LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811 tālr. 6708 7318, fakss 6708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008. gada 29.aprīlis

Nr.9/2 – 2 -

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ”Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.1126/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lapām.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Nr.1126/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 35 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 7., 8., 24.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 174.nr.) šādus grozījumus:

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta ievaddaļā skaitļus, saīsinājumus un vārdus „13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 174.nr.” ar skaitļiem un saīsinājumu „13., 23.nr.”.

Atbalstīts

Izdarīt likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 7., 8., 24.nr.; 2008, 13., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

4) līdzekļu pārvaldītājs - komercsabiedrība, kas pārvalda privātā pensiju fonda līdzekļus;

1. Aizstāt 1.panta 4.punktā vārdus "privātā pensiju fonda" ar vārdiem "saskaņā ar pensiju plānu uzkrātos".

1. 1.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus “privātā pensiju fonda” ar vārdiem “saskaņā ar pensiju plānu uzkrātos”;

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likuma 1. pantu ar 24. punktu šādā redakcijā:

"24) kritiskās situācijas analīze – analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli."

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

papildināt pantu ar 25.punktu šādā redakcijā:

“25) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli.”

3.pants. Privātā pensiju fonda jēdziens

(1) Privātais pensiju fonds (turpmāk - pensiju fonds) ir komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk - licence).

(1¹) Pensiju fonds saskaņā ar šo likumu un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju.

(2) Pensiju fonds drīkst emitēt tikai vārda akcijas. Pensiju fonda akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

(3) Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzēto darbību.

(4) Pensiju fondam, kas piedāvā vienīgi noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem dividendēs, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

(5) Pensiju fonda pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju pensiju fonds tiek reorganizēts.

2. Papildināt 3.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem."

2. Papildināt 3.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.”

8.pants. Pensiju fonda licencēšana

(3) Lai saņemtu licenci, pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādus dokumentus:

1) iesniegumu licences saņemšanai, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

3) pensiju fonda akcionāru sarakstu, norādot to firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu apstiprinātas kopijas;

4) paziņojumu, kuru aizpilda katrs pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

a) pensiju fonda firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

5) šīs daļas 4.punktā minēto personu pases vai cita personu apliecinoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)], un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

6) organizatoriskās un vadības struktūras aprakstu, kurā skaidri norādīti padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti citu pensiju fonda amatpersonu uzdevumi un pienākumi;

7) grāmatvedības politikas aprakstu, norādot uzskaites organizācijas galvenos principus;

8) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

9) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

10) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu;

11) aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras aprakstu;

12) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā norāda pensiju plānu dalībnieku skaita prognozi (katram pensiju plānam), iemaksu un izmaksu apjomu prognozes (katram pensiju plānam), atsevišķi norādot iemaksu un izmaksu apjoma prognozi biometrisko risku segumam, privātā pensiju fonda administratīvo izdevumu prognozi un to segšanas avotus;

13) šā likuma 20.panta devītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju;

14) šā likuma 21.panta septītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu turētāju;

15) atbilstoši šā likuma 9.panta prasībām izstrādātu pensiju plānu (divos eksemplāros). Šo plānu pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai arī elektroniski, nosūtot to uz šīs komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju;

16) atbilstoši šā likuma 23.panta 10.¹daļas prasībām katram pensiju plānam izstrādātas ieguldījumu politikas aprakstu;

17) individuālās dalības līguma paraugu, ja pensiju fonda pensiju plānā paredzēta dalībnieku tieša dalība, noslēdzot individuālās dalības līgumu;

18) tās kārtības aprakstu, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk - dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti drīkst veikt tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešajām personām izsekot grozījumu izdarīšanai reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīgs pensiju fonds. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem.

3. Papildināt 8.panta trešo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) šā likuma 14.panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā – pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikas aprakstu."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 3.pantā (likuma 8.pantā) vārdus „interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikas aprakstu” ar vārdiem „interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu.”

Atbalstīts

3. Papildināt 8.panta trešo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) šā likuma 14.panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā – pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu."

4. Papildināt II nodaļu ar 8.³ pantu šādā redakcijā:

"8.³pants. Ārpakalpojumu sniegšana

(1) Darbības, kuras nepieciešamas pensiju fonda darbības nodrošināšanai, pensiju fonds var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pensiju fondu, apņemas sniegt vai sniedz pensiju fondam ārpakalpojumus un kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

4. Papildināt II nodaļu ar 8.³ pantu šādā redakcijā:

"8.³pants. Ārpakalpojumu sniegšana

(2) Pensiju fonda pensiju plāna līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izvēlēts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 20., 21. un 21.¹pantā noteiktajai kārtībai.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem uzkrāto līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izraudzīts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 20., 21. un 21.¹pantā noteiktajai kārtībai.”

Atbalstīts

(2) Saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem uzkrāto līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izraudzīts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 20., 21. un 21.¹pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Pensiju fonda iekšējās revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai pensiju fonda mātes sabiedrības (akcionāra) iekšējās revīzijas (audita) dienestam, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājam.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) trešajā daļā vārdus „ Pensiju fonda iekšējās revīzijas dienesta pienākumus” ar vārdiem „ Pensiju fonda iekšējās revīzijas veikšanu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) trešajā daļā vārdu „(akcionāra)” kā lieku.

Atbalstīts

(3) Pensiju fonda iekšējās revīzijas veikšanu kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai pensiju fonda mātes sabiedrības iekšējās revīzijas (audita) dienestam, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājam.

(4) Pensiju fonds nedrīkst deleģēt:

1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus;

2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

(4) Pensiju fonds nedrīkst deleģēt:

1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus;

2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

(5) Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojumu saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojumu izmantošanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) pensiju fonda rīcību gadījumā, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) piektās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) kārtību, kādā pensiju fondā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojumu izmantošanu;”

Atbalstīts

(5) Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojumu saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) kārtību, kādā pensiju fondā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojumu izmantošanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

4) pensiju fonda rīcību gadījumā, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto politiku un procedūru pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pirms ārpakalpojumu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atb ilstību šā likuma prasībām.

(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana vai iekšējās kontroles organizēšana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņošanai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. Ārpakalpojumu sniedzējs drīkst uzsākt šajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to. Pārējos ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana vai iekšējās kontroles organizēšana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Ārpakalpojumu sniedzējs drīkst uzsākt šajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nenosūta pensiju fondam lēmumu, ar kuru aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja. Pārējo ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.”

Atbalstīts

(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana vai iekšējās kontroles organizēšana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Ārpakalpojumu sniedzējs drīkst uzsākt šajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nenosūta pensiju fondam lēmumu, ar kuru aizliedz pensiju fondam saņemt attiecīgo ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja. Pārējo ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(8) Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

(8) Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) pensiju fonda tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc pensiju fonda rakstveida pieprasījuma saņemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) astotās daļas 3.punkta „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

„c) pensiju fonda tiesības pieprasīt ārpakalpojumu sniedzējam un ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu;”

Atbalstīts

3) pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

c) pensiju fonda tiesības pieprasīt ārpakalpojumu sniedzējam un ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta) astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar šā panta desmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.”

Atbalstīts

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar šā panta desmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(9) Ja šajā pantā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai zināšanai.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 4.panta (likuma 8.³panta desmitajā daļā) vārdus „vai ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai” ar vārdiem „un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai”.

Atbalstīts

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus pensiju fonda pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, statūtos vai citos pensiju fonda iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai radīs ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt tai šajā likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(12) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi."

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku intereses;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai radīs ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt tai šajā likumā noteiktās funkcijas;

(12) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi."

9.pants. Pensiju plāns un tā grozījumi

(6) Pensiju plānā norāda:

13) finanšu pārskata revidenta vārdu un uzvārdu vai firmu;

14) noteikto iemaksu plānam ar garantētu ienesīgumu - papildus arī ienesīguma procentu apmēru;

(14) Šā panta desmitajā daļā minētos termiņus pensiju fonds var neievērot, ja kopā ar pensiju plāna grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz apliecinājumu, ka attiecīgā pensiju plāna komiteja (ja pensiju plāna dalībnieki attiecīgajā pensiju plānā piedalās saskaņā ar kolektīvās dalības līgumu) vai pensiju plāna dalībnieki (ja pensiju plāna dalībnieki attiecīgajā pensiju plānā piedalās saskaņā ar individuālās dalības līgumu) neiebilst pret šādu grozījumu izdarīšanu pensiju plānā.

5. 9.pantā:

izteikt sestās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

"13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem tiks nodrošināta šā likuma 24.pantā minētā informācija;";

aizstāt sestās daļas 14.punktā vārdus "ienesīguma procentu apmēru" ar vārdiem "garantiju aprakstu";

aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu "desmitajā" ar vārdu "trīspadsmitajā".

5. 9.pantā:

izteikt sestās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

"13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem tiks nodrošināta šā likuma 24.pantā minētā informācija;";

aizstāt sestās daļas 14.punktā vārdus "ienesīguma procentu apmēru" ar vārdiem "garantiju aprakstu";

aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu "desmitajā" ar vārdu "trīspadsmitajā".

10.pants. Dalība pensiju plānā

(1) Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt sev papildpensiju, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2) Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību.

(3) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Ja individuālās dalības gadījumā iemaksas pensiju plāna dalībnieka labā veic cita persona, individuālās dalības līgumā norāda arī iemaksas veicošās personas identifikācijas datus, kas tiek sniegti atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Individuālās dalības līguma noteikumus pensiju fonda valde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Pensiju fonds drīkst slēgt individuālās dalības līgumus atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtajiem noteikumiem, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija desmit dienu laikā no individuālās dalības līguma noteikumu saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus par to neatbilstību šā likuma prasībām.

(4) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, ja darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, turklāt kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi tajos gadījumos, kad attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem). Darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

(5) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).

(6) Ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju, kurā darba devēja darbinieku pārstāvība ir vienāda. Ja pensiju plānā piedalās mazāk par simt darba devēja darbinieku, pensiju plāna komitejas izveidošana nav obligāta.

(7) Pensiju plāna komiteja ir pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna vadību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem.

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likuma 10. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pensiju fondam pirms individuālās vai kolektīvās dalības līguma noslēgšanas ir pienākums iepazīstināt potenciālo pensiju plāna dalībnieku vai darba devēju ar pensiju plāna noteikumiem, īpaši izskaidrojot uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu apmēru, dalības izbeigšanas nosacījumus un papildpensijas kapitāla izmaksas kārtību."

Atbalstīts

6. Papildināt 10. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

12.pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem

(6) Pensiju plāna dalībniekam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā, saņemt papildpensijas kapitālu un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem sniedzamo informāciju arī gadījumos, kad pensiju plāna dalībnieks pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī.

Deputāts K.Leiškalns

Aizstāt likuma 12. panta sestajā daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī" ar vārdiem "dalībvalstī vai ārvalstī".

Atbalstīts

7. Aizstāt 12. panta sestajā daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī" ar vārdiem "dalībvalstī vai ārvalstī".

13.pants. Dalības izbeigšana

(1) Ja darba devējs vēlas izbeigt kolektīvās dalības līgumu, lai piedalītos citā pensiju fondā, viņam jāiesniedz attiecīgs pieprasījums pensiju fonda valdei un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vismaz sešus mēnešus iepriekš.

6. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus "sešus mēnešus" ar vārdu "mēnesi".

8. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus "sešus mēnešus" ar vārdu "mēnesi".

14.pants. Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

(2) Pensiju fonds izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, pensiju plānu aktīvu efektīvu aizsardzību, pensiju fonda pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, citu normatīvo aktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, pensiju fonda izstrādāto politiku un procedūru ievērošanu, kā arī nodrošina pensiju fonda pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību.

(3) Par pensiju fonda valdes locekli, iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga, nodrošinot, ka pensiju fonda valde tiek izveidota tā, lai pensiju fonds būtu spējīgs pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt papildpensijas uzkrāšanu;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Galvenajam aktuāram ir nepieciešams aktuāru profesionālās organizācijas (asociācijas) apliecinājums par viņa profesionālo atbilstību galvenā aktuāra pienākumu veikšanai. Aktuāru profesionālajai organizācijai (asociācijai) ir jābūt Starptautiskās aktuāru asociācijas (International Actuarial Association) biedram.

(5) Par pensiju fonda padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta trešās daļas 3. un 4.punkta prasībām.

(6) Persona nedrīkst būt par pensiju fonda padomes locekli, valdes locekli, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī tā nedrīkst būt pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par komercsabiedrības tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots) vai cita tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret to ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) tā saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(7) Jebkuras pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomes (ja šāda padome izveidota) un valdes sastāvu, kā arī pārmaiņas attiecībā uz pensiju fonda padomes un valdes locekļu kandidātiem, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru un personām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš saskaņotas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(8) Lai saskaņotu šā panta trešajā daļā minēto personu kandidatūras, pensiju fondam par tām jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādi dokumenti:

1) iesniegums, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) pensiju fonda pārvaldes institūcijas lēmuma par minētās personas iecelšanu attiecīgajā amatā kopija;

3) informācija un dokumenti (tos iesniedz atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4. un 5.punkta prasībām) par personām, kuras kandidē uz attiecīgajiem amatiem.

(9) Personas, kuras kandidē uz pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, galvenā aktuāra, iekšējās kontroles dienesta vadītāja amatu, stājas amatā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ieceltajām personām, nav izteikusi motivētus iebildumus attiecībā uz šo personu atbilstību likuma prasībām.

(10) Pensiju fonda pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta sestajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

7. Papildināt 14.pantu ar divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par pensiju plāna līdzekļu ieguldījumiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.

(13) Papildus šā panta divpadsmitajā daļā minētās situācijas novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē novērš interešu konflikta rašanos un atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.

(14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojuma sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina potenciālo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu, nosakot rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā:

1) novērš tādu situāciju rašanos, kurās darbiniekiem, pildot savus amata pienākumus, rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) nosakot noteiktas informācijas barjeras un atšķirīgu organizatorisko pakļautību, nodrošina, ka struktūrvienības, kas veic darbības, starp kurām rodas vai var rasties interešu konflikts, ir savstarpēji neatkarīgas;

3) nodrošina, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 7.panta (likuma 14.panta) divpadsmitajā daļā vārdus „pieņem lēmumus par pensiju plāna līdzekļu ieguldījumiem” ar vārdiem „pieņem lēmumus par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7.panta (likuma 14.panta) trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

„(13) Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.”

Juridiskais birojs

Precizēt likumprojekta 7.panta (likuma 14.panta) četrpadsmito daļu, izsakot to šādā redakcijā:

„(14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojuma sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, kas nodrošina iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā nosaka:

1) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

2) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic tādas darbības, kuras izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

3) to, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem attiecībā uz līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm.”

Atbalstīts

9. Papildināt 14.pantu ar divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.

(13) Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.

(14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojumu sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, kas nodrošina iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicī gu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā nosaka:

1) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

2) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic tādas darbības, kuras izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

20.pants. Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus drīkst pārvaldīt tikai šādas komercsabiedrības:

8. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabiedrības:";

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus "(arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus)";

10. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabiedrības:";

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus "(arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus)";

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.¹pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas.";

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 8.pantā (likuma 20.pantā) grozījumu attiecībā uz 20.panta pirmās daļas papildināšanu ar 5.punktu.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 8.pantu (likuma 20.pantu) pēc grozījumiem šā panta pirmajā daļā ar šādu grozījumu:

„papildināt ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.¹pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem.””

Deputāts K.Leiškalns

Izslēgt no likumprojekta 8. panta (likuma 20.panta) pirmās daļas papildinājumu ar 5. punktu un vienlaikus papildināt likumprojekta 8. pantu ar jaunu 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.¹pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem."

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.19

Atbalstīts

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam savu pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.¹pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem.";

(3) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par šāda līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums ar līdzekļu pārvaldītāju un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Finanšu un kapitāla tirgus komisijai triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas. Slēgtie pensiju fondi papildus iesniedz pensiju fonda akcionāru parakstītu apliecinājumu, ka līdzekļu turētājs un pensiju fonda akcionāri nav saistītas personas.

(4) Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, saņem un pārved finanšu instrumentus un veic citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajiem pensiju plāniem.

(5) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistītas personas.

izslēgt trešās daļas ceturto teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, veic darījumus ar finanšu instrumentiem un citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajiem pensiju plāniem.";

izslēgt piekto daļu.

izslēgt trešās daļas ceturto teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

izslēgt piekto daļu.

21.pants. Pensiju plāna līdzekļu turētājs

(3) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pensiju plāna līdzekļu turētāju naudas līdzekļu, finanšu instrumentu un cita īpašuma drošai glabāšanai. Šāds līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas. Slēgtie pensiju fondi papildus iesniedz pensiju fonda akcionāru parakstītu apliecinājumu, ka līdzekļu turētājs un pensiju fonda akcionāri nav saistītas personas.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistītas personas.

(7) Līgumā ar līdzekļu turētāju minimālais, kas jānorāda, ir:

1) informācijas apmaiņas kārtība, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu turētāja pienākumu un uzdevumu izpildi, kā arī pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu;

2) līdzekļu turētāja pienākums informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām;

3) līdzekļu turētāja pienākums sekot tam, lai līdzekļu pārvaldītāja darbība ar pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna līdzekļiem atbilstu normatīvo aktu prasībām un pensiju plāna noteikumiem;

4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem.

9. 21.pantā:

izslēgt trešās daļas trešo teikumu;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem."

11. 21.pantā:

izslēgt trešās daļas trešo teikumu;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem."

22.¹pants. Pašu līdzekļi

(1) Pensiju fondam, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, pašu līdzekļu minimālais lielums ir triju miljonu eiro ekvivalents, kas pārrēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Šā panta prasības nav piemērojamas slēgtajam pensiju fondam, ja darba devējs ir uzņēmies atbildību par slēgtā pensiju fonda pensiju plānos noteikto saistību izpildi.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālās darbības stabilitāti, tā rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem atbilstoši šā panta prasībām. Pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais pensiju fonds nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pašu līdzekļu samazināšanās iemesliem, ja tie samazinājušies par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto apmēru.

(4) Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālo stabilitāti, tā pašu līdzekļus salīdzina ar maksātspējas normu. Pensiju fonds ir izpildījis maksātspējas prasību, ja šā fonda pašu līdzekļi ir vienādi ar maksātspējas normu vai lielāki par to.

(5) Maksātspējas norma ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā aprēķināts lielums, kas nedrīkst būt mazāks par pašu līdzekļu minimālo lielumu.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu līdzekļu summa ir mazāka par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāka par pašu līdzekļu minimālo lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu līdzekļu summas atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu līdzekļu summa ir mazāka par pašu līdzekļu minimālo lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz pašu līdzekļu minimālā lieluma apmēram.

(8) Ja šā panta sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos pensiju fonds atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu veikšana nenodrošina pašu līdzekļu atjaunošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu:

1) aizliegt pensiju fondam brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt visu pensiju fonda veicamo izmaksu vai to daļas obligātu iepriekšēju saskaņošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju;

3) anulēt pensiju fondam izsniegto licenci.

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likuma 22.¹pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ja pensiju fonda, kas piedāvā tikai noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, zaudējumi pārsniedz pusi no pensiju fonda pamatkapitāla, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, norādot veicamās darbības un to izpildes termiņus."

Atbalstīts

12. Papildināt 22.¹pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

23.pants. Pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(3) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas, citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk — dalībvalsts) valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

10. 23.pantā:

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likumprojekta 10. pantu (likuma 23. pantu) ar grozījumiem likuma 23. panta trešās daļas 1. punktā, aizstājot vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk – dalībvalsts)" ar vārdu "dalībvalsts".

Atbalstīts

13. 23.pantā:

aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk – dalībvalsts)" ar vārdu "dalībvalsts";

4) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts), kā arī šīs daļas 2.punktā minētajās valstīs reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus "Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos" ar vārdiem "Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti minēto valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos";

Deputāts K.Leiškalns

Precizēt likumprojekta 10. panta (likuma 23. panta) trešās daļas 4. punktu, aizstājot vārdu "minēto" ar vārdu "šo", un izteikt grozījumu šādā redakcijā:

"4) Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;".

Atbalstīts

izteikt trešās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti šīs daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

papildināt trešās daļas 5.punktu aiz vārdiem "tiek tirgoti" ar vārdiem "minēto valstu";

Deputāts K.Leiškalns

Precizēt likumprojekta 10. panta (likuma 23. panta) trešās daļas 5. punktu, papildinot punktu ar vārdiem "šīs daļas 2. punktā" pirms vārda "minēto", un izteikt grozījumu šādā redakcijā:

"5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti šīs daļas 4. punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šīs daļas 2. punktā minēto valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;".

Atbalstīts

5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti šīs daļas 4. punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šīs daļas 2. punktā minēto valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;".

6) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri šīs daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;

7) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus minētajās val stīs;

8) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk - ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts šīs daļas 1. un 2.punktā minētajā valstī un tā ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

9) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs;

10) atvasinātajos finanšu instrumentos;

11) riska kapitāla tirgū.

(9) Noteikto iemaksu pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā (izņemot eiro) — 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās (izņemot eiro) — 20 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(12) Šā panta devītajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem eirās.

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;";

izslēgt divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu."

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;";

izslēgt divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu.

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likumprojekta 10. pantu (likuma 23. pantu) ar četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Pensiju fonds vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā analizē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.

(15) Pensiju fonda valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Pensiju fonda valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību kritiskās situācijas analīzes veikšanai, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(17) Papildus šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds veic un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi."

Atbalstīts

(14) Pensiju fonds vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

23.¹pants. Tehniskās rezerves

(5) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju seguma un tehnisko rezervju saskaņošanai pa valūtu veidiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm.

11. 23.¹pantā:

papildināt pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu līdzekļiem, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.";

14. 23.¹pantā:

papildināt pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

(8) Ja tehniskās rezerves nav segtas ar šā likuma 23.panta prasībām atbilstošiem aktīviem, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos pasākumus tehnisko rezervju seguma atjaunošanai un to izpildes termiņus. Pēc plāna saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to.

papildināt astoto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu."

Deputāts K.Leiškalns

Izslēgt no likumprojekta 11. panta (likuma 23.¹panta) grozījumus par astotās daļas papildināšanu ar ceturto teikumu un vienlaikus papildināt likumprojekta 11. pantu ar atsevišķu 8.¹daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu."

Atbalstīts

papildināt pantu ar 8.¹daļu šādā redakcijā:

24.pants. Pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedzamā informācija

(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida atskaiti par attiecīgo pārskata periodu. Šajā atskaitē norādāmas pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas pārskata periodā, uzkrājumi papildpensijai viņa individuālajā kontā, kā arī informācija, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu.

12. Izteikt 24.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norādāma šāda informācija:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc dalībnieka rīkojuma pārskaitītais uzkrājums papildpensijai pārskata periodā;

3) uzkrājumi papildpensijai;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ir ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 12.panta (likuma 24.panta) ceturtās daļas preambulas pirmajā teikumā pēc vārdiem „katram pensiju plāna dalībniekam” ar vārdiem „un papildpensijas saņēmējam”, lai saskaņotu šo tiesību normu ar grozījumiem likuma 9.panta sestās daļas 13.punktā.

Atbalstīts

15. 24.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norādāma šāda informācija:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc dalībnieka rīkojuma pārskaitītais uzkrājums papildpensijai pārskata periodā;

3) uzkrājumi papildpensijai;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

5) pensiju fonda finanšu pārskatu zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma;

6) informācija par to, vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums ir sniegts ar piezīmēm vai bez tām;

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 12.panta (likuma 24.panta) ceturtās daļas 5.un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) tā zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai tās zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, kura ir pārbaudījusi pensiju fonda finanšu pārskatu;

6) informācija par to, vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums ir bez iebildēm, ar iebildēm vai ir sniegts negatīvs atzinums;”

Atbalstīts

5) tā zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai tās zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, kura ir pārbaudījusi pensiju fonda finanšu pārskatu;

6) informācija par to, vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums ir bez iebildēm, ar iebildēm vai ir sniegts negatīvs atzinums;

7) informācija par to, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu."

7) informācija par to, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu.";

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likuma 24. pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Pensiju fonds papildus šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam nodrošina, lai katru mēnesi pensiju plāna dalībniekam ir pieejama informācija par pensiju plāna darbības rezultātiem. Pensiju fonds attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu."

Atbalstīts

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

25.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu darbības pārbaude

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no pensiju fonda ceturkšņa pārskatus par tā finansiālo darbību un nosaka šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

13. Izteikt 25.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Uzraudzības funkciju veikšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt pensiju fondam sagatavot pārskatus par pensiju fonda un tā reģistrēto pensiju plānu darbību, nosakot minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 13.panta (likuma 25.panta) piektajā daļā vārdus „nosakot minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību” ar vārdiem „saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”.

Atbalstīts

16. Izteikt 25.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Uzraudzības funkciju veikšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt pensiju fondam sagatavot pārskatus par pensiju fonda un tā reģistrēto pensiju plānu darbību saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

26.pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja maksātnespēja

(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var izbeigt dalību pensiju plānā un pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu. Pārskaitāmā vai izmaksājamā papildpensijas kapitāla vērtība šajā gadījumā aprēķināma saskaņā ar šā likuma 22.panta trešās daļas noteikumiem.

14. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu."

17. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

28.pants. Privāto pensiju fondu darbības valsts uzraudzība

15. 28.pantā:

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt likumprojekta 15. pantu (likuma 28. pantu) ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Būtiski mainoties situācijai pasaules finanšu tirgos, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt pensiju fondam nekavējoties izvērtēt esošās ieguldījumu politikas atbilstību izmaiņām finanšu tirgos un iesniegt motivētu valdes lēmumu par esošās politikas atbilstību šīm izmaiņām vai nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu politikā."

Atbalstīts

18. 28.pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par licences darbības apturēšanu. Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) citu pensiju fonda darbību.

izteikt 5.³ un 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par brīdinājuma izteikšanu, soda naudas līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām uzlikšanu vai licences darbības apturēšanu, nosakot konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma pensiju fonds nav novērsis konstatētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto licenci.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 15.panta (likuma 28.panta) 5.³daļu šādā redakcijā:

„(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas saskaņā ar šā panta 5.¹daļu ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tai ir tiesības vispirms pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu vai soda naudas līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām uzlikšanu vai licences darbības apturēšanu, kā arī noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma pensiju fonds nav novērsis konstatētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto licenci.”

Atbalstīts

izteikt 5.³ un 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas saskaņā ar šā panta 5.¹daļu ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tai ir tiesības vispirms pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu vai soda naudas uzlikšanu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām, vai licences darbības apturēšanu, kā arī noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma pensiju fonds nav novērsis konstatētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto licenci.

(5⁴) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi.

(5⁴) Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam glabāšanā nodotajiem līdzekļiem.";

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 15.panta (likuma 28.panta) 5.⁴daļas 6.punktā vārdu „glabāšanā” ar vārdu „turēšanā”.

Atbalstīts

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem līdzekļiem.";

papildināt pantu ar 5.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(5⁵) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi."

papildināt pantu ar 5.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(5⁵) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi.";

(6) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos uzdevumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izdot pensiju fondiem normatīvus noteikumus un rīkojumus. Pensiju fondiem normatīvie noteikumi un rīkojumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 15.pantu (likuma 28.pantu) ar grozījumiem likuma 28.panta sestajā daļā, izsakot to šādā redakcijā:

„aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdu „rīkojumus” ar vārdiem „pieņemt lēmumus”;

izslēgt sestās daļas otro teikumu.”

Atbalstīts

aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdu „rīkojumus” ar vārdiem „pieņemt lēmumus”;

izslēgt sestās daļas otro teikumu.

33.pants. Pārrobežu darbības uzraudzība

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt pārbaudes citas dalībvalsts pensiju fondos, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga, kā citas dalībvalsts pensiju fonds, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, ievēro nosacījumus attiecībā uz informācijas sniegšanu pensiju fonda dalībniekiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saņemt no citu dalībvalstu pensiju fondiem un kompetentajām institūcijām uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot citas dalībvalsts tāda pensiju fonda uzraudzību, kurš pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, atklāj pārkāpumus, tā nekavējoties informē par to pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

16. Papildināt 33.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteikšanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam glabāšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

(7) Ja Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā mītnes valstī reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piemērojusi pensiju fondam šā likuma 28.panta 5.⁴daļā noteiktos ierobežojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta pieprasījumu mītnes valsts kompetentajām institūcijām par noteikto ierobežojumu nodrošināšanu.&quo t;

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 16.panta (likuma 33.panta) sestajā daļā vārdus „glabāšanā nodotajiem” ar vārdiem „turēšanā nodotajiem”.

Atbalstīts

19. Papildināt 33.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteikšanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

Pārejas noteikumi

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Pensiju fondi, kuri līdz šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumus par ārpakalpojumu saņemšanu, veic nepieciešamos pasākumus, lai sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienas iepriekš noslēgtie līgumi atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 17.pantā (likuma pārejas noteikumu 13.punktā) vārdus „lai sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienas iepriekš noslēgtie līgumi atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām” ar vārdiem „lai ārpakalpojumu saņemšana sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienas tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.”

Atbalstīts

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Pensiju fondi, kuri līdz šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumus par ārpakalpojumu saņemšanu, veic nepieciešamos pasākumus, lai ārpakalpojumu saņemšana sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.³panta spēkā stāšanās dienas tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām."