskatīšanas.";

 

izslēgt astoto, vienpadsmito un divpadsmito daļu.

 

16. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

 

"21.pants. Tarifu atklātums

(1) Regulators noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.

(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai vismaz vienā vietējā laikrakstā, ja tas skar tikai konkrētās administratīvās teritorijas lietotājus.

(4) Regulators noteiktos tarifus 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai vismaz vienā vietējā laikrakstā, ja tas skar tikai konkrētās administratīvās teritorijas lietotājus.

(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

(6) Pieteikuma iesniegšana tiesā par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, ar kuru apstiprināts tarifs, neaptur regulatora izdotā administratīvā akta darbību."

 

17. Izslēgt 23.pantu.

 

18.  30.pantā:

aizstāt otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "valsts regulējamās nozarēs" ar vārdiem "regulējamās nozarēs";

izslēgt trešo daļu.

 

19.  31.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Valsts nodevas gada likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu administrē regulators saskaņā ar nodokļu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem."

 

20.  36.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu "valsts";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Regulators izveido nepieciešamās reģionālās struktūrvienības, ņemot vērā plānošanas reģionu teritorijas."

 

21. Papildināt 37.pantu aiz vārda "izpildi" ar vārdiem "un kurš atbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam".

 

22.  38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) kuras atzītas par neatbilstošām likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.";

 

izslēgt trešajā daļā vārdu "(padomes)".

 

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

         

"12. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2010.gada 1.janvārim pārņem no pašvaldību regulatoriem vai pašvaldību domēm (padomēm) regulēšanas funkcijas attiecīgajās pašvaldību regulējamās nozarēs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir tiesīga pārņemt no likvidētajiem pašvaldību regulatoriem cilvēkresursus, kas līdz 2010.gada 1.janvārim bija nodarbināti attiecīgajos pašvaldību regulatoros, ja tas nepieciešams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģionālo struktūrvienību darbības nodrošināšanai.

13. Pašvaldības regulatora priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaras ir spēkā līdz noteiktā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim. Pašvaldību regulatoru priekšsēdētāji ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītās lietas nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2010.gada 1.janvārim.

14. Līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotu metodiku enerģētikas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.281 "Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs".

15. Licences, kuras pašvaldības regulators izsniedzis pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences termiņa beigām.

16. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar šā likuma 12.pantu līdz 2010.gada 1.janvārim izveido konsultatīvu institūciju pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai. Latvijas Pašvaldību savienība līdz 2009.gada 1.novembrim izvirza konsultatīvās institūcijas locekļu kandidātus.

17. Ja pieteikums par regulatora administratīvo aktu Administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2010.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

 

18. Likuma 21.pants un 22.panta pirmā daļa piemērojama tiem padomes locekļiem, kas iecelti amatā pēc šā likuma spēkā stāšanās."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Anotācija likumprojektam

„Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

      1.    Likumprojekts atbilst Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 1.11. un 5.6. punktā minētajiem uzdevumiem.

Ministru kabinets 2006.gada 4.janvārī ar rīkojumu Nr.4 ir atbalstījis Koncepcijā par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi paredzēto risinājumu, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, kurā lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) padome, savukārt nepieciešamo informācijas iegūšanu un izvērtēšanu, lēmumu sagatavošanu un izpildes kontroli nodrošina izpildinstitūcija, kuras sastāvā ietilpst arī reģionālās filiāles.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija rīkojumu „Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 4.janvāra rīkojumā Nr.4 "Par Koncepciju par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi" Ekonomikas ministrijai līdz 2009.gada 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā attiecīgs likumprojekts par grozījumiem likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Ar Ministru kabineta 2008.gada 8.maija rīkojumu Nr.246 „Grozījumi Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.– 2016.gadam” Ekonomikas ministrijai un SPRK dots uzdevums līdz 2008.gada 1.jūlijam veikt organizatoriskos un administratīvos pasākumus siltumapgādes regulēšanas centralizācijai.

 2. Saskaņā ar Ministru kabineta 05.12.2007. rīkojuma Nr.775 „Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju” 3.punktu Ekonomikas ministrijai jāizstrādā grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” , nosakot, ka SPRK lēmumus pārsūdz Administratīvajā apgabaltiesā.

3. Saskaņā ar Ministru prezidenta 2008.gada 8.oktobra rezolūciju Nr. 45/SAN-3409 Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot izskatīšanu Ministru kabineta sēdē jautājumu par grozījumiem likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” attiecībā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu atbilstību amatam vērtēšanu.

4. Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 "Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu"  3.pielikums.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

1. Saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Latvijā ir izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Šobrīd Latvijā ir izveidota divu veidu  regulēšanas sistēma, atdalot valsts līmenī regulējamās nozares no pašvaldību līmenī regulējamām nozarēm.

Valsts regulējamās nozarēs ir izveidots vienots regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Savukārt pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un likumu "Par pašvaldībām" regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde — regulators.

Šobrīd tarifu lielums atšķiras katrā pašvaldībā, turklāt tie tiek noteikti pēc atšķirīgām metodikām. Arī licenču izsniegšanas un uzraudzības prakse nav vienota. Tas rada nepamatotas atšķirības vienas nozares komersantu darbā atkarībā no komersantu atrašanās vietas. Līdz ar to sadrumstalotā regulēšana neuzlabo sniegtos pakalpojumus, bet palielina to sniegšanas izmaksas.

Tā, piemēram, siltumapgādē tika konstatēts, ka viena komersanta darbību nekoordinēti regulē divu veidu regulatori, radot atšķirīgu regulēšanas pieeju, tādā veidā apgrūtinot pakalpojuma sniedzēja darbību un kavējot vienotas siltumapgādes stratēģijas valstī veidošanu un attīstību. Savukārt, sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ir izveidojusies situācija, kurā šo pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzēji, kas apkalpo vienlaikus vairākas administratīvās teritorijas. Atsevišķu pašvaldību regulatoru pastāvēšana nozīmē, ka šādam reģionālam pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem vairākas licences, jāievieš atsevišķa uzskaite atbilstoši katra licences izsniedzēja prasībām un nereti jāpiedāvā atšķirīgi pakalpojumi par atšķirīgiem tarifiem katrā pašvaldībā. Līdz ar to sadrumstalotā regulēšana neuzlabo sniegtos pakalpojumus, bet palielina to sniegšanas izmaksas.

2. Likumā nav noteikts, ka SPRK lēmumus pārsūdz Administratīvajā apgabaltiesā.

3. SPRK locekļi pieņem lēmumus, kas saistīti ar elektroenerģijas, gāzes un sakaru jomu jautājumiem, kas var ietekmēt arī valsts drošību, tomēr Likumā nav noteikts, ka SPRK ir tiesīga saņemt informāciju, kas uzskatāma par valsts noslēpumu, tai skaitā  arī nav noteikts, ka padomes locekļiem būtu jāatbilst kritērijiem, kas nepieciešami, lai saņemtu atļauju par pielaidi valsts noslēpumam.

 4. Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmo daļu un 6.pantu rajonu un pagastu padomju vairs nebūs, tādēļ konstatēta neatbilstība Likuma 38.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis nevar būt pašvaldības domes (padomes) deputāts.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz:

1) ka tiek veidota vienota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma, kuras ietvaros tiks nodrošināts:

-          vienota pieeja pakalpojumu sniedzējiem ar reģionālu raksturu;

-          centralizēta un vienveidīga ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu jautājumu izskatīšana;

-          vienota valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumus pārsūdz Administratīvajā apgabaltiesā;

3) noteikt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir tiesīga saņemt informāciju, kas uzskatāma par valsts noslēpumu. Ņemot vērā, ka SPRK locekļi pieņem lēmumus, kas saistīti ar elektroenerģijas, gāzes un sakaru jomu jautājumiem, kas var ietekmēt arī valsts drošību, šādas obligātas prasības noteikšana likumā dotu iespēju valsts institūcijām vērtēt ne tikai potenciālā kandidāta profesionālo darbību, bet arī citas viņa faktiskās rīcības iespējamo ietekmi uz amata pienākumu veikšanu.

4) papildināt Likumā noteiktās prasības padomes locekļu kandidātiem, nosakot, ka minētā amata ieņemšanai ir nepieciešams saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam.

5) svītrot normu, kas attiecas uz rajonu un pagastu padomēm, lai pielāgotu Likumu administratīvi teritoriālajai reformai.

6) izslēgt tiesību normas, kuru izpilde ir deklaratīva un neefektīva, kā, piemēram, pienākums regulatoram katru gadu informēt Finanšu ministriju par prognozējamo tarifu maiņu.

7) redakcionālus precizējumus Likumā.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojektā paredzēto izmaiņu ieviešana nodrošinās vispārēju, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību par ekonomiski pamatotām cenām visā valsts teritorijā. Tiks garantēta atbilstoša SPRK padomes locekļu profesionālā darbība, kas  saistīta sabiedrisko pakalpojumu nozaru tirgus komersantu uzraudzību.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Likumprojekts paredz centralizētu sistēmiski pārskatāmu un vienveidīgu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kā arī vienotu valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Ieviešot dzīvē Likumprojektā paredzētās izmaiņas, Regulators spēs efektīvāk uzraudzīt normatīvo aktu izpildi, nodrošinot iespēju lietotājiem saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, kā arī veicinot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas atvieglojot komersantu ienākšanu tirgū barjeras, tādejādi uzlabojot arī konkurences apstākļus, nodrošinās ekonomiski pamatotas cenas patērētājiem.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Vienādas prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienota valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu  regulēšanu nepalielinās izmaksas sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem par sabiedriskajiem pakalpojumiem, tajā pat laikā radīs sakārtotību, vienkāršos tarifu maksājumu aprēķināšanu, kā arī nodrošinās vienādu pieeju citu regulējošo funkciju izpildē.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Kaut arī reģionālās struktūrvienības tiks veidotas uz likvidēto pašvaldību regulatoru bāzes, iespējams darbinieku samazinājums, optimizējot reģionālo struktūrvienību skaitu.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2009

 Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

  1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

3763,6

-208,6

-208,6

-208,6

1.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

3263,6

291,4

291,4

291,4

1.3.pašvaldību budžets

500,0

-500,0

-500,0

-500,0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

3626,8

-208,6

-208,6

-208,6

2.1.valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3126,8

291,4

291,4

291,4

2.3. pašvaldību budžets 

500,0

-500,0

-500,0

-500,0

3.Finansiālā ietekme:

 

 

 

 

3.1.valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

136,8

0

0

0

3.3.  pašvaldību budžets 

0

0

0

0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Saskaņā ar likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 29.pantu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un pašvaldības regulatoru darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksā visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

Likumprojekts paredz, ka valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta komisijas kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi Regulatora darbības nodrošināšanai.

Saskaņā ar spēkā esošo Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumu Nr.1068 „Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un tās maksāšanas kārtību” 3.punkta redakciju valsts nodevas likme par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu valsts regulējamās nozarēs ir viens lats un septiņdesmit santīmu par katriem 1000 latiem (0,17 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam -  četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) vai trīs lati un piecdesmit santīmi par katriem 1000 latiem (0,35 procenti) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā, ja pašvaldība saskaņā ar likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto ir noslēgusi līgumu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

 6. Cita informācija 

 

Nosakot vienotu valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu visas regulējamās nozarēs, kas nepārsniedz divus latus par katriem 1000 latiem (0,2 procenti) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā, valsts budžeta ieņēmumi palielinās par 250 000 LVL, bet ņemot vērā, ka Regulators pārņem pašvaldību regulatoru funkcijas, pašvaldību budžetos samazinās ieņēmumi 500 000 LVL apmērā, ko veido valsts nodevas maksājumi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs, kas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu iemaksājama attiecīgās pašvaldības budžetā un izmantojama vienīgi pašvaldības regulatora darbības nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka nav pieejami precīzi dati par pašvaldību regulatoru budžetiem, aprēķins balstīts uz Rīgas pašvaldības budžetu  sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā uz jāiesniedz MK:

1) līdz 30.06.2009. grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, noregulējot normas attiecībā uz valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu administrāciju;

2) līdz 15.12.2008. grozījumus šādos MK noteikumos, nosakot vienotu pieeju sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai:

-2005.08.30. Nr.664 „Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”;

-2004.12.28. Nr.1068 „Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un tās maksāšanas kārtību”;

-2001.07.03. Nr.297 „Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”.

Jāatzīst par spēku zaudējušiem 2001.06.26. Ministru kabineta noteikumi Nr.281 „Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Mazo un vidējo komersantu un amatniecības padomi (MVKAP), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociāciju (PIAA), Patērētāju interešu aizstāvības klubu (PIAK) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS).

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

PIAA un PIAK kopumā atbalsta likumprojektu, izsakot priekšlikumus:

1) iesaistīt patērētāju NVO pārstāvjus tarifu izskatīšanā un apstiprināšanā;

2) komersantu izmaksu pamatotības pārbaudes metodes noteikt MK noteikumos un nodrošināt pamatotības izvērtējuma atklātību sabiedrībai.

Ekonomikas ministrija neuzskata par nepieciešamu likumprojektu papildināt, jo Likuma 15.pants nosaka sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, savukārt regulatora darbības atklātumu nosaka  13.pants, kā arī atklātas ir SPRK sēdes.

LPS neatbalsta vairāku sabiedrisko pakalpojumu centralizētu regulēšanu, neatbalsta SPRK finansēšanas modeli, kā arī principu, ka SPRK pati nosaka kārtību, kādā iepazīstina sabiedrību ar tarifu projektiem.

Ekonomikas ministrija nepiekrīt LPS. Šāds regulēšanas modelis atbalstīts MK ar 2006.gada 4.janvāra rīkojumu Nr.4 par koncepciju par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Ekonomikas ministrija nosūtīja likumprojektu organizācijām viedokļu paušanai, pēc kā tika izvērtēti to priekšlikumi.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 2004.gadā Pasaules banka veica  pētījumu „Regulatora reforma – jautājuma padziļināšana” („Regulatory reform – Deepening Agenda”), kas atzina, ka esošajā divu veidu regulēšanas sistēmā pastāv vairākas nepilnības.

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Jaunas institūcijas netiek radītas. Regulators veidos reģionālas struktūrvienības.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī bezmaksas normatīvo aktu bāzē www.likumi.lv

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

Ekonomikas ministrs                                                                               K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

K.Gerhards

A.Matīss

Dž.Innusa

E.Pētersone

A.Upena

 

 

21.01.2009 13:57

2250

J.Stepiņš

67097229, janis.stepins@sprk.gov.lv

A.Upena

67013244, anna.upena@em.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.13

2009.gada 17.februārī

 

 

9.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem""

     TA-4068, SAN-3409, TA-3764

___________________________________________________________

(K.Gerhards, M.Segliņš, A.Matīss, V.Andrējeva, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Ekonomikas ministrijai precizēt likumprojekta anotāciju un iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-13-1702-#09.doc

1